Vasarassvētku dienā mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu, un tie saņēma valodu dāvanu, kad tie sludināja evaņģēliju. Pēteris pavēstīja, ka Jēzus ir „Kungs un Kristus” (skat. Ap. d. 2:36), un aicināja ļaudis nožēlot grēkus, tapt kristītiem un saņemt Svētā Gara dāvanu. Tajā dienā aptuveni trīs tūkstoši cilvēku tika pievērsti un kristīti, pēc kā tie turpināja būt uzticīgi Baznīcā.
Vasarassvētkos Jēzus Kristus mācekļi tiek Svētā Gara piepildīti
Palūdziet studentus padomāt par kādu nesenu reizi, kad viņiem bija iespēja uzstāties baznīcā ar runu, mācīt stundu vai dalīties ar kādu evaņģēlijā.
Ar kādām grūtībām var saskarties, uzstājoties, mācot vai liecinot par Jēzus Kristus evaņģēliju citiem?
Studējot Ap. d. 2:1–13, aiciniet studentus meklēt patiesību, kas varētu viņiem palīdzēt, kad viņi jūtas satraukti vai nobijušies par atjaunotā evaņģēlija mācīšanu vai liecināšanu citiem.
Paskaidrojiet, ka apmēram nedēļu pēc tam, kad Glābējs bija uzkāpis debesīs, jūdi no daudzām tautām nāca uz Jeruzālemi, lai piedalītos Vasarassvētku mielastā un pie tempļa pielūgtu, un pateiktos Tam Kungam. Šis mielasts norisinājās 50 dienas pēc Pashā svētkiem, un ar to tika atzīmēta pirmā ražas novākšana sezonā (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Vasarassvētki”, scriptures.lds.org).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 2:1–3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus Kristus mācekļi pieredzēja Vasarassvētku dienā.
Ko mācekļi pieredzēja Vasarassvētku dienā? (Svētā Gara izpausmes.)
Kā tika aprakstītas Svētā Gara izpausmes?
Paskaidrojiet, ka „uguns mēles” (3. pantā) nozīmē tādas mēles, kas līdzinās uguns liesmai. Sendienās bieži vien uguns simbolizēja dievišķā klātbūtni un ietekmi. Tā bija zīme, ka mācekļi ir saņēmuši Svētā Gara dāvanu, ko Glābējs bija apsolījis.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 2:4–8. Palūdziet klasei sekot līdzi, meklējot, kas notika, kad mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu.
Saskaņā ar 4. pantu, kas notika, kad mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu? (Gars „tiem deva izrunāt” un darīja viņus spējīgus runāt citās melēs.)
Kāpēc jūdi no dažādām tautām bija izbrīnīti par to, ko tie dzirdēja?
Aiciniet studentus caurskatīt Ap. d. 2:9–11 un izskaitīt, cik daudz dažādas cilvēku grupas vai tautības dzirdēja mācekļus runājam mēlēs caur Svētā Gara spēku. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Apsveriet iespēju parādīt šādu karti, lai palīdzētu studentiem vizuāli iztēloties, no kurienes šie jūdi bija.
Attēls
karte, austrumu Vidusjūra
Norādiet, ka saskaņā ar 11. pantu katra no šīm grupām savā valodā dzirdēja apustuļus mācām „Dieva lielos darbus”. Jūs varētu paskaidrot, ka prosēliti bija citticībnieki, kas bija pievērsušies jūdu ticībai.
No tā, kā ir aprakstīta mācekļu pieredze Vasarassvētku dienā, kas ir tas, kas var palīdzēt mums mācīt un liecināt citiem? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Kad esam piepildīti ar Svēto Garu, Viņš palīdzēs mums mācīt un liecināt citiem.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šo principu, atnesiet uz klasi divas tukšas tasītes, ūdens krūzi un paplāti. Novietojiet tasītes uz paplātes tā, lai paplāte varētu uztvert izšļakstītu ūdeni. Tad novietojiet papīru vai vāciņu uz vienas no tasītēm — tā, lai tajā nevarētu ieliet ūdeni, un ielieciet kādu lietu (piemēram, akmeni) otrā tasītē — tā, lai šis priekšmets gandrīz aizpildītu tasīti. Aiciniet kādu studentu mēģināt piepildīt abas tasītes ar ūdeni no krūzes.
Ja tasītes simbolizē mūs, un ūdens — Svēto Garu, ko varētu simbolizēt papīrs (vai vāciņš) un akmens? Kāda uzvedība un attieksme var liegt mums būt piepildītiem ar Svēto Garu?
