Kad Sauls bija ceļā uz Damasku, viņam parādījās Jēzus, un Sauls kļuva akls. Kad Ananija viņu dziedināja, Sauls tapa kristīts un sāka sludināt Damaskā. Pēc trim gadiem Sauls devās uz Jeruzālemi, taču, kad viņa dzīvība bija apdraudēta, apustuļi viņu nosūtīja uz Tarsu. Pēteris veica brīnumus Lidā un Jopē.
Uzrakstiet uz tāfeles, ko ir teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma: (Šis izteikums ir pieejams „The Best Is Yet to Be”, Ensign vai Liahona, 2010. g. janv., 25.–26. lpp.)
„Daudziem no mums ir raksturīgi tas, ka mēs nespējam piedot un aizmirst iepriekš dzīvē pieļautās kļūdas — vai nu savas, vai citu cilvēku kļūdas. …
Ļaujiet cilvēkiem nožēlot grēkus. Ļaujiet cilvēkiem pilnveidoties. Ticiet, ka cilvēki var mainīties un pilnveidoties” (elders Džefrijs R. Holands).
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo citātu, kas ir uz tāfeles. Tad pavaicājiet audzēkņiem:
Kādās situācijās varētu būt svarīgi ļaut citiem cilvēkiem mainīties, pilnveidoties un ticēt, ka viņi var to izdarīt?
Kādās situācijās varētu būt svarīgi ticēt, ka mēs paši varam mainīties un pilnveidoties?
Kad audzēkņi studēs Ap. d. 9. nodaļu, aiciniet viņus meklēt mācības, kuras mēs varam gūt no to cilvēku pieredzēm, kuri mainījās un pilnveidojās.
Paskaidrojiet, ka lielākā daļa teksta Ap. d. 9. nodaļā ir par kādu vīru — vārdā Sauls. Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto aprakstu par Saulu:
Sauls ir dzimis Grieķijas pilsētā Tarsā (skat. Ap. d. 21:39), un viņam bija romiešu pilsonība (skat. Ap. d. 16:37). Viņš bija jūdu izcelsmes no Benjamīna cilts (skat. Romiešiem 11:1), un Jeruzālemē viņu izglītoja Gamaliēls (skat. Ap. d. 22:3), labi zināms farizejs un cienījams bauslības mācītājs (skat. Ap. d. 5:34). Sauls kļuva par farizeju (skat. Ap. d. 23:6), un viņš runāja ebreju valodā (visticamāk, aramiešu) un grieķu valodā (skat. Ap. d. 21:37, 40). Vēlāk viņš bija zināms pēc sava latīņu vārda Pāvils (skat. Ap. d. 13:9). (Skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvils”.)
Atgādiniet studentiem, ka Sauls bija klāt, kad Stefanu nomētāja ar akmeņiem (skat. Ap. d. 7:58–59). Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 8:1–3 un kādu citu studentu nolasīt Ap. d. 9:1–2. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt, kā Sauls izturējās pret Jēzus Kristus sekotājiem.
Kā Sauls izturējās pret Jēzus Kristus sekotājiem?
Saskaņā ar Ap. d. 9:1–2, kāpēc Sauls devās uz Damasku?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 9:3–6. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kas notika, kad Sauls ceļoja uz Damasku.
Kas Saulam parādījās?
Norādiet uz frāzi „Es esmu Jēzus, ko tu vajā” 5. pantā. Šajā kontekstā „vajāt” nozīmē — cīnīties pret Dievu.
Aiciniet studentus atzīmēt Saula jautājumu, kas ir pierakstīts 6. pantā.
Ko Saula jautājums mums vēsta par viņu? (Viņš vēlējās pakļauties Tā Kunga gribai.)
Lai apkopotu Ap. d. 9:7–9, paskaidrojiet, ka tie, kas ceļoja kopā ar Saulu, redzēja gaismu, taču nedzirdēja Jēzus balsi, kad Viņš uzrunāja Saulu (skat. Džozefa Smita tulkojums, skat. arī Ap. d. 22:9). Uzreiz pēc šīs vīzijas Sauls zaudēja redzi. Viņu veda uz Damasku, un viņš neko neēda un nedzēra trīs dienas.
Iedomājieties, ka esat Sauls. Ja jūs būtu smagi vajājuši Jēzus Kristus mācekļus, ko jūs šajā situācijā domātu vai justu?
Saulu dziedina Ananija no Damaskas, Sauls kristās un sludina par Jēzu Kristu
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 9:10–12. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt, ko Tas Kungs vēlējās, lai Ananija, Baznīcas loceklis Damaskā, darītu.
