Kad Jēzus Kristus 40 dienas bija mācījis Savus mācekļus, Viņš uzkāpa debesīs. Apustuļi un citi bija vienoti lūgšanā. Caur iedvesmu, Matiju aicināja aizpildīt vietu Divpadsmit apustuļu kvorumā, kas izveidojās pēc Jūdas Iskariota nodevības un nāves.
Uzrakstiet uz tāfeles šo jautājumu: Patiesība vai meli?
Nolasiet tālāk dotos izteikumus par Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Aiciniet studentus norādīt, vai šie apgalvojumi ir patiesi vai nepatiesi. (Piezīme: Šajā nodarbības posmā studenti var nezināt atbildes uz visiem jautājumiem un viņiem nevajadzētu veltīt daudz laika, apspriežot savas atbildes.)
Jēzus Kristus pēdējās dienās atgriezīsies uz Zemes.
Savā Otrajā atnākšanā Viņš parādīsies tikai taisnīgiem cilvēkiem.
Kad Jēzus Kristus atgriezīsies, Viņš būs maskējies, tāpēc lielākā cilvēku daļa nezinās, ka ir notikusi Otrā atnākšana.
Paskaidrojiet, ka Savas mirstīgās kalpošanas laikā Jēzus Kristus pravietoja, ka pēdējās dienās daži cilvēki sludinās nepatiesas mācības par Viņa Otro atnākšanu (skat. Džozefs Smits — Mateja 1:22–25).
Kā mēs varam zināt, vai kāda konkrēta mācība par Jēzus Kristus Otro atnākšanu ir patiesa? (Pievēršot uzmanību Glābēja un Viņa praviešu vārdiem, mēs varam izvairīties no tā, ka tiekam maldināti [skat. Džozefs Smits — Mateja 1:37].)
Aiciniet studentus meklēt kādu svarīgu patiesību par Jēzus Kristus Otro atnākšanu, turpinot studēt Apustuļu darbu 1. nodaļu.
Atgādiniet studentiem, ka Glābējs pēc Savas Augšāmcelšanās 40 dienas mācīja Savus mācekļus (skat. Ap. d. 1:3). Parādiet attēlu Uzkāpšana debesīs (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 62; skat. arī LDS.org).
Attēls
Jēzus uzkāpšana debesīs
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 1:9–12. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, kas notika pēc tam, kad Glābējs pabeidza mācīt Savus apustuļus.
Kas notika, kad Glābējs pabeidza mācīt Savus apustuļus?
Ja jūs būtu redzējuši, kā Glābējs uzkāpj debesīs, kādas, jūsuprāt, jums būtu domas un sajūtas?
Paskaidrojiet, ka senajā Israēlā mākonis dažreiz simbolizēja Dieva klātbūtni un godību (skat. 2. Mozus 40:34). Padebess, kas ir pieminēts Ap. d. 1:9, bija godības mākonis, un divi vīri, kas ir pieminēti 10. pantā, bija eņģeļi.
Ko eņģeļi sacīja apustuļiem?
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Jēzus atkal „tāpat nāks” (Ap. d. 1:11), kā tad, kad Viņš uzkāpa debesīs? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Savā Otrajā atnākšanā Glābējs godībā nāks no debesīm.)
Norādiet, ka Glābējs uzkāpa debesīs no Eļļas kalna (skat. 12. pantu). Paskaidrojiet, ka tad, kad Glābējs atgriezīsies, viena no vietām, kur nonākot Viņš parādīsies, būs Eļļas kalns, uz kura Viņš patiesībā stāvēs (skat. Caharijas 14:4; M&D 45:47–53; M&D 133:19–20). Tas būs pirms Viņa lielās un varenās parādīšanās pasaulei (skat. Jesajas 40:5).
Ja mēs zinām, kā Glābējs atgriezīsies, kā tas mums palīdz izvairīties no tā, ka tiekam pievilti, gaidot Viņa Otro atnākšanu?