Ko mēs varam darīt, lai mēs tiktu piepildīti ar Svēto Garu, lai Viņš varētu mums palīdzēt mācīt un liecināt citiem?
Kā Svētais Gars ir palīdzējis jums mācīt evaņģēliju vai dalīties liecībā ar citiem?
Lieciniet par principu, kas uzrakstīts uz tāfeles, un pamudiniet studentus pielietot šo principu, meklējot Svētā Gara klātbūtni, lai viņi varētu mācīt un liecināt citiem.
Apkopojiet Ap. d. 2:12–13, paskaidrojot, ka daži jūdi bija izbrīnīti par to, ko tie dzirdēja, kamēr citi izsmēja mācekļus, apgalvojot, ka tie bija dzēruši par daudz vīna.
Pēteris liecina par Jēzu Kristu un māca par to, kā saņemt pestīšanu.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa Ap. d. 2:14, un lūdziet, lai pārējie saklausa, kurš sāka mācīt ļaužu pulku. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Palūdziet studentiem iedomāties sevi Pētera vietā, stāvot ļaužu pulka priekšā.
Ja jūs būtu bijuši Pētera vietā, kādas evaņģēlija patiesības jūs būtu mācījuši un par ko būtu liecinājuši? Kāpēc?
Apkopojiet Ap. d. 2:15–35, paskaidrojot, ka Pēteris paziņoja, ka notikumi ar valodu dāvanas saņemšanu un citām Gara izpausmēm mācekļu vidū bija Joēla pravietojumu piepildījums (skat. Joēla 3:1–5). Tad Pēteris mācīja un liecināja ļaudīm, izmantojot Ķēniņa Dāvida vārdus un psalmus.
Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces un jautājumus:
Par kādām svarīgām patiesībām Pēteris mācīja un liecināja?
Kas Pētera liecībā jūdiem uz jums atstāj īpašu iespaidu?
Sadaliet studentus pa pāriem. Lieciet, lai katrs pāris izlasa uz tāfeles minētās Svēto Rakstu atsauces un apspriež savas atbildes uz dotajiem jautājumiem. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet, lai daži studenti padalās savās atbildēs ar pārējiem audzēkņiem.
Parādiet attēlu, kas ilustrē brīdi, kad Pēteris noliedza Glābēju (piemēram, Karla Heinriha Bloha gleznu Peter’s Denial, LDS.org). Aiciniet kādu studentu apkopot, ko Pēteris teica un darīja naktī, kad Glābējs tika sagūstīts un viņam tika jautāts par viņa attiecībām ar Jēzu (skat. Lūkas 22:54–62).
Attēls
Peter’s Denial
Peter’s Denial, Karls Heinrihs Blohs. Ar laipnu atļauju no Nacionālā vēstures muzeja Frederiksborgas pilī Hillerodā, Dānijā. Pavairot aizliegts.
Kā Pētera vārdi un rīcība Vasarassvētku dienā atšķīrās no viņa uzvedības naktī, kad Glābējs tika sagūstīts?
Kā jūs domājat, kas izraisīja šādas izmaiņas Pēterī?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Ap. d. 2:37. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt, kā Pētera vārdi ietekmēja ļaužu pulku.
Kā Pētera vārdi ietekmēja ļaužu pulku?
Jūs varētu aicināt studentus atzīmēt frāzi — „sāpīgi ķēra viņu sirdis”. Paskaidrojiet, ka Svētais Gars sāpīgi ķēra cilvēku sirdis, kad tie dzirdēja Pētera liecību. Frāze sāpīgi ķēra nozīmē — „iedūrās”, domājot, ka cilvēki izjuta nožēlu, jo jūdi kā cilvēki un tauta bija situši krustā To Kungu, Jēzu Kristu. Pēteris nenorādīja, ka jūdi no dažādām tautībām, kurus viņš mācīja Vasarassvētku dienā, bija atbildīgi par Jēzus Kristus sišanu krustā.
Saskaņā ar 37. pantu, kādu jautājumu ļaudis uzdeva?
Ko šis jautājums atklāj par cilvēku sirds pārmaiņām? (Cilvēki sāka piedzīvot sirds pārmaiņas.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 2:38–41. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris mudināja cilvēkus darīt. Paskaidrojiet, ka vārds samaitātā nozīmē — nepakļāvīga, neķītra vai greiza.
Ko Pēteris pamācīja cilvēkiem darīt?
