Jēzus piedeva grēkus triekas ķertajam un izdziedināja viņu, un aicināja Mateju Viņam sekot. Viņš mācīja rakstu mācītājiem un farizejiem par sabata dienu. Glābējs turpināja izdziedināt daudz cilvēku, sūtīja Savus apustuļus sludināt un brīdināja pret Svētā Gara zaimošanu.
Jēzus piedod grēkus triekas ķertajam vīram un izdziedina viņu
Aiciniet studentus iedomāties, ka kāds, ko viņi pazīst, cieš no kādas dzīvībai bīstamas, fiziskas kaites, kam nepieciešama specializēta aprūpe.
Kādu cilvēku jūs censtos uzmeklēt, lai palīdzētu savam mīļajam? Kāpēc?
Ko jūs būtu gatavi darīt, ja palīdzēt spētu tikai viens ārsts, bet būtu sarežģīti ieplānot vizīti pie šī ārsta?
Apkopojiet Marka 2:1–4, paskaidrojot, ka Galilejā, Kapernaumā, bija kāds „triekas ķertais” (3. pants), kas nozīmēja, ka šis cilvēks bija paralizēts. Četri vīri nesa šo vīru uz māju, kur bija Jēzus. Kad viņi atklāja, ka ēka bija tā pārpildīta, ka tie nevar ieiet, viņi izjauca daļu no ēkas jumta un nolaida paralizēto vīru Glābēja tuvumā.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa Marka 2:5, un lūdziet pārējiem meklēt, ko Jēzus teica triekas ķertajam vīram. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.
Aiciniet dažus studentus pa kārtai nolasīt Marka 2:6–12. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika pēc tam.
Saskaņā ar 6.–7. pantu, kā „kādi no rakstu mācītājiem” atbildēja uz Glābēja teikto? (Viņi bija saniknoti par Glābēja apgalvojumu, ka Viņš var piedot grēkus.)
Ko Jēzus vaicāja rakstu mācītājiem?
Ko Glābējs parādīja un mācīja, izdziedinādams šo vīru? (Kad studenti ir atbildējuši, palīdziet viņiem atpazīt šādu patiesību: Jēzum Kristum ir spēks izdziedināt mūs gan garīgi, gan fiziski.)
Norādiet uz to, ka rakstu mācītāji redzēja triekas ķerto vīru pieceļamies no savas gultas un staigājam, viņiem tika dots neapstrīdams pierādījums tam, ka Jēzum Kristum bija vara dziedināt slimos, un viņi dzirdēja Viņu liecinām, ka Viņš var piedot grēkus. Taču nav norāžu tam, ka šie vīri pēc tam ietu pie Jēzus un meklētu piedošanu saviem grēkiem.
Jēzus aicina Mateju Viņam sekot un ēd ar muitniekiem un grēciniekiem
Sadaliet studentus pa pāriem un iedodiet katram pārim papīra lapu. Aiciniet studentus pārrunāt ar savu partneri šādu jautājumu un pierakstīt savas atbildes uz lapas.
Kādi varētu būt daži iemesli, kādēļ cilvēki varētu nemeklēt Tā Kunga piedošanu saviem grēkiem?
Palūdziet dažus studentus dalīties ar savām atbildēm, kuras varētu iekļaut šādas versijas: daži cilvēki varētu nevēlēties pārstāt grēkot; daži varētu nevēlēties atzīt vai atzīties savos grēkos lepnības vai kauna dēļ; daži varētu cerēt, ka Tas Kungs viņiem piedos pat tad, ja viņi nenožēlos grēkus; un daži varētu ticēt, ka Tā Kunga varā ir piedot, bet viņiem pietrūkst ticības tam, ka Viņš varētu piedot tieši viņu grēkus.
Aiciniet studentus meklēt Marka 2:13–22 patiesības, kas varētu mūs iedrošināt — meklēt Tā Kunga piedošanu.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Marka 2:13–15. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs darīja pēc triekas ķertā vīra izdziedināšanas.
Ko Glābējs darīja pēc šī vīra izdziedināšanas?
Kā Levijs reaģēja uz Glābēja uzaicinājumu?
