Pāvils (agrāk saukts par Saulu) kopā ar ceļabiedru Barnabu devās savā pirmajā misijas ceļojumā. Viņi sludināja evaņģēliju un nodibināja Baznīcas draudzes nemitīgo vajāšanu ielenkumā. Kad jūdi atteicās pieņemt Dieva vārdu, Pāvils un Barnaba koncentrējās uz sludināšanu starp citticībniekiem.
Pāvils un Barnaba dodas misijas ceļojumā un norāj viltus pravieti
Pirms stundas sagatavojiet vienu zīmi jeb norādi ar uzrakstu — „Nav pretestības”, un otru — „Pastāvīga pretestība”. Piestipriniet tās pie klases pretējām sienām.
Lūdziet studentus iedomāties, ka attālums starp šīm norādēm ir skala, kas parāda pretestības līmeni, ar kādu var saskarties, mēģinot dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Aiciniet studentus nostāties starp zīmēm tādās vietās, kuras, viņuprāt, parāda pretestības līmeni, kādu pieredzēja Mozus. Palūdziet dažiem studentiem paskaidrot savas vietas izvēli. Atkārtojiet šo uzdevumu, lūdzot studentiem nostāties kaut kur uz šīs pretestības skalas, domājot par Džozefu Smitu un pēc tam par Nefiju. Palūdziet dažiem studentiem paskaidrot savas izvēles par katru no personām. Aiciniet studentus atgriezties savās vietās.
Aplieciniet, ka katrs Jēzus Kristus māceklis saskarsies ar pretestību dažādos savas dzīves posmos. Lūdziet studentus padomāt, kur uz šīs pretestības skalas viņi novietotu sevi, kad viņi ir centušies dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Studējot Ap. d. 13.–14. nodaļu, iedrošiniet studentus meklēt principus, kas var palīdzēt vadīt viņus, kad, pūloties dzīvot taisnīgi, viņi saskaras ar pretestību.
Apkopojiet Ap. d. 13:1–6, paskaidrojot: kad noteikti pravieši un skolotāji sapulcējās Antiohijā, Sīrijā, tie saņēma norādes no Svētā Gara, ka Saulam (vēlāk pazīstamam kā Pāvilam) un Barnabam jātiek aicinātiem kopā sludināt evaņģēliju. Pēc tam, kad viņi tika iesvētīti, Sauls un Barnaba ceļoja no Antiohijas uz Kipras salu un sludināja sinagogā Salamīnas pilsētā. No turienes viņi ceļoja uz salas otru pusi — pilsētu Pafu. (Jūs varētu aicināt studentus atrast Antiohiju un Kipru Bībeles kartēs, karte nr. 3 „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi”.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 13:6–8. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika, kad Sauls un Barnaba ieradās Pafā.
Saskaņā ar 7. pantu, kurš vēlējās dzirdēt evaņģēliju no Saula un Barnabas? (Sergija Pauls, romiešu valsts prokonsuls.)
Ar kādu pretestību misionāri saskārās, mācot evaņģēliju Sergijam Paulam?
Paskaidrojiet, ka, sākot ar Ap. d. 13:9, Sauls tiek dēvēts par Pāvilu. Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 13:9–12. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils tika galā ar pretestību no viltus pravieša Elimas puses.
Ko Pāvils teica par Elimu 10. pantā? (Paskaidrojiet, ka Pāvils lietoja skarbus vārdus, jo Elima centās atturēt citu cilvēku no glābšanas saņemšanas.)
Saskaņā ar 11. pantu, ko Pāvils ar Dieva spēku izdarīja viltus pravietim?
Saskaņā ar 12. pantu, kā prokonsulu ietekmēja tas, ka viņš bija liecinieks Dieva spēkam?
Ko mēs varam mācīties no šī pieraksta par Dieva spēku — salīdzinājumā ar velna spēku? (Lai arī studenti var izteikties dažādi, pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Dieva spēks ir daudzkārt varenāks par velna spēku. Jūs varētu ieteikt, lai studenti pieraksta šo patiesību savos Svētajos Rakstos — blakus Ap. d. 13:9–12.)
Aiciniet studentus apdomāt, kā izpratne par to, ka Dieva spēks ir ievērojami pārāks par velna spēku, var palīdzēt mums brīžos, kad saskaramies ar pretestību. Palūdziet dažus studentus dalīties savās pārdomās ar pārējiem.
