Pāvils uzrakstīja vēstuli svētajiem Efezā par viņu pirmsordināciju evaņģēlija saņemšanai. Viņš rakstīja par pēdējo evaņģēlija pilnības atklāšanu jeb to laiku, kurā mēs šobrīd dzīvojam. Pāvils mācīja, ka mēs caur atklāsmi varam iepazīt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.
Pāvils mācīja svētajiem, ka viņi bija pirmsordinēti evaņģēlija saņemšanai.
Aiciniet studentus apdomāt situācijas, kad viņi piekrita uzņemties lielu atbildību un viņiem tika apsolīts, ka viņi saņems atlīdzību par šī uzdevuma izpildīšanu.
Kad pildīt uzdevumu kļuva grūtāk, kā jūs stiprināja apziņa, ka jūs piekritāt uzņemties šo pienākumu un kāds jums uzticēja to īstenot?
Kā jūs tikāt svētīti jeb atlīdzināti par šī pienākuma izpildi?
Paskaidrojiet, ka savā vēstulē Efeziešiem 1.–6. nod., apustulis Pāvils uzrunāja svētos, kas dzīvoja Efezā un tās apkārtnē. Viņa mērķis bija stiprināt jau esošos Baznīcas locekļus un palīdzēt jaunpievērsto grupai augt savās garīgajās zināšanās un palikt uzticīgiem savām derībām.
Palūdziet dažiem studentiem pēc kārtas nolasīt Efeziešiem 1:3–8. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādas patiesas mācības Pāvils sniedza svētajiem, lai palīdzētu viņiem palikt uzticīgiem savām derībām.
Kādas patiesas mācības Pāvils mācīja svētajiem, lai palīdzētu viņiem saglabāt ticību? (Kad studenti sniedz savas atbildes, jūs varat aicināt viņus paskaidrot, kā izpratne par viņu pieminētajām, patiesajām mācībām varēja palīdzēt svētajiem palikt uzticīgiem.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē 4. pantā teiktais — Dievs mūs ir izredzējis „pirms pasaules radīšanas”?
Paskaidrojiet, ka šī frāze kopā ar frāzi iepriekš nolemts un frāze „bērniem būt caur Jēzu Kristu” 5. pantā norāda uz tiem, kas bija izredzēti jeb pirmsordinēti pirmsmirstīgajā dzīvē saņemt evaņģēliju. Uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Dieva bērni bija pirmsordinēti saņemt evaņģēlija svētības. Šo svētību saņemšana balstās uz mūsu uzticību šajā dzīvē.
Lai palīdzētu audzēkņiem labāk saprast šo mācību, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šādu izteikumu:
„Pirmsmirstīgā garu pasaulē Dievs nozīmēja noteiktus garus, lai tie veiktu specifisku misiju mirstīgās dzīves laikā. To sauc par iepriekšēju izredzēšanu.
Iepriekšēja izredzēšana negarantē, ka cilvēki saņems noteiktus aicinājumus vai atbildības. Šādas iespējas šajā dzīvē rodas, taisnīgi pielietojot rīcības brīvību, tāpat kā iepriekšēja izredzēšana iegūta taisnīgas pirmsmirstīgās dzīves rezultātā. …
Doktrīna par iepriekšēju izredzēšanu attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem, ne tikai uz Glābēju un Viņa praviešiem. Pirms Zemes radīšanas uzticīgām sievietēm tika dotas noteiktas atbildības un uzticīgi vīrieši tika iepriekš izredzēti noteiktiem priesterības pienākumiem. Lai arī jūs neatceraties to laiku, jūs noteikti piekritāt veikt nozīmīgus uzdevumus, kalpojot savam Tēvam. Ja jūs esat cienīgi, jums tiks dotas iespējas veikt uzdevumus, ko jūs toreiz saņēmāt” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2004], 71.–72. lpp.).
Kā izpratne par to, ka mēs bijām iepriekš izredzēti saņemt evaņģēliju un tā daudzās svētības, palīdz mums palikt uzticīgiem savām derībām?