Saskaņā ar 41. pantu, kā cilvēki reaģēja uz Pētera mācībām un aicinājumu — nožēlot grēkus un tapt kristītiem?
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Kad mēs uzņemam Dieva vārdu ar Svētā Gara spēku, …
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Ap. d. 2:42–47. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko jaunpievērstie darīja pēc tam, kad viņi saņēma patiesību ar Svētā Gara spēku un tika kristīti? Paskaidrojiet, ka frāze „maizes laušana” (42. pantā) attiecas uz Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, un frāze „viss tiem bija kopīgs” (44. pantā) attiecināma uz to, ka svētie bija vienoti, un tie dzīvoja saskaņā ar ziedošanās likumu.
Saskaņā ar šiem pantiem, kāda [šo cilvēku] rīcība parādīja, ka tie bija patiesi pievērsti (skat. arī 3. Nefija 26:17–21)? (Uzaiciniet kādu studentu pierakstīt audzēkņu atbildes uz tāfeles.)
Atgādiniet studentiem: pirms jūdi dzirdēja un rīkojās saskaņā ar Pētera vārdiem, viņi nebija pieņēmuši Jēzu kā savu Glābēju, un tie nesekoja Viņa mācībām. Aiciniet studentus padomāt par to, kā cilvēki izmainījās.
Kādu principu mēs varam mācīties no Ap. d. 2:37–47 par to, kas var notikt, kad mēs saņemam Dieva vārdu ar Svētā Gara spēku? (Izmantojot studentu teikto, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu tā, lai tas paustu šādu patiesību: Kad mēs uzņemam Dieva vārdu ar Svētā Gara spēku, mūsu sirdis izmainīsies, un mēs kļūsim pievērsti Jēzum Kristum.)
Kas mums ir jādara, lai saņemtu Dieva vārdu ar Svētā Gara spēku?
Aiciniet studentus pārskatīt uz tāfeles uzskaitītās to cilvēku rīcības, kas bija kristīti un pievērsti.
Kā Gars ir palīdzējis jums mainīties un kļūt pievērstiem Jēzum Kristum, kad jūs esat centušies mācīties un dzīvot saskaņā ar evaņģēlija patiesībām? (Arī jūs varētu dalīties pieredzē no savas dzīves.)
Aiciniet studentus padomāt, ko viņi var darīt, lai labāk saņemtu Dieva vārdus un mācības ar Svētā Gara spēku? Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar jebkuriem pamudinājumiem, ko viņi saņem.
Aiciniet studentus salīdzināt Ap. d. 2:36–38 ar ceturto Ticības apliecinājumu. Lūdziet studentiem atrast Ap. d. 2:36–38 vārdus, kas parāda vai māca evaņģēlija galvenos principus un priekšrakstus. Tad sadaliet studentus pāros un palūdziet katram pārim apspriest, kā katrs no šiem principiem un priekšrakstiem palīdz mums saņemt visas Glābēja veiktās Izpirkšanas svētības. Pēc pietiekami ilga laika pajautājiet:
Kādu svētību, pēc Pētera teiktā, cilvēki saņemtu, ja tie nožēlotu grēkus un kristītos?
Pamatojoties uz to, kā jūs izprotat Ap. d. 2:38, kas mums jādara, lai sagatavotos saņemt Svētā Gara dāvanu? (Izsakoties saviem vārdiem, studentiem būtu jāpauž patiesība — līdzīga šai: Kad mums ir ticība Jēzum Kristum, mēs nožēlojam grēkus un topam kristīti, un esam gatavi saņemt Svētā Gara dāvanu. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles.)
Kā ticība, grēku nožēlošana un kristīšanās var kādu sagatavot, lai saņemtu Svētā Gara dāvanu?
Komentāri un skaidrojumi
Ap. d. 2:1–4. „Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu”
„Šai varenajai Vasarassvētku pieredzei, kad Svētais Gars tika izliets pār lielu ļaužu pulku, ir līdzīga [pieredze] pēdējo dienu svēto vēsturē. Kērtlandes tempļa iesvētīšanas dievkalpojumā pravietis Džozefs Smits … lūdza pēc īpašas Svētā Gara izpausmes „no augšienes”: „Lai tas uz viņiem tiek izpildīts, kā uz tiem Vasarassvētku dienā,” viņš lūdza svēto labā. „Lai dāvana runāt mēlēs un to tulkošanas dāvana tiek izlieta pār Taviem ļaudīm, pat it kā uguns mēles. Un lai Tavs nams tiek piepildīts ar Tavu godību kā ar stipru brāzmainu vēju” (M&D 109:36–37). Šis lūgums tika izpildīts ne tikai vienu reizi vien, bet vairākas reizes nākamajās dienās — pēc sākotnējā iesvētīšanas dievkalpojuma. Džozefs Smits stāstīja, ka vienā gadījumā „atskanēja troksnis, kas līdzinājās spēcīgam, brāzmainam vējam, kas piepildīja [Kērtlandes] templi, un visi klātesošie vienlaicīgi piecēlās, jo tie tika neredzama spēka aizkustināti; daudzi sāka runāt mēlēs un pravietot; citi redzēja brīnišķīgas vīzijas; un es redzēju, ka templis tika piepildīts ar eņģeļiem, to arī es paziņoju klātesošajiem” (History of the Church, 2:428)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 278. lpp.).
