Pāvils mudināja Filipos dzīvojošos svētos strādāt kopā, lai dzīvotu saskaņā ar evaņģēliju. Viņš ieteica viņiem sekot Glābēja pazemības un nesavtīguma piemēram un mācīja, ka Dievs strādāja viņos, lai īstenotu viņu glābšanu. Pāvils aprakstīja upurus, kurus viņš bija nesis, lai sekotu Jēzum Kristum.
Pāvils apraksta svētības, kas gūstamas no pretestības
Pirms stundas uzrakstiet uz tāfeles šo prezidenta Brigama Janga izteikumu. (Šo izteikumu var atrast Discourses of Brigham Young, atlas. Džons A. Vidso [1954. g.], 351. lpp.) Pasvītrotos vārdus aizstājiet ar līnijām:
„Katru reizi, kad jūs sperat ar kāju „mormonismam”, jūs to pasperiet uz augšu; jūs to nekad nepaspersiet uz leju. Tā to pavēl Visuvarenais Kungs” (prezidents Brigams Jangs).
Sāciet stundu, pavaicājot:
Kādi ir daži piemēri no vēstures vai no mūsdienām, kad cilvēki vēlas spert ar kāju jeb pretoties Glābēja Baznīcai un Viņa sekotājiem?
Aiciniet studentus, pētot Filipiešiem 1. nodaļu, meklēt patiesu mācību, kas var viņiem palīdzēt saprast, kā pretestība var ietekmēt Tā Kunga darbu.
Varat aicināt studentus uzšķirt Bībeles karti nr. 13 „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi”, kas atrodas Trīsrakstu sējuma pielikumā. Paskaidrojiet, ka Pāvils nodibināja Baznīcas draudzi Filipos sava otrā misijas ceļojuma laikā (skat. Apustuļu darbu 16. nodaļa). Viņš vēlāk rakstīja savu vēstuli filipiešiem, kamēr viņš, visticamāk, atradās ieslodzījumā Romā. Rezumējiet Filipiešiem 1:1–11, paskaidrojot, ka Pāvils pauda pateicību un mīlestību pret filipiešu svētajiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 1:12–14. Lūdziet audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika pēc tam, kad Pāvils bija saskāries ar pretestību sava misionāra darba centienu laikā.
Saskaņā ar 12. pantu, kas notika pēc tam, kad Pāvils bija saskāries ar pretestību? (Tas „sekmēj[a] evaņģēlij[a] [izplatību]”.)
Saskaņā ar 13.–14. pantu, kā šī pretestība sekmēja evaņģēlija izplatību? (Cilvēki visā „virssardzē” [13. pants] jeb militārajā vadībā zināja, ka Pāvils tika ieslodzīts, jo sludināja par Jēzu Kristu. Pāvila ieslodzījums iedvesmoja arī citus Baznīcas locekļus kļūt drosmīgākiem evaņģēlija sludināšanā.)
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kas notiek tad, kad saskaramies ar pretestību, sekojot Jēzum Kristum? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patieso principu: Pretestība, ar kuru mēs saskaramies, sekojot Jēzum Kristum, var palīdzēt sekmēt Viņa darbu.)
Pievērsiet studentu uzmanību uz tāfeles rakstītajam prezidenta Janga izteikumam. Pavaicājiet studentiem, ar kādiem vārdiem viņi aizpildītu tukšās vietas. Aizpildiet tukšās vietas ar pareizajiem vārdiem. Jūs varat paskaidrot, ka šajā kontekstā uz augšu nozīmē uz priekšu.
Miniet kādus piemērus tam, kā pretestība ir palīdzējusi sekmēt Glābēja darbu?
Rezumējiet Filipiešiem 1:15–26, paskaidrojot, ka Pāvils pauda to, ka Glābējs tiks pagodināts neatkarīgi no tā, kas notika ar Pāvilu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 1:27–30. Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita tulkojumā, Filipiešiem 1:28, rakstīts: „Kuri noraida evaņģēliju, kas tiem atnes iznīcību; bet jums, kas saņem evaņģēliju, pestīšanu, un tas ir no Dieva.” Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, ko Pāvils ieteica darīt svētajiem.
Ko Pāvils ieteica darīt svētajiem?
Saskaņā ar 29.–30. pantu, ko Baznīcas locekļiem nākas piedzīvot Glābēja vārdā?
Atgādiniet studentiem patiesību, kuru viņi iepriekš noteica.
