Kad Glābējs turpināja Savu Kalna sprediķi Galilejā, Viņš paskaidroja, ka Viņš nav nācis, lai iznīcinātu Mozus likumu, bet gan lai piepildītu to. Vēl Glābējs deva pavēles Saviem mācekļiem, kas viņiem bija jāievēro, lai kļūtu pilnīgi kā Debesu Tēvs.
Jēzus Kristus māca Savus mācekļus, kā kļūt pilnīgiem — līdzīgi Debesu Tēvam
Pirms stundas sākuma uzrakstiet uz tāfeles jautājumu: Kuru pavēli, jūsuprāt, cilvēkiem ir visgrūtāk ievērot? Stundas sākumā lūdziet studentus atbildēt uz šo jautājumu. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles.
Kā šis bauslis — būt pilnīgiem — jums liek justies?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — būt pilnīgiem?
Paskaidrojiet, ka vārds „pilnīgs” ir tulkots no grieķu valodas un nozīmē „galīgs”, „pabeigts” vai „pilnībā attīstīts”. Pajautājiet studentiem, vai šis skaidrojums viņiem palīdz šo pantu saprast labāk. Paskaidrojiet, ka kļūt pilnībā attīstītiem nozīmē — kļūt tādiem, kāds ir Debesu Tēvs.
Studentiem turpinot studēt Glābēja Kalna sprediķi Mateja 5. nodaļā, aiciniet viņus pievērst uzmanību principiem, kam ir jāseko, lai viņi pilnveidotos un kļūtu tikpat pilnīgi, kāds ir mūsu Tēvs Debesīs.
Apkopojiet Mateja 5:17–20, paskaidrojot, ka Glābējs mācīja, ka Viņš nāks, lai piepildītu Mozus likumu, nevis iznīcinātu vai atbrīvotos no kādām Mozus likuma mūžīgajām patiesībām. Jēzus Kristus atjaunoja evaņģēlija pilnību, kas bija zudusi ļaunuma un atkrišanas dēļ, izlaboja nepatiesās mācības un piepildīja Vecās Derības praviešu pravietojumus. Galu galā, evaņģēlija pilnības atjaunošanas rezultātā, daži no Mozus likuma aspektiem tika atcelti, tādi kā apgraizīšana un dzīvnieku upurēšana.
Paskaidrojiet, ka Mateja 5:21–48 ir ietvertas Glābēja mācības par vairākiem likumiem un tradīcijām, ko jūdi izdomāja vai pielika klāt Mozus likumam. Kad Jēzus Kristus paskaidroja likumu patieso nozīmi, Viņš mācīja augstāku taisnīguma veidu. Viņa valstības locekļiem ir jādzīvo saskaņā ar šo augstāko likumu. Šie augstākie likumi Jēzus Kristus mācekļiem sniedza vadību, lai palīdzētu viņiem izvairīties no Dieva baušļu pārkāpšanas.
Lai sagatavotu studentus studēt Glābēja mācības par dusmām, aiciniet viņus domāt par kādu situāciju, kad viņi bija dusmīgi uz kādu.
Kas mums draud, ja mēs nekontrolējam savas dusmas?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 5:21–22. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, ko Mozus likums mācīja par vardarbību un dusmām un kādas papildu patiesās mācības Tas Kungs sniedza par dusmām kā daļu no Sava augstākā likuma.
Ko Glābējs mācīja par vardarbību un dusmām? (Paskaidrojiet, ka vārds ģeķis22. pantā nozīmē plānprātis, muļķis vai tukšgalvis.)
Saskaņā ar šiem pantiem, kas notiks, ja mēs neiemācīsimies kontrolēt savas dusmas?
Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita Mateja 5:22 tulkojumā nav vārdu „bez iemesla”, kā tas ir Ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojumā.
Kādēļ ir zīmīgi, ka šajā pantā nav minēts: „kas uz savu brāli dusmo bez iemesla”?