Lai aizpildītu vietu Divpadsmit apustuļu kvorumā, izvēlas Matiju
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad apustuļi atgriezās Jeruzālemē, viņi sapulcējās ar dažiem uzticīgiem vīriešiem un sievietēm, tostarp Jēzus māti, Mariju, lai lūgtu un pielūgtu. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Ap. d. 1:13 un saskaitīt norādītos apustuļus. Aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atklājuši.
Kāpēc tobrīd bija tikai 11 apustuļi? (Jūda Iskariots bija nodevis Jēzu Kristu un pēc tam izdarījis pašnāvību [skat. Mateja 27:3–5].)
Lai apkopotu Ap. d. 1:15–20, paskaidrojiet, ka Pēteris nostājās 120 mācekļu priekšā un pastāstīja par Jūdas Iskariota nāvi. Jūda iepriekš bija viens no Divpadsmit apustuļiem, tāpēc mācekļi sapulcējās, lai izvēlētos jaunu apustuli.
Aiciniet studentus raksturot dažādus veidus, kā tiek izvēlēti daži no tālāk minētiem vadītājiem: komandas kapteinis, vietējie valdības vadītāji, ķēniņš vai ķēniņiene un uzņēmuma prezidents.
Kāda varētu būt nepieciešamā kvalifikācija, lai iegūtu šos vadošos amatus?
Parādiet studentiem kādu attēlu, kurā redzams pašreizējais Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums, un lieciniet, ka katrs no šiem vīriešiem ir Jēzus Kristus apustulis. Aiciniet studentus apdomāt, kā Jēzus Kristus apustulis tiek izvēlēts un kas cilvēku kvalificē kalpot par apustuli.
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus kopā ar partneri skaļi izlasīt Ap. d. 1:21–26 un meklēt, kā pēc Jūdas Iskariota nāves tika izvēlēts jauns apustulis.
Ko tas nozīmē — „tie deva viņiem meslus”? (26. pants).
Jūs varētu paskaidrot, ka senatnē meslu mešana bija veids, kā tika pieņemti lēmumi, šādi paļaujoties uz Dievu, kurš noteica iznākumu (skat. Ap. d. 1:26; skat. arī Salamana pamācības 16:33). „Šādās reizēs, kad viņi meta meslus, Tas Kungs noteica iznākumu. Taču ticamāk ir tas, ka viņi „meta meslus”, lai paustu atbalstu tam, ko Dievs bija izvēlējies kalpošanai svētajā apustuļu kārtā” (Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 2:32).
Saskaņā ar 21. un 22. pantu, ko Pēteris sacīja par īpašībām, kādām ir jābūt jaunajam apustulim? (Viņam ir jābūt Jēzus Kristus sekotājam, kurš bijis arī Viņa kalpošanas un Augšāmcelšanās liecinieks.)
Kas jums liekas īpašs apustuļu lūgšanā, kas ir pierakstīta 24. un 25. pantā?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no 24. panta par to, kā tiek aicināts Jēzus Kristus apustulis? (Studenti var izteikties dažādi, taču noteikti uzsveriet, ka Jēzus Kristus apustuļus aicina Dievs, dodot atklāsmi. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles un ierosiniet studentiem to ierakstīt savos Svētajos Rakstos — blakus 24. pantam.)
Kāpēc, jūsuprāt, tas ir svarīgi, ka apustuļus caur atklāsmi aicina Dievs un viņus neizvēlas pēc līdzīga principa, kā tiek izvēlēti citi vadītāji pasaulē?