Paskaidrojiet, ka Levijs bija zināms arī ar vārdu Matejs, un viņš bija tas pats Matejs, kas sarakstīja Mateja evaņģēliju. Frāze „pie muitas būdas sēžam” (14. pantā)) nozīmē, ka Matejs bija muitnieks un „nodokļu iekasētājs, iespējams, valdnieka Hēroda Antipas dienestā” (Bible Dictionary, „Matthew”). Daudzi jūdi ienīda muitniekus, tāpēc, ka tie raudzījās uz muitniekiem kā uz nodevējiem, kas iekasē naudu no pašu ļaudīm romiešu labā.
Saskaņā ar 15. pantā rakstīto, ko Matejs darīja Glābēja un Viņa mācekļu labā?
Kas vēl piedalījās šajā mielastā?
Paskaidrojiet, ka Glābēja laicīgās kalpošanas laikā dalīšanās maltītē bija kas daudz vairāk, nekā vienkārša kopā ēšana un dzeršana. Tas norādīja uz to, ka starp visiem cilvēkiem, kuri tur piedalījās, pastāvēja draudzības un miera saikne.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 2:16 un lūdziet pārējiem audzēkņiem meklēt, kā reaģēja rakstu mācītāji un farizeji, kad viņi redzēja Glābēju ēdam kopā ar muitniekiem.
Ko rakstu mācītāji un farizeji teica?
Kādēļ, jūsuprāt, viņi kritizēja Jēzu par to, ka Viņš ēda kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa Marka 2:17, un lūdziet pārējiem meklēt, kāda bija Glābēja atbilde uz rakstu mācītāju un farizeju kritiku.
Kādu vārdu Glābējs lietoja, runājot par Sevi? (Norādiet, ka, lietojot vārdu ārsts, Glābējs no jauna apstiprināja Savu spēku — dziedināt gan garīgi, gan fiziski.)
Kā Glābēja atbilde būtu varējusi palīdzēt rakstu mācītājiem un farizejiem saprast, kādēļ Viņš biedrojās ar muitniekiem un grēciniekiem?
Kādu patiesību mēs varam mācīties no 17. panta par to, kā Glābējs atbild uz mūsu grēkiem? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Glābējs vēlas palīdzēt mums nožēlot grēkus un tapt dziedinātiem.)
Kāpēc ir svarīgi ticēt, ka Jēzus vēlas mums palīdzēt nožēlot grēkus un tikt dziedinātiem?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Kreiga A. Kardona, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:
Attēls
Elders Kreigs A. Kardons
„Tas Kungs mīl mūs un vēlas, lai mēs saprastu Viņa vēlmi piedot. …
… Mēs visi, ieskaitot tos, kuri cīnās, lai pārvarētu atkarību izraisošu uzvedību, piemēram, atkarību no narkotikām vai pornogrāfijas, un viņu tuvinieki var zināt, ka Tas Kungs atzīs mūsu taisnīgos pūliņus un mīloši piedos, kad grēku nožēlošana būs pilnīga” („Glābējs vēlas piedot”, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 16. lpp.).
Kā mēs varam zināt, ka Tas Kungs vēlas mums palīdzēt nožēlot grēkus un saņemt Viņa piedošanu?
Aiciniet studentus padomāt, vai viņi ir kā muitnieki un grēcinieki (kas apzinās nepieciešamību pēc Glābēja un nāk pie Viņa), vai kā rakstu mācītāji un farizeji (kas negāja pie Glābēja, lai meklētu Viņa piedošanu un dziedinošo spēku).
Lieciniet par Glābēja spēku un vēlmi mūs dziedināt un iedrošiniet studentus meklēt Viņa piedošanu caur grēku nožēlošanu, kad vien nepieciešams.
Apkopojiet Marka 2:18–22, paskaidrojot, ka Jēzus mācīja, kāpēc Viņa mācekļi negavēja, kamēr Viņš bija ar tiem. Viņš arī mācīja, kāpēc dažiem cilvēkiem bija grūti pieņemt Viņa evaņģēliju. (Piezīme: Šīs mācības padziļināti tiks apskatītas stundā par Lūkas 5. nodaļu.)
Pajautājiet studentiem, vai viņi jebkad ir izvēlējušies nepiedalīties kādā nodarbē, lai varētu turēt Sabata dienu svētu. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē.
Uz tāfeles uzrakstiet šādu jautājumu un palūdziet studentiem domāt par to, kamēr viņi turpina studēt Marka 2.–3. nod.: Kā jūs zināt, vai kāds pasākums ir atbilstošs Sabata dienai?