Uzzīmējiet vienkāršu zīmējumu, kurā dažādas upes ietek lielā ūdens tilpnē. Lūdziet studentus iztēloties, ka katra upe simbolizē evaņģēlija atklāšanas laikmetu.
Kas ir evaņģēlija atklāšanas laikmets?
Jūs varat atkārtot evaņģēlija atklāšanas definīciju, aicinot kādu studentu skaļi nolasīt šo izteikumu no Svēto Rakstu ceļveža:
„Evaņģēlija atklāšana ir laika posms, kurā Tam Kungam uz zemes ir vismaz viens pilnvarots kalps, kas nes svēto priesterību un tās atslēgas un kuram ir dievišķas pilnvaras izplatīt evaņģēliju zemes iedzīvotājiem. Kad tas notiek, evaņģēlijs tiek atklāts no jauna, tā ka šīs atklāšanas ļaudis nav atkarīgi no iepriekšējām atklāšanām glābšanas plāna uzzināšanai. Kopš pirmsākuma ir bijušas daudzas evaņģēlija atklāšanas. Bībele norāda, ka vismaz viena no evaņģēlija atklāšanām sākās ar Ādamu, cita ar Ēnohu, cita ar Nou un tā tālāk ar Ābrahāmu, Mozu un Jēzu, un Viņa apustuļiem laika zenītā” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Atklāšana”).
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Efeziešiem 1:9–10. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību, kādas evaņģēlija atklāšanas pieminēja Pāvils. Paskaidrojiet, ka frāze „Savas gribas noslēpumu” 9. pantā norāda uz Dieva plāniem un nodomiem.
Paskaidrojiet, ka evaņģēlija pilnības atklāšana ir laiks, kurā mēs šobrīd dzīvojam.
Kā evaņģēlija pilnības atklāšanu var pielīdzināt ūdens tilpnei, kurā satek upes?
Kas, saskaņā ar Pāvila pravietojumu, notiks evaņģēlija pilnības atklāšanā? (Paskaidrojiet, kad Pāvils rakstīja: „apvienojot … Kristū” — gan to, kas ir debesīs, gan to, kas ir virs zemes, — viss tiks savienots „zem vienas galvas” [10. pants], viņš runāja par Atjaunošanu un visu to atslēgu, spēku un solījumu, ko Dievs kopš pasaules iesākuma ir atklājis Saviem bērniem, apkopošanu, kā arī jaunām zināšanām, kas nekad iepriekš nav tikušas atklātas [skat. M&D 128:18]. Uzrakstiet uz tāfeles šo doktrīnu: Evaņģēlija pilnības atklāšanā tiks atjaunotas visas agrāko atklāšanu zināšanas.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera B. H. Robertsa, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:
Attēls
Elders B. H. Robertss
„Šī ir evaņģēlija pilnības atklāšana, un mēs redzam, kā visas iepriekšējās evaņģēlija atklāšanas saplūst tajā kā varenas upes, kas ieplūst okeānā, liekot mums pieskarties tām un liekot tām pieskarties mums; un mēs redzam, ka Dievam no pašiem pirmsākumiem ir bijis tikai viens liels nodoms, un tas ir — Viņa bērnu pestīšana. Un tagad ir pienākusi pēdējā diena, pēdējā evaņģēlija atklāšana, kad patiesībai, gaismai un taisnīgumam ir jāpārņem zeme” (no Conference Report, 1904. g. okt., 73. lpp.).
Aiciniet studentus nākt pie tāfeles un zīmējumā virs upēm uzrakstīt nosaukumus: „patiesas mācības, Svētie Raksti, derības” un „bijušo evaņģēlija atklāšanu spēki, kas atjaunoti vai atklāti šajā evaņģēlija atklāšanā”. (Nosaukumi var būt arī „saistīšanas spēks, glābšanas priekšraksti, Mormona Grāmata” utt.; ja nepieciešams, studenti var piezīmēt papildu upes.)
Kā jūs ir svētījusi iespēja — dzīvot evaņģēlija pilnības atklāšanā?