Kā dusmu kontrolēšana palīdz mums virzīties uz priekšu ceļā uz pilnību?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu frāzi: Tādēļ, ja jūs nāksit pie Manis vai gribēsit nākt pie Manis …
Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita veiktais tulkojums 23. panta sākumu papildina ar frāzi: „Kad jūs nāksit pie Manis vai gribēsit nākt pie Manis”, tādējādi tas skan šādi: „Tādēļ, kad jūs nāksit pie Manis vai gribēsit nākt pie Manis vai, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi” (Džozefa Smita tulkojums, Mateja 5:22).
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 5:23–24, ietverot arī frāzi no Džozefa Smita veiktā tulkojuma. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas, saskaņā ar Glābēja mācīto, mums ir jādara ar savām dusmām pret citiem, ja vēlamies nākt pie Viņa.
Ko nozīmē frāze — „tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu [un] noej”? (Pirms ļaudis nesa upurus Tam Kungam, viņiem vispirms vajadzēja sakārtot savas attiecības ar citiem cilvēkiem.)
Saskaņā ar 24. pantu, kas mums ir jādara, ja mēs vēlamies nākt pie Kristus? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu mācību: Ja mēs vēlamies nākt pie Jēzus Kristus, mums vispirms jādara sava daļa, lai samierinātos ar citiem.)
Ko nozīmē — samierināties ar citiem? (Kliedēt strīdus vai atjaunot harmoniskas attiecības. Tas ietver arī tos, kas nav mums labvēlīgi noskaņoti, un tos, pret kuriem mēs neesam labvēlīgi noskaņoti.)
Kāpēc, jūsuprāt, mums vajag kliedēt strīdus ar citiem, lai nāktu pie Kristus?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 5:25–26. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko, saskaņā ar Glābēja teikto, mēs varam darīt, lai samierinātos ar citiem.
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „vienojies ar savu pretinieku bez kavēšanās”? (Ja studentiem ir nepieciešama palīdzība, paskaidrojiet, ka „vienojies ar” ir tulkots no grieķu valodas un nozīmē „bez kavēšanās domāt labu vai būt labvēlīgi noskaņotam”.)
Kā izvēle — domāt labu par kādu cilvēku — palīdz mums kliedēt strīdus vai atjaunot sabojātas attiecības ar šo cilvēku?
Lūdziet studentus padomāt par kādu situāciju, kad viņi ir kliedējuši strīdus ar kādu cilvēku un rezultātā spēja tuvoties Tam Kungam. Jūs varat aicināt vienu vai divus studentus dalīties savās pieredzēs, ja tās nav pārāk personīgas. Mudiniet studentus kliedēt savus strīdus ar citiem, lai viņi varētu turpināt izaugsmi un kļūtu pilnīgi kā mūsu Tēvs Debesīs.
Attēls
pienenes
Parādiet studentiem nezāli (vai nezāles attēlu).
Kas notiktu, ja nezāles dārzā netiktu izravētas?
Kā nezāles var pielīdzināt grēkiem?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 5:27–28. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, par kādu grēku Glābējs mūs brīdināja un saskaņā ar kādu augstāko likumu Viņš vēlas, lai Viņa mācekļi dzīvotu.
Ko Glābējs mācīja par tiem, kas uztur iekāres pilnas domas vai vēlmes? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi saprot: ja mēs izvēlamies uzturēt iekāres pilnas domas vai vēlmes, tas ir tāpat, kā pārkāpt laulību savās sirdīs.)
Paskaidrojiet: lai gan mēs ne vienmēr varam garantēt, ka prātā neiešaujas nešķīstas domas, mēs varam parūpēties, lai tās tur nepaliktu.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 5:29–30. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs mācīja par nešķīstu domu atvairīšanu.
Kas, saskaņā ar Glābēja vārdiem, mums ir jādara, lai atvairītu nešķīstas domas?
Ko, jūsuprāt, šajos pantos nozīmē — izraut cilvēka aci un nocirst cilvēka roku?
Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita veiktais tulkojums Mateja 5:30 papildina šī panta beigas ar teikumu: „Un tagad šo Es saku kā līdzību jūsu grēkiem; tādējādi izraujiet tos no sevis, lai jūs netaptu nocirsti un iemesti ugunī”. Aiciniet pārējos audzēkņus noteikt, kā Džozefa Smita veiktais tulkojums palīdz mums saprast, ko šajos pantos nozīmē izraut cilvēka aci un nocirst cilvēka roku. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Pamatojoties uz to, ko Tas Kungs mācīja Mateja 5:29–30, kas varētu notikt, ja mēs no savas dzīves neizskaužam grēkus? (Kad studenti ir atbildējuši, uzraksti uz tāfeles šādu principu: Ja mēs izvēlamies neizskaust grēku no savas dzīves, tas mūs garīgi iznīcinās.)
Ko mēs varam darīt, lai izskaustu grēkus no savas dzīves?
Ko mēs varam darīt, lai izskaustu grēkus no savas dzīves un būtu droši, ka mēs no jauna neatkārtojam šos grēkus?
Mudiniet studentus domāt par kādu grēku, kuru viņi vēlētos izskaust no savas dzīves, un tad noteikt mērķi to darīt, nožēlojot tos un aizvietojot tos ar taisnīgām rīcībām.
Apkopojiet Mateja 5:31–37, paskaidrojot, ka Tas Kungs mācīja par laulības šķiršanu, laulību un derību slēgšanu.
Aiciniet studentus iedomāties, ka kāds vienaudzis par viņiem izsakās cietsirdīgi un nelaipni. Pajautājiet studentiem, kā viņi reaģētu.
Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 5:38. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, ko Mozus likums mācīja par cilvēku sodīšanu par viņu grēkiem vai pārkāpumiem. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Paskaidrojiet, ka frāze „aci pret aci un zobu pret zobu” nozīmē, ka saskaņā ar Mozus likumu sodam bija jāatbilst pārkāpuma nopietnībai.
Sadaliet studentus pāros. Aiciniet vienu studentu lasīt Mateja 5:39–42 un otru — Mateja 5:43–47. Palūdziet viņiem sameklēt augstāko likumu. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus pārrunāt šos jautājumus pārī (jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles vai iedot tos kā izdales materiālu):
Saskaņā ar Glābēja teikto, kas ir augstākais likums?
Ko augstākais likums mums māca par to, kā mums vajadzētu atbildēt tiem, kas mūs apvaino?
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem.
Lūdziet kādu studentu vēlreiz skaļi nolasīt Mateja 5:45. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notiks, ja mēs mīlēsim savus ienaidniekus un darīsim labu tiem, kas mūs ienīst.
Kas notiks, ja mēs mīlēsim savus ienaidniekus un darīsim labu tiem, kas mūs ienīst?
Zinot, ka mēs visi esam Dieva gara bērni, ko, jūsuprāt, šajā pantā nozīmē — būt mūsu Tēva Debesīs bērniem? (Tas nozīmē — būt tādiem kā Viņš un kļūt par Viņa valstības mantiniekiem.)
Kā Glābējs Savas dzīves laikā ar paraugu parādīja, kā mīlēt Savus ienaidniekus un darīt labu citiem?
Aiciniet studentus pārdomāt, ko viņi ir iemācījušies no Mateja 5. nodaļas par to, kas mums ir jādara, lai kļūtu pilnīgi kā Debesu Tēvs.
Ko mums vajadzētu darīt, lai kļūtu pilnīgi kā mūsu Tēvs Debesīs? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpaskaidro šī principa būtība: Ievērojot Glābēja mācības un pavēles, mēs varam kļūt pilnīgi kā mūsu Tēvs Debesīs.)
Atgādiniet studentiem, ka tikai caur Jēzu Kristu un Viņa labvēlību mēs varam tapt pilnīgi (skat. Moronija 10:32).