Lai ilustrētu, kā mūsdienu apustulis caur atklāsmi tiek Dieva aicināts, lūdziet kādu studentu nolasīt tālāk doto stāstu no prezidenta Hibera Dž. Granta dzīves:
Attēls
Prezidents Hibers Dž. Grants
„Prezidents [Hibers Dž.] Grants, būdams Baznīcas prezidents, saņēma atklāsmes, lai vadītu visu Baznīcu. Vienu šādu atklāsmi Viņš saņēma uzreiz pēc tam, kad bija iesvētīts par Baznīcas prezidentu, tiecoties noskaidrot Tā Kunga gribu, lai aicinātu jaunu Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli. Apdomājot šo pienākumu, viņa domas atkārtoti vērsās pie viņa drauga dzīves garumā, Ričarda V. Janga, kurš bija uzticīgs pēdējo dienu svētais un ilggadējs vadītājs. Prezidents Grants runāja par šo kandidatūru ar saviem padomniekiem, kuri atbalstīja viņa lēmumu. Kad viņš beidzot jutās pārliecināts par lēmuma pareizību, viņš uzrakstīja sava drauga vārdu uz papīra lapas un to paņēma līdzi uz iknedēļas sanāksmi templī ar Augstāko prezidiju un Divpadsmit apustuļu kvorumu. Taču, grasoties iepazīstināt savus brāļus ar šo kandidatūru, lai saņemtu viņu atbalstu, viņš to nespēja izdarīt. Tā vietā, lai nosauktu Ričarda V. Janga vārdu, viņš nosauca Melvina Dž. Balarda vārdu, — tas bija vīrietis, kuru viņš tikpat kā nepazina. Prezidents Grants vēlāk pastāstīja, kā šī pieredze viņu ietekmēja:
„Veicot darbu, es esmu izjutis dzīvā Dieva iedvesmu. Sākot ar to brīdi, kad par vienu no apustuļiem es izvēlējos lielā mērā svešinieku, nevis tuvu draugu mūža garumā, es zinu tikpat droši kā to, ka es dzīvoju, ka man ir pieejama gaisma, iedvesma un vadība no Dieva, lai vadītu Viņa darbu šeit, uz Zemes” (Teachings of Presidents of the Church: Heber J. Grant [2002], 181.–182. lpp.).
Kādā veidā mācība Ap. d. 1:24, kas ilustrēta šajā liecībā, raksturo mūsdienu apustuļa aicinājumu?
Kā apustuļa aicinājums norāda uz to, ka Glābējs turpina vadīt Savu Baznīcu? (Jūs varētu atgādināt studentiem patieso principu, kas tiek mācīts Ap. d. 1:2: Jēzus Kristus vada Savu Baznīcu, caur Svēto Garu atklājot Savu gribu Saviem apustuļiem.)
Atsaucieties uz attēlu vai attēliem ar mūsdienu apustuļiem, kurus parādījāt iepriekš. Jūs varētu atvēlēt laiku, lai palīdzētu studentiem iegaumēt vai atkārtot viņu vārdus.
Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus:
Kādas pieredzes jums ir palīdzējušas uzzināt, ka mūsdienu apustuļus ir aicinājis Dievs?
Kāpēc jums ir svarīgi iegūt liecību, ka mūsdienu apustuļus ir aicinājis Dievs?
Uzaiciniet studentus uzrakstīt atbildes savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās uz vienu no šiem jautājumiem. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem.
Noslēdziet stundu, liecinot par patiesajiem principiem, kurus studenti ir atraduši Ap. d. 1:9–26.
Attēls
Rakstvietas prasmīgas pārzināšanas ikona
Rakstvietu prasmīgas pārzināšanas atkārtojums
Lai palīdzētu studentiem atkārtot pirmās 10 prasmīgi pārzināmās rakstvietas, uzrakstiet uz tāfeles tālāk dotās atsauces un atslēgvārdus (ja vēlaties, varat iedot studentiem šīs tabulas eksemplāru):
Dieva un Jēzus Kristus atzīšana ir mūžīgā dzīvība.
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet studentus kopā ar savu pārinieku pārskatīt uz tāfeles uzrakstītās prasmīgi pārzināmās rakstvietas. Jūs varētu ierosināt, ka viens no viņiem nolasa priekšā atslēgvārdus no prasmīgi pārzināmās rakstvietas un otrs nosauc atbilstošo rakstvietu. Aiciniet studentus mainīties lomām, līdz viņi ir atkārtojuši visas 10 rakstvietas.