Saskaņā ar eldera Robertsa teikto, kam jānotiek šajā evaņģēlija atklāšanā? (Zemi jāpārņem patiesībai, gaismai un taisnīgumam.)
Kādi resursi mūsu evaņģēlija atklāšanā palīdz mums piepildīt zemi ar evaņģēlija patiesību un gaismu?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Mani mīļotie brāļi un māsas, tas, kas šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā līdz šim ir sasniegts, lai pastāstītu par evaņģēliju caur sociālo mediju kanāliem, ir labs sākums — taču tikai mazs piliens. Tagad es aicinu jūs palīdzēt, lai šis piliens pāraugtu plūdos. … Es jūs mudinu traukties pār šo zemi ar vēstījumiem, kas piepildīti ar taisnīgumu un patiesību — ar patiesiem, pacilājošiem un cildināmiem vēstījumiem —, un burtiski traukties pār šo zemi kā plūdiem” („To Sweep the Earth as with a Flood” [Brigham Young University Campus Education Week devotional, 2014. g. 19. aug. ], LDS.org).
Aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir darījuši, lai palīdzētu piepildīt zemi ar vēstījumiem, kuros ietverts taisnīgums un patiesība.
Apkopojiet Efeziešiem 1:11–12, paskaidrojot, ka Pāvils mācīja, ka caur Jēzu Kristu svētie ir ieguvuši „mantojumu” (11. pants) Dieva valstībā.
Pāvils mācīja par Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Efeziešiem 1:13–14. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu svētību viņi bija saņēmuši par savu uzticību, paļāvību un ticību Jēzum Kristum.
Saskaņā ar 13. pantu, kādu svētību viņi bija saņēmuši? (Viņi bija „saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma”.)
Paskaidrojiet, ka „Svētā gara zīmogs pēc apsolījuma” nozīmē, ka Apsolījuma Svētais Gars „liecina Tēvam, ka glābšanas priekšraksti ir tikuši pareizi izpildīti un ka derības, kas ar tiem saistītas, ir turētas” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Apsolījuma Svētais Gars”, scriptures.lds.org). Šis Gars ir mūsu „mantojuma ķīla” (14. pants). Tas nozīmē, ka Svētā Gara klātbūtne mūsu dzīvēs ir Dieva dota zīme, atgādinājums un pazīme: ja mēs uzticībā virzīsimies uz priekšu, mēs saņemsim mūžīgo dzīvi.
Apkopojiet Efeziešiem 1:15–16, paskaidrojot, ka Pāvils teica svētajiem, ka viņš nemitīgi pateicās Dievam par viņu ticību.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Efeziešiem 1:17–18. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot Pāvila lūgšanu Dievam par svētajiem.
Ko Pāvils lūdza Dievam, lai Viņš dotu svētajiem?
Ko šie panti māca par to, kā mēs varam iepazīt Debesu Tēvu? (Studentiem saviem vārdiem būtu jāatpazīst šāda patiesā mācība: Mēs varam iepazīt Debesu Tēvu caur atklāsmes garu.)
Lai palīdzētu audzēkņiem labāk saprast atklāsmes garu, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra izteikumu. Aiciniet studentus saklausīt, kas ir atklāsmes gars.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Atklāsme ir saziņa ar Dievu un Viņa bērniem uz Zemes un viena no lielākajām svētībām, kas saistīta ar Svētā Gara dāvanu un pastāvīgu pavadību. Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Svētais Gars ir atklājējs, un „neviens cilvēks nevar saņemt Svēto Garu, nesaņemot atklāsmes” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 131. lpp.).
Atklāsmes gars ir pieejams ikvienam cilvēkam, kurš ar atbilstošām priesterības pilnvarām saņem glābšanas priekšrakstus — kristīšanu, iegremdējot ūdenī grēku piedošanai, un roku uzlikšanu Svētā Gara dāvanas saņemšanai — un kas rīkojas ticībā, lai piepildītu priesterības rīkojumu — „saņemt Svēto Garu”” („Atklāsmes gars” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 87. lpp.).
Kas ir atklāsmes gars?
Kā atklāsmes caur Svēto Garu palīdz mums iepazīt Debesu Tēvu?