Ko Tas Kungs vēlējās, lai Ananija darītu?
Norādiet, ka sākotnēji Sauls devās uz Damasku, lai arestētu tādus ļaudis kā Ananija.
Ja jūs būtu Ananija un zinātu par Saula reputāciju, ko jūs domātu, saņemot šādus norādījumus no Tā Kunga?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 9:13–16. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt, ko Tas Kungs mācīja Ananijam par Saulu.
Kā tas, kā Tas Kungs uzlūkoja Saulu, atšķīrās no tā, kā Ananija viņu uzlūkoja?
Saskaņā ar 15. pantu, par ko un kādam darbam Tas Kungs Saulu bija izvēlējies? (Jūs varētu norādīt, ka frāze „izredzēts ierocis”, iespējams, norāda uz to, ka Sauls šajā kalpošanā bija iepriekš izraudzīts.)
Saskaņā ar 16. pantu, neskatoties uz to, ka Sauls ir Tā Kunga izredzēts ierocis, ko viņš pieredzēs?
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kā Tas Kungs mūs uzlūko? (Studenti var saskatīt visdažādākos principus, taču noteikti uzsveriet šos: Tas Kungs zina, par ko mēs varam kļūt, un Tas Kungs zina, kāds ir mūsu potenciāls, lai mēs varētu Viņam palīdzēt Viņa darbā. Uzrakstiet šos patiesos principus uz tāfeles.)
Aiciniet studentus apdomāt, kā viņu dzīves gājums, personīgās īpašības un spējas varētu tikt pielietotas, lai palīdzētu Tam Kungam Viņa darbā. Aiciniet viņus pierakstīt savas domas pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 9:17–20. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt, ko Ananija darīja, kad Tas Kungs palīdzēja viņam izprast Saula potenciālu un viņa gaidāmo misiju.
Ko Ananija darīja Saula labā?
Saskaņā ar 20. pantu, ko Sauls „tūdaļ” jeb uzreiz darīja, kad bija kristīts un atguvis spēkus?
Norādiet, ka Saula grēku nožēlošana, kristības un sludināšana apliecināja viņa ticību Jēzum Kristum un viņa pakļāvību Tā Kunga gribai.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 9:21–22. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kā cilvēki reaģēja uz Saula sludināšanu.
Kā cilvēki reaģēja uz Saula sludināšanu?
Kāpēc cilvēki bija izbrīnīti, klausoties Saulu?
Atgādiniet studentiem, ka jautājums, kuru Sauls uzdeva Jēzum, kas ir pierakstīts Ap. d. 9:6, parādīja, ka viņš ir pazemīgs un vēlas pakļauties Tā Kunga gribai.
Līdzīgi Saulam, kas mums ir jādara, lai mainītos un īstenotu potenciālu, ko Tas Kungs mūsos saskata? (Izmantojot studentu atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs pakļaujamies Tā Kunga gribai, mēs varam mainīties un īstenot potenciālu, ko Tas Kungs saskata mūsos.)
Aiciniet divus brīvprātīgos iznākt klases priekšā. Vienam studentam iedodiet mīkstu veidojamo masu un otram studentam iedodiet cietu veidojamo masu. (Ja jums nav veidojamās masas, aiciniet studentus iztēloties, ka viņi veic šo aktivitāti, pēc tam uzdodiet jautājumu, kas ir pēc šīs aktivitātes.) Atvēliet kādas 30 sekundes, lai brīvprātīgie pēc paša izvēles kaut ko radītu no veidojamās masas. Ja students, kuram ir cietā masa, apgalvo, ka tas ir pārāk grūti, iedrošiniet viņu turpināt censties.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet brīvprātīgos parādīt, ko viņi ir radījuši. Pajautājiet studentam, kuram bija cietā masa:
Kāpēc bija grūti kaut ko izveidot no tev iedotās masas?
Pateicieties brīvprātīgajiem un aiciniet viņus atgriezties savās vietās. Pavaicājiet klasei:
Kā šo cietāko veidojumu varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš nepakļaujas Tā Kunga gribai?
Kā šo mīkstāko veidojumu varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš pakļaujas Tā Kunga gribai?
Kā pakļaušanās Tam Kungam ir palīdzējusi jums vai citiem mainīties un īstenot potenciālu, ko Tas Kungs saskata jūsos vai citos cilvēkos?
Nolasiet šo prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu:
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
„Nav svarīgāka jautājuma, kuru [cilvēks] varētu uzdot savā dzīvē, par to, kuru uzdeva Pāvils: „… Kungs, ko Tu vēlies, lai es darītu?”” („Listen to a Prophet’s Voice”, Ensign,1973. g. janv., 57. lpp.)
Aiciniet studentus apdomāt jautājumu: „Kungs, ko Tu vēlies, lai es darītu?” Aiciniet viņus pierakstīt saņemtos pamudinājumus. Pēc pietiekami ilga laika nolasiet, ko ir teicis prezidents Bensons:
„Nav nekā svarīgāka, ko [cilvēks] varētu darīt, par pūļu ieguldīšanu, lai iegūtu atbildi uz šo jautājumu un pēc tam atbilstoši rīkotos” („Listen to a Prophet’s Voice”, 57. lpp.).
Iedrošiniet studentus turpināt meklēt atbildi uz šo jautājumu un rīkoties atbilstoši saņemtajiem pamudinājumiem.
Jeruzālemē Saula dzīvība ir apdraudēta, tāpēc apustuļi nosūta viņu uz Tarsu
Norādiet, ka pēc savas pievēršanās Sauls uzturējās Arābijā un vēlāk atgriezās Damaskā (skat. Galatiešiem 1:17). Lai apkopotu Ap. d. 9:23–26, paskaidrojiet, ka jūdi Damaskā vēlējās nogalināt Saulu, taču Baznīcas locekļi viņam palīdzēja doties prom no pilsētas. Trīs gadus pēc savas pievēršanās (skat. Galatiešiem 1:18) Sauls devās uz Jeruzālemi, kur Baznīcas locekļiem bija bail viņu uzņemt, jo viņi neticēja, ka viņš ir kļuvis par Jēzus Kristus mācekli.
Kāpēc, jūsuprāt, dažiem Baznīcas locekļiem bija grūti noticēt, ka Sauls ir kļuvis par Jēzus Kristus mācekli?
Lai apkopotu Ap. d. 9:27–31, paskaidrojiet, ka Barnaba, Baznīcas loceklis, (skat. Ap. d. 4:36–37), atveda Saulu pie apustuļiem un viņiem pastāstīja par Saula vīziju un to, cik viņš drosmīgi Damaskā sludināja. Pēc tam Baznīcas locekļi pieņēma Saulu savā pulkā. Kad grieķu jūdi Jeruzālemē centās nogalināt Saulu, Baznīcas vadītāji viņu nosūtīja uz Tarsu. Baznīca pieredzēja mieru un izaugsmi Jūdejā, Galilejā un Samarijā.
Sadaliet studentus pa pāriem. Palūdziet vienam studentam katrā pārī klusībā izlasīt Ap. d. 9:32–35 un otram studentam izlasīt Ap. d. 9:36–42. Aiciniet viņus meklēt Pētera veiktos brīnumus un noskaidrot, kā cilvēki uz tiem reaģēja. Paskaidrojiet, ka labdarība (36. p.) ir process, kura laikā nabagajiem tiek sniegta palīdzība.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus pāros pārrunāt Pētera veiktos brīnumus un to, kā cilvēki uz tiem reaģēja. Tad pavaicājiet audzēkņiem:
Saskaņā ar 35. un 42. pantu, kā cilvēki Lidā un Jopē attiecās pret Pētera kalpošanu?
Ko mēs varam mācīties no viņu reakcijas par to, kādas varētu būt sekas, kad citiem kalpojam? (Izmantojot studentu atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Kalpojot citiem, mēs varam viņiem palīdzēt pievērsties Tam Kungam un ticēt Viņam.)
Paskaidrojiet, ka priesterības svētību došana ir viens veids, kā mēs varam kalpot citiem. Lai palīdzētu studentiem saskatīt vēl citus veidus, kā mēs varam citiem kalpot, pajautājiet:
Saskaņā ar 36. un 39. pantu, kā Tabita kalpoja citiem cilvēkiem?
Kā cilvēks, kurš dara daudz laba (36. p.) un kurš kalpo citiem, palīdz cilvēkiem pievērsties Tam Kungam un ticēt Viņam?
Kad kāda cilvēka labie darbi jums vai kādam citam ir palīdzējuši pievērsties Tam Kungam un ticēt Viņam?
Noslēgumā dalieties savā liecībā par stundā mācītajiem principiem.
