Pāvils risināja strīdus korintiešu svēto starpā par reliģiskajām ieražām. Viņš uzsvēra, ka vīriešiem un sievietēm ir mūžīgas un dievišķas lomas, un tās abas ir būtiskas Tā Kunga plānā. Viņš arī mācīja Baznīcas locekļiem, kā pienācīgi sagatavoties Svētā Vakarēdiena pieņemšanai.
Parādiet precēta pāra attēlu (piemēram, Jauns pāris dodas uz templi, Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 120; skat. arī LDS.org). Nolasiet tālāk dotos izteikumus, kas atspoguļo to, kā daži cilvēki varētu justies, domājot par laulībām:
„Būt veiksmīgam savā karjerā man nozīmē visu. Es nevēlos dalīt savu uzmanību starp maniem karjeras mērķiem un manu laulību.”
„Es nevēlos uzsākt ilgstošas attiecības. Es raizējos pieņemt lēmumu, ko es vēlāk nožēlošu.”
„Laulība mani varētu ierobežot. Es nevarētu darīt visu, ko es vēlos.”
„Es zinu, ka laulība ir pats svarīgākais lēmums, ko es savā dzīvē kādreiz pieņemšu, un es ar prieku tai gatavojos.”
Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi jūtas, domājot par laulībām. Palūdziet viņiem meklēt patiesos principus, kad viņi studē 1. korintiešiem 11:1–16, kas viņiem un arī citiem varētu palīdzēt izprast laulības nozīmi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 11:3. Palūdziet klases audzēkņiem sekot līdzi, meklējot to, ko Pāvils mācīja par vīra pienākumiem. Jūs varētu paskaidrot, ka šajā pantā iztulkotie vārdi „vīrs” un „sieva” attiecas uz laulātu pāri.
Kāda ir vīra loma? (Jums, iespējams, būs jāpaskaidro, ka frāze „sievas galva ir vīrs” nozīmē, ka vīram ir svēts pienākums prezidēt mājās. Prezidēt nozīmē — taisnīgi vadīt citus garīgās un laicīgās lietās.)
Kurš prezidē pār vīru un vada to, kad viņš prezidē savā ģimenē?
Lai apkopotu 1. korintiešiem 11:4–16, paskaidrojiet, ka Pāvils pievērsās jautājumiem par ieražām, ko vīrieši un sievietes darīja, kad viņi lūdza un pravietoja savos dievkalpojumos.
Palīdziet studentiem saprast, ka Jaunās Derības lasītāji dažreiz pārprata Pāvila mācību nozīmi, domājot to, ka vīrieša loma tika uzskatīta par svarīgāku nekā sievietes loma, vai to, ka vīrietis ir pārāks vai vairāk vērts nekā sieviete. Nolasiet tālāk sniegto eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Dieva acīs un baznīcas skatījumā vīrieši un sievietes ir vienlīdz nozīmīgi, taču vienlīdzīgs nenozīmē vienāds. Vīriešu un sieviešu pienākumi un dievišķās dāvanas atšķiras pēc to būtības, nevis pēc to nozīmes vai ietekmes. Mūsu baznīcas mācībā sievietes ir vienlīdzīgas un tomēr atšķirīgas no vīriešiem. Dievs neuzskata vienu dzimumu labāku vai svarīgāku par otru” („Vīrieši un sievietes Tā Kunga darbā”, Liahona, 2014. g. apr., 46. lpp.).
Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. korintiešiem 11:11. Palūdziet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot to, ko Pāvils mācīja par vīra un sievas attiecībām.
Ko Pāvils mācīja par vīra un sievas attiecībām?
Norādiet uz frāzi „mūsu Kungā”. Paskaidrojiet, ka šī frāze ir attiecināma uz Tā Kunga ieceri, lai palīdzētu mums kļūt tādiem kā Viņš un iegūtu mūžīgo dzīvi.
Kādu doktrīnu šis pants māca par vīrieša un sievietes lomu Tā Kunga iecerē? (Uzrakstiet studentu vārdiem šo patieso principu uz tāfeles: Tā Kunga iecerē vīrieši un sievietes viens bez otra nevar iegūt mūžīgo dzīvi. [Skat. M&D 131:1–4.].)
Lai palīdzētu studentiem saprast iepriekšminēto patiesību, turiet rokās šķēres un sāciet griezt papīra lapu. Palūdziet studentiem iedomāties, ka šķēres tiek pārdalītas uz pusēm.
Cik veiksmīgi cilvēkam izdotos pārgriezt papīra lapu ar pusi no šķērēm? Kā šķēres var salīdzināt ar vīru un sievu, kas strādā kopā?
