Jāzeps un Marija devās uz Bētlemi, kur piedzima Jēzus. Gani paklausīja eņģeļa norādījumam — uzmeklēt jaundzimušo Jēzu, un tad viņi paziņoja par Jēzus piedzimšanu citiem. Sīmeans svētīja Jēzu templī, un Anna dalījās savā liecībā par to, ka bija dzimis Pestītājs. Jēzus „pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem” (Lūkas 2:52).
Apdomājiet, vai vēlaties kopā nodziedāt „Prieks pasaulei” (Garīgās dziesmas, nr. 124) vai kādu citu Ziemassvētku dziesmu klases svētbrīdī.
Attēls
Jāzeps un Marija dodas uz Bētlemi
Parādiet attēlu Jāzeps un Marija dodas uz Bētlemi(Evaņģēlija mākslas darbu grāmata (2008. g.), nr. 29; skat. arī LDS.org). Pajautājiet studentiem, ko viņi zina par notikumiem, kas saistīti ar Glābēja dzimšanu.
Lai sagatavotu studentus apgūt Lūkas 2:1–20, aiciniet viņus izpildīt šo patieso/nepatieso apgalvojumu uzdevumu. (Pirms nodarbības sagatavojiet katram studentam šī uzdevuma eksemplāru.)
Aiciniet studentus uzšķirt Bībeles karti nr. 11 „Svētā Zeme Jaunās Derības laikos”, kas atrodas Trīsrakstu sējuma pielikumā. Palūdziet studentiem kartē atrast Nacareti un Bētlemi un, pielietojot mērogu, aprēķināt aptuveno attālumu, ko nogāja Jāzeps un Marija. Kad studenti būs snieguši savas atbildes, paskaidrojiet, ka 85–90 jūdžu (137–145 kilometru) tālais ceļš no Nacaretes līdz Bētlemei aizņēma vismaz četras vai piecas dienas, ko mērot ar kājām, un, iespējams, ka Jāzepam un Marijai pat ilgāk, ņemot vērā Marijas stāvokli.
Lūdziet studentiem apdomāt, kādi, viņuprāt, būtu piemērotākie apstākļi pasaules Radītāja un Glābēja piedzimšanai.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 2:6–7. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādos apstākļos piedzima Jēzus.
Neskatoties uz Jēzus vienreizēji svarīgo — Dieva Vienpiedzimušā Dēla miesā — lomu, kādos apstākļos Viņš piedzima?
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Lūkas 2:8–14. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā tika paziņots par Glābēja dzimšanu. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. Parādiet attēlu Ganiem parādās eņģelis(Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 31; skat. arī LDS.org).
Attēls
Ganiem parādās eņģelis
Saskaņā ar 10. pantu, ko mēs varam pieredzēt, pateicoties tam, ka piedzima Glābējs? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso mācību: Pateicoties tam, ka uz Zemes piedzima Glābējs, mēs varam piedzīvot lielu prieku.)
Studentiem turpinot studēt Lūkas 2. nod., aiciniet viņus sameklēt piemērus tam, kā zināšanas par Glābēja piedzimšanu atnesa prieku citiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 2:15–20. Palūdziet pārējiem klasesbiedriem sekot līdzi, meklējot, kā gani reaģēja uz eņģeļa vēstījumu.
Kuras frāzes norāda uz to, kā gani reaģēja uz eņģeļa vēstījumu? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt frāzes — „ejam tad nu” 15. pantā un „tie steigdamies nāca” 16. pantā.)
Ieklausoties šajā vēstījumā, par ko gani saņēma liecību?
Ko gani darīja pēc tam, kad bija saņēmuši liecību par Jēzu Kristu?
Kāpēc, jūsuprāt, gani dalījās ar citiem savā pieredzē?
Kādu principu mēs varam mācīties no šī pieraksta attiecībā uz to, kas notiek, kad mēs iegūstam savu liecību par Jēzu Kristu? (Studentiem vajadzētu paust saviem vārdiem principu — līdzīgu šim: Kad mēs saņemam savu liecību par Jēzu Kristu, mēs vēlamies tajā dalīties ar citiem.)
Aiciniet studentus padomāt par kādu reizi, kad viņi ir vēlējušies dalīties ar citiem savā liecībā par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju. Mudiniet viņus apdomāt, kas veicināja šo vēlēšanos. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē ar pārējiem klasesbiedriem.
Sīmeans un Anna paziņo, ka Jēzus būs pasaules Glābējs
Rezumējiet Lūkas 2:21–24, paskaidrojot, ka pēc Jēzus piedzimšanas, saskaņā ar jūdu likumu, Marija un Jāzeps stādīja Viņu priekšā templī (skat. 2. Mozus 13:2). Tajā dienā divi cilvēki templī atpazina jaundzimušo Jēzu kā Mesiju. Aiciniet jaunos vīriešus patstāvīgi izlasīt pierakstu par Sīmeanu Lūkas 2:25–32. (Jūs varētu paskaidrot, ka frāze — „gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu” 25. pantā nozīmē — gaidīdams, kad nāks Mesija.) Aiciniet jaunās sievietes patstāvīgi izlasīt pierakstu par Annu Lūkas 2:36–38. Studentiem lasot tiem nozīmētos pantus, aiciniet viņus sameklēt atbildes uz šādiem jautājumiem:
Kā zināšanas par Glābēja piedzimšanu atnesa šim cilvēkam prieku?