Sadaliet klases audzēkņus divās daļās. Aiciniet pusi no audzēkņiem pie sevis izlasīt Marka 2:23–28. (Mudiniet šos studentus izlasīt arī Marka 2:26–27, Džozefa Smita tulkojumu [Bībeles pielikumā].) Aiciniet otru pusi pie sevis izlasīt Marka 3:1–6. Lieciet studentiem meklēt, ko Glābējs un Viņa mācekļi darīja, kas saduķeju acīs bija baušļa — turēt sabata dienu svētu — pārkāpšana.
Pēc pietiekami ilga laika uzdodiet šādus jautājumus:
Ko, pēc farizeju domām, Glābējs un Viņa mācekļi sabatā darīja nelikumīgi? (Plūca vārpas un izdziedināja kādu cilvēku.)
Kāpēc farizeji vārpu plūkšanu un cilvēka dziedināšanu sabatā uzskatīja par Dieva likumu pārkāpšanu?
Ja nepieciešams, atgādiniet studentiem, ka jūdu skolotāji Mozus likumam pievienoja viņu pašu noteikumus un interpretācijas, sauktas par nerakstīto likumu vai tradīcijām. Šie pievienotie noteikumi bija domāti, lai novērstu Dieva likuma pārkāpšanu, taču tie arī neļāva cilvēkiem izprast attiecīgo baušļu patieso nolūku, ieskaitot bausli — turēt sabata dienu svētu.
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Mēs varam turēt sabata dienu svētu …
Kā jūs pabeigtu šo izteikumu, balstoties uz Glābēja mācībām Marka 2.–3. nodaļā? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu tā, lai tas paustu šādu patiesību: Mēs varam turēt sabata dienu svētu, slavinot Dievu un darot labus darbus.)
Kā mēs varam slavināt Dievu Viņa svētajā dienā?
Kādi ir daži labu darbu, ko veikt sabatā, piemēri?
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā viņi var noteikt, kādas aktivitātes ir piemērotas sabata dienai, palūdziet kādam studentam nolasīt šādu prezidenta Džeimsa E. Fausta, no Augstākā prezidija, izteikumu:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Kur ir tā robeža starp to, kas sabata dienā ir pieņemams un kas nē? Vadlīniju ietvaros katram no mums pašam sev ir jāatbild uz šo jautājumu. Lai arī šīs vadlīnijas ir ietvertas Svētajos Rakstos un mūsdienu praviešu vārdos, tām ir jābūt ierakstītām arī mūsu sirdīs un jābūt mūsu sirdsapziņas vadītām. … Tas ir maz ticams, ka notiks nopietns Sabata godināšanas pārkāpums, ja mēs pazemīgi nākam pie Tā Kunga un pilnībā atdodam Viņam mūsu sirdi, mūsu dvēseli un mūsu prātu. (Skat. Mateja 22:37.)
Par to, kas ir cienīgs un kas — necienīgs sabata dienā, spriedīsim katrs pats, cenšoties būt godīgiem pret To Kungu. Sabata dienā mums jādara tas, kas mums jādara un kas būtu jādara ar godpilnu attieksmi un tad jāierobežo citas mūsu aktivitātes” („The Lord’s Day”, Ensign, 1991. g. nov., 35. lpp.).
Kādas svētības jūs esat sajutuši, kad centāties sabatā godināt Dievu un darīt labus darbus?
Iedrošiniet studentus padomāt par kādu veidu, kā viņi varētu labāk turēt sabata dienu svētu, un ierakstīt mērķi — īstenot šo nodomu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.
Glābējs izdziedina daudz cilvēku, sūta Savus apustuļus sludināt un brīdina citus pret Svētā Gara zaimošanu
Apkopojiet Marka 3:7–35, paskaidrojot, ka Jēzus devās uz Galilejas jūru un izdziedināja daudzus cilvēkus, kas Viņam turp sekoja, ieskaitot dažus ar nešķīstiem gariem. Pēc tam, kad Jēzus izvēlējās divpadsmit apustuļus, viņš tos ordinēja un sūtīja sludināt, dziedināt un izdzīt nešķīstos garus. Tad Viņš brīdināja rakstu mācītājus par Svētā Gara zaimošanu un mācīja, ka Viņa ģimene ir tie cilvēki, kas dara Debesu Tēva gribu.
(Piezīme: Daži no notikumiem, kas aprakstīti Marka 3:7–35, tika padziļināti pārrunāti stundā par Mateja 12:22–35.)
Beigās jūs varētu liecināt par stundā atklātajām patiesībām.
