Jēzus mācīja Saviem mācekļiem par nepieciešamību piedot citiem. Pēc tam apustuļi lūdza Jēzu vairot viņu ticību. Atbildot Glābējs mācīja viņiem līdzību par neizdevīgo kalpu. Vēlāk Jēzus dziedināja desmit spitālīgos, taču tikai viens atgriezās, lai Viņam pateiktos. Glābējs stājās pretī farizejiem un mācīja par Dieva valstības nodibināšanu.
Aiciniet studentus iedomāties konkrētas situācijas, kurās viņiem būtu nepieciešams izrādīt ticību (piemēram, lūdzot priesterības svētību, maksājot desmito tiesu vai uzstājoties, vai mācot stundu Baznīcā). Aiciniet dažus studentus pastāstīt, par ko viņi iedomājās, un uzrakstiet viņu atbildes uz tāfeles.
Vai jūs jebkad esat vēlējušies lielāku ticību? Ja jā, kādas pieredzes tam ir bijušas par iemeslu?
Kad studenti pēta Lūkas 17. nodaļu, aiciniet viņus sameklēt principus, kas var palīdzēt viņiem vairot savu ticību.
Rezumējiet Lūkas 17:1–2, paskaidrojot, ka Glābējs brīdināja, ka tiem, kas citus novirza no pareizā ceļa vai pārliecina grēkot, nāksies par to atbildēt.
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Lūkas 17:3–4, meklējot pavēli, ko Glābējs deva Saviem mācekļiem, kas varētu prasīt ticību.
Saskaņā ar 3. pantu, ko Jēzus pavēlēja Saviem mācekļiem darīt, ja kāds viņiem nodarītu pāri?
Saskaņā ar 4. pantu, cik bieži mācekļiem bija jāpiedod? (Varat paskaidrot, ka ar savu atbildi Glābējs pauda domu, ka mums būtu jāpiedod, neskatoties uz to, cik daudz reižu mums ir nodarījis pāri kāds, kas to ir nožēlojis.)
Kāpēc varētu būt grūti piedot kādam, kas vairākkārt ir nodarījis jums pāri?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 17:5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, ko apustuļi vēlējās no Glābēja, pēc tam, kad Viņš pateica mācekļiem piedot tiem, kas viņus aizvaino.
Ko apustuļi vēlējās no Glābēja? (Jūs varat mudināt studentus atzīmēt frāzi „vairo mums ticību” savos Svētajos Rakstos.)
Kā centieni iegūt lielāku ticību Tam Kungam var palīdzēt apustuļiem paklausīt pavēlei — piedot citiem?
Rezumējiet Lūkas 17:6, paskaidrojot, ka Glābējs tad mācīja Saviem apustuļiem, ka ar ticību, kas līdzinās sīkam sinepju graudiņam, var izdarīt brīnumus. Lai palīdzētu apustuļiem saprast, kā vairot savu ticību, Jēzus tad pastāstīja līdzību, kurā raksturotas kunga un kalpa attiecības.
Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto frāzi: Mūsu ticība augs, kad mēs …
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Lūkas 17:7–10. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, ko kungs sagaidīja no sava kalpa.
Ko kungs sagaidīja no sava kalpa?
Paskaidrojiet, ka Bībeles laikos kungs nodrošināja kalpu ar visu dzīvei nepieciešamo, kamēr vien kalps uzticami veica savus pienākumus. Tāpēc kungam nebija vajadzības īpaši pateikties savam kalpam vai justies par viņa parādnieku tāpēc, ka viņš ir izpildījis savus pienākumus.
Kā mūsu Debesu Tēvs līdzinās kungam šajā līdzībā? Ko Viņš sagaida no mums? (Darīt „visu, kas [mums] uzdots” [10. pants].)
Šādi papildiniet uz tāfeles rakstīto apgalvojumu: Mūsu ticība augs, kad mēs centīsimies darīt visu, ko pavēl Debesu Tēvs.
Lai palīdzētu studentiem saprast, kas vēl varētu vairot viņu ticību, pavaicājiet:
Saskaņā ar 10. pantu, kas kalpiem būtu jāsaka pēc tam, kad viņi ir izpildījuši sava kunga pavēles?
Ko nozīmē būt „neizdevīgiem kalpiem”? (Tas nozīmē to, ka, lai cik labi cilvēki ievērotu baušļus, viņi vienmēr ir parādā Dievam.)
Kāpēc mēs vienmēr esam parādā Debesu Tēvam, pat tad, kad esam paklausīgi un taisnīgi dzīvojam? (Tāpēc, ka Debesu Tēvs vienmēr mūs svētī, mēs nekad nevaram atmaksāt Viņam [skat. Mosijas 2:20–26].)
