Bibliotēka
101. stunda: Romiešiem 8.–11. nodaļa


101. stunda

Romiešiem 8.–11. nodaļa

Ievads

Pāvils mācīja par svētībām, kas rodamas, garīgi atdzimstot un pakļaujoties Debesu Tēva gribai. Viņš arī mācīja par to, ka Israēls noraidīs Dieva derību un ka evaņģēlijs tiks izplatīts citticībnieku vidū.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Romiešiem 8. nodaļa

Pāvils raksturo garīgās atdzimšanas svētības

Sāciet stundu, uzdodot šādus jautājumus:

  • Kas ir mantojums?

  • Ja jūs varētu saņemt mantojumu, kura cilvēka mantu jūs vēlētos un kāpēc?

  • Kas parasti saņem mantojumā kāda cilvēka mantu?

Palūdziet studentiem padomāt par svētībām, kuras varētu saņemt kāds, kurš ir Debesu Tēva mantinieks visam tam, kas Viņam pieder. Studējot Romiešiem 8:1–18, aiciniet studentus uzmeklēt, kas mums ir jādara, lai mantotu visu, kas Debesu Tēvam pieder.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Romiešiem 8:1, 5–7, 13. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja par tiekšanos „pēc miesas lietām” jeb padošanos grēkam un par tiekšanos „pēc Gara lietām” (5. pants).

  • Ko nozīmē „miesas tieksme”? (6. pants.) (Koncentrēšanās uz fiziskā ķermeņa kaislību un kārību apmierināšanu.)

  • Ko nozīmē „Gara tieksme”? (6. pants.)

Paskaidrojiet, ka „darīt galu miesas darbībai” (13. pantā) nozīmē — savaldīt vai apspiest vājības, kārdinājumus un grēkus, kas attiecas uz mūsu mirstīgajiem ķermeņiem (skat. Mosijas 3:19).

  • Kādu principu mēs varam mācīties no 13. panta par to, kas var mums palīdzēt pārvarēt miesīgā cilvēka tieksmi grēkot? (Palīdziet studentiem atpazīt šo principu: Ja mēs sekojam Svētā Gara ietekmei, mēs varam pārvarēt miesīgā cilvēka tieksmi grēkot. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 8:14–16. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, kā Pāvils dēvē tos, kuri seko Garam.

  • Kā Pāvils dēvē tos, kuri seko Garam? (Jūs varat pieminēt, ka vārds bērni šajā kontekstā nozīmē dēli un meitas (skat. M&D 25:1).)

Norādiet uz frāzi „dievbērnības Gars” (15. pantā). Paskaidrojiet, ka „mūsu gars” (16. pantā) nozīmē mūsu garīgie ķermeņi, kurus radīja Debesu Tēvs, šādi burtiski padarot ikvienu cilvēki par Debesu Tēva bērnu. Taču, tikai noslēdzot derības ar Dievu caur priekšrakstiem un tad tās ievērojot, cilvēki garīgi atdzimst vai tiek adoptēti, kļūstot par Viņa dēliem un meitām evaņģēlija derībā. Svētā Gara klātbūtne norāda uz to, ka šie cilvēki ir ne tikai Dieva gara bērni saskaņā ar radīšanas spēku, bet viņi ir arī Viņa derības bērni.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 8:17–18. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, par ko var kļūt Dieva derības bērni.

  • Par ko var kļūt Dieva derības bērni? (Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu, vārda uzticīgi vietā atstājot tukšumu: Ja mēs esam uzticīgi Dieva derības bērni, mēs varam kļūt par Jēzus Kristus līdzmantiniekiem visam tam, kas pieder Debesu Tēvam.)

  • Kas ir līdzmantinieks? (Cilvēks, kurš saņem tādu pašu mantojumu kā pārējie mantinieki.)

  • Saskaņā ar 17. pantu, kas jādara Dieva derības bērniem, lai kļūtu par Kristus līdzmantiniekiem?