Jūs varat aicināt studentus dalīties, kā atklāsmes caur Svēto Garu ir viņiem palīdzējušas labāk iepazīt Debesu Tēvu. Apdomājiet iespēju — dalīties savā pieredzē. Mudiniet studentus turpināt būt Svētā Gara cienīgiem, lai viņi var turpināt labāk iepazīt Debesu Tēvu.
Apkopojiet Efeziešiem 1:19–23, paskaidrojot, ka Pāvils turpināja mācīt par mantojumu, kas apsolīts svētajiem, un Jēzu Kristu, Savas Baznīcas vadītāju.
Svētā Gara zīmogs pēc apsolījuma jeb Apsolījuma Svētais Gars ir vēl viens Svētā Gara vārds. To izmanto, kad runā par saistīšanu un Svētā Gara apstiprinošo spēku (skat. M&D 76:53; 132:7).
Apsolījuma Svētais Gars … apliecina kā Dievam pieņemamu cilvēku taisnīgo rīcību, priekšrakstus un derības. Apsolījuma Svētais Gars liecina Tēvam, ka glābšanas priekšraksti ir tikuši izpildīti pareizi un ka cilvēks ir turējis ar tiem saistītās derības.
Tie, kuri ir aizzīmogoti ar Apsolījuma Svēto Garu, saņem visu, kas pieder Tēvam [skat. Efeziešiem 1:13–14; M&D 76:51–60]. Lai visas derības un darbības būtu spēkā arī pēc šīs dzīves, tās ir jāaizzīmogo ar Apsolījuma Svēto Garu [skat. M&D 132:7, 18–19, 26]” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Apsolījuma Svētais Gars”, scriptures.lds.org).
Kad Pāvils rakstīja, ka svētie ir „saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma” (Efeziešiem 1:13), viņš norādīja uz mūžīgās dzīves apsolījumu, kas dots uzticīgiem svētajiem mirstībā. Kad cilvēki ir saistīti ar Apsolījuma Svēto Garu, Svētais Gars apstiprina viņus kā celestiālus mantiniekus, lai gan viņi ir mirstīgi. Dažkārt šī doktrīna norāda uz to, ka cilvēka aicinājums un izraudzīšana ir zināma (Skat. 2. Pētera 1:4–19; M&D 131:5–6; M&D 132:6–7; Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 2:493–495; History of the Church, 3:379–380).
Runājot par Apsolījuma Svēto Garu, prezidents Džozefs Fīldings Smits teica:
„Apsolījuma Svētais Gars ir Svētais Gars, kas uzliek apstiprinājuma zīmogu katram priekšrakstam: kristībām, konfirmēšanai, ordinēšanai un laulībai. Šis apsolījums nozīmē, ka svētības tiks saņemtas tikai caur uzticību.
Ja cilvēks pārkāpj kādu derību, neskatoties, vai tā ir kristību, ordinēšanas, laulības vai kāda cita derība, Gars noņem apstiprinājuma zīmogu, un tādējādi nebūs iespējams saņemt svētības.
Katrs priekšraksts tiek apsolījuma aizzīmogots, lai saņemtu balvu, balstoties uz uzticību. Svētais Gars noņem apstiprinājuma zīmogu, ja derības tiek lauztas [skat. M&D 76:52–53; 132:7]” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954.–1956. g.], 1:45).
Frāze „mūsu … mantojuma ķīla” Efeziešiem 1:14 norāda: kad uzticīgi svētie tiek aizzīmogoti ar Apsolījuma Svēto Garu, viņi saņems personīgu apliecinājumu, ka viņi iemantos celestiālo valstību. Vārds ķīla šeit nozīmē „zīme tam, kas nāks” (Merriam-Webster’s Collegiate Dictionary, 11th ed. [2003], „earnest”). Svētā Gara dāvana ir viena no visdārgākajām mūsu Debesu Tēva dāvanām. … Šī dāvana ļauj mums izbaudīt daļiņu no mūžīgā prieka un mūžīgās dzīves apsolījuma (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata [2004. g.], 64. lpp.).