Pabeidziet uz tāfeles rakstīto apgalvojumu, lai tas izteiktu šādu principu: Mūsu ticība pieaugs, kad centīsimies darīt visu, ko Debesu Tēvs pavēl, un kad atcerēsimies, ka mēs vienmēr esam Viņam parādā. Jūs varat mudināt studentus pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos.
Kā centieni darīt visu, ko Debesu Tēvs pavēl, vairo mūsu ticību?
Aiciniet studentus padomāt, kad viņi ievēroja baušļus vai paklausīgi veica savus pienākumus un sajuta pieaugam savu ticību. Mudiniet viņus pierakstīt savas domas pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties ar kādu citu studentu, ko viņi ir pierakstījuši. Aiciniet dažus studentus dalīties savās domās ar pārējiem.
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu apgalvojumu: Bībeles laikos būtu bijis ļoti smagi slimot ar spitālību, tāpēc ka…
Palīdziet studentiem atcerēties, ko viņi zina par spitālību, lūdzot viņus pastāstīt klases audzēkņiem, kā viņi pabeigtu minēto apgalvojumu. Piemēram, studenti var minēt, ka spitālība varēja novest pie kropluma un nāves, ka spitālīgos atšķīra no pārējās sabiedrības, lai pasargātu citu cilvēku veselību, un ka viņiem bija jāizsaucas: „Nešķīsts!”, lai brīdinātu ikvienu, kas viņiem tuvojās (skat. Bībeles vārdnīca PDS Svēto Rakstu angļu valodas versijā, „Leper”).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 17:11–12. Lūdziet klases audzēkņus sameklēt, ko Jēzus satika, kad apstājās kādā ciematā, ceļodams uz Jeruzālemi. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Ja jūs būtu viens no tiem spitālīgajiem, kādas sajūtas būtu jūs pārņēmušas, ieraugot Jēzu?
Lūdziet kādu studentu nolasīt Lūkas 17:13–14. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko spitālīgie teica Glābējam un ko Viņš tiem atbildēja.
Ko spitālīgie lūdza Jēzum?
Ko Jēzus lika viņiem darīt?
Paskaidrojiet, ka Mozus likumā bija noteikts, ka spitālīgajiem pēc dziedināšanas bija jārādās priesteriem, lai viņus varētu uzņemt atpakaļ sabiedrībā (skat. 3. Mozus 14. nodaļa).
Kas notika ar spitālīgajiem ceļā?
Kādu principu mēs varam mācīties no 14. panta par to, kas mums ir jādara, lai saņemtu Tā Kunga svētības? (Studentiem būtu jānosaka līdzīgs patiesais princips: Mēs saņemam Tā Kunga svētības, kad darām to, ko Viņš mums ir norādījis.)
Lūdziet studentus iedomāties, kā viņi būtu jutušies, ja būtu tie spitālīgie, kas tika dziedināti.
Ko, jūsuprāt, jūs būtu darījuši, kad atskārstu, ka esat šķīstīti no spitālības?
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Lūkas 17:15–19. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā viens no spitālīgajiem izturējās citādāk nekā pārējie.
Ko samariešu spitālīgais izdarīja, kas liecināja par viņa pateicību Glābējam?
Kāpēc gan Lūka minēja, ka pateicīgais spitālīgais bija samarietis — kāds, kuru vairums jūdu uzlūkoja ar nicinājumu? Kā šī detaļa vairo mūsu sapratni par šo stāstu?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no spitālīgā, kas atgriezās, lai pateiktos Tam Kungam? (Studentiem būtu jānosaka līdzīgs patiesais princips: Ir svarīgi pateikties par saņemtajām svētībām.)
Kāpēc ir svarīgi pateikties Dievam par saņemtajām svētībām?
Kā mēs dažreiz varam kļūt līdzīgi deviņiem spitālīgajiem?
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto prezidenta Tomasa S. Monsona apgalvojumu:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Mani brāļi un māsas, vai mēs atceramies pateikties par svētībām, ko saņemam? Sirsnīga pateicība ne tikai palīdz mums atpazīt savas svētības, bet arī atslēdz debesu durvis un palīdz mums sajust Dieva mīlestību” („The Divine Gift of Gratitude”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 87. lpp.).
Saskaņā ar 19. pantu, kas, pēc Glābēja teiktā, notika ar šo spitālīgo viņa rīcības dēļ? (Viņš tika darīts vesels.)
Kā pateikšanās Tam Kungam par savām svētībām palīdz mums kļūt veseliem?
Aiciniet studentus uzrakstīt savā studiju dienasgrāmatā konkrētas svētības no Debesu Tēva, par kurām viņi ir pateicīgi. Aiciniet viņus uzrakstīt, kā viņi var dzīvot pateicībā par šīm svētībām.
Rezumējiet Lūkas 17:20–37, paskaidrojot, ka Jēzus mācīja par Savu Otro atnākšanu. (Piezīme! Līdzīgas mācības tika aplūkotas Mateja 24. nodaļas stundas materiālā un Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs.)
