Glābējs mācīja Martu un Mariju Martas namā. Vēlāk Viņš mācīja daudzas patiesības Saviem mācekļiem par lūgšanu un brīdināja par liekulību un mantkārību.
Palūdziet studentus padomāt par viņu vakar izdarītajām izvēlēm. Aiciniet viņus aptuveni minūtes laikā uzskaitīt tik daudz no šīm izvēlēm, cik viņi var, savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Palūdziet vairākus studentus dalīties ar dažām savām labajām izvēlēm ar pārējiem.
Kādas varētu būt situācijas, kurās mums būtu jāizvēlas starp divām labām izvēlēm?
Kamēr studenti studē Lūkas 10:38–42, aiciniet viņus meklēt Glābēja mācīto principu, kas var vadīt mūs mūsu lēmumos, — īpaši tad, kad mūsu priekšā ir vairāk kā viena laba izvēle.
Izskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs mācīja līdzību par labo samarieti, Viņš ceļoja uz Betāniju un apmeklēja kādas sievietes, vārdā Marta, namu.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Lūkas 10:38–40. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, lai redzētu, ko Marta un ko viņas māsa Marija izvēlējās darīt, kamēr Glābējs bija namā.
Ko darīja Marija, kamēr Glābējs bija namā?
Ko darīja Marta? (Norādiet, ka vārds aizņemta40. pantā nozīmē — apgrūtināta.)
Attēls
Marija un Marta
Parādiet attēlu Marija un Marta (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 45; skat. arī vietnē LDS.org). Paskaidrojiet, ka viesmīlība bija ļoti svarīga Jēzus laikā. Marta centās darīt to, ko parasti no viņas kā namamātes sagaidītu. Viņa pievērsās tādām laicīgajām rūpēm kā maltītes gatavošana un pasniegšana.
Saskaņā ar 40. pantu, ko Marta jautāja Glābējam, kas norāda uz viņas rūpēm par laicīgām lietām?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Lūkas 10:41–42. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāda bija Glābēja atbilde Martai.
Ko Glābējs bija domājis, sacīdams: „Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu”?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Martas „[rūpes] un [zūdīšanās] par daudzām lietām” ir slavējamas (41. pants), taču evaņģēlija mācīšanās no Dižā Skolotāja bija vairāk [vajadzīga]” („Labs, labāks, vislabākais”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 104. lpp.).
Ko Glābējs domāja, teikdams, ka [labā daļa], ko Marija bija izvēlējusies, „viņai netaps atņemta” (Lūkas 10:42)? (Izvēloties ieklausīties Glābējā, nevis pievērsties laicīgām lietām, Marija saņems garīgas svētības, kas ir mūžīgas.)
Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja vārdiem Martai? (Lai gan studenti varētu izteikties dažādi, viņiem būtu jāspēj atpazīt šādu principu: Ja mēs izvēlamies veltīt sevi garīgām lietām, nevis laicīgām raizēm, mēs saņemsim paliekošas svētības.)
Kā mēs varam veltīt sevi garīgām lietām, tajā pat laikā parūpējoties par citām — vajadzīgām (Lūkas 10:42), bet mazāk svarīgām lietām?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šādu eldera Ouksa izteikumu:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Apsverot dažādas iespējas, mums ir jāatceras, ka ar to vien nepietiek, ka kaut kas ir labs. Citas izvēles ir labākas un vēl citas ir vislabākās. …
Padomājiet, kā mēs izmantojam savu laiku, izdarot izvēli — skatīties televizoru, spēlēt video spēles, izmantot internetu vai lasīt grāmatas vai žurnālus. Protams, ir labi nodoties pilnvērtīgai izklaidei vai iegūt interesantu informāciju. Taču ne visas šādas lietas ir tā vērtas, lai atdotu daļu mūsu dzīves, lai tās iegūtu. Citas izvēles ir labākas un vēl citas ir vislabākās” („Labs, labāks, vislabākais”, 104.–105. lpp.).
