Veicot sazvērestību, lai nogalinātu Jēzu Kristu, ebreju garīgie vadītāji aizveda Jēzu pie romiešu zemes pārvaldnieka Poncija Pilāta. Pilāts nodeva Jēzu šaustīšanai un sišanai krustā. Jēzus pakļāvās ciešanām un nāvei, lai piepildītu Sava Tēva gribu.
Jēzus tiek atvests pie Pilāta, lai tiktu tiesāts un sists krustā
Palūdziet studentiem apdomāt šādu jautājumu:
Ja jūs varētu būt liecinieki kādam no Svētajos Rakstos aprakstītajiem notikumiem, kurš tas būtu?
Palūdziet dažiem studentiem padalīties savās atbildēs. Paskaidrojiet studentiem, ka šīs nodarbības laikā viņi mācīsies par vienu no vissvarīgākajiem notikumiem pasaules vēsturē. Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi ir liecinieki tam, kas notika.
Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto frāzi: Šodien es redzēju un jutu …
Norādiet uz nepabeigto frāzi, kas uzrakstīta uz tāfeles, un paskaidrojiet studentiem, ka viņiem būs iespēja to pabeigt stundas beigās, pamatojoties uz to, ko viņi uzzinās, studējot Mateja 27:1–50.
Atgādiniet studentiem, ka tad, kad Jēzus tika arestēts, „visi mācekļi atstāja Viņu un bēga” (Mateja 26:56). Augstais priesteris Kajafa un Sinedrija apsūdzēja Jēzu zaimošanā — noziegumā, par kuru, saskaņā ar ebreju likumu, sodīja ar nāvi; tomēr, saskaņā ar romiešu likumu, ebrejiem nebija tiesību kādu nogalināt par zaimošanu. Tādēļ ebreju garīgie vadītāji centās izvirzīt tādu apsūdzību, par kuru, saskaņā ar romiešu likumu, Jēzu vajadzētu sodīt ar nāvi.
Apkopojiet Mateja 27:1–10, paskaidrojot, ka ebreju garīgie vadītāji atveda Jēzu pie romiešu Jūdejas pārvaldnieka Poncija Pilāta. Kad Jūda to redzēja, viņš nožēloja, ka ir nodevis Jēzu, centās atdot naudu, ko bija saņēmis no ebreju garīgajiem vadītājiem, un pēc tam izdarīja pašnāvību. Tā kā sudraba gabali bija „asins nauda” (Mateja 27:6) un pēc likuma to nedrīkstēja likt Dieva šķirstā, tad ebreju garīgie vadītāji par to iegādājās podnieka tīrumu, lai tajā varētu apglabāt svešiniekus (jeb svešzemniekus). Matejs uz šo notikumu atsaucās kā uz pravietojuma piepildīšanos, kas atrodams Caharijas 11:12–13.
Palūdziet dažiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mateja 27:11–14. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību apsūdzībai, kādu ebreju garīgie vadītāji izvirzīja pret Jēzu Pilāta priekšā.
Saskaņā ar 11. pantu, kādu jautājumu Pilāts uzdeva Jēzum?
Paskaidrojiet, ka ebreju garīgie vadītāji apsūdzēja Jēzu nodevībā pret valsti jeb centienos gāzt romiešu valdību un apgalvoja, ka Jēzus Sevi ir pasludinājis par ķēniņu un cenšas izveidot Savu valsti.
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi būtu teikuši Pilātam, lai aizstāvētu Glābēju, ja viņiem būtu bijusi iespēja runāt. Palūdziet dažiem studentiem dalīties savās domās ar pārējiem klasesbiedriem.
Apkopojiet Mateja 27:15–16, paskaidrojot, ka katru gadu Pashā svētku laikā romiešu pārvaldnieks mēdza atbrīvot kādu no notiesātajiem noziedzniekiem. Ļaudis drīkstēja izvēlēties vienu cietumnieku, lai tas tiktu atbrīvots. Laikā, kad tika tiesāts Jēzus, notiesāts bija arī kāds pazīstams cietumnieks, vārdā Baraba, kuram bija piespriests sods par zādzībām, slepkavībām un sacelšanos pret romiešu amatpersonām.
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mateja 27:17–25. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts jautāja ļaudīm, kuri bija sapulcējušies pie pārvaldnieka pils.
Saskaņā ar 17. un 21. pantu, ko Pilāts jautāja ļaudīm?
Kāpēc Pilāts piedāvāja atbrīvot Jēzu, nevis Barabu?
Kāpēc Pilāts beigās atbrīvoja Barabu un nodeva Jēzu sišanai krustā?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 27:26 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, kas tika nodarīts Jēzum, pirms Viņu sita krustā.
Ko nozīmē šaustīt? (Vairākkārtīgi pērt ar pletni.)
