Tālāk izklāstīto notikumu, mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot Ap. d. 6.–12. nod. (18. daļu), nav paredzēts mācīt kā jūsu stundas sastāvdaļu. Šai stundai, ko mācīsiet, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.
Studenti mācījās, ka cienīgi Baznīcas locekļi tiek aicināti iesaistīties kalpošanā citiem cilvēkiem. Studējot par Stefana mocekļa nāvi un viņa vārdus, viņi atklāja šādas patiesības: Pretošanās Svētajam Garam var novest pie Glābēja un Viņa praviešu noraidīšanas. Debesu Tēvs, Jēzus Kristus un Svētais Gars ir trīs atsevišķas personas. Ja grūtajos brīžos mēs paliksim uzticīgi Jēzum Kristum, Viņš būs ar mums.
Studējot Ap. d. 8. nodaļu, studenti apguva šādas mācības un principus: Svētā Gara dāvanu piešķir pēc kristībām, to dara pilnvaroti priesterības nesēji, uzliekot savas rokas uz cilvēka galvas. Priesterību piešķir saskaņā ar Dieva gribu un cienīguma standartu. Ja mēs uzklausīsim pamudinājumus no Dieva, mums būs iespējas palīdzēt citiem tuvoties Jēzum Kristum.
Ap. d. 9.nodaļā studenti iemācījās, ka Tas Kungs redz, par ko mēs varam kļūt, Viņš redz mūsu potenciālu — palīdzēt Viņa darbā. Viņi arī uzzināja šādus principus: Ja mēs pakļaujamies Tā Kunga gribai, mēs varam mainīties un īstenot potenciālu, ko Tas Kungs saskata mūsos. Kalpojot citiem, mēs varam viņiem palīdzēt pievērsties Tam Kungam un ticēt Viņam.
Studenti pētīja Pētera vīziju par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem un iemācījās: ja mēs zinām, ka Baznīcas prezidējošos pārstāvjus vada Dievs, mēs varam droši atbalstīt viņus un sekot viņiem. Viņi iemācījās arī šādas patiesības: Ja mēs cenšamies izpatikt citiem, nevis Dievam, tas var mūs novest dziļāk grēkā. Mūsu sirsnīgās un dedzīgās lūgšanas aicina Dieva brīnumus un svētības mūsu un citu cilvēku dzīvēs.
Ievads
Dievs Pēterim vīzijā atklāja, ka evaņģēlijs ir jāsludina citticībniekiem. Pēteris mācīja evaņģēliju Kornēlijam un viņa namam un vēlāk izšķīra strīdu starp jūdu svētajiem par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem.
Dievs Pēterim vīzijā atklāj, ka evaņģēlijs ir jāsludina citticībniekiem.
Aiciniet studentus iztēloties, ka kāds draugs viņiem jautā: „Es dzirdēju, ka 1978. gadā tava Baznīca mainīja savu nostāju un neatkarīgi no rases ļāva visiem vīriešiem saņemt priesterību. Ja tu tici, ka tavu Baznīcu vada Dievs, un, ja Dievs ir nemainīgs, kā tas ir iespējams?”
Aiciniet studentus ierakstīt savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā, kā viņi atbildētu šim draugam. (Piezīme: Pārliecinieties, ka studenti atbild uz jautājumu par Baznīcas procedūru maiņu tā vietā, lai spekulētu par iespējamajiem iemesliem, kāpēc bija šāds priesterības liegums. Kad pārrunāsiet šo tematu, neveiciet minējumus par to, kāpēc bija šāds priesterības liegums, jo šie iemesli mums vēl nav atklāti [skat. Oficiālā Deklarācija 2].)
Kad audzēkņi studēs Ap. d. 10. nodaļu, aiciniet viņus meklēt patiesības, kas viņiem var palīdzēt atbildēt uz jautājumiem par to, kā Tas Kungs vada un ievieš izmaiņas Savā Baznīcā.
Paskaidrojiet, ka līdz pat šim brīdim Jaunās Derības laikos, kaut arī bija daži izņēmumi, evaņģēliju sludināja tikai jūdiem, kā to vadīja Glābējs (skat. Mateja 10:5–6). Taču Ap. d. 10. nodaļā mēs lasām par nozīmīgām pārmaiņām saistībā ar Baznīcas pārvaldīšanu.