Uzaiciniet kādu no studentiem nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Atbilstoši dievišķajai iecerei, vīrietim un sievietei kopā ir jāpilnveidojas, lai sasniegtu godības pilnību. Savu atšķirīgo raksturu un spēju dēļ vīrieši un sievietes laulības attiecībās katrs ienes unikālas perspektīvas un pieredzes. Vīrieši un sievietes sniedz atšķirīgu, taču līdzvērtīgu ieguldījumu, veicinot saskaņu un vienotību, kas nav sasniedzama nekādā citādākā veidā. Vīrietis papildina un pilnveido sievieti, un sieviete papildina un pilnveido vīrieti, kopā mācoties, savstarpēji stiprinot un svētot viens otru” („Marriage Is Essential to His Eternal Plan”, Ensign, 2006. g. jūn., 83.–84. lpp.).
Kā atšķirīgās vīriešu un sieviešu īpašības un pienākumi papildina viens otru ģimenē?
Atgādiniet studentiem atšķirīgās attieksmes par attēlotajiem laulību izteikumiem, ko jūs lasījāt stundas sākumā. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās domās un liecībās par laulības nozīmīgumu Tā Kunga iecerē. Kā arī jūs varētu dalīties savā liecībā.
Pāvils māca korintiešu svētos neizturēties nevērīgi pret Svēto Vakarēdienu
Uzrakstiet šādas frāzes uz tāfeles: patiesi garīga pieredze, dvēseles atjaunošana, manas sabata dienas nozīmīgākais notikums.
Palūdziet studentiem apdomāt visnesenāko pieredzi, kad viņi pieņēma Svēto Vakarēdienu, un to, vai viņi varētu izmantot kādu no frāzēm uz tāfeles, lai aprakstītu savu pieredzi. Palūdziet studentiem meklēt patiesos principus, studējot 1. korintiešiem 11:17–34, kas varētu viņiem palīdzēt Svētā Vakarēdiena pieņemšanu padarīt par garīgāku un nozīmīgāku pieredzi.
Paskaidrojiet, ka Pāvila laikā Baznīcas locekļi saglabāja ieražu, kas atgādināja Pēdējās vakariņas. Viņi kopā noturēja mielastu un tad pieņēma Svēto Vakarēdienu. Apkopojiet 1. korintiešiem 11:17–22, paskaidrojot, ka Pāvils iepazinās ar ziņojumu, kuru viņš bija saņēmis par korintiešu svētajiem, ka to starpā, sapulcējoties kopā, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu, bijušas domstarpības vai strīdi. Pāvils nosodīja svētos, kad viņi šīs sanāksmes pārvērta par kopīgām ēdienreizēm, nevis saglabāja Svēto Vakarēdienu svētu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 11:23–26. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils mudināja Baznīcas locekļus atcerēties par Svēto Vakarēdienu. Jūs varētu paskaidrot, ka vārds pasludināt26. pantā nozīmē — sludināt, paziņot vai apliecināt.
Parādiet attēlu Pēdējās vakariņas (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 54; skat. arī vietnē LDS.org).
Attēls
Pēdējās vakariņas
Par ko Glābējs lika Saviem mācekļiem atcerēties pēc Pāvila teiktā, kad viņi pieņēma Svēto Vakarēdienu?
Kā atcerēšanās par Glābēja miesu un asinīm Svētā Vakarēdiena laikā ir palīdzējusi tiem Baznīcas locekļiem, kuri cīnās ar pretestību?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 11:27–30. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu brīdinājumu Pāvils deva korintiešu svētajiem par Svēto Vakarēdienu.
Saskaņā ar 27. un 29. pantu, par ko Pāvils brīdināja korintiešu svētos?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem, kad mēs necienīgi pieņemam Svēto Vakarēdienu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Tie, kas necienīgi pieņem Svēto Vakarēdienu, paši sev nes nosodījumu un sodu.)
Paskaidrojiet: „lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu, [mums] nav nepieciešams būt pilnīgiem, taču [mūsu] sirdī jābūt pazemīguma un grēku nožēlas garam” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005. g.], 148. lpp.). Ja mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, kamēr dzīvojam nopietnā grēkā vai ar grēcīgu sirds attieksmi, nevēlēdamies atcerēties Glābēju un sekot Viņam, mēs necienīgi pieņemam Svēto Vakarēdienu. Mudiniet studentus lūgt savam Debesu Tēvam un runāt ar saviem bīskapiem (skat. 3. Nefija 18:26–29), ja viņiem ir jautājumi par savu cienīgumu, pieņemot Svēto Vakarēdienu.
Kāpēc, jūsuprāt, Svētā Vakarēdiena necienīga pieņemšana atnes sodu mūsu dvēselēm?