Noslēgumā jūs varētu dalīties savā liecībā par šajā stundā atklātajiem, patiesajiem principiem. Mudiniet studentus pielietot šos principus savā dzīvē.
Attēls
prasmīgi pārzināmo rakstvietu ikona
Prasmīgi pārzināmo rakstvietu atkārtojums
Šo aktivitāti var lietot, lai palīdzētu studentiem iegaumēt kādu prasmīgi pārzināmo rakstvietu.
Sadaliet audzēkņus grupās pa četriem vai pieciem cilvēkiem. Iedodiet katrai grupai sešpusēju spēļu kauliņu un zīmuli. (Ja spēļu kauliņi nav pieejami, jūs varat ielikt aploksnē vai kādā citā traukā sešus mazus papīra gabaliņus, uz katra uzrakstot skaitli no 1 līdz 6.) Katram studentam būs arī nepieciešama tukša papīra lapa. Lūdziet katrai studentu grupai cieši sasēsties ap galdu vai aplī. Aiciniet viņus atvērt savus Svētos Rakstus tur, kur atrodama prasmīgi pārzināmā rakstvieta, ko vēlaties, lai viņi iegaumētu. Paskaidrojiet, ka aktivitātes mērķis ir būt pirmajam cilvēkam grupā, kas pilnībā pārraksta šo rakstvietu. Tomēr studentiem ir jāizmanto viens zīmulis, kas iedots katrai grupai. Students var lietot zīmuli, kad uzmet ar spēļu kauliņu 1 (vai izlozē papīra lapiņu ar skaitli 1). Aiciniet katras grupas locekļus pēc kārtas mest kauliņu (vai paņemt papīra lapiņu un tad to atdot). Kad students uzmet 1, viņš paņem zīmuli un sāk rakstīt panta vārdus uz savas papīra lapas, skaļi izrunājot katru vārdu. Tajā pašā laikā citi grupas locekļi turpina mest kauliņu. Kad kāds cits cilvēks grupā ir uzmetis 1, viņš paņem zīmuli no iepriekšējā rakstītāja un sāk rakstīt šo pantu uz savas papīra lapas, skaļi izrunājot vārdus. Iepriekšējais rakstītājs pievienojas pārējiem grupā, lai mestu kauliņu. Ja studenti iegūst tiesības izmantot zīmuli un pirms tam jau ir uzrakstījuši daļu panta, viņiem ir skaļi jānolasa šī daļa, pirms rakstīt pantu tālāk. (Tas nodrošina atkārtošanu, kas ļaus studentiem iegaumēt šo pantu.) Šī aktivitāte noslēdzas, kad viens students katrā grupā ir pārrakstījis visu prasmīgi pārzināmo rakstvietu.
Pēc šīs aktivitātes palūdziet audzēkņus vienbalsīgi atkārtot šo pantu.
Komentāri un skaidrojumi
Lūkas 17:15–16. „Tad viens no tiem … nometās uz sava vaiga … un pateicās Viņam”
Prezidents Gordons B. Hinklijs runāja par pateicības nozīmību:
„Paradums teikt paldies ir izglītota cilvēka pazīme. …
… Lai pateicības gars vada un svētī jūs ik dienu un nakti. Strādājiet pie tā. Jūs atklāsiet, ka tas dos brīnišķīgus rezultātus” („A Prophet’s Counsel and Prayer for Youth”, Ensign, 2001. g. janv., 4. lpp. vai Liahona, 2001. g. apr., 32. lpp.).
Prezidents Deivids O. Makejs mācīja, kā mums būtu jāpauž pateicība:
„Pateicība ir dziļāka par paldies. Pateicība sākas ar atzinību. Pateicība ir atzinība pilnīgā izpausmē. Atzinība var izpausties tikai vārdos. Pateicība parādās darbos” („The Meaning of Thanksgiving”, Improvement Era, 1964. g. nov., 914. lpp.).
Džozefa Smita tulkojums, Lūkas 17:21. „Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums”
Pravietis Džozefs Smits mācīja par „Dieva valstību” šādiem vārdiem:
„Daži saka, ka Dieva valstība nebija nodibināta uz Zemes līdz Vasarsvētku dienai un ka Jānis [Kristītājs] nesludināja grēku nožēlošanas kristīšanu grēku atlaišanai; taču es saku, Tā Kunga Vārdā, ka Dieva valstība ir pastāvējusi uz Zemes jau no Ādama dienām līdz pat šai dienai. Kad vien uz Zemes ir bijis taisnīgs vīrs, kam Dievs ir atklājis Savu vārdu un devis pilnvaras rīkoties Viņa Vārdā, … tur ir bijusi Dieva valstība” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 83. lpp.).