Kā viņš vai viņa liecināja par Jēzu Kristu?
Attēls
Sīmeans godina bērniņu Kristu
Pēc neilga laika aiciniet piecelties kādu jauno vīrieti un rezumēt izlasīto pierakstu, kā arī atbildēt uz iepriekš sniegtajiem jautājumiem. Parādiet attēlu Sīmeans godina bērniņu Kristu(Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 32; skat. arī LDS.org).
Rezumējiet Lūkas 2:33–35, paskaidrojot, ka Sīmeans arī svētīja Mariju un Jāzepu.
Aiciniet piecelties kādu jauno sievieti un rezumēt izlasīto pierakstu, kā arī atbildēt uz iepriekš sniegtajiem jautājumiem.
Aiciniet studentus paskaidrot, kā zināšanas par to, ka Glābējs piedzima, var sniegt mums prieku. Aiciniet tos, kas vēlas, dalīties savā liecībā par Jēzu Kristu ar pārējiem klasesbiedriem.
Rezumējiet Lūkas 2:39–35, paskaidrojot, ka pēc šiem notikumiem Marija, Jāzeps un Jēzus atgriezās Nacaretē.
Aiciniet studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās vienu jomu, kurā viņi vēlētos pilnveidoties. Aiciniet dažus studentus, kas vēlas, dalīties ar pārējiem klasesbiedriem tajā, ko viņi uzrakstīja. (Atgādiniet studentiem, ka nevajadzētu dalīties pārāk personiskās pieredzēs.)
Kā zināšanas par to, kāds Jēzus bija jaunībā, palīdz jums savā jaunībā?
Paskaidrojiet, ka mums ir zināmi tikai daži aspekti par Jēzus jaunību, taču tas, kas ir pierakstīts, var kalpot mums par lielu svētību un vadību, cenšoties sevi pilnveidot. Studentiem studējot pārējo Lūkas 2. nod., aiciniet viņus sameklēt patiesās mācības, kas var palīdzēt mums uzzināt, uz kādiem aspektiem mums vajadzētu koncentrēties, cenšoties pilnveidoties.
Attēls
Jēzus lūdz kopā ar Savu māti
Parādiet attēlu Jēzus lūdz kopā ar Savu māti(Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 33; skat. arī LDS.org). Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 2:40. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Lūkas raksturoja Jēzus bērnību. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Lūkas 2:41–47. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus darīja 12 gadu vecumā.
Kādēļ Jēzus uzkavējās templī? (Aiciniet studentus izlasīt izvilkumu no Džozefa Smita tulkojuma Lūkas 2:46, ko var atrast Svēto Rakstu ceļvedī, un sameklēt, kā Džozefa Smita tulkojums paskaidro, ko Jēzus darīja templī un kā šis skaidrojums labāk iederas Lūkas 2:47 ietvertā notikuma aprakstā.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 2:48–50. Palūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi un uzmeklēt, ko Jēzus sacīja Marijai un Jāzepam, kad tie Viņu atrada.
Ko Jēzus sacīja Marijai un Jāzepam, kad tie Viņu atrada?
Ko šis pieraksts atklāj par Jēzus zināšanām attiecībā uz Savu patieso identitāti un Viņa raksturu jaunībā?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 2:51–52. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādā ziņā Jēzus pieauga.
Ko nozīmē — „[pieņemties] gudrībā”? (Kļūt gudrākam.) Ko nozīmē — pieņemties „augumā”? (Fiziski attīstīties.) Ko nozīmē — pieņemties „piemīlībā pie Dieva”? (Garīgi attīstīties.) Ko nozīmē — pieņemties „piemīlībā pie … cilvēkiem”? (Attīstīt sociālās īpašības.)
Balstoties uz 52. pantu, kā jūs formulētu principu, kas var mūs vadīt, sekojot Jēzus paraugam? (Studentiem vajadzētu formulēt principu līdzīgu šim: Mēs varam sekot Jēzus paraugam, kļūstot gudrāki un pieaugot fiziski, garīgi un sociāli.)
Kāpēc mums ir svarīgi attīstīties katrā no šīm četrām sfērām? (Lai mūsu personība būtu līdzsvarota.)
Kā jūs esat tikuši svētīti, attīstot sevi šajās jomās, cenšoties sekot Jēzus paraugam?