Parādiet nelielu akmeni ar asām vai robotām malām un paskaidrojiet, ka pletnes, ko izmantoja šaustīšanai, ādas vijumos bieži vien tika iepīti asi priekšmeti (akmens, metāla vai kaulu gabali). Šāds sods parasti tika izpildīts kalpiem, savukārt dižciltīgie vai Romas pilsoņi tika sisti ar rīkstēm. Daudzi cilvēki pēc šaustīšanas neizdzīvoja smago fizisko traumu dēļ.
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mateja 27:27–32. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko romiešu karavīri nodarīja Jēzum.
Ko romiešu karavīri darīja, lai izsmietu Jēzu?
Kāpēc, jūsuprāt, karavīri atrada kādu, kurš nes Jēzus krustu Viņa vietā? (Jēzus bija fiziski nomocīts neiedomājamo sāpju un lielā asins zuduma dēļ, ko Viņš pārcieta, ciešot Ģetzemanes dārzā un tiekot šaustīts.)
Zinādami to, ka Jēzus ir Dieva Dēls un pasaules Glābējs, kā jūs būtu jutušies, ja jums būtu jānes Jēzus krusts?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 27:33–34 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību, no kā Jēzus atteicās, pirms Viņš tika piesists krustā.
Ko Jēzus atteicās darīt? (Dzert Viņam piedāvāto šķidrumu.)
Šī dzēriena piedāvāšana piepildīja pravietojumu, kas atrodams Psalmu 69:21. Paskaidrojiet, ka etiķis, „maisīts ar žulti” (Mateja 27:34), vai saskaņā ar Marka rakstīto, „vīns, sajaukts ar mirrēm” (Marka 15:23), parasti tika piedāvāts kā anestezējošs līdzeklis, lai atvieglotu mirstoša cilvēka sāpes. Atsakoties to dzert, Jēzus apzināti izvēlējās nenotrulināt Savas maņas un izrādīja apņēmību palikt pie apziņas, izciešot atlikušās Izpirkšanas sāpes.
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mateja 27:35–45 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko vēl cilvēki darīja, lai izsmietu un kārdinātu Jēzu.
Kā cilvēki izsmēja un kārdināja Jēzu?
Zinot to, ka Jēzum bija vara Sevi atbrīvot, kāpēc, jūsuprāt, Viņš neatbrīvoja Sevi no krusta?
Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt Mateja 27:46, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus teica, atrodoties uz krusta.
Ko Jēzus teica? („Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?”)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kas šajā brīdī notika, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Ar visu savas dvēseles pārliecību es liecinu, ka … pilnīgais Tēvs nebija atstājis Savu Dēlu tajā brīdī. Patiesi, tā ir mana personīgā pārliecība, ka visā laikā, ko Kristus kalpoja uz Zemes, Tēvs, iespējams, nekad nebija atradies tuvāk Savam Dēlam, kā šajos mokpilnajos, pēdējos ciešanu brīžos. Tomēr, … Tēvs uz brīdi atņēma Jēzum Sava Gara mierinājumu, Viņa personīgās klātbūtnes atbalstu” („Neviens nebija ar Viņu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 87.–88. lpp.).
Kādēļ, jūsuprāt, Debesu Tēvs šajā brīdī atņēma Jēzum Savu Garu?
„Bija nepieciešams — patiesi tas bija būtiski Izpirkšanas nozīmībai, ka šim nevainojamajam Dēlam, kurš nekad nebija runājis ļaunu, nedz darījis ko nepareizu, nedz aizskāris ko nešķīstu, vajadzēja zināt, kā jūtas pārējā cilvēce — mēs, ikviens no mums —, veicot šādus grēkus. Lai Viņa Izpirkšana varētu būt bezgalīga un mūžīga, Viņam vajadzēja izjust, kā tas ir, — nomirt ne tikai fiziski, bet arī garīgi, izjust, kā tas ir, kad dievišķais gars atkāpjas un paliek tikai viena sajūta — nožēlojama un bezcerīga vientulība” („Neviens nebija ar Viņu”, 88. lpp.).
Pamatojoties uz Mateja 27:46 un eldera Holanda izteikumu, kā jūs apkopotu to, ko Glābējs piedzīvoja, veicot Izpirkšanu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi saprot tālāk sniegto, patieso mācību: Veicot Izpirkšanu, Jēzus Kristus sajuta atšķirtību no Debesu Tēva Gara.)
Saskaņā ar eldera Holanda teikto, kāpēc Jēzus Kristus tika atšķirts no Gara? (Lai sajustu, kā tas ir — nomirt garīgi.)
Paskaidrojiet, ka mēs pieredzam garīgu nāvi jeb tiekam atšķirti no Debesu Tēva Gara, kad mēs grēkojam. Lieciniet, ka, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus piedzīvoja garīgo nāvi Ģetzemanes dārzā un pie krusta, Viņš mums var palīdzēt, kad mēs esam atšķirti no Debesu Tēva Gara mūsu slikto izvēļu dēļ. Viņš mums var palīdzēt arī tad, kad mēs jūtamies vientuļi.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mateja 27:50 un Džozefa Smita Mateja 27:54 tulkojumu, kurā ir teikts: „Kad Jēzus skaļā balsī bija iesaucies: „Tēvs, tas ir paveikts, Tava griba ir piepildīta,” Viņš izlaida Savu garu”, un aiciniet viņus pievērst uzmanību, ko vēl Glābējs sacīja, atrodoties pie krusta.