Uzaiciniet studentus pārskatīt sarakstu ar viņu vakardienas izvēlēm un atzīmēt katru pozitīvo izvēli kā „labu”, „labāku” vai „vislabāko”. Aiciniet vienu vai divus studentus liecināt par to, kā viņi ir svētīti, izvēloties garīgās lietas pār laicīgajām raizēm.
Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi ir pilnlaika misionāri, kas māca kādu kausītāju, kurš ir centies vairākkārt lūgt, un tam šķiet, ka Dievs nav atbildējis. Klausītājs apsver domu mest mieru lūgšanām.
Balstoties uz jūsu personīgajām pieredzēm, kā jūs atbildētu šajā situācijā?
Kamēr audzēkņi studē Lūkas 11. nodaļu, mudiniet tos meklēt patiesības, kas varētu palīdzēt kādam, kuram šķiet, ka Dievs nav atbildējis uz viņa vai viņas lūgšanām.
Apkopojiet Lūkas 11:1–4, paskaidrojot, ka pēc klausīšanās Glābēja lūgšanā viens no Viņa mācekļiem jautāja, vai Viņš varētu iemācīt viņiem lūgt, un Glābējs tā arī darīja.
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs mācīja Savus mācekļus, kā lūgt, Viņš izmantoja līdzības, lai mācītu papildus patiesības par lūgšanu, ieskaitot Dieva vēlmi atbildēt uz lūgšanām.
Aiciniet studentus pa pāriem studēt Lūkas 11:5–13, meklējot, ko Tas Kungs mācīja par lūgšanu. Norādiet uz papildinājumiem Džozefa Smita tulkojumā — 5. un 13. pantā. Šie papildinājumi atrodami Lūkas 11:5–6 Džozefa Smita tulkojumā (Lūkas 11:5 zemteksta piezīmē a) un Lūkas 11:14 Džozefa Smita tulkojumā (Lūkas 11:13 zemteksta piezīmē a). Pēc pietiekami ilga laika pajautājiet klasei:
Līdzībā, kas lasāma 5.–8. pantā, ko viens draugs lūdza otram? Kāpēc?
Kāpēc, jūsuprāt, otrs draugs cienīja pirmā lūgumu? (Jūs varētu paskaidrot, ka vārds neatlaidība8. pantā attiecas uz cilvēka neatlaidību, kurš lūdza pat tad, kad viņa draugs sākotnēji noraidīja viņa lūgumu.)
Ja vīrs, kuram trūka [maizes], simbolizē mūs, un viņa draugs ar maizi simbolizē mūsu Debesu Tēvu, ko Glābējs iesaka mums darīt grūtos laikos?
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Ja grūtos laikos mēs neatlaidīgi lūdzam un meklējam Debesu Tēva svētības …
Saskaņā ar 13. pantu, ko Debesu Tēvs dāvā tiem, kuri neatlaidīgi lūdz un meklē Viņa svētības?
Balstoties uz Glābēja mācībām Lūkas 11:5–13, kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto izteikumu? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu tā, lai tas paustu šādu patiesību: Ja grūtos laikos mēs neatlaidīgi lūdzam un meklējam Debesu Tēva svētības, Viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām tādā veidā, kas mūs visvairāk svētī.)
Apsveriet uzaicināt studentus dalīties piemēros, kad viņi, pēc neatlaidīgas Debesu Tēva svētību meklēšanas, ir saņēmuši atbildes uz savām lūgšanām.
Apkopojiet Lūkas 11:14–54, paskaidrojot, ka Jēzus izdzina ļauno garu no vīra, deva padomu ļaudīm klausīties Dieva vārdu un norāja farizejus un Rakstu mācītājus par viņu garīgo vienaldzību un ļaundarību.
Nolasiet audzēkņiem šādus jautājumus un uzaiciniet studentus klusām pie sevis apdomāt savas atbildes:
Vai jūs kādreiz esat vēlējušies kaut ko tik ļoti, ka domājāt par to visu laiku?
Kādas negatīvas sekas uz mums var atstāt šāda veida domāšana?