Lai palīdzētu studentiem saprast pilnveidošanās procesa būtību, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Rasela M. Nelsona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Rasels M. Nelsons
„Mums nav jāraizējas, ja mūsu patiesākie centieni uz pilnību šobrīd izskatās tik grūti [sarežģīti] un bezgalīgi. Pilnība tuvojas. Šī pilnībā tiks sasniegta tikai pēc augšāmcelšanās un tikai caur To Kungu. Tā gaida ikvienu, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus” („Perfection Pending”, Ensign, 1995. g. nov, 88. lpp.).
Saskaņā ar eldera Nelsona vārdiem, kad mēs sasniegsim pilnību?
Kā šis izteikums varētu palīdzēt cilvēkam, kuru ļoti nomāc un attur viņa vai viņas nepilnības?
Mudiniet studentus turpināt paklausīt Dieva baušļiem, lai viņi galu galā kļūtu tādi, kāds ir mūsu Debesu Tēvs.
„Zākājoši un vulgāri izteicieni katrā nācijā un gadsimtā atšķiras, taču šīs rakstvietas nolūks ir nosodīt ikvienu izteiksmes veidu, kas pauž nepienācīgas jūtas pret citiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1955–1973], 1:222).
Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par iekāres grēka nopietnību:
„Kāpēc iekāre ir tāds nāvējošs grēks? Papildus tam, ka tā nodara ļaunumu mūsu dvēselēm, pilnīgi iznīcinot mūsos Garu, es domāju, ka iekāre ir grēks tāpēc, ka tā apgāna cēlākās un svētākās attiecības, kādas Dievs dod mirstībā, — mīlestību, kas vīrietim un sievietei ir vienam pret otru, un pāra vēlmi laist pasaulē bērnus ģimenē, kura ir iecerēta uz mūžīgiem laikiem. … Mīlestība mums liek instinktīvi tiekties pie Dieva un citiem cilvēkiem. Iekāre, no otras puses, nekādā ziņā nav dievbijīga, tā cildina savu iegribu apmierināšanu. Mīlestība nāk ar atvērtām rokām un sirdi; iekāre nāk vienīgi ar neremdināmu apetīti” („Nedot vietu savas dvēseles ienaidniekam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 44.–45. lpp.).
Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, runāja par pornogrāfijas ietekmi uz tiem, kas to skatās:
„Pornogrāfija vājina cilvēka spējas baudīt normālas emocionālas, romantiskas un garīgas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi. Tā saēd morāles barjeru, kas nostājas pret nepiedienīgu, nenormālu vai nelikumīgu rīcību. Kad sirdsapziņa kļūst nejūtīga, pornogrāfijai pakļautie tiek vedināti īstenot to, ko viņi ir redzējuši, neatkarīgi no tās ietekmes uz viņu dzīvi un citu cilvēku dzīvi” („Pornography”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 89. lpp.).
Jēzus dienās kāda jūdu kustība bija sākusi tulkot Mozus standartu (skat. 5. Mozus 24:1–2) tā, ka ļāva šķirt laulību maznozīmīgu iemeslu dēļ. Piemēram, ja kāds vīrs vēlējās jaunāku vai pievilcīgāku sievu vai ja vīra sieva sabojāja viņa maltīti, parādījās publiskā vietā ar neapsegtu galvu, vai arī bija nelaipna, viņam bija ļauts pieprasīt laulības šķiršanu. Saskaņā ar Mateja 5:31–37 un citās Kalna sprediķa vietās pierakstīto, Jēzus aicināja Savus sekotājus ievērot augstāku taisnīguma standartu un likt viņiem saprast, ka laulība ir institūcija, kuru vajag godāt un saglabāt saskaņā ar Dieva noteikto paraugu Ādama un Ievas mūžīgajā laulībā. (Skat. Brūss R. Makonkijs The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 3:291–297; skat. arī Mateja 19:3–9.)
Bauslis „mīlēt savu tuvāko” ir atrodams 3. Mozus 19:18, taču neviena rakstvieta Vecajā Derībā nepavēl mums ienīst savu ienaidnieku. Izskatās, ka Glābējs izmantoja izteicienu, kas bija ierasts Viņa dzīves laikā.