Ģetzemanes dārzā Jēzus Kristus sāka uzņemties uz Sevis visus cilvēku grēkus, kas bija daļa no Viņa veiktās Izpirkšanas. Jūda nodeva Viņu jūdu vadītājiem. Tad Jēzu nelikumīgi iztaujāja augstā priestera Kajafas priekšā, kur pret Viņu tika celtas viltus apsūdzības. Tajā paša laikā Pēteris trīs reizes to priekšā, kas viņu atpazina kā vienu no Jēzus Kristus mācekļiem, noliedza, ka pazīst Glābēju.
Lūdziet studentus apdomāt šādu situāciju: Kādam jaunam vīrietim jau no bērnības ir teikts, ka viņa pienākums ir kalpot pilnlaika misijā. Būdams pusaudzis, viņš joprojām zina, ka viņam vajadzētu kalpot misijā, taču viņam ir grūtības ar apņemšanos to darīt. Viņam daudz vairāk interesē citas iespējas, un viņš raizējas, ka misija neļaus viņam gūt šīs pieredzes.
Kādās vēl situācijās jaunu vīriešu un sieviešu vēlmes varētu atšķirties no Debesu Tēva gribas attiecībā uz viņiem? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Kādēļ dažreiz var būt grūti darīt to, ko Debesu Tēvs vēlas, lai mēs darītu?
Aiciniet studentus meklēt principus Mateja 26:31–46, kas var viņiem palīdzēt, kad viņiem ir grūti paklausīt Debesu Tēva gribai.
Atgādiniet studentiem, ka, saskaņā ar Mateja 26:1–30, Tas Kungs ēda Pashā maltīti kopā ar apustuļiem un ieviesa Svēto Vakarēdienu.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Mateja 26:31–35. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas, saskaņā ar Jēzus pravietojumu, notiks ar Viņa apustuļiem.
Kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, notiks ar apustuļiem tajā naktī?
Paskaidrojiet, ka šajā kontekstā vārds apgrēcināsies nozīmē atkrist vai novērsties, vai atstāt.
Ko Pēteris un citi apustuļi atbildēja uz šiem Glābēja vārdiem?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 26:36–38. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kur Jēzus un apustuļi devās pēc Pashā mielasta. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Lūdziet studentus atvērt Bībeles fotogrāfijas nr. 11 „Eļļas kalns” un nr. 12„Ģetzemanes dārzs” pēdējo dienu pamatdarbu izdevumā. Paskaidrojiet, ka Ģetzemane bija olīvkoku dārzs, kas atradās Eļļas kalnā, līdzās Jeruzālemes mūriem, un vārds Ģetzemane nozīmē „eļļas spiede”.
Attēls
Eļļas kalns
Eļļas kalns
Attēls
Ģetzemanes dārzs
Ģetzemanes dārzs
Kuras frāzes 36.–38. pantā raksturo, kā Jēzus jutās, kad Viņš iegāja Ģetzemanē?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 26:39 un lūdziet pārējos audzēkņus sameklēt, ko Jēzus darīja, „nedaudz pagājis” dārzā?
Kādi vārdi vai frāzes 37.–39. pantā raksturo to smago nastu, kura Jēzum bija jānes?
Ko Jēzus lūdza Tēvam?
Parādiet glāzi. Paskaidrojiet, ka biķeris, par kuru runāja Glābējs, bija simbols lielajām ciešanām, kas bija daļa no Viņa veiktās Izpirkšanas. Ģetzemanē Jēzus sāka uzņemties visu cilvēku grēkus un ciešanas kā daļu no Viņa lielā Izpirkšanas upura.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, kurš paskaidroja, ko Jēzus lūdza Tēvam, kad Viņš vēlējās, lai biķeris iet Viņam garām:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Tas Kungs spēkā teica: „Ja ir cits ceļš, Es drīzāk ietu to. Ja ir jebkāds cits ceļš — jebkāds cits ceļš —, es ar prieku to iešu.” … Taču galu galā biķeris nepagāja Viņam garām” („Teaching, Preaching, Healing”, Ensign 2003. g. janv., 41. lpp.).
Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē frāzi — „tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (39. pants).
Lai gan Jēzus lūdza citu veidu, kā izpildīt Tēva mērķus, ko Viņš darīja, lai veiktu Izpirkšanu? (Studentiem vajadzētu atpazīt līdzīgu patiesu mācību: Jēzus Kristus pakļāva Savu gribu Tēva gribai, lai veiktu Izpirkšanu.)