Ja atliek laiks, studenti var uzrakstīt pārbaudes darbu. Izdaliet studentiem papīra lapiņas, kurās līdztekus tukšai līnijai ir katras prasmīgi pārzināmās rakstvietas atslēgvārdi. Aiciniet studentus pretī tukšajai rindiņai ierakstīt atbilstošo atsauci. Pēc pietiekami ilga pārskatiet viņu veikumu.
Džozefa Smita tulkojums izskaidro pretrunu starp Mateja 27:3–5, kur ir pierakstīts, ka Jūda pakārās, un Ap. d. 1:18, kur ir pierakstīts, ka Jūda nokrita un viņa „iekšas izgā[zās]”. Džozefa Smita veiktajā Mateja 27:6 tulkojumā ir teikts, ka viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja un pakārās. Viņš drīz vien nokrita, viņa iekšas izgāzās, un viņš nomira.
Ap. d. 1:21–22. „Līdz ar mums par Viņa augšāmcelšanās liecinieku”
Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ka dižākā liecība par Glābēja dievišķumu nāk no Svētā Gara:
„Viņi [Divpadsmit apustuļi] ir Jēzus Kristus īpašie liecinieki. Viņiem ir tiesības zināt patiesību un būt ar stipru liecību. Tieši šāds ir viņu pienākums — zināt, ka Jēzus Kristus patiešām ir Dieva Vienpiedzimušais Dēls, pasaules Pestītājs. …
Bieži tiek uzdots jautājums: „Vai Divpadsmito padomes loceklim ir nepieciešams Glābēju redzēt, lai būtu par apustuli?” Ja tas ir nepieciešams, tad ieraudzīt Viņu ir privilēģija, taču Tas Kungs ir mācījis, ka ir stiprāka liecība par to, kas iegūta, Dieva Dēlu redzot personā vai pat vīzijā. Tas, kā Svētais Gars iespaido dvēseli, ir daudz nozīmīgāk par vīziju” („The First Presidency and the Council of the Twelve”, Improvement Era, 1966. g. nov., 979. lpp.).
Pēc tam, kad par apustuli atbalstīja un iesvētīja elderu Robertu D. Heilzu, prezidents Gordons B. Hinklijs paskaidroja, kā mūsdienās tiek aicināts apustulis:
„Atbilstoši Tā Kunga iecerei, tiem, kuriem ir pienākums izvēlēties amatpersonas, ir viens galvenais jautājums: „Kuru Tas Kungs izvēlēsies?” Tas tiek nopietni un rūpīgi apdomāts. Daudz tiek lūgts, lai saņemtu apstiprinājumu no Svētā Gara, ka izvēle ir pareiza.
… Lai aizpildītu [vietu Divpadsmito kvorumā], katrs Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis var sniegt savus ieteikumus. Es esmu pārliecināts, ka katrs svinīgi un dedzīgi lūdza par šo jautājumu. Pēc tam izvēli veica Augstākais prezidijs, arī viņi to darīja pēc svinīgas un nopietnas lūgšanas. Šo izvēli atbalstīja Divpadsmito padome. Šodien Baznīcas locekļi, kas ir sapulcējušies konferencē, ir atbalstījuši šo izvēli.
Es sniedzu savu liecību, … ka iedvesma — aicināt brāli Heilzu šajā augstajā un svētajā amatā — nāca no Svētā Gara, no pravietojuma un atklāsmes gara. Brālis Heilzs neieteica savu kandidatūru. Viņu ieteica Gars” („God Is at the Helm”, Ensign, 1994. g. maijs, 53.–54. lpp.).
Lai gan Baznīcas locekļi neizvēlas nākamo apustuli vai pat Baznīcas vietējos priesterības vadītājus, mums visiem ir iespēja atbalstīt tos, kurus Dievs aicina. Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja, ko tas nozīmē, kad mēs citus atbalstām: „Atbalstīšanas procedūra ir kas daudz vairāk par rituālu, kura laikā paceļam roku. To darot, mēs uzņemamies saistības — atbalstīt un palīdzēt tiem, kas ir izvēlēti” („This Work Is Concerned with People”, Ensign, 1995. g. maijs, 51. lpp.).