Pāvils pārstāsta israēliešu vēsturi un liecina, ka Jēzus Kristus nāca kā piepildījums Dieva apsolījumam
Aiciniet studentus padomāt par kādu kļūdu, ko viņi ir pieļāvuši, kuras dēļ viņi vēlētos atgriezties atpakaļ, lai to izdzēstu. Paskaidrojiet, ka dažkārt ar pretestību sastopamies mūsu pašu grēcīgo izvēļu dēļ. Studējot Ap. d. 13:14–43, mudiniet studentus meklēt principu, kas var viņiem palīdzēt pārvarēt šo pretestību.
Apkopojiet Ap. d. 13:14–37, paskaidrojot, ka Pāvils un Barnaba pameta Kipru un kuģoja uz Pamfīliju (mūsdienu Turciju), pēc kā viens no viņu pavadoņiem — Jānis Marks — nolēma nošķirties no tiem un atgriezties mājās. Pāvils un Barnaba turpināja ceļu uz Pisidijas Antiohiju (nejaukt ar Antiohiju, kas atradās Sīrijā, no kurienes sākās viņu misija). Sabatā Pāvils stāvēja sinagogā, ļaužu priekšā, un atstāstīja notikumus no israēliešu vēstures. Tad Pāvils liecināja, ka Jēzus Kristus ir apsolītais Israēla Glābējs.
Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Ap. d. 13:26–34, meklējot, ko Pāvils mācīja par Jēzu Kristu.
Ko Pāvils vēlējās, lai ļaudis sinagogā saprastu par Jēzu Kristu?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d 13:38–39. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot svētību, kuru, pēc Pāvila mācītā, mēs varam saņemt caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.
Kādu svētību mēs varam saņemt, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšana? (Izmantojot studentu teikto, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs varam saņemt grēku piedošanu un tikt attaisnoti.)
Paskaidrojiet, ka vārds taisnots39. pantā nozīmē — „tikt atbrīvotam no soda par grēku un pasludinātam par nevainīgu” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Attaisnošana, attaisnot”, scriptures.lds.org). Kad cilvēks tiek attaisnots caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, viņa vai viņas attiecības ar Dievu atkal tiek sakārtotas.
Kā Jēzus Kristus Izpirkšana ļauj mums tikt attaisnotiem par mūsu grēkiem?
Lai palīdzētu studentiem izprast mācību, aiciniet kādu audzēkni nolasīt šo eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Jēzus cieta un atdeva Savu dzīvību, lai izpirktu grēkus. Viņa veiktās Izpirkšanas spēks var izdzēst grēka sekas mūsos. Kad mēs nožēlojam grēkus, Viņa izpirkšanas labvēlība attaisno un attīra mūs (skat. 3. Nefija 27:16–20). Tādējādi, it kā mēs nebūtu pakļāvušies un padevušies kārdinājumam” („That They May Be One in Us”, Ensign vai Liahona, 2002. g. nov., 71. lpp.).
Kas mums jādara, lai mēs saņemtu piedošanu par saviem grēkiem un tiktu attaisnoti caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu?
Kuri no Svētajos Rakstos minētajiem cilvēkiem saņēma savu grēku piedošanu un tika attaisnoti caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu? (Dažos piemēros varētu izskanēt tādi vārdi kā Pāvils, Alma, jaunākais, un Ēnoss.)
Aiciniet studentus nodziedāt garīgās dziesmas „Ak, tas ir brīnums man!” pirmos divus pantus (Garīgās dziesmas, nr. 118). Kamēr studenti dzied, iedrošiniet viņus meklēt, kā dziesmas autors pauž savu pateicību par Glābēja veikto Izpirkšanu un piedošanu.
Aiciniet studentus atbildēt uz tālāk doto jautājumu savās pierakstu kladēs, studiju dienasgrāmatās vai uz papīra lapas.
Kādas jūtas pret Jēzu Kristu jūs pārņem, kad jūs domājat par to, kā Viņa veiktā Izpirkšana padara iespējamu jūsu grēku piedošanu?
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus padalīties, ko viņi ir pierakstījuši. Mudiniet studentus sekot jebkādiem saņemtajiem Svētā Gara pamudinājumiem, kas palīdzētu viņiem saņemt piedošanu un attaisnošanu caur Jēzus Kristus Izpirkšanu.