Aiciniet studentus apkopot, ko viņi ir iemācījušies, studējot par citticībnieku — vārdā Kornēlijs. (Viņš bija romiešu armijas virsnieks. Viņš un viņa nams bija ticīgi un dievbijīgi ļaudis. Būdams citticībnieks, viņš nevarēja pievienoties Kristus Baznīcai, vispirms nepievēršoties jūdaismam.)
Lai apkopotu Ap. d. 10:3–8, paskaidrojiet, ka, pateicoties Kornēlija uzticībai, viņam parādījās eņģelis un deva viņam norādījumus — sūtīt ļaudis uz Jopi, lai atrastu Pēteri. Kamēr Kornēlija kalpi ceļoja uz Jopi, Pēterim, atrodoties mājās pie vīra, vārdā Sīmanis, bija ievērojama vīzija.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Ap. d. 10:9–16. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un meklēt, ko Pēteris redzēja vīzijā. (Lai šo uzdevumu padarītu daudzveidīgāku, jūs katram studentam varētu iedot papīra lapu, uz kuras zīmēt. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Ap. d. 10:9–16 un zīmējumā attēlot Pētera vīziju, kā tā ir aprakstīta šajos pantos. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus pārējiem paskaidrot, izmantojot savus zīmējumus, kas notika Pētera vīzijā.) Pēc jebkuras no šīm aktivitātēm pajautājiet:
Ko Pēterim vīzijā pavēlēja ēst?
Saskaņā ar 14. pantu, kāda bija Pētera sākotnējā reakcija uz šo pavēli? (Paskaidrojiet, ka saskaņā ar Mozus likumu jūdiem bija liegts ēst dzīvniekus, kas bija nozīmēti kā nešķīsti [skat. 3. Mozus 11. nod.].)
Saskaņā ar Ap. d. 10:15, ko Tas Kungs sacīja par nešķīstajiem dzīvniekiem, ko Viņš bija pavēlējis Pēterim ēst?
Lai apkopotu Ap. d. 10:17–28, paskaidrojiet, ka no sākuma Pēteris nesaprata šīs vīzijas nozīmi. Kad viņš par to domāja, ieradās Kornēlija kalpi un Pēterim pastāstīja par Kornēlija vīziju. Nākamajā dienā Pēteris un citi mācekļi viņiem pievienojās un devās satikt Kornēliju. Neraugoties uz to, ka vairums jūdu uzskatīja, ka likums liedz sarunāties vai satikties ar citticībnieku, Pēteris iegāja Kornēlija namā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 10:28. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kā Pēteris paskaidroja biedrošanos un tikšanos ar citticībnieku.
Kā Pēteris paskaidroja biedrošanos un tikšanos ar citticībnieku?
Lai apkopotu Ap. d. 10:29–33, paskaidrojiet, ka Kornēlijs pastāstīja Pēterim par savu vīziju. Kornēlijs jau bija sapulcinājis savu ģimeni un draugus, lai Pēteris varētu viņus mācīt.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 10:34–35. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un noskaidrot, ko Pēteris iemācījās.
Kā jūs apkopotu Pētera apgūto? (Jūs varētu paskaidrot: lai gan Dievs nešķiro cilvēkus, pamatojoties uz tautību vai sociālo stāvokli, Viņš tiesā visus cilvēkus saskaņā ar viņu darbiem un svēta tos, kas Viņam paklausa. Lai iegūtu dziļāku izpratni, jūs varētu izlasīt rakstu „Race and the Church: All Are Alike unto God” (Rase un Baznīca: visi ir vienādi Dieva priekšā) [mormonnewsroom.org/article/race-church].)
Lai apkopotu Ap. d. 10:36–43, paskaidrojiet, ka Pēteris mācīja Kornēliju un viņa saimi par Jēzu Kristu un Viņa labajiem darbiem, krustā sišanu un Augšāmcelšanos. Pēteris liecināja, ka tie, kas tic Jēzum Kristum, saņems savu grēku piedošanu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 10:44–48. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, kādu iespaidu Pētera mācības atstāja uz citticībniekiem. Paskaidrojiet, ka frāze „ticīgie apgraizītie” 45. pantā ir attiecināma uz jūdu mācekļiem, kas no Jopes atnāca kopā ar Pēteri.
Saskaņā ar 44.–46. pantu, kā Pētera mācības ietekmēja Kornēlija saimi? (Jūs varētu paskaidrot, ka frāze „Svētā Gara dāvana” 45. pantā attiecas uz Svētā Gara spēku, kas bija izliets pār šiem citticībniekiem. Tas atšķiras no Svētā Gara dāvanas, ko mēs saņemam caur konfirmācijas priekšrakstu pēc kristībām [skat. Ap. d. 8:14–17; Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010), 96. lpp.].)