Kādu padomu Pāvils deva Baznīcas locekļiem, saskaņā ar 1. korintiešiem 11:28? (Uzrakstiet studentu vārdiem šo patieso principu uz tāfeles: Mums vajadzētu izvērtēt savas dzīves, kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu.)
Norādiet, ka mūsu dzīves izvērtēšanas mērķis ir ne tikai apdomāt, vai mēs esam cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu, bet arī apsvērt, cik labi mēs cenšamies ievērot savas derības ar To Kungu un kā mēs varam censties nožēlot grēkus un kļūt labāki.
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu:
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
„Es vaicāju sev: „Vai es lieku Dievu augstāk par visu citu un ievēroju visus Viņa baušļus?” Tad sekoja pārdomas un apņemšanās. Slēdzot derību ar To Kungu — vienmēr ievērot Viņa baušļus —, mēs uzņemamies nopietnas saistības, un arī šo derību atjaunošana, pieņemot Svēto Vakarēdienu, ir tikpat saistoša. Svētsvinīgiem pārdomu brīžiem Vakarēdiena pienešanas laikā ir liela nozīme. Tie ir pašizziņas, pašanalīzes un sevis izvērtēšanas brīži, kad varam gremdēties pārdomās un pieņemt lēmumus” („Thoughts on the Sacrament”, Ensign, 1977. g. maijs, 25. lpp.).
Lai palīdzētu studentiem apdomāt, kā viņi var pielietot patiesību, kuru viņi ir noteikuši 1. korintiešiem 11:28, aiciniet viņus domāt par jautājumiem, kurus viņi var apdomāt, gatavojoties pieņemt Svēto Vakarēdienu. Piemēram, viņi varētu uzdot jautājumu: „Kā es varu būt labāks Jēzus Kristus māceklis?” Palūdziet studentiem dalīties citos jautājumos, kurus viņi varētu uzdot paši sev. Jūs varat arī ieteikt dažus savus jautājumus. Aiciniet studentus uzskaitīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās jautājumus, kurus viņi var uzdot sev Svētā Vakarēdiena laikā, kad viņi pārbauda savu cienīgumu.
Lieciniet: kad studenti pārbauda savu cienīgumu pirms un Svētā Vakarēdiena pieņemšanas laikā, Tas Kungs var palīdzēt viņiem zināt, kā viņi var labāk pildīt savas derības un būt cienīgi saņemt svētības, ko Viņš vēlas tiem dot. Šīs svētības nozīmē — arī tikt attīrītiem no saviem grēkiem un saņemt pat lielāku Svētā Gara spēku savās dzīvēs. Aiciniet studentus izvirzīt mērķi attiecībā uz to, kā viņi labāk sagatavosies savai nākamajai izdevībai — pieņemt Svēto Vakarēdienu.
Apkopojiet 1. korintiešiem 11:33–34 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Pāvils deva papildus norādes korintiešu svētajiem par mielastu, ko viņi noturēja kopā ar Svētā Vakarēdiena sanāksmi.
1. korintiešiem 11:11. „Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā”
Elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, norādīja, ka vīriešiem un sievietēm ir vienlīdzīga, taču atšķirīga loma:
„Saskaņā ar mūsu Debesu Tēva diženo priesterības dāvinājuma ieceri — vīrieši nes unikālu atbildību par priesterības pienākumu veikšanu, taču viņi paši neiemieso priesterību. Vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga, taču līdzvērtīga loma. Tāpat kā sieviete nevar ieņemt bērnu bez vīrieša līdzdalības, vīrietis bez sievietes nevar pilnībā īstenot priesterības spēku, lai izveidotu mūžīgo ģimeni. … Mūžīgajā perspektīvā vīrs un sieva vienojas gan radīšanas, gan priesterības spēkā” („This Is My Work and Glory”, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 19. lpp.).
„Ģimene — vēstījums pasaulei” apraksta Dieva dotos vīra un sievas pienākumus:
„Saskaņā ar dievišķo ieceri, tēvam ir jāvada ģimene mīlestībā un taisnīgumā, gādājot par ģimenes laicīgo vajadzību nodrošināšanu, kā arī tās drošību. Mātes galvenokārt ir atbildīgas par savu bērnu audzināšanu. Šajos svētajos pienākumos tēviem un mātēm ir pienākums savstarpēji palīdzēt kā vienlīdzīgiem partneriem” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign, 2010. g. nov., 129. lpp.).