„Uguns mēles” varēja arī norādīt, ka šī spēcīgā Gara izliešana notika starp cilvēkiem, kas tajā dienā bija klāt — katrs no viņiem to juta un pieredzēja. Bībeles angļu valodas versijā lietotais vārds sat (latviski tulkots — nolaidās)Ap. d. 2:3, Džozefa Smita veiktajā angliskajā tulkojumā mainīts uz rested.
Pravietis Džozefs Smits mācīja, kāds ir valodu dāvanas nolūks:
„Valodu dāvana ar Svētā Gara spēku Baznīcā tiek dota Dieva kalpu labā, lai sludinātu evaņģēliju neticīgajiem, tāpat kā Vasarassvētku dienā” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 380. lpp.)
Pēdējā atklāšanā [eņģelis] Moronijs citēja šos pašus pantus pravietim Džozefam Smitam un teica viņam, ka tie vēl nav piepildīti, taču drīz būs (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:41). Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka rakstvieta Joēla 3:1–5 ir piemērs tādiem Rakstiem, kam var būt vairākas nozīmes un piepildījumi:
„Daudziem no pravietojumiem un doktrinārajām rakstvietām Svētajos Rakstos ir vairākas nozīmes. …
[Viens] uzskatāms piemērs ar vairākām nozīmēm ir pravietojums Joēla grāmatā, kas runā par to, ka pēdējās dienās Tas Kungs izlies Savu garu pār visu miesu un ka mūsu dēli un meitas pravietos (skat. Joēla 3:1). Vasarassvētku dienā apustulis Pēteris paziņoja, ka notikumi, kam viņi bija liecinieki, piepildīja pravieša Joēla teikto (skat. Ap. d. 2:16). Tūkstoš astoņsimt gadus vēlāk eņģelis Moronijs citēja šo pašu pravietojumu un teica, ka „tas viss vēl nav piepildījies, bet drīz piepildīsies” (Džozefs Smits — vēsture 1:41)” („Scripture Reading and Revelation”, Ensign, 1995. g. janv., 8. lpp.).
Tādējādi gan Pēteris, gan Moronijs nekļūdījās, sacīdami, ka Joēla pravietojumam ir piepildījums, nozīme un pielietojums gan Vasarassvētku dienā, gan attiecīgi — pēdējās dienās.
Ap. d. 2:27. „Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē”
Saistībā ar Ķēniņa Dāvida mūžīgo mantojumu, elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka Dāvids „saņēma apsolījumu, ka viņa dvēsele netiks pamesta ellē, tas ir, viņš nebūs pazušanas dēls, viņš netiks izdzīts mūžīgi ar velnu un viņa eņģeļiem. Drīzāk, kad nāve un elle atdos savus mirušos, viņš celsies no kapa un saņems to mantojumu, kas tam pienākas. Skat. Jāņa atkl. 20:11–15” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj., [1965.–1973.], 2:39).
Šo ir mācījis elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
„Patiesa pievēršanās notiek ar Svētā Gara spēku. Kad Svētais Gars skar cilvēka sirdi, tā mainās. Ja cilvēki … jūt, kādu iespaidu uz viņiem atstāj Svētais Gars, ja viņi sāk saskatīt savā dzīvē apliecinājumu Tā Kunga mīlestībai un žēlastībai, viņi tiek garīgi iedvesmoti un spēcināti, un viņu ticība Tam Kungam pieaug. Ja cilvēks vēlas pārbaudīt Dieva vārdu, viņš gluži dabiski iegūs šādu garīgu pieredzi. Tas ir veids, kā mēs sajūtam, ka evaņģēlijs ir patiess” („Now Is the Time”, Ensign, 2000. g. nov., 75. lpp.).