Saskaņā ar Džozefa Smita tulkoto pantu, kādēļ Jēzus to visu izcieta? (Studentiem vajadzētu saprast šādu patiesību: Jēzus Kristus cieta, lai piepildītu Debesu Tēva gribu.)
Atgādiniet studentiem iepriekšējo mācību stundu, kurā viņi studēja Mateja 26. nodaļu un mācījās par Glābēja ciešanām Ģetzemanes dārzā un par Viņa vēlmi pakļaut Savu gribu Tēva gribai. Iesakiet studentiem savos Svētajos Rakstos pie Mateja 26:39 pierakstīt klāt atsauci uz Mateja 27:50, lai atcerētos, ka Jēzus paveica to, ko bija apsolījis.
Kāpēc Tēvs vēlējās, lai Jēzus piedzīvotās ciešanas sāktos Ģetzemanes dārzā un sasniegtu kulmināciju, Viņam atrodoties pie krusta?
Paskaidrojiet, ka labākais veids, kā mēs varam izrādīt Tam Kungam savu pateicību par Viņa ciešanām, ir dzīvot taisnīgi. Vēlreiz norādiet uz nepabeigto frāzi, ko jūs stundas sākumā uzrakstījāt uz tāfeles: „Šodien es redzēju un jutu …” Aiciniet studentus pabeigt šo frāzi savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Pēc tam palūdziet dažiem studentiem dalīties tajā, ko viņi uzrakstīja.
Vārds Baraba ironiskā kārtā nozīmē „tēva dēls”. Pūlis, kurā cilvēkus, lielākoties, bija sakūdījuši augstie priesteri un vecaji, pieprasīja Barabas atbrīvošanu, noraidot patieso Tēva Dēlu. No vienas puses, mēs visi esam kā Baraba — mēs esam grēcīgie dēli, kuri ir atbrīvoti, pateicoties tam, ka īstais Tēva Dēls tika nolemts nāvei. Baraba bija zaglis, slepkava un nodevējs, bet Jēzus Kristus bija pilnīgs. Tie, kuri nolēma Glābēju nāvei, to darīja apzināti un izvēlējās rīkoties ļauni.
Mozus likumā tika pravietots — daudzus gadsimtus pirms tam, kad tas notika, — ka Baraba tiks atbrīvots. Mozus likumā tika mācīts, ka reizi gadā, Izpirkšanas dienā, augstajiem priesteriem ir jāizvēlas divi āži. Viens āzis „krita” Azazēlam un tika sūtīts tuksnesī, bet otrs, kas „krita” „Tam Kungam”, tika upurēts par cilvēku grēkiem (skat. 3. Mozus 16:8–10). Pēc tam augstais priesteris aiznesa nokautā āža asinis saiešanas telts vissvētākajā vietā. Tur viņš ar tām apslacīja derības šķirsta vāku (ko sauca par salīdzināšanas vāku), simboliski izpērkot Israēla tautas grēkus.
Džeralds N. Lands, kurš pēcāk kļuva par Septiņdesmito, paskaidroja, kā Izpirkšanas diena vēstīja par Glābēja upuri, ko Viņš sniedza ar Savām asinīm: „Kristus, kurš bija Jehovas jērs, kā arī augstais priesteris, izlēja savas asinis, lai ieietu debesu vissvētākajā vietā, kurā šīs asinis no grēkiem izpirka tos, kuri Viņam ticēja un paklausīja Viņa baušļiem. (Skat. Ebrejiem 9:11–14, 24–28; 10:11–22; M&D 45:3–5.)” (Jesus Christ, Key to the Plan of Salvation [1991. g.], 67. lpp.)
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ko nozīmēja tikt šaustītam:
„Šī nežēlīgā prakse, kas tika veikta pirms krustā sišanas, nozīmēja, ka upurim tika novilktas drēbes, viņš tika piesiets pie kāda staba vai sijas un sists ar pletni, kas bija izgatavota no ādas siksnām, kurās bija iepīti asi svina vai kaulu gabali. Tas lika spīdzinātajam cilvēkam asiņot, pakrist bezspēkā un dažkārt arī nomirt” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965.–1973. g.], 1:807).
Ir vēl viena lieta, kurai uzmanību pievērsa elders Makonkijs: „Daudzi nomira jau no pēršanas ar pletni, taču [Jēzus Kristus] pēc šaustīšanas mokām piecēlās, lai kaunpilnā nāvē nomirtu pie Golgātas nežēlīgā krusta” („The Purifying Power of Gethsemane”, Ensign, 1985. g. maijs, 9.–10. lpp.).