Prezidents Hovards V. Hanters mācīja svarīgu principu par vīriešu un sieviešu kopīgo atbildību ģimenes vadīšanā:
„Vīrietis, kuram ir priesterība, atzīst savu sievu par partneri mājas un ģimenes vadīšanā ar pilnīgām zināšanām un pilnīgu līdzdalību visos ar to saistītajos lēmumos. Ir nepieciešams, lai Baznīcā un mājās būtu prezidējoša amatpersona (skat. M&D 107:21). Saskaņā ar dievišķu norīkojumu, pienākums — prezidēt mājās — gulstas uz priesterības nesēju (skat. Mozus 4:22). Tas Kungs iecerēja sievu kā palīgu vīrietim (palīgs nozīmē vienlīdzīgs) — tas ir, kā vienlīdzīgu un nepieciešamu partneri pilnīgā partnerībā. Prezidēšana taisnīgumā liek vīram un sievai uzņemties līdzvērtīgu atbildību; kopā jūs darbojaties ar zināšanām un līdzdalību visos ģimenes jautājumos. Ja vīrietis ģimenes vadīšanā darbojas neatkarīgi vai neņemot vērā savas sievas domas un padomus, tad tā ir netaisnīga vadīšana” („Being a Righteous Husband and Father”, Ensign, 1994. g. nov., 50.–51. lpp.).
Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja: „Kad mēs nedzīvojam pēc baušļiem, kad mēs dzīvojam pārkāpumos, kad mūs pārņem dusmas, naids un rūgtums, mums nopietni vajadzētu apdomāt, vai mums būtu jāpieņem Svētais Vakarēdiens” (The Teachings of Spencer W. Kimball, red. Edvards L. Kimbals [1982. g.], 225. lpp.).
Elders Džons H. Grobergs no Septiņdesmitajiem paskaidroja, ka mūsu attieksme ir galvenā atslēgas sastāvdaļa mūsu cienīgumam, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu:
„Ja mēs vēlamies pilnveidoties (tas nozīmē — nožēlot grēkus) un priesterības vadītāji mums nav aizlieguši pieņemt Svētā Vakarēdienu, tad, manuprāt, mēs esam cienīgi. Ja tomēr mums nav vēlmes pilnveidoties, ja mums nav nolūka sekot Gara vadībai, mums ir jājautā: „Vai mēs esam cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu, vai arī mēs izsmejam pašu Vakarēdiena būtību, kas ir līdzeklis personīgajai grēku nožēlai un pašpilnveidei?” Ja mēs atceramies Glābēju un visu, ko Viņš ir darījis mūsu labā, mēs rīkosimies labāk un tādējādi tuvosimies Viņam, kas vedīs mūs pa mūžīgās dzīves ceļu.
Tomēr, ja mēs atsakāmies nožēlot grēkus un pilnveidoties, ja mēs nevēlamies atcerēties Viņu un turēt Viņa baušļus, tad mēs esam apturējuši mūsu izaugsmi, un tas ir par nosodījumu mūsu dvēselēm” („The Beauty and Importance of the Sacrament”, Ensign, 1989. g. maijs, 38. lpp.).
Svētais Vakarēdiens ir svēts priekšraksts, pret kuru nekad nevajadzētu attiekties nevērīgi. Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja: „Svētā Vakarēdiena priekšraksts padara Vakarēdiena sapulci par vissvētāko un svarīgāko Baznīcas sanāksmi” („Svētā Vakarēdiena sanāksme un Svētais Vakarēdiens”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 17. lpp.).
Prezidents Rasels M. Nelsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paziņoja, ka Svētais Vakarēdiens „ir sabata dienas ievērošanas nozīmīgākais notikums”, („Worshiping at Sacrament Meeting”, Ensign, 2004. g. aug., 26. lpp.).
Elders Melvins Dž. Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka regulāra Svētā Vakarēdiena pieņemšana mums var sniegt garīgo drošību:
„Mēs vēlamies, lai katrs pēdējo dienu svētais nāktu pie Svētā Vakarēdiena galda, jo tā ir vieta pašizpētei, pašpārbaudei, kur mēs varam mācīties, kā labot savu ceļu un darīt pareizu paši savu dzīvi, nonākt saskaņā ar Baznīcas mācībām un mūsu brāļiem un māsām. Tā ir vieta, kur mēs kļūstam par mūsu pašu tiesnešiem. …
… Viena lieta, kas radīs drošību katram vīrietim un katrai sievietei, ir nākšana pie Svētā Vakarēdiena galda katru Sabata dienu. Vienas nedēļas laikā mēs nevarētu aiziet ļoti tālu prom — ne tik tālu, lai ar pašpārbaudi mēs nevarētu izlabot tās kļūdas, kuras esam pieļāvuši. … Ceļš uz Svētā Vakarēdiena galdu ir drošības taka pēdējo dienu svētajiem” (Braiants S. Hinklijs, Sermons and Missionary Services of Melvin Joseph Ballard [1949. g.], 150.–151. lpp.).