Uz tāfeles uzrakstiet šādus virsrakstus un aiciniet studentus tos ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās: Intelektuāli, Fiziski, Garīgi un Sociāli. Aiciniet studentus pierakstīt zem katras no šīm kategorijām mērķi savai personīgajai izaugsmei. Iedrošiniet studentus rīkoties, lai sasniegtu šos mērķus. Noslēgumā dalieties savā liecībā par šodien stundā apgūtajiem principiem.
Atkārtošana palīdz studentiem atcerēties prasmīgi pārzināmo rakstvietu atrašanās vietas. Izmantojiet prasmīgi pārzināmo rakstvietu kartiņas vai aiciniet studentus pašiem izveidot kartiņas, uz tīras kartiņas vai papīra lapiņas uzrakstot vienā pusē atslēgvārdus vai rakstvietas nozīmi, bet otrā pusē — atsauci. Sadaliet studentus pa pāriem. Palūdziet viņiem pārbaudīt vienam otru ar šo kartiņu palīdzību, uzdodot jautājumus. Aiciniet studentus bieži izmantot kartītes, lai pārbaudītu sevi un citam citu. Jūs varētu izmantot uz kartiņām rakstītos pavedienus Svēto Rakstu meklēšanas aktivitātē (skat. „Svēto Rakstu meklēšana” šīs rokasgrāmatas pielikumā).
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, attiecībā uz Glābēja piedzimšanas apstākļiem ir mācījis šādi:
„Mēs raugāmies ar apbrīnu uz to, ka patiesais Dieva Dēls, seno laiku diženais Jehova, ienāk šajā laicīgajā pasaulē vispieticīgākajos apstākļos. Mājoklis jau būtu bijis par vienkāršu, taču tas pat nebija mājoklis. Tā bija kūtiņa, un mazulis tika guldīts ar sienu izklātā silītē, no kuras ikdienā baroja dzīvniekus. Neskatoties uz to, lielākā labvēlība, ko Jēzus parādīja ir tā, ka Viņš vispār piekrita ierasties mirstīgajā pasaulē, pat ja Viņš būtu piedzimis vislabākajos un cēlākajos apstākļos. Kopā ar Pāvilu mēs apbrīnojam, kā Dievs sūtīja „Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā” [Romiešiem 8:3), lai Viņš taptu par mazuli, izaugtu par bērnu un tad par cilvēku, kurš izcietīs „kārdinājumus un ķermeņa sāpes, izsalkumu, slāpes un nogurumu” [Mosijas 3:7], un pat nāvi.
Kā tas ir iespējams, ka Viņš, kurš valdīja augstu debesīs, patiesais Zemes radītājs, piekrīt piedzimt „miesā” (1. Nefija 11:18) un iemainīt savu goda krēslu (skat. 1. Nefija 17:39) pret nabadzību, nicinājumu, pāri darījumiem un dzīves beigās vēl tiek krustā sists?” („Dieva un cilvēka labvēlība” (Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis, 2014. g. 7. dec.), lds.org/broadcasts).
Lūkas 2:19. „Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī”
Lai gan ir svarīgi, lai mēs dalītos savās liecībās ar citiem, prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, ir mācījis, ka mums ir jādalās savās garīgajās pieredzēs tikai tad, kad esam saņēmuši pamudinājumu to darīt:
„Nav prātīgi nemitīgi runāt par neparastām garīgām pieredzēm. Tās ir rūpīgi jāglabā un par tām jāstāsta vienīgi tad, ja Svētais Gars mudina mūs to darīt par svētību citiem. …
Vienreiz es dzirdēju, kā prezidents Marions G. Romnijs sniedza padomu misijas prezidentiem un viņu sievām … , proti: „Es atklāju, ja runāju pārāk nevērīgi par svētām lietām, Tas Kungs man vēlāk neuzticas.”
Es ticu, ka mums šīs lietas ir jāpatur prātā un jāpārdomā savā sirdī, kā, saskaņā ar Lūkas vārdiem, to darīja Marija attiecībā uz dievišķiem notikumiem, kas saistīti ar Jēzus piedzimšanu” („The Candle of the Lord”, Ensign, 1983. g. janv., 53. lpp.).
Lūkas 2:47. „Visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm”
Attiecībā uz Jēzus Kristus jaunību, pravietis Džozefs Smits mācīja šādi:
„Lai gan būdams vēl tikai zēns, Viņam piemita visa nepieciešamā gudrība, lai vadītu un pārvaldītu jūdu valstību, un Viņš varēja pamatoti diskutēt ar visgudrākajiem un izglītotākajiem bauslības mācītājiem un teoloģijas doktoriem un likt viņu teorijām un darbiem izskatīties muļķīgiem, salīdzinot ar Viņam piemītošo gudrību; taču Viņš bija tikai zēns, un viņam pietrūka fiziska spēka, lai Sevi aizstāvētu, un Viņš izjuta aukstumu, izsalkumu un piedzīvoja nāvi” (History of the Church, 6:608).