Paskaidrojiet, ka ciest „līdz ar [Jēzu Kristu]” (17. pantā) nenozīmē, ka mums ir jācieš, kā Glābējs to darīja, īstenojot Savu Izpirkšanas upuri. Bet gan, gluži tāpat kā Glābējam, arī mums ir jāatsakās no jebkādas bezdievības, jātur pavēles un uzticīgi jāiztur pretestība (skat. Mateja 16:24; Džozefa Smita tulkojums, Mateja 16:26 (Svēto Rakstu ceļvedis)). Papildiniet uz tāfeles uzrakstīto principu ar vārdu uzticīgi. Uz tāfeles uzzīmējiet tabulu ar trim slejām. Virs pirmās slejas uzrakstiet — Prasības, virs otrās — Pretestība, un virs trešās — Mantojums. Pierakstiet attiecīgajās ailēs studentu atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas no mums tiek prasīts, lai mēs tiktu atzīti par Dieva uzticīgajiem derības bērniem?

  • Ar kāda veida pretestību mēs varam saskarties, cenšoties dzīvot kā Dieva uzticīgie derības bērni?

  • Kādas svētības mēs varam iemantot no Debesu Tēva, ja cenšamies dzīvot kā Viņa uzticīgie derības bērni? (Viena iespējamā atbilde ir tā, ka mēs varam kļūt tādi, kā Debesu Tēvs.)

Palūdziet studentiem apdomāt uz tāfeles uzskaitītās atbildes.

  • Izlasot Pāvila mācības 18. pantā, kā, jūsuprāt, prasības, lai kļūtu par Kristus līdzmantiniekiem, var pielīdzināt svētībām? Kāpēc?

Paskaidrojiet, ka Romiešiem 8:19–30 mēs lasām Pāvila mācību par to, ka Gars palīdz mums mūsu vājībās un palīdz uzzināt, par ko lūgt. Mēs arī lasām par to, ka Jēzus Kristus tika aicināts pirmsmirstīgajā esamībā būt par Dieva bērnu Glābēju (skat. Džozefa Smita tulkojums, Romiešiem 8:29–30).

Piezīme: Romiešiem 8:29–30 izteikums iepriekš nolēmis nozīmē iepriekš izredzēts vai aicināts. Studenti pētīs dažas Pāvila mācības par iepriekšēju izredzēšanu stundā par vēst. efeziešiem 1. nod.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Romiešiem 8:28, 31–39. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot patiesos principus, ko Pāvils mācīja par Dieva mīlestību saistībā ar pretestību, izaicinājumiem un nelaimēm mirstīgajā dzīvē. Norādiet, ka Romiešiem 8:31 Džozefa Smita tulkojumā frāze „būs pret” ir aizstāta ar „gūs virsroku pār”.

  • Kādas patiesās mācības mēs varam apgūt no šiem pantiem? (Studenti var atpazīt dažādas patiesās mācības, tajā skaitā šīs: Ja mēs mīlam Dievu, visas lietas strādās kopā mūsu labumam. Pateicoties Jēzum Kristum, mēs varam pārvarēt visus mirstīgās dzīves izaicinājumus un likstas. Nekas mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības, kas parādās Jēzus Kristus īstenotajā Izpirkšanā.)

  • Kā Jēzus Kristus un Viņa mācības palīdz mums pārvarēt mirstīgās dzīves izaicinājumus un likstas?

  • Apdomājot savā mirstīgajā dzīvē pieredzētos izaicinājumus un likstas, kuri apgalvojumi šajos pantos jums ir īpaši nozīmīgi? Kāpēc?

  • Kā jūs esat pieredzējuši Dieva mīlestību savu izaicinājumu un likstu laikā?

Aiciniet studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, kas viņiem būtu jādara, lai caur Jēzu Kristu viņi varētu pārvarēt savus izaicinājumus un likstas. Iedrošiniet viņus sekot tam, ko ir uzrakstījuši.

Romiešiem 9.–11. nodaļa

Pāvils māca par to, ka Israēls noraida Dieva derību, un par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem

Palūdziet studentiem apdomāt, kādu atbildi viņi sniegtu šādās situācijās:

  1. Tu kopā ar bīskapu apciemo kādu jaunu puisi, kura ģimene ir aktīva Baznīcā, taču viņš ne. Kad tavs bīskaps cenšas laipni palīdzēt jaunietim saprast sekas, kas rodas, nedzīvojot saskaņā ar evaņģēliju, jaunais vīrietis atbild: „Neraizējieties. Es esmu kristījies, un mani vecāki ir aktīvi Baznīcā. Dievs neatņems man nevienu svētību.”

  2. Tu nesen sadraudzējies ar kādu jaunu meiteni, kura pieder citai ticībai. Viņa jautā par standartiem, pēc kuriem tu dzīvo. Kad tu paskaidro dažus Tā Kunga standartus, viņa saka: „Es nesaprotu, kāpēc tu to visu dari. Viss, kas tev ir jādara, lai taptu izglābtai, ir jātic Jēzum Kristum.”

Studējot Romiešiem 9.–11. nod., aiciniet studentus uzmeklēt patiesās mācības, kuras var palīdzēt viņiem saprast, kas ir nepieciešams, lai saņemtu evaņģēlija svētības.

Aiciniet kādu studentu nolasīt šādu skaidrojumu par Pāvila mācībām Romiešiem 9.–11. nod.:

Kā rakstīts Romiešiem 9.–11. nod., Pāvils izmantoja apzīmējumu Israēls un israēlieši jūdu vietā, runājot par daudzām jūdu veiktajām izvēlēm. Dieva derības bērnus dažkārt sauc par Israēla namu. Vecās derības laikā Dievs izvēlējās Jēkaba pēctečus jeb Israēlu kā daļu no Savas derības ar Ābrahāmu (skat. Romiešiem 9:4–5), kas ietvēra lielas svētībās, kā piemēram, evaņģēliju, priesterības pilnvaras, mūžīgo dzīvi, mūžīgos pēcnācējus, mantojuma zemi un pienākumu — svētīt ar evaņģēliju visu pasauli.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 9:6, 8. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja par Israēla nama locekļiem.

  • Ko, jūsuprāt, Pāvils domāja, sakot, ka „ne visi, kas cēlušies no Israēla, ir patiesi israēlieši”? (6. pants.) (Daudzi jūdi kļūdaini ticēja, ka, būdami pēc Ābrahāma izcelsmes, viņiem ir nodrošinātas derības svētības.)

Paskaidrojiet, ka Romiešiem 9:25–30 mēs lasām Pāvila mācību par to, ka citticībnieki, kas pievienojās Baznīcai, varēja saņemt visas derības svētības un, pielietojot ticību Jēzum Kristum, kļūt taisnīgi.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Romiešiem 9:31–33; 10:1–4. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā daži israēlieši Pāvila dienās tiecās kļūt taisnīgi Dieva priekšā. Paskaidrojiet, ka „taisnības bauslība” (Romiešiem 9:31) ir Mozus likums, „piedauzības akmens” (Romiešiem 9:32, 33) ir Jēzus Kristus, bet „Dieva taisnība” (Romiešiem 10:3) — Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlijs.

  • Kā, saskaņā ar Romiešiem 9:31–33, daži israēlieši tiecās kļūt taisnīgi Dieva priekšā? (Stingri pildot Mozus likuma darbus.)

  • Ko, saskaņā ar Romiešiem 10:3–4, šie israēlieši noraidīja? (Jēzu Kristu un taisnīgumu, kas, pateicoties viņam, bija iespējams.)

Paskaidrojiet, ka pierakstā Romiešiem 10:8–13 Pāvils izskaidroja, kā var iegūt „ticības doto taisnību” (Romiešiem 9:30). Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Romiešiem 10:8–13. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, kā var iegūt šo taisnīguma stāvokli.

  • Kas cilvēkam ir jādara, lai iegūtu ticības doto taisnīgumu?

Paskaidrojiet, ka vārds 9. pantā, kas no grieķu valodas iztulkots kā apliecināt, norāda uz atklātu atzīšanu, pieņemšanu vai derību, un no grieķu valodas iztulkotais vārds ticēt norāda uz uzticīgu apņemšanos. Šī dziļā paļāvība uz Glābēju liek cilvēkiem atklāti atzīt, ka viņi pieņem Viņu tā, kā Viņš to ir norādījis. Šie noteiktie veidi ietver paklausību Dieva pavēlēm, grēku nožēlošanu un glābšanas priekšrakstu — kristīšanas un Svētā Gara dāvanas — saņemšanu.

  • Saskaņā ar Pāvila mācībām, kas mums ir jādara, ja vēlamies saņemt Dieva derību svētības, glābšanu tai skaitā? (Palīdziet studentiem atpazīt šo principu: Ja mēs pieņemam Jēzu Kristu un paklausām Viņa evaņģēlijam, mēs varam saņemt Dieva derību svētības un tapt izglābti. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Norādiet, ka daži cilvēki ir citējuši Romiešiem 10:9, 13, apgalvojot: lai taptu izglābtiem, mums ir tikai mutiski jāatzīst sava ticība Jēzum Kristum. Atsaucieties uz situācijām, ko izklāstījāt stundas sākumā.

  • Kā šajā stundā apgūtās patiesās mācības palīdz jums sniegt atbildi šādās situācijās?

Rezumējiet atlikušo Romiešiem 10.–11. nod. daļu, paskaidrojot, ka Pāvils mācīja: lai pieaugtu ticībā Kristum, ir svarīgi uzklausīt Dieva vārdu. Viņš izmantoja līdzību par savvaļas olīvkoka zaru piepotēšanu dārza eļļas kokam, simboliski attēlojot citticībnieku uzņemšanu Israēla namā (skat. arī Jēkaba 5:3–14). Viņš arī mācīja, ka evaņģēlijs tiks atkal piedāvāts jūdiem.

Noslēgumā lieciniet par stundā pārrunātajām, patiesajām mācībām.

Komentāri un skaidrojumi

Romiešiem 8:14–17 Mēs „esam Dieva bērni”

Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, liecināja par mūsu kā Dieva bērnu dievišķo mantojumu:

„Jūsu Tēvs Debesīs pazīst jūs pēc vārda un zina jūsu apstākļus. Viņš dzird jūsu lūgšanas. Viņš zina jūsu cerības un sapņus, kā arī bailes un vilšanās. Un Viņš zina, par ko jūs varat kļūt caur ticību Viņam. Pateicoties šim dievišķam mantojumam, jūs un arī visas jūsu garīgās māsas un brāļi Viņa acīs esat pilnībā vienlīdzīgi un caur paklausību esat pilnvaroti kļūt par pilntiesīgajiem mantiniekiem, „Dieva [mantiniekiem] un Kristus [līdzmantiniekiem]” (Romiešiem 8:17) Viņa mūžīgajā valstībā. Tiecieties izprast šo mācību nozīmīgumu („To Young Women”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 28. lpp.).

„Svētajos Rakstos ir teikts, ka mēs „esam Dieva bērni” vairāk nekā vienā nozīmē (Romiešiem 8:16). Pirmkārt, ikviens cilvēks burtiski ir Debesu Tēva mīļotais gara bērns (skat. Maleahija 2:10; Apustuļu darbu 17:29; Ebrejiem 12:9; „Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign, vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.). Otrkārt, mēs „atdzimstam” kā Dieva bērni caur derību attiecībām, kad paužam savu ticību Jēzum Kristum, nožēlojam grēkus, tiekam kristīti un saņemam Svēto Garu [un citus priekšrakstus] (skat. Jāņa 1:12; Galatiešiem 3:26–29; Mosijas 5:7; M&D 11:30; [M&D 84:33–38]; Mozus 6:65–68)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 348. lpp.).

Gars var ne tikai apstiprināt, ka mēs esam Dieva derības bērni, bet tas var arī apstiprināt mūsu garam, ka mēs burtiski esam Dieva mīļotie bērni un ka, pirms piedzimām, mēs dzīvojām ar Viņu.

Romiešiem 8:15. „Dievbērnības Gars” („Adopcijas Gars” — angļu val. tekstā)

„Romiešu pasaulē adopcija bija zināma, un Pāvila lasītājiem šis jēdziens būtu pazīstams. Cilvēks, kurš legāli adoptēja citu, piešķīra šim cilvēkam visas tiesības un privilēģijas, kas pienākas miesīgajam bērnam. Līdz ar to, kad, stājoties evaņģēlija derībā, mēs saņemam „dievbērnības Garu” (Romiešiem 8:15), mēs kļūstam par Dieva bērniem un „Kristus līdzmantiniekiem” (Romiešiem 8:17)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 348. lpp.).

Mormona Grāmatā ķēniņš Benjamīns arī mācīja par to, kā mēs varam kļūt par „Kristus bērniem” (skat. Mosijas 5:5–10). Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ka Jēzus Kristus arī „kļūst par mūsu Tēvu”, jo Viņš „piedāvā mums dzīvi, mūžīgo dzīvi, caur Izpirkšanu, ko Viņš paveica mūsu labā”. Prezidents Smits paskaidroja: „Mēs kļūstam par Jēzus Kristus bērniem, Viņa dēliem un meitām, paklausot derībām, kas noslēgtas ar Viņu” (Doctrines of Salvation, apkop. Brūss R. Makonkijs, 3. sēj. (1954–1956), 1:29).

Romiešiem 8:31–32. „Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?”

„Pāvils mācīja, ka Kristus īstenotā Izpirkšana rāda, ka „Dievs [ir] par mums” un ir apņēmības pilns attiecībā uz mums un mūsu mūžīgo labklājību. Tā kā Dievs atdeva par mums Savu Vienpiedzimušo Dēlu, mēs varam būt pārliecināti par to, ka Dievs turpinās strādāt pie mūsu glābšanas un gatavos mūs kļūt par mantiniekiem visam tam, ko Viņš vēlas mums dot. Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, skubināja Baznīcas locekļus, sakot:

„„Ņemot vērā neaptveramo krustā sišanas un Grēku Izpirkšanas cenu, es varu jums apsolīt, ka Viņš tagad nepagriezīs mums Savu muguru. … Brāļi un māsas, lai arī kādas ir jūsu ciešanas, lūdzu, nepadodieties” („Salauztās lietas, ko labot” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 71. lpp.)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 350. lpp.).

Romiešiem 8:29–30; 9:11; 11:2, 5, 7, 28. Iepriekšēja nolemtība, iepriekšēja izredzēšana un izraudzīšana

Romiešiem 8:29–30 apzīmējums grieķu valodā, kas iztulkots kā iepriekš nolemts, raksturo iepriekš izredzēšanu, ko daži cilvēki piedzīvo, balstoties uz Dieva paredzējumu tam, ka viņi sekos Jēzum Kristum un kļūs tādi kā Viņš (skat. arī Efeziešiem 1:3–4; Pētera 1. vēst. 1:2). Iepriekš izredzēšana negarantē, ka cilvēki saņems noteiktus aicinājumus vai atbildības. Šādas iespējas šajā dzīvē rodas, taisnīgi pielietojot rīcības brīvību, tāpat kā iepriekš izredzēšana gūta taisnīgas pirmsmirstīgās dzīves rezultātā” („Iepriekš izredzēšana”, Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 71. lpp.; skat. arī Almas 13:3–4)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 350. lpp.).

Bībeles vārdnīcā (angļu val.) ir paskaidrots, ka izredzēšana ir teoloģisks jēdziens, ar kuru apzīmē Dieva izvēli attiecībā uz Israēla namu — derības tautu ar privilēģijām un pienākumiem, lai caur viņiem svētītu visu pasauli. …

Izredzētais cilvēks tika izvēlēts, vēl „pirms pasaule bija radīta”, taču neviens nav ticis izredzēts beznosacījuma mūžīgās dzīves iegūšanai. Lai iemantotu glābšanu, ikvienam pašam ir jāpaklausa evaņģēlijam un no Tā Kunga rokām jāsaņem evaņģēlija priekšraksti un derības. Ja izredzētais cilvēks nekalpo, viņa izredzēšana ir bijusi velta, kā to teica Pāvils 2. kor. 6:1.

… Izredzēšana „pēc žēlastības”, par kuru ir rakstīts … Rom. 11:1–5, attiecas uz šī cilvēka stāvokli mirstīgajā dzīvē, proti, piedzimšanu konkrētajā laikā, vietā un apstākļos, kur viņš laimīgā kārtā nonāks saskarsmē ar evaņģēliju. Tam cilvēks tika izredzēts pirmsmirstīgajā esamībā. Tie, kas mirstīgās dzīves laikā ir uzticīgi un uzcītīgi attiecībā uz evaņģēliju, piedzīvo šajā dzīvē vēl nozīmīgāku izredzēšanu un kļūst par Dieva izredzētajiem. Viņi saņem solījumu, ka iegūs Dieva godības pilnību mūžībā (M&D 84:33–41)” (Bible Dictionary, „Election”; skat. arī Almas 13:3–4).

Pravietis Džozefs Smits paskaidroja, ka „seno laiku apustuļi nemācīja cilvēku beznosacījuma izredzēšanu mūžīgajai dzīvei [iepriekšnolemtību]. Dievs izredzēja jeb iepriekš nolēma, ka visi tie, kas būs izglābti, tiks izglābti Kristū Jēzū un caur paklausību evaņģēlijam” (History of the Church, 4:360). Tas nozīmē, ka visi cilvēki, kas tiks izglābti, saņems glābšanu caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un nekādā citā veidā.

Romiešiem 11:25. „Pasaules tautas visā pilnībā”

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ko nozīmē izteiciens — „pasaules tautas visā pilnībā”:

„Konkrēts laiks tika noteikts, kad jūdi dzirdēs vārdu, un konkrēts laiks, kad to dzirdēs citticībnieki, — vēl pirms jūdiem. Citticībnieki saņems evaņģēliju pirmie citticībnieku laikā, un tas būs viņu vidū, līdz viņiem visiem būs bijusi iespēja pieņemt patiesību jeb citiem vārdiem — līdz to izdarīs pasaules tautas visā pilnībā. Tad vēstījums atkal tiks nodots jūdiem — kā nācijai un kā tautai” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965–1973), 2:290).

Gadsimtus iepriekš, pirms Pāvils sarakstīja savas vēstules, Nefijs mācīja saviem brāļiem, ka caur pilnību no citticībniekiem evaņģēlijs pēdējās dienās tiks nogādāts viņa un viņa brāļu pēcnācējiem, ļaujot viņiem „[nākt] pie zināšanām par viņu Pestītāju un par katru Viņa mācības punktu, ka viņi [varētu] zināt, kā nākt pie Viņa un tikt izglābtiem” (1. Nefija 15:14). Šī Lehija sēklas sapulcināšana ir daļa no dabīgo zaru piepotēšanas atpakaļ olīvkokam pēdējās dienās, par ko pravietoja Pāvils un Zēnoss (skat. Romiešiem 11:23–25; Jēkaba 5:52, 60, 63, 67–68).

Kad 1823. gadā pravietim Džozefam Smitam parādījās eņģelis Moronijs, viņš teica, ka „citticībnieku pilnība drīz pienāks” (Džozefs Smits—Vēsture 1:41).