Pēteris iedrošināja svētos būt gataviem vienmēr liecināt par Jēzu Kristu un dzīvot taisnīgi, lai viņi varētu izkliedēt nepatiesās apsūdzības, kuras tika vērstas pret viņiem. Viņš mācīja, ka Jēzus Kristus sludināja evaņģēliju garu pasaulē pēc Savas nāves. Pēteris arī pamācīja Baznīcas elderus (vecajos) rūpēties par Dieva ganāmo pulku ar tādu pašu gādību, kā to darīja Jēzus Kristus, Augstais Gans.
Pēteris dod padomu svētajiem — būt vienotiem taisnīgumā un būt gataviem vienmēr liecināt par Kristu
Palūdziet kādam studentam nolasīt prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Mums būs iespējas visas dzīves laikā dalīties savā pārliecībā, kaut arī mēs ne vienmēr zinām, kad no mums tas tiks prasīts. Tāda izdevība man radās 1957. gadā, kad es strādāju izdevējdarbā un man bija jādodas uz Dalasu, Teksasas štatā, ko mēdz saukt par „baznīcu pilsētu”, lai uzstātos lietišķā sanāksmē. Pēc sanāksmes es ar autobusu devos apskatīt pilsētas ievērojamās vietas priekšpilsētas rajonos. Braucot garām dažādām baznīcām, autobusa vadītājs komentēja: „Pa kreisi jūs varat redzēt metodistu baznīcu” vai „Tur pa labi ir katoļu katedrāle.”
Braucot garām skaistai, no sarkaniem ķieģeļiem celtai ēkai, kas atradās kādā pakalnā, vadītājs izsaucās: „Tajā ēkā pulcējas mormoņi.” Kāda kundze no autobusa beigām iesaucās: „Vadītāj, vai jūs varat mums pastāstīt ko vairāk par mormoņiem?”
Autobusa vadītājs pieturēja ceļa malā, apgrieza savu krēslu un atbildēja: „Kundze, viss, ko es zinu par mormoņiem, ir tas, ka viņi pulcējas tajā sarkano ķieģeļu ēkā. Vai ir kāds šajā autobusā, kurš kaut ko vairāk zina par mormoņiem?”” („Uzdrošinieties stāvēt vieni” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 67. lpp.).
Ja jūs būtu bijuši šajā autobusā, ko jūs būtu darījuši?
Kāpēc dažreiz tas varētu būt grūti pastāstīt citiem cilvēkiem par mūsu ticību?
Studējot 1. Pētera 3:1–17, aiciniet studentus meklēt principu, kas var palīdzēt viņiem sniegt vadību, kad viņi sastopas ar iespējām dalīties evaņģēlijā ar citiem.
Sniedziet 1. Pētera 3:1–11 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Pēteris skubināja sievas caur savu taisnīgo uzvedību palīdzēt neticīgajiem vīriem nākt pie Kristus. Viņš deva padomu vīriem — godāt savas sievas. Viņš arī deva padomu agrīnās baznīcas locekļiem — dzīvot saskaņā ar evaņģēlija standartiem.
Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Pētera 3:14–16. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādu padomu Pēteris deva svētajiem, kad viņi tiek pakļauti vajāšanām sava taisnīgā dzīvesveida dēļ.
Kādu padomu Pēteris deva svētajiem, kad viņi tiek pakļauti vajāšanām sava taisnīgā dzīvesveida dēļ?
Saskaņā ar 15. pantu, ko, atbilstoši Pētera teiktajam, Jēzus Kristus sekotājiem vajadzētu vienmēr būt gataviem darīt?
Kā jums liekas, kādi evaņģēlija aspekti dod cilvēkiem cerību?
Paskaidrojiet, ka vārds aizstāvēties15. pantā arī var tikt tulkots kā „sniegt atbildi”. Pēteris pamācīja svētos dalīties savos reliģiskajos uzskatos un aizstāvēt tos.
Kuri vārdi 15.–16. pantā raksturo, kā mums vajadzētu dalīties Jēzus Kristus evaņģēlijā un aizstāvēt to? (Jūs varat paskaidrot, ka vārds bijība šajā kontekstā nozīmē godbijību.)
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no 1. Pētera 3:15 par to, ko mums kā Jēzus Kristus sekotājiem vienmēr būtu jābūt gataviem darīt? (Studentiem vajadzētu atpazīt mācības — līdzīgas šim patiesajam principam: Mums kā Jēzus Kristus sekotājiem jācenšas vienmēr būt gataviem dalīties savā ticībā un aizstāvēt to ar lēnprātību un godbijību. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi dalīties mūsu ticībā ar lēnprātību un godbijību?
Lai ilustrētu šo principu, kas uzrakstīts uz tāfeles, palūdziet kādam studentam nolasīt prezidenta Monsona atlikušo stāsta daļu par viņa pieredzi autobusā:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Es gaidīju, kad kāds atbildēs. Es paskatījos uz katra cilvēka sejas izteiksmi, lai redzētu, vai kādam ir vēlēšanās sniegt komentārus. Nekā. Es atskārtu, ka bija mana kārta darīt to, ko apustulis Pēteris bija ieteicis, proti, „[būt] arvien [gataviem] aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos”. Es arī sapratu senas parunas patiesumu: „Kad pienāk laiks pieņemt lēmumu, gatavošanās laiks ir pagājis.”
Turpmāko 15 minūšu laikā man bija privilēģija dalīties ar pārējiem autobusa pasažieriem savā liecībā par Baznīcu un mūsu uzskatiem. Es biju pateicīgs par savu liecību un pateicīgs, ka biju gatavs tajā dalīties” („Uzdrošinieties stāvēt vieni”, 67. lpp.).
Ko mēs varam darīt, lai vienmēr būtu gatavi dalīties savā ticībā?
Aiciniet studentus padomāt par gadījumiem, kad viņi jutās pateicīgi par to, ka viņi bija sagatavojušies, lai dalītos savā ticībā vai liecībā. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē ar pārējiem klases audzēkņiem.
Aiciniet studentus padomāt, ko viņi darīs, lai sagatavotos vienmēr dalīties savā ticībā un aizstāvēt to. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar pamudinājumiem, kurus viņi varētu saņemt.
Jēzus Kristus sludināja evaņģēliju garu pasaulē pēc Savas nāves
Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi ir misionāri, kas māca kādu cilvēku, kurš stāsta:
„Es ticu, ka tas, ko jūs man mācāt, ir patiesība, bet es prātoju par cilvēkiem, kuri nomira bez iespējas dzirdēt patiesību. Tas šķiet netaisnīgi no Dieva puses — sodīt viņus vai atturēt viņus no dzīvošanas atkal kopā ar Viņu, ja viņiem nekad nav bijusi iespēja mācīties par Viņa pestīšanas ieceri.”
Aiciniet studentus padomāt, ko viņi atbildētu.
Aiciniet pusi no klases audzēkņiem patstāvīgi izlasīt 1. Pētera 3:18–20 un no Svēto Rakstu ceļveža — Džozefa Smita tulkojumu 1. Pētera 3:20. Aiciniet otru pusi no klases audzēkņiem patstāvīgi izlasīt 1. Pētera 4:5–6 un no Svēto Rakstu ceļveža — Džozefa Smita tulkojumu 1. Pētera 4:6. Aiciniet studentus meklēt, kādas patiesības Pēteris mācīja un kuras no tām viņi varētu mācīt šim cilvēkam situācijā, kuru viņi iztēlojās. Paskaidrojiet, ka frāze „gari cietumā” no 1. Pētera 3:19 attiecas uz tiem, kuri atrodas garu pasaulē un kuri laicīgajā dzīvē nepieņēma evaņģēliju, vai kuriem nebija iespējas to dzirdēt.
Pēc kāda laika pajautājiet:
Ko mēs mācamies no šiem pantiem par tiem, kuri atrodas garu pasaulē un kuri šajā dzīvē nepieņēma evaņģēliju, vai kuriem nebija iespējas to pieņemt?
Attēls
Prezidents Džozefs F. Smits
Parādiet attēlu Prezidents Džozefs F. Smits (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr.127; skat. arī LDS.org). Paskaidrojiet, ka prezidents Džozefs F. Smits pārdomāja 1. Pētera 3:18–20 un 1. Pētera 4:6, un viņš saņēma atklāsmi un vīziju par Glābēja garu pasaules apmeklējumu. Viņš redzēja Jēzu Kristu laikaposmā starp Viņa nāvi un augšāmcelšanos, sludinot evaņģēliju un personīgi kalpojot taisnīgajiem gariem. Šinī laikā Jēzus Kristus organizēja un pilnvaroja taisnīgos kalpotājus mācīt evaņģēliju gariem garu cietumā (skat. M&D 138:1–11, 29–30).
Kāpēc, saskaņā ar 1. Pētera 4:6, evaņģēlijs tiek sludināts tiem, kuri ir miruši? (Lai īstenotu taisnīgu un godīgu tiesu, dodot iespēju visiem Debesu Tēva bērniem dzirdēt un dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem.)
Kādu patiesu principu mēs varam atrast Pētera mācībās par evaņģēlija sludināšanu mirušajiem? (Studenti varētu izteikties saviem vārdiem, tomēr pārliecinieties, ka viņi atpazīst patieso principu, kas līdzinās šim: Evaņģēlijs tiek sludināts tiem, kuri nomira, lai viņiem būtu tādas pašas iespējas kā tiem, kuri dzirdēja evaņģēliju mirstīgās dzīves laikā.)
Īsumā pārskatiet situāciju, kuru aicinājāt studentus iztēloties šīs Svēto Rakstu kopas sākumā, un pajautājiet:
Kā mācība par mirušo pestīšanu apliecina Dieva žēlastību un līdzjūtību pret Saviem bērniem?
Sniedziet 1. Pētera 4:7–19 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Pēteris mudināja svētos, lai viņiem būtu dedzīga žēlsirdība, jo žēlsirdība pārklāj vai novērš lielu daudzumu grēku (skat. no Svēto Rakstu ceļveža, Džozefa Smita tulkojumu 1. Pētera 4:8). Pēteris arī mācīja svētajiem priecāties, kad viņi izcieš pārbaudījumus un nievāšanu savas ticības Jēzum Kristum dēļ.
Pēteris deva padomu elderiem (Baznīcas vecākajiem) rūpēties par Dieva ganāmo pulku un mudināja svētos palikt stipriem ticībā
Paskaidrojiet: lai palīdzētu sagatavot svētos pārbaudījumiem, ar kuriem viņi saskarsies, Pēteris mācīja elderus par viņu kā Baznīcas vadītāju pienākumiem. Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Pētera 5:1–3. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādu padomu Pēteris deva Baznīcas elderiem.
Kādu padomu deva Pēteris Baznīcas elderiem?
Paskaidrojiet, ka „ganīt Dieva ganāmo pulku” (2. pants) nozīmē — rūpēties par Baznīcas locekļiem un uzraudzīt tos. Baznīcas vadītājiem bija jākalpo labprātīgi un ar mīlestību, nevis piespiesti vai ar nolūku — gūt atalgojumu. Viņiem bija jābūt par paraugu Baznīcas locekļiem tā vietā, lai „valdītu” (3. pants) pār viņiem.
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Pētera dotā padoma Baznīcas elderiem par Baznīcas vadītāju pienākumiem? (Palīdziet studentiem atpazīt patieso principu, kas līdzinās šim: Baznīcas vadītājiem ir atbildība rūpēties par Dieva ganāmo pulku un uzraudzīt to ar mīlestību un ar savu piemēru. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 1. Pētera 5:4, meklējot, kādus vārdus Pēteris izmantoja, norādot uz Glābēju. Aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Attēls
Jēzus nes pazudušo avi
Parādiet attēlu Jēzus nes pazudušo avi (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 64; skat. arī LDS.org) un pajautājiet:
Kāpēc, jūsuprāt, Glābējs bieži tiek attēlots kā gans?
Kādas Kristum līdzīgās īpašības un iezīmes var palīdzēt Baznīcas vadītājiem uzraudzīt Baznīcas locekļus un rūpēties par tiem?
Kā jūs esat tikuši svētīti, pateicoties kāda Baznīcas vadītāja Kristum līdzīgajai mīlestībai vai piemēram?
Sniedziet 1. Pētera 5:7–14 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Pēteris mācīja svētos: savu zūdīšanos (šajā kontekstā tas nozīmē raizes) sniegt Glābējam Jēzum Kristum un palikt stipriem savā ticībā, neskatoties uz ciešanām. Pēteris apliecināja viņiem: ja viņi tā darīs, Dievs pilnveidos un stiprinās viņus.
Noslēgumā iedrošiniet studentus ticēt un sekot tiem, kurus Tas Kungs aicināja palīdzēt pieskatīt viņus un rūpēties par viņiem garīgi.
Prezidents Džozefs Fīldings Smits attiecībā uz mirušo glābšanas darbu mācīja:
„Visi tie, kuriem nebija iespējas mirstīgajā dzīvē pieņemt evaņģēliju, bet kuri garu pasaulē nožēlos grēkus un pieņems to, būs Dieva celestiālās valstības mantinieki. Glābējs atklāja šo lielo darbu, kad Viņš gāja un sludināja gariem, kuri tika turēti cietumā, lai viņi varētu tapt tiesāti kā cilvēki miesā (vai, citiem vārdiem sakot, atbilstoši evaņģēlija principiem) un tad dzīvotu saskaņā ar Dievu garā caur savu grēku nožēlošanu un Jēzus Kristus misijas pieņemšanu, kurš nomira par viņiem” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954.–1956. g.], 2:132–133).
Attiecībā uz evaņģēlija sludināšanu garu pasaulē prezidents Lorenco Snovs mācīja:
„Kad evaņģēlijs tiks sludināts gariem cietumā, panākumi, pateicoties šai sludināšanai, būs daudz lielāki par tiem, kādus gūst mūsu elderi, sludinot šajā dzīvē. Es ticu, ka tur, patiesi, būs pavisam nedaudz šo garu, kuri nepieņems evaņģēliju ar prieku, kad tas tiks dāvāts viņiem. Apstākļi tur būs tūkstoškārt labvēlīgāki” („Discourse by President Lorenzo Snow”, Millennial Star, 1894. g. 22. janv., 50. lpp.).