Apkopojiet Lūkas 12:1–13, paskaidrojot, ka, Glābējs, stāvot liela ļaužu pulka priekšā, mācīja Savus mācekļus sargāties no liekulības. Viņš viņiem atgādināja, ka visas apslēptās lietas vienu dienu tiks atklātas un ka Dievs pazīst un uzrauga Savus bērnus. Tad kāds vīrs jautāja Glābējam, vai Viņš parunātu ar šī vīra brāli un pārliecinātu brāli dalīties mantojumā ar viņu.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Lūkas 12:14–15. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāda bija Glābēja atbilde vīra lūgumam.
Kādu brīdinājumu izteica Glābējs ļaudīm, kas bija ar Viņu?
Paskaidrojiet, ka mantkārība nozīmē pārmērīgu vēlmi pēc kaut kā. Uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Tas Kungs ir pavēlējis mums netīkot pēc pasaulīgajām mantām.
Kāpēc būtu jāizvairās no mantkārības? Kā šī patiesība var mums palīdzēt dzīvot laimīgāku dzīvi?
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs bija teicis Saviem mācekļiem izvairīties no mantkārības, Viņš izstāstīja līdzību, lai izskaidrotu šī baušļa nozīmīgumu. Aiciniet audzēkņus pie sevis izlasīt Lūkas 12:16–19, meklējot, cik reizes stāstā minētais vīrs lieto vārdus: es un mans. Palūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Ko par šī vīra rūpēm mums māca vārdu: es un mans biežais lietojums?
Kādos veidos mēs varētu tikt kārdināti būt tādi kā šis vīrs?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Lūkas 12:20–21. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot, ko Dievs ir teicis par cilvēka alkatību un mantkārību? Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Uzrakstiet uz tāfeles šo eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. (Izteikumu var atrast: „What Matters Most Is What Lasts Longest”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 44. lpp.):
„Vissvarīgākās lietas ir tās, kas pastāv visilgāk” (elders M. Rasels Balards).
Kas bija tās lietas, kas līdzībā minētajam, bagātajam vīram neļāva koncentrēties uz vissvarīgākajām lietām?
Kāpēc šī vīra rīcība varētu tikt uzskatīta par muļķīgu?
Apkopojiet Lūkas 12:22–30, izskaidrojot, ka Tas Kungs uzsvēra, ka Viņa mācekļiem nevajag pārmērīgi raizēties par viņu laicīgajām vajadzībām.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Lūkas 12:31–34. Aiciniet viņu nolasīt arī Lūkas 12:34, Džozefa Smita tulkojumu (skat. Lūkas 12:31, zemteksta piezīmi a). Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs ieteica Saviem mācekļiem meklēt tā vietā, lai koncentrētos uz savām savtīgajām vēlmēm.
Ko Jēzus ieteica Saviem mācekļiem meklēt?
Kas viņiem tika apsolīts, ja viņi meklēs, [ko darīt], lai Dieva valstība izplatītos?
Kādā vienā principā jūs apkopotu Glābēja mācības Lūkas 12:31–34? (Lai gan studenti varētu izteikties savos vārdos, viņiem būtu jāspēj atpazīt šādu principu: Ja mēs meklējam, [ko darīt], lai Dieva valstība un Viņa taisnīgums izplatītos, Viņš gādās par mūsu vajadzībām un sagatavos mums vietu Savā valstībā.
Kādos veidos mēs varam darboties, lai palīdzētu Dieva valstībai izplatīties? (Studentiem atbildot, jūs varētu atsaukties uz viņu iepriekš atpazīto principu par to, ka sevi vispirms jāvelta garīgām lietām, nevis laicīgām rūpēm.)
Lieciniet, kā jūs esat svētīts (svētīta), kad esat meklējis (meklējusi), kā garīgās lietas padarīt par savu prioritāti, nevis laicīgās raizes, un to, kā palīdzēt Dieva valstībai izplatīties. Iedrošiniet studentus pārdomāt, vai viņi vairāk koncentrējas uz garīgām lietām vai laicīgām raizēm. Aiciniet studentus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, ko viņi darīs, lai garīgās lietas, nevis laicīgās raizes padarītu par viņu prioritāti un lai palīdzētu Dieva valstībai izplatīties.