Apkopojiet Ap. d. 13:40–43, paskaidrojot, ka pēc Pāvila sprediķa daudzi citticībnieki lūdza Pāvilu mācīt vēlreiz nākamajā sabatā.
Pāvils un Barnaba drošsirdīgi sludina — par spīti pieaugošām vajāšanām
Paskaidrojiet, ka nākamajā sabata dienā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Pāvilu un Barnabu mācām Dieva vārdu (skat. Ap. d. 13:44).
Sadaliet studentus pa pāriem un aiciniet viņus kopīgi izlasīt Ap. d. 13:44–52. Palūdziet vienu studentu no katra pāra meklēt jūdu attieksmes un rīcības izpausmes un otru studentu — meklēt citticībnieku attieksmi un rīcību, kad ļaudis sapulcējās, lai dzirdētu Pāvilu un Barnabu. Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 13:48 Džozefa Smita veikto tulkojumu, kas maina pēdējo izteikumu uz: „un cik vien daudzi ticēja, tie tika svētīti mūžīgajai dzīvei”. Kad studenti pabeiguši lasīt, palūdziet katram studentu pārim salīdzināt un pretstatīt jūdu un citticībnieku rīcību un attieksmi.
Kādas svētības nāca pār tiem, kas bija gatavi uzklausīt Pāvilu un viņa biedrus?
Pāvils un Barnaba dara brīnumus, sludinādami evaņģēliju nemitīgo vajāšanu ielenkumā
Uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: Kāpēc Tas Kungs pieļauj, ka labiem cilvēkiem ir jāpieredz grūti pārbaudījumi?
Studējot Ap. d. 14. nodaļu, mudiniet studentus meklēt principu, kas var viņiem palīdzēt saprast, kā atbildēt uz šo jautājumu.
Paskaidrojiet, ka Ap. d. 14:1–21 apraksta dažas no likstām, kuras Pāvils un Barnaba izcieta, kad viņi turpināja sludināt. Aiciniet dažus no studentiem nolasīt šos pantus un lūdziet, lai pārējie seko līdzi, meklējot, ar kādām likstām sastapās misionāri.
Ap. d. 14:1–2 (Neticīgie jūdi noskaņo citticībniekus pret Pāvilu un Barnabu.)
Ap. d. 14:8–18 (Pēc tam, kad Pāvils izdziedina tizlo vīru, cilvēki Listrā domā, ka Pāvils un Barnaba ir grieķu dievi, un mēģina pienest tiem upuri.)
Ap. d. 14:19–20 (Pāvils tiek nomētāts akmeņiem un atdzīvināts.)
Kādas likstas Pāvilam un Barnabam vajadzēja izturēt?
Kādas domas jūs pārņemtu, ja jūs būtu bijuši kopā ar Pāvilu un Barnabu šo likstu laikā?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 14:22. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja par likstām jeb bēdām.
Kādu principu Pāvils māca šajā pantā? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāatpazīst princips — līdzīgs šim: Ja mēs uzticīgi ejam cauri grūtībām, mēs būsim sagatavoti ieiet celestiālajā valstībā.)
Kā, jūsuprāt, uzticīga grūtību panešana var sagatavot mūs celestiālajai valstībai?
Lūdziet studentus padomāt par svētībām, ko viņi vai viņiem pazīstami cilvēki ir saņēmuši, kad tie ir uzticīgi gājuši cauri grūtībām. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē. Atgādiniet studentiem, ka viņi var nedalīties pārāk svētās vai personiskās pieredzēs. Apsveriet iespēju dalīties savās pieredzēs, kas varētu vairāk paskaidrot šo principu un liecināt par tā patiesumu.
Iedrošiniet studentus pārdomāt Ap. d. 13. un 14. nodaļā atpazītās patiesības un izvēlēties vienu, kas viņiem visvairāk palīdzēs, saskaroties ar grūtībām. Iedodiet katram studentam nelielu piezīmju lapiņu vai papīra lapu un aiciniet studentus uzrakstīt izvēlēto principu uz šīs lapiņas. Mudiniet studentus piestiprināt šo lapiņu vietā, kur viņi to bieži redzētu (pie spoguļa, skolas skapīša un citās līdzīgās vietās), lai nodrošinātu spēku un iedