Ievads Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Agrīnie Baznīcas locekļi, kas dzīvoja Korintā, saskārās ar līdzīgām problēmām, kādas ir mūsdienās, piemēram, viltus mācībām un netiklību. Pirmajā vēstulē korintiešiem mēs uzzinām, ka Pāvils šiem svētajiem mācīja, kā Baznīcā vairot vienotību, kā mācīties Dieva lietas, par fiziskā ķermeņa lomu, kas ir templis Svētajam Garam, par gara dāvanām, par to, cik svarīgi ir pieņemt Svēto Vakarēdienu cienīgi un par Augšāmcelšanās patiesumu. Studējot 1. vēstulē korintiešiem pierakstītās Pāvila mācības, studenti var apgūt mācības un principus, kas viņiem palīdzēs dzīvot taisnīgi, neskatoties uz apkārt valdošo ļaunumu.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Pirmais pants pirmajā vēstulē korintiešiem norāda uz to, ka to sūtīja apustulis Pāvils un māceklis, vārdā Sostens, kurš, iespējams, bija Pāvila rakstvedis (skat. 1. korintiešiem 1:1). Kaut arī Sostena lomas detaļas mums nav zināmas, ir pavisam skaidrs, ka vēstuļu satura autors bija Pāvils (skat. 1. korintiešiem 16:21–24).
Kad un kur tā tika sarakstīta?
Vēstuli, ko mēs pazīstam kā Pāvila 1. vēstuli korintiešiem, Pāvils sarakstīja Efezā, tuvu savas trīs gadus ilgušās vizītes beigām (savas trešās misijas laikā), kas, visticamāk, notika starp 55. un 56. gadu m.ē. (skat. Apustuļu darbi 19:10; 20:31; Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”).
Kam un kādēļ tā tika sarakstīta?
Šī vēstule tika rakstīta Korintas Baznīcas locekļiem. Pāvils sludināja evaņģēliju Korintā gandrīz divus gadus (skat. Ap. darbi 18:1–18) un izveidoja tur Baznīcas draudzi (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”). Vēlāk, savas trešā misijas ceļojuma laikā, atrodoties Efezā, Pāvils saņēma ziņu no Korintas Baznīcas locekļiem. Viņš draudzei uzrakstīja atbildi (skat. 1. korintiešiem 5:9), bet par nožēlu šī vēstule tika nozaudēta, tādēļ tā nav atrodama mūsu Svētajos Rakstos. Vēlāk Pāvils saņēma vēl vienu ziņu no Korintas Baznīcas locekļiem par problēmām Baznīcā (skat. 1. korintiešiem 1:11), uz ko viņš atbildēja, uzrakstot vēl vienu vēstuli, kas kļuva pazīstama kā Pāvila 1. vēstule korintiešiem. Tādējādi 1. vēstule korintiešiem faktiski ir Pāvila otrā vēstule Baznīcas locekļiem Korintā.
Pāvila dienās Korinta bija Romas provinces Ahajas galvaspilsēta, kas aptvēra lielāko daļu Grieķijas dienvidu — līdz pat Maķedonijai. Būdams bagāts tirdzniecības centrs, Korinta piesaistīja cilvēkus no visas Romas impērijas, padarot to par vienu no daudzveidīgākajām pilsētām reģionā. Korintiešu reliģiskajā kultūrā dominēja elkdievība, un visā pilsētā bija daudzi tempļi un svētnīcas. Pāvila kalpošanas laikā korintieši tika vērtēti kā ļoti netikli. Piemēram, tika ziņots, ka Afrodītes templī tika piekopta rituālā prostitūcija.
Pāvila pirmā vēstule korintiešiem skaidri parāda, ka starp Baznīcas locekļiem nebija vienotības un ka pagānu ticība un paražas bija sākušas ietekmēt to, kā viņi ievēroja evaņģēlija principus un priekšrakstus (skat. 1. korintiešiem 1:11; 6:1–8; 10:20–22; 11:18–22). Pāvils rakstīja Korintas Baznīcas locekļiem, lai palīdzētu atbildēt uz viņu jautājumiem un ieteiktu problēmu risinājumus, un stiprinātu jaunpievērstos, kuriem bija grūtības atteikties no agrākās ticības un paražām.
Kādas ir šīs grāmatas īpatnējās iezīmes?
Pāvila norāžu un mācību Korintas Baznīcas locekļiem ir vairāk, nekā jebkurai citai draudzei Jaunajā Derībā. Patiesībā, Pāvila divas vēstules korintiešiem sastāda ceturto daļu no visiem zināmajiem Pāvila rakstiem.
Pirmajā vēstulē korintiešiem mēs uzzinām, ka Pāvils paskaidroja, kā Jēzus Kristus ir piepildījis Mozus likumu. Pāvils uzsvēra to, cik svarīga ir „Dieva baušļu pildīšana” (1. korintiešiem 7:19), „stāvot Kristus bauslībā” (1. korintiešiem 9:21), lai caur evaņģēliju saņemtu glābšanas svētības.
Satura izklāsts
Pāvila 1. vēstules korintiešiem 1.–11. nodaļā Pāvils brīdina par šķelšanos Baznīcā un uzsver to, cik svarīga ir Baznīcas locekļu vienotība. Viņš brīdina Baznīcas locekļus par netikumību, māca par to, ka ķermenis ir Svētā Gara templis, un mudina uz pašdisciplīnu. Viņš pievēršas konkrētiem jautājumiem par laulību un misionāru kalpošanu, kā arī par Svēto Vakarēdienu un tam, vai ir pieļaujams ēst upurējamo gaļu, kas tiek pasniegta pagānu elkdievībām.
Pāvila 1. vēstulē korintiešiem 12.–14. nodaļā Pāvils māca, ka mums ir jāmeklē Gara dāvanas. Viņš atgādina svētajiem Korintā to, cik svarīgi ir apustuļi, pravieši un skolotāji, un to, ka svētajiem ir jārūpējas vienam par otru. Viņš uzsver, ka žēlsirdība ir pāri visām citām Gara dāvanām.
Pāvila 1. vēstulē korintiešiem 15.–16. nodaļā Pāvils liecina, ka viņš ir viens no daudziem Kristus augšāmcelšanās lieciniekiem. Viņš māca, ka visi cilvēki augšāmcelsies un ka kristības par mirušajiem apliecina gaidāmās augšāmcelšanās patiesumu. Pāvils paskaidro, ka augšāmceltajiem ķermeņiem būs dažādas godības un ka Jēzus Kristus uzvara pār kapu ir izrāvusi nāves dzeloni. Pāvils organizē dāvanu vākšanu nabadzīgajiem svētajiem Jeruzālemē.