Kā, jūsuprāt, filipiešu svētie būtu svētīti, ja atcerētos, ka piedzīvotā pretestība, sekojot Jēzum Kristum, varēja palīdzēt sekmēt Viņa darbu?
Sadaliet studentus pa pāriem. Lieciet katram pārim kopā skaļi izlasīt Filipiešiem 2:3–8, meklējot, ko Pāvils norādīja svētajiem darīt, lai viņi kļūtu vienoti. Lūdziet vienam studentam no katra pāra uzrakstīt uz tāfeles vienu no padomiem, kuru viņi ir atraduši.
Saskaņā ar Pāvila mācībām, kā Jēzus Kristus iemiesoja pazemīguma un nesavtīguma paraugu?
Kādu principu mēs varam mācīties no Pāvila mācībām, kas var palīdzēt mums kļūt vienotākiem? (Lai gan studenti var izteikties dažādiem vārdiem, viņiem būtu jāatpazīt šāds princips: Ja mēs sekojam Jēzus Kristus pazemīguma paraugam un nesavtīgi rūpējamies par citiem, tad varam kļūt vienotāki.)
Kā mēs varam sekot Glābēja pazemīguma un nesavtīguma piemēram savā ģimenē, skolā, bīskapijā vai draudzē?
Kad jūs esat redzējuši, ka cilvēki ņem vērā citu vajadzības pirms savām vajadzībām? Kā šie centieni ir vairojuši vienotību?
Paskaidrojiet, ka Filipiešiem 2:9–11 ir aprakstīts Pāvila mācītais par to, ka galu galā katrs zemosies un „apliecinā[s], ka Jēzus Kristus ir Kungs” (11. pants). Aiciniet studentus apdomāt, kāda, saskaņā ar viņu cerību, šī pieredze būs viņiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 2:12–13. Lūdziet audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils ieteica filipiešiem darīt, kas padarītu viņiem šo pieredzi — zemošanos Tā Kunga priekšā — priekpilnu. Jūs varētu paskaidrot, ka ar „bailēm un drebēšanu” (12. pants) ir domāta cieņpilna godbijība un līksmība (skat. Psalmi 2:11; Svēto Rakstu ceļvedis, „Bailes”, scriptures.lds.org).
Norādiet, ka daži cilvēki pārprot Pāvila vārdu nozīmi Filipiešiem 2:12, domājot, ka mēs tiekam izglābti ar saviem pašu darbiem.
Kurš mums ir padarījis glābšanu par iespējamu? Kā?
Saskaņā ar Filipiešiem 2:13, kādos divos veidos Dievs palīdz tiem, kuri cenšas darīt to, kas ir nepieciešams glābšanai? (Dievs tiem „dod gribu” jeb vēlmi un palīdz paklausīt Viņa prāta labajam nodomam jeb paklausīt Viņa baušļiem. Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Dievs palīdz mums sajust vēlēšanos un darīt to, kas ir nepieciešams mūsu glābšanai, kas ir kļuvusi iespējama caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.)
Kādas ir glābšanas prasības, kuras Dievs mums ir nodrošinājis un palīdz mums piepildīt? (Jūs varētu aicināt studentus atsaukties uz trešo un ceturto Ticības apliecinājumu.)
Norādiet, ka caur Svētā Gara ietekmi Dievs var palīdzēt mums izmainīt un šķīstīt mūsu vēlmes, lai mēs vēlētos Viņam paklausīt (skat. Mosijas 5:2). Aiciniet studentus apdomāt, kā Dievs ir palīdzējis izmainīt viņu sirdis, lai viņi vēlētos Viņam paklausīt, un kā Viņš ir palīdzējis viņiem uzticīgāk turēt Viņa baušļus.
Rezumējiet Filipiešiem 2:14–30, paskaidrojot, ka Pāvils atgādināja svētajiem, ka viņiem ir „[jāmirdz] kā spīdekļi[em] pasaulē” (15. pants), un teica viņiem, ka sūtīšot sūtņus, lai uzzinātu par viņu stāvokli.
Pāvils apraksta upurus, kurus viņš nesa, lai sekotu Jēzum Kristum
Aiciniet studentus iedomāties kaut ko tādu, ko viņi uzskata par vērtīgu, ko arī pasaule uzskata par vērtīgu (piemēram, ģimeni, draugus, izglītību, ēdienu, tehnoloģijas vai naudu), un, ja iespējams, parādīt kādu no lietām, kas attēlotu to, par ko viņi ir iedomājušies. Lūdziet studentus apdomāt, par ko viņi būtu gatavi atdot šīs vērtīgās lietas.
Studējot Filipiešiem 3. nodaļu, aiciniet studentus meklēt, ko Pāvils atdeva, lai tā vietā iegūtu balvu, kas ir pieejama arī mums.
Rezumējiet Filipiešiem 3:1–3, paskaidrojot, ka Pāvils brīdināja filipiešus par samaitātiem skolotājiem, kuri apgalvoja, ka ticībai pievērstajiem Baznīcas locekļiem vajadzēja pakļauties zināmiem jūdu paradumiem, tajā skaitā apgraizīšanai (skat. New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 436. lpp.).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 3:4–6. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils teica par savu jūdu mantojumu.
Kādas sociālās un reliģiskās priekšrocības jūdu sabiedrībā reiz bija Pāvilam? (Viņa israēlieša ciltsraksti, farizeja amats, aizrautība ar jūdaismu un stingra paklausība likumam.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 3:7–11. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils vērtēja priekšrocības, kuras viņam reiz bija jūdu sabiedrībā.
Kā Pāvils vērtēja to, no kā viņš bija atsacījies, lai sekotu Jēzum Kristum?
Kādēļ Pāvils bija gatavs „visu to [zaudēt]”? (8. pants.) (Lai viņš pazītu Jēzu Kristu; „atrastos Viņā” [9.pants] jeb būtu uzticīgās derības attiecībās ar Viņu; būtu attaisnots caur ticību Viņam; ciestu Viņa labā; un būtu daļa no taisno jeb, citiem vārdiem, taisnīgo augšāmcelšanās.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 3:12–14. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils atskārta savā garīgajā pilnveidē. Paskaidrojiet, ka vārds satvert nozīmē iegūt.
Ko Pāvils, virzoties uz priekšu, centās iegūt, tā vietā, lai pievērstu uzmanību tam, ko bija atstājis sev aiz muguras? (Paskaidrojiet, ka „goda [balva] — Dieva debesu [aicinājums]” [14. pants] nozīmē mūžīgo dzīvi.)
Kādu principu mēs varam mācīties no Pāvila piemēra par to, kas mums ir jādara, lai mēs iepazītu Jēzu Kristu un iegūtu mūžīgo dzīvi? (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ja mēs atstāsim visu, kas ir nepieciešams, lai sekotu Jēzum Kristum, un virzīsimies uz priekšu ticībā, mēs varēsim Viņu iepazīt un iegūt mūžīgo dzīvi.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Gordona B. Hinklija pieredzi, kurā stāstīts par viņa tikšanos ar jūras kara flotes virsnieku, kurš bija ieradies no citas valsts, lai Amerikas Savienotajās Valstīs saņemtu papildu apmācību, un kurš šajā laikā pievienojās Baznīcai. Lūdziet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, ko jaunais vīrietis bija gatavs atdot, lai sekotu Jēzum Kristum.
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Mani iepazīstināja ar viņu, tieši pirms viņš jau grasījās atgriezties savā dzimtajā zemē. … Es teicu: „Tava tauta nav kristieši. Kas notiks, kad tu atgriezīsies mājās kā kristietis un vēl jo īpaši kā mormoņu kristietis?”
Viņa seja kļuva bēdīga, un viņš atbildēja: „Mana ģimene būs vīlusies. Viņi mani var izraidīt un uzskatīt par mirušu. Kas attiecas uz manu nākotni un manu karjeru, visas iespējas, kas man bija, tagad var kļūt nepieejamas.”
Es jautāju: „Vai tu esi gatavs maksāt tik lielu cenu par evaņģēliju?”
Viņa tumšās acis piepildījās ar asarām, kas spīdēja no viņa simpātiskās, brūnās sejas, kad viņš atbildēja: „Tas ir patiess, vai ne?”
Nokaunējies par šādu jautājumu, es atbildēju: „Jā, tas ir patiess.”
Uz ko viņš atbildēja: „Tad kam gan vēl ir nozīme?”” („It’s True, Isn’t It?” Ensign, 1993. g. jūl., 2. lpp.).
Ko šis jaunais vīrietis bija gatavs atdot, lai sekotu Glābējam?
Ko tu (vai kāds tev pazīstams cilvēks) esi atdevis, lai sekotu Glābējam?
Kāpēc balva par Jēzus Kristus pazīšanu un virzīšanos uz mūžīgo dzīvi ir visu nesto upuru vērta?
Lūdziet studentus apdomāt, vai ir kaut kas, no kā viņiem vajadzētu atteikties, lai viņi vēl cītīgāk sekotu Jēzum Kristum. Aiciniet viņus uzrakstīt mērķi, lai viņi tā darītu.
Rezumējiet Filipiešiem 3:15–21, paskaidrojot, ka Pāvils brīdināja par postu, kas gaidīja tos, kuri pievēršas vienīgi laicīgajām baudām. Viņš arī mācīja, ka Jēzus Kristus izmainīs mūsu nepilnīgos fiziskos ķermeņus par tādiem nemirstīgiem ķermeņiem, kāds ir Viņam.
Noslēgumā lieciniet par stundā atrastajām, patiesajām mācībām.
Elders H. Bērks Pītersons no Septiņdesmitajiem paskaidroja, ko nozīmē — būt nesavtīgiem:
„Šodien mūsu vidū ir tādi, kuri ir pilnīgi nesavtīgi — kāds bija [Jēzus Kristus].
Nesavtīgs cilvēks ir tāds, kurš vairāk satraucas par kāda cita cilvēka laimi un labklājību, nekā par savu paša komfortu vai ērtībām; tāds, kurš ir gatavs kalpot citam cilvēkam, kad to neprasa vai nenovērtē, vai tāds, kurš ir gatavs kalpot pat tiem, kuri viņam vai viņai nepatīk. Nesavtīgs cilvēks izrāda vēlmi uzupurēties, vēlmi savā prātā un sirdī atbrīvoties no personīgām vēlmēm, vajadzībām un sajūtām. Tā vietā, lai tiektos pēc uzslavas un atzinības vai saņemtu gandarījumu no savu pašu vajadzību apmierināšanas, nesavtīgs cilvēks apmierinās šīs ļoti cilvēciskās vajadzības citiem” („Selflessness: A Pattern for Happiness”, Ensign, 1985. g. maijs, 66. lpp.).
Vārds „iztukšoja” (Filipiešiem 2:7) ir tulkots no grieķu valodas vārda kenoō, kas nozīmē „iztukšot”. Elders Teds R. Kalisters, kurš kalpoja Septiņdesmito prezidijā, mācīja par dievišķajām privilēģijām un statusu, no kā Jēzus „iztukšoja” Sevi, lai ierastos uz Zemes:
„Dievs Dēls iemainīja Savas debesu mājas ar visu celestiālo greznību pret mirstīgu mājokli ar visiem tā primitīvajiem apstākļiem. Viņš, „Debesu Ķēniņš” (Almas 5:50), „Visvarenais Kungs, kas valda” (Mosijas 3:5), pameta troni, lai iemantotu silīti. Viņš Dieva valdījumu iemainīja pret bērniņa nevarību un atkarību. Viņš atdeva bagātības, varu, valdīšanu un Savas godības pilnību — par ko? —, lai tiktu nievāts, apsmiets, pazemots un nonāktu pakļautībā. Tā bija viszīmīgākā apstākļu maiņa, kāda vien varētu notikt, neiedomājami liela labvēlība, nolaišanās neaprēķināmos dziļumos” (The Infinite Atonement [2000. g.], 64. lpp.).
Filipiešiem 2:12–13. „Gādājiet …, ka topat svēti. … Jo Dievs ir tas, kas jums dod”
Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, kā Baznīcas locekļi var „[gādāt] …, ka [top] svēti” (Filipiešiem 2:12):
„Es lūdzu Baznīcas locekļus darīt taisnības darbus, ievērot baušļus, meklēt Garu, mīlēt To Kungu, savā dzīvē pirmajā vietā likt Dieva valstības lietas un tādējādi gādāt par savu pestīšanu ar bailēm un drebēšanu Tā Kunga priekšā” (Conference Report, 1970. g. okt., 8. lpp.).
Tādi darbi, kurus Dievs mums ļauj paveikt, ir nepieciešami, lai izpildītu Viņa noteiktās prasības visu svētību saņemšanai, kas ir padarītas pieejamas caur Izpirkšanu.
Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka mēs tiekam izglābti, pateicoties Glābēja Izpirkšanai:
„Cilvēkiem viennozīmīgi ir iespaidīgas spējas un viņi ar nerimstošām pūlēm un nelokāmu gribu var izdarīt lielas lietas. Taču pēc visas mūsu paklausības un labajiem darbiem mēs nevaram tapt izglābti no savu grēku sekām bez labvēlības, kas mums tiek pasniegta caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.
… Cilvēks nevar nopelnīt savu glābšanu” („What Think Ye of Christ?” Ensign, 1988. g. nov., 67. lpp.).