Komentāri un skaidrojumi
Ap. d. 9:1–2. Saulam bija pilnvaras saistīt Baznīcas locekļus un vest viņus uz Jeruzālemi
Jeruzālemes augstais priesteris pilnvaroja Saulu doties ārpus Jūdejas un vest Jūdus, lai tie stātos tiesas priekšā Sinedrijā. Augstais priesteris varēja to atļaut, jo „romieši ļāva Sinedrijā izskatīt civilās un kriminālās jurisdikcijas jautājumus attiecībā uz visu Jūdeju, pat ārpus Palestīnas” (J. R. Dummelow, izd., A Commentary on the Holy Bible [1909], 831. lpp.). Jūdiem Mozus likums bija gan civillikums, gan reliģijas likums, tāpēc jūdu kristiešus varēja arestēt kā noziedzniekus. Šīs Saula „vēstules” bija dokumenti ar norādījumiem, kas saistīti ar Saula mērķi, un apliecinājums tam, ka viņam bija pilnvaras to īstenot.
Prezidents Harolds B. Lī paskaidroja, ka „Sauls no Tarsas bija cilvēks, kurš drosmīgi un cītīgi mēģināja izskaust kristietību, jo viņš uzskatīja, ka tā ir sekta, kas apgāna Dieva vārdu” (Conference Report, 1946. g. okt., 144. lpp.). Taču pieredze ar augšāmcelto Glābēju radīja Saulā varenu pārmaiņu. Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma raksturoja, ko Sauls, iespējams, pieredzēja tajās trīs dienās, kad bija akls:
„Kad [Sauls] zaudēja redzi, sāka mainīties viņa personība, kas galu galā izmainīja visu kristietības vēsturi. Pirms viņš pazemojās un sagatavojās pakļauties Ananija norādījumiem, viņš noteikti izjuta dvēseles ciešanas, sirdsapziņas pārmetumus un dievišķas skumjas par saviem grēkiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 2:90).
Prezidents Hovards V. Hanters par Saula pievēršanos ir teicis:
„Lai [Saula] pievēršanās būtu pilnīga, viņš tika kristīts. Pāvila dzīve tapa izmainīta. Zīmīgi, ka cilvēks, kurš turēja Stefana bendes apģērbu, vēlāk kļuva par principu, kuru dēļ Stefans nomira, galveno atbalstītāju. …
Notikumi ceļā uz Damasku izmainīja Pāvila dzīvi. Pirms došanās ceļā viņš agresīvi vajāja kristietību, taču pēc notikumiem uz Damaskas ceļa viņš bija viens no dedzīgākajiem tās izplatītājiem” (Conference Report, 1964. g. okt., 108.–109. lpp.).
Ap. d. 9:2. Saula pūliņi — arestēt Jēzus Kristus sekotājus
Prezidents Deivids O. Makeijs mācīja par Saula nodomiem — arestēt Jēzus Kristus sekotājus:
„Viņš bija tik ļoti apņēmies izbeigt to, kas, viņaprāt, bija ķecerība, ka viņš, būdams Sinedrija amatpersona, ieguva tiesības arestēt Jēzus sekotājus visur, kur viņš tos atrada. Viņš gāja no mājas uz māju, nošķirdams vīriešus no viņu sievām un bērniem. Viņš pat arestēja sievietes un iemeta viņas cietumā! Mazo bērnu raudas un izmisīgie lūgumi noteikti aizskāra arī viņa nocietināto sirdi — pat vairāk, nekā uzticīgā Stefana nogalināšana. Kad viņš piespieda vīriešus un sievietes pamest savas mājas, bērnu bālās, lūgšanu pilnās sejas un viņu sirds šņuksti noteikti atstāja uz viņu iespaidu, kas vēlāk lika viņam pazemoties, vai arī vajāja viņu visu atlikušo dzīvi! Vēlāk, savas dzīves laikā, atskatoties uz šīm briesmīgajām pieredzēm, mierinājumu sniedza tikai viens. Tas bija tas, ko viņš pauda pats saviem vārdiem: „Man pašam gan šķita, ka man vajag nacarieša Jēzus Vārdam noteikti pretoties” [Ap. d. 26:9]. Sauls bija pārliecināts par savas rīcības pareizību. Viņš neticēja, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, viņš domāja, ka Tēvam debesīs būs patīkami, ja visi, kas tic Kristum, noliegs Viņa Vārdu” (Ancient Apostles, 2. izd. [1921], 147.–148. lpp.).
Prezidents Tomass S. Monsons ir mācījis Baznīcas locekļus uzlūkot cilvēkus tā, kā viņus uzlūko Tas Kungs (skat. „See Others as They May Become”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 70. lpp.).