Apkopojiet Lūkas 12:35–59, paskaidrojot, ka Glābējs mācīja Saviem sekotājiem sagatavoties Viņa Otrajai atnākšanai. Viņš palīdzēja viņiem saprast, ka tur, kur ir „daudz dots, daudz [tiek prasīts]” (48. pants), un Viņš paskaidroja, ka Viņa evaņģēlijs izraisīs lielas šķelšanās ļaužu starpā.
„Viesmīlība bija ļoti svarīga jūdu sabiedrībā, un sievietes gods un reputācija bija daļēji atkarīga no tā, cik labi viņa izpildīja namamātes lomu atbilstoši tam, kas šajā kultūrā no viņas tika sagaidīts. Šo sociālo paražu dēļ Martas žēlošanās par to, ka viņas māsa Marija bija atstājusi to vienu apkalpot (skat. Lūkas 10:40), tiktu daudzu tā laika cilvēku attaisnota. Taču Glābējs atbildēja Martai, uzslavējot viņas māsas izvēli: „Marija sev izraudzījusies labo daļu” (Lūkas 10:42). Viena no lietām, ko Glābēja atbilde izskaidroja, — ir augstākas prioritātes par sociālām paražām, pat ja tās ir labas paražas” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata], 160. lpp.).
Kad Marta žēlojās: „Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu” (Lūkas 10:40), viņas priekšstats par to, ka Tam Kungam nerūp, bija maldīgs. Ja mēs pieļaujam, ka mūsu prioritātes tiek sajauktas, mēs varam sākt domāt un izjust pret To Kungu jūtas, kas ir garīgi neveselīgas. Jēzus maigi norāja Martu, lai palīdzētu viņai pārdomāt savas prioritātes un meklēt pēc svētībām, kuras Viņš mīloši vēlējās, lai viņa saņemtu.
Māsa Bonija D. Pārkina, bijusī Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, atsaucās uz Martas un Marijas stāstu, lai mācītu par to, cik svarīgi ir izvēlēties labo daļu:
„Glābēja atbilde manāmi paskaidroja, kas bija vissvarīgākais. Tajā vakarā Martas mājās labā daļa nebija virtuvē, bet gan pie Tā Kunga kājām. Vakariņas varēja pagaidīt. …
… Mēs visi cenšamies izvēlēties labo daļu, ko mums nevarēs atņemt, lai sabalansētu garīgo un laicīgo mūsu dzīvēs. Vai nebūtu vienkārši, ja mums būtu jāizvēlas starp apmeklējuma mācību un bankas aplaupīšanu? Taču mūsu izvēles bieži vien prasa daudz smalkāku pieeju. Mums var nākties izvēlēties starp daudziem cienīgiem variantiem. …
… Viena lieta ir vajadzīga, lai sekotu Viņam katru dienu. Tāpēc izvēlieties Kristu, To Kungu. Izvēlieties mieloties no Viņa vārda. Izvēlieties uzticēties Viņam. Izvēlieties sagaidīt Viņa mīlestību. Izvēlieties atdot Viņam savu sirdi pilnībā. Tādēļ izvēlieties labo daļu” („Choosing Charity: That Good Part,” Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 104., 106. lpp.).
Elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma atzīmēja atšķirības starp draugu šajā līdzībā un mūsu Debesu Tēvu:
„Tā Kunga mācība bija tāda: ja cilvēks savā savtībā un nosliecē nedot, tomēr dos, ko tā kaimiņš tam lūgs ar pareizu nolūku un turpinās lūgt par spīti iebildumiem un īslaicīgiem atteikumiem, tad pavisam droši Dievs dos tam, kas neatlaidīgi lūdz ticībā un ar patiesu nolūku. Nav nekādas līdzības starp cilvēka savtīgo atteikumu un Dieva gudro un labvēlīgo nogaidīšanu. Ir jāapzinās nepieciešamība pēc lūgšanas un patiesas uzticēšanās Dievam, lai lūgšana būtu efektīva; un Savā žēlsirdībā Tēvs dažkārt vilcinās ar došanu, lai lūgšana kļūtu vēl dedzīgāka” (Jesus the Christ, 3. izd., 1916. g., 435. lpp.).