Kāpēc jūdi, kas toreiz bija klāt, bija pārsteigti?
Ko Tas Kungs atklāja Pēterim par citticībniekiem, kā tas ir pierakstīts Ap. d. 10. nodaļā?
Lai studentiem palīdzētu noteikt mācības, kuras varam apgūt Ap. d. 10. nodaļā, sadaliet viņus divu vai trīs cilvēku grupās. Izdaliet katrai grupai tālāk doto izdales materiālu vai uzrakstiet šos jautājumus uz tāfeles. Aiciniet studentus strādāt grupās, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem.
Rokasgrāmata Jaunās Derības semināra skolotājam — mājmācības stunda (18. daļa)
Kādu patiesību mēs varam mācīties no pieraksta par Pēteri un Kornēliju saistībā ar to, kā Tas Kungs vada Savu Baznīcu? (Atcerieties, ka Pēteris bija Baznīcas prezidents.)
Kādu patiesību mēs varam mācīties no fakta, ka Tas Kungs Pēterim atklāja patiesību pakāpeniski, nevis visu uzreiz?
Ko mēs varam mācīties no šī pieraksta par to, ko Dievs var izdarīt ar norādījumiem, ko Viņš ir devis pagātnē?
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus nākt pie tāfeles un uzrakstīt patiesības, kuras viņu grupas ir atradušas. Pārliecinieties, ka viņu atbildes ietver šādas patiesības:
Dievs vada Savu Baznīcu caur atklāsmi, ko saņem Viņa pravietis jeb vecākais apustulis.
Ja esam paklausīgi Tam Kungam, mēs pakāpeniski varam saņemt atklāsmes un iegūt izpratni.
Dievs var mainīt vai papildināt iepriekš dotos norādījumus, saskaņā ar Viņa gudrību un Viņa bērnu vajadzībām.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet klasi saklausīt, kā viņu atrastā trešā patiesība ir atspoguļota eldera Kristofersona teiktajā:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Sniedzot Pēterim šo pieredzi un atklāsmi, Tas Kungs izmainīja Baznīcas nostāju un atklāja Saviem mācekļiem daudz pilnīgāku izpratni par doktrīnu. Un tā evaņģēlija mācīšana paplašinājās, lai aptvertu visu cilvēci” („Kristus mācība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 88. lpp.).
Atvēliet studentiem laiku, lai apskatītu, ko viņi ir pierakstījuši par to, kā viņi atbildētu uz sava drauga jautājumu par Baznīcas procedūru maiņu. Iedrošiniet viņus pierakstīt papildu atskārsmes, kuras viņi ieguva, studējot Ap. d. 10. nodaļu, un dodiet viņiem iespēju tajās dalīties ar pārējiem.
Jūs varētu norādīt: lai gan Dievs var mainīt lietu kārtību Baznīcā un caur nepārtrauktu atklāsmi padziļināt mūsu izpratni par mācību (skat. Ticības apliecinājumi 1:9), Viņa dievišķā daba un īpašības, kā arī derības, mācības un iecere ir nemainīga. Zināšanas par to var palīdzēt mums saglabāt ticību Dievam un būt pārliecinātiem, ka Viņš vadīs Savu Baznīcu saskaņā ar Savu gribu un Viņa bērnu vajadzībām.
Noslēdziet stundu, aicinot studentus dalīties savās liecībās par patiesībām, kuras viņi ir iemācījušies.
Aiciniet studentus meklēt atbildes un padomāt par tālāk dotajiem jautājumiem, kad viņi studēs Ap. d. 13.–19. nodaļu: Ko Pāvils izdarīja Elimam — zīlniekam? Kā, jūsuprāt, jūs reaģētu, ja jūs uzskatītu par dievu? Kāpēc Pāvilu un Barnabu uzskatīja par dieviem? Kā viņi uz to reaģēja? Kādas nesaskaņas valdīja starp Baznīcas locekļiem jautājumā par apgraizīšanu, un kādēļ par šo jautājumu bija jālemj apustuļiem? Kāds bija viņu lēmums? Kad Pāvils apciemoja Atēnas, atrazdamies Marsa kalnā, viņš sludināja par nezināmo dievu. Ko viņš cilvēkiem mācīja?