Ko mēs varam mācīties par Jēzu no Viņa gatavības pakļauties Debesu Tēva gribai, lai gan tas nozīmē, ka Viņam būs jāizcieš spēcīgas ciešanas un galu galā — nāve?
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Mēs sekojam Jēzus Kristus piemēram, kad mēs …
Kā jūs pabeigtu šo izteikumu, balstoties uz to, ko mēs esam iemācījušies no Mateja 26:39? (Izmantojot studentu teikto, pabeidziet izteikumu tā, lai tas paustu šo patieso mācību: Mēs sekojam Jēzus Kristus piemēram, kad mēs izvēlamies pakļaut savu gribu Debesu Tēva gribai.)
Atgādiniet studentiem stāstu par jauno vīrieti, kurš vilcinājās kalpot misijā, kā arī citas situācijas, kas uzskaitītas uz tāfeles.
Kā Glābēja piemērs var mūs stiprināt šajās situācijās?
Aiciniet studentus padomāt par tām reizēm, kad, lai gan viņu vēlmes atšķīrās no Debesu Tēva gribas, viņi galu galā izvēlējās sekot Viņa gribai. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē un paskaidrot, kāpēc viņi pieņēma šādu lēmumu un kā viņi pēc tam jutās.
Mudiniet studentus noteikt konkrētu veidu, kā viņi sekos Jēzus Kristus piemēram, pakļaujot savu gribu Debesu Tēva gribai.
Kādus norādījumus Jēzus deva Pēterim, Jēkabam un Jānim?
Ko, jūsuprāt, nozīmē norādījums — „esiet ar Mani nomodā”? (38. pants.)
Lai palīdzētu studentiem izprast, kāpēc mācekļiem bija nepieciešami i Glābēja norādījumi — būt nomodā ar Viņu, paskaidrojiet: kad mācekļi ienāca dārzā, viņi sāka „ļoti uztraukties un palikt ļoti drūmi, un žēloties savās sirdīs, brīnīdamies, vai šis būtu tas Mesija” (Džozefa Smita veiktais tulkojums, Marka 14:36 [Svēto Rakstu ceļveža pielikumā]). Dodams norādījumus Saviem mācekļiem — būt nomodā ar Viņu, Jēzus Viņus brīdināja būt modriem, jo viņu ticība Viņam tiks pārbaudīta.
Kāpēc mācekļi varētu sākt šaubīties, vai Jēzus tiešām ir Mesija? (Daudzi jūdi nesaprata, ka Mesija varētu ciest un mirt, bet gan uzskatīja, ka Mesija atbrīvos jūdus, gāžot romiešus.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 26:40 un lūdziet pārējos audzēkņus sameklēt, ko Jēzus atklāja šos trīs apustuļus darām, kamēr Viņš bija lūdzis. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita veiktais Lūkas 22:45 tulkojums norāda, ka mācekļi gulēja, „jo viņus piepildīja bēdas”.
Kāpēc apustuļi varēja būt bēdu piepildīti?
Kā jūs varētu būt jutušies, ja jūs būtu bijuši viņu vietā un apzinātos, ka esat aizmiguši, nevis bijuši nomodā ar Glābēju?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 26:41, bet pārējiem audzēkņiem lūdziet sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus lika Saviem mācekļiem darīt. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja norādījumiem apustuļiem? (Studentiem vajadzētu atpazīt līdzīgu principu: Ja mēs nepārtraukti esam nomodā un lūdzam, mēs saņemsim spēku, lai pretotos kārdinājumam.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja” (41. pants)? Kā tas attiecas uz pretošanos kārdinājumam?
Atgādiniet, ka „modrīgi” nozīmē — būt nomodā, možiem vai modriem. Kā garīga modrība un lūgšana palīdz mums pārvarēt mūsu vājības un stāties pretī kārdinājumam?
Pajautājiet studentiem, vai viņi, tāpat kā apustuļi Ģetzemanē, kādreiz ir ļāvušies kārdinājumam, jo pārstāja lūgt un būt modri. Lūdziet viņus pārdomāt, kā šī izvēle viņus ietekmēja. Aiciniet studentus pārdomāt situācijas, kad viņi ir pārvarējuši kārdinājumus, lūdzot un esot modri.
Kas jums ir palīdzējis būt pastāvīgi garīgi modriem un lūgt?
Lieciniet, ka mēs varam pārvarēt kārdinājumu, kad mēs pastāvīgi esam modri un lūdzam. Aiciniet studentus uzrakstīt uz papīra lapas vienu lietu, ko viņi darīs, lai būtu vēl modrāki un nemitīgi lūgtu. Iesakiet studentiem nēsāt līdzi šo papīra lapu kā atgādinājumu par savu mērķi.
Apkopojiet Mateja 26:42–46, paskaidrojot, ka Jēzus Ģetzemanes dārzā lūdza trīs reizes. Katru reizi Viņš pauda Savu gatavību paklausīt Sava Tēva gribai.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo Džeralda N. Landa, kurš vēlāk kļuva par Septiņdesmito locekli, izteikumu:
Attēls
Elders Džeralds N. Lands
„Iedomājieties, ka [Jēzus Kristus], Būtne, kuras spēks, kuras gaisma, kuras godība satur kārtībā Visumu, Būtne, pēc kuras vārdiem radās Saules sistēma, galaktikas un zvaigznes, — stāv ļaunu cilvēku priekšā, un tie Viņu tiesā, it kā Viņam nebūtu nekādas vērtības!” („Knowest Thou the Condecension of God?” no Doctrines of the Book of Mormon: The 1991 Sperry Symposium, red. Bruce A. Van Orden un Brent L. Top [1992], 86. lpp.).
Uz tāfeles uzrakstiet Mateja 26:47–68. Lūdziet studentus pētīt šos pantus, meklējot, kā Jēzus Kristus turpināja pakļauties Sava Tēva gribai pat tad, kad pret Viņu slikti izturējās un Viņu tiesāja ļauni cilvēki. Balstoties uz jūsu studentu vajadzībām, jūs visi kopā varētu nolasīt šos pantus, sadalīt studentus pāros, lai viņi nolasa šos pantus skaļi, vai dot studentiem norādījumus tos izlasīt klusi.
Pēc pietiekami ilga laika uzdodiet šādus jautājumus:
Kā Jēzus Kristus pakļāvās Debesu Tēva gribai pat tad, kad pret Viņu slikti izturējās un Viņu tiesāja ļauni vīri?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 26:53. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko, saskaņā ar Jēzus Kristus vārdiem, Viņš būtu varējis izdarīt.
Ko Glābējs būtu varējis izdarīt?
Ko Jēzus darīja tā vietā, lai lūgtu eņģeļu leģionus vai kādu citu dievišķu spēku atbrīvot Viņu?
Ko tas jums māca par Glābēja gatavību pildīt Debesu Tēva gribu neatkarīgi no apstākļiem?
Lai gan Jēzum Kristum bija spēks iznīcināt vīrus, kas Viņu sita un spļāva uz Viņu, Viņš brīvprātīgi izcieta un izturēja līdz galam (skat. 1. Nefija 19:9). Vadītāji un kareivji neapzinājās to bezgalīgo spēku, kuru Jēzus būtu varējis izsaukt, ja tāda būtu bijusi Viņa Tēva griba.
Norādiet, ka saskaņā ar 56. pantu, Glābēja pravietojums, ka apustuļi no Viņa novērsīsies, piepildījās. Tomēr šī novēršanās bija tikai īslaicīga.
Apkopojiet Mateja 26:69–75, paskaidrojot: kamēr Jēzu pēc Viņa apcietināšanas iztaujāja, Pēteris trīs reizes Viņu noliedza. (Piezīme: Pētera noliegumu daudz pilnīgāk izskatīs stundā par Lūkas 22. nod..)
Lieciniet par patiesībām, kuras stundas laikā pārrunājāt.
Komentāri un skaidrojumi
Mateja 26:39. „Tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi”
Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja:
„Ja gribat saviem studentiem atstāt vienu apņemšanos kā atbildi uz Glābēja nesalīdzināmo upuri, kas veikts viņu labā, uz Viņa samaksu par viņu pārkāpumiem, Viņa ciešanām par viņu grēkiem, atstājiet viņos vēlmi paklausīt — lai ko tas nemaksātu, pakļauties „Tēva gribai” savu grūtību un lēmumu pieņemšanas stundās [3. Nef. 11:11]. Viņi to nedarīs vienmēr, tāpat kā jūs un es, taču tam vajadzētu būt viņu mērķim, tam vajadzētu būt viņu nolūkam. Tas, ko Kristus Savā misijā vēlējās uzsvērt visvairāk — vairāk par personīgo tikumu, brīnišķīgajiem sprediķiem un pat vairāk par dziedināšanu, ir tas, ka Viņš pakļauj Savu gribu Tēva gribai” („Teaching, Preaching, Healing”, Ensign, 2003. g. janv., 41. lpp.).