Komentāri un skaidrojumi
Marka 2:7. Jēzus izdziedināja triekas ķerto — gan garīgi, gan fiziski
Elders Brūss R. Makonkijs mācīja, ka Jēzus sniedza neapstrīdamu pierādījumu tam, ka Viņš bija Mesija, kad Viņš izdziedināja triekas ķerto vīru:
„Šis mūsu Kunga dzīves notikums bija uzskatāms un neapstrīdams pierādījums tam, ka Viņš bija Mesija; un tas tā tika uztverts starp tiem, kuriem Viņš kalpoja. Viņš bieži liecināja, ka Dievs ir Viņa Tēvs, un nostiprināja šo personīgo liecību ar neatkārtojamu sludināšanas un dziedināšanas kalpošanu. Tas bija Viņa nodoms – paziņot, ka Viņš ir paveicis to, ko neviens, izņemot Dievu, nevarētu paveikt, un pierādīt, ka Viņš ir to paveicis, turpinot izrādīt Sava Tēva spēku.
Gan Jēzus, gan „bauslības mācītāji”, kas tur bija klāt, zināja, ka neviens, izņemot Dievu, nevar piedot grēkus. Tādējādi, kā trāpīgu un dramatisku pierādījumu tam, ka Dieva spēks mājoja Viņā, Jēzus izmantoja (iespējams, meklēja) šo piemēroto brīdi, lai piedotu grēkus. Kad Svēto Rakstu burta kalpi, kas zināja (un tā patiesi bija), ka viltus grēku piedošana bija zaimošana, apšaubīja Jēzu, Viņš izdarīja to, ko neviens viltvārdis nebūtu varējis izdarīt — Viņš pierādīja Savu dievišķo spēku, izdziedinot vīru, kam bija piedoti grēki. Uz Viņa jautājumu: „Vai, lai piedotu grēkus, ir nepieciešams lielāks spēks, nekā lai liktu slimajam piecelties un staigāt?” — varēja būt tikai viena atbilde! Tie ir vienādi; tas, kurš spēj paveikt vienu, spēj arī otru” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965.–1973. g.], 1:177–178).
Elders Marks E. Pītersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, ko Debesu Tēvam un Jēzum Kristum izsaka tas, kā mēs ievērojam sabata dienu:
„Tas, vai mēs ievērojam sabata dienu vai nē, nekļūdīgi parāda mūsu personīgo attieksmi pret To Kungu un pret Viņa ciešanām Ģetzemanē, Viņa nāvi pie krusta un Viņa augšāmcelšanos no mirušajiem” („The Sabbath Day”, Ensign, 1975. g. maijs, 49. lpp.).
Marka 3:4. „Vai ir likumīgi darīt labu sabata dienā vai darīt ļaunu?”
Prezidents Spensers V. Kimbals palīdzēja izskaidrot, ko nozīmē „darīt labu” sabata dienā:
„Sabats ir svēta diena, kurā darīt cienīgas un svētas lietas. Atturēties no darba un izklaidēm ir svarīgi, taču nepietiekami. Sabata diena pieprasa konstruktīvas domas un rīcību, un, ja kāds tikai iedomājas par nekā nedarīšanu Sabatā, viņš to pārkāpj” („The Sabbath — a Delight”, Ensign 1978. g. janv., 4. lpp.).
Elders Rasels M. Nelsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, deva šādu padomu par sabata dienas ievērošanu:
„Būdams jaunāks, es studēju citu cilvēku darbus, kas bija apkopojuši, ko darīt un ko nedarīt sabata dienā. Taču tikai vēlāk es uzzināju no Svētajiem Rakstiem, ka mana rīcība un attieksme sabata dienā bija manu attiecību ar Debesu Tēvu izpausme [skat. 2. Mozus 31:13; Ecēhiēla 20:12, 20]. Iegūstot šādu izpratni, man vairs nebija nepieciešami uzskaitījumi ar to, ko var un ko nevar darīt. Kad man bija jāpieņem lēmums, vai kāda aktivitāte ir vai nav sabata dienai piemērota, es vienkārši pajautāju sev: „Ko es vēlos paust Dievam?” Šis jautājums ļāva man pavisam skaidri veikt izvēles attiecībā uz sabata dienu. …
… Kā jūs paustu Tam Kungam savu mīlestību pret Viņu?” („Sabats ir svēts prieks”, Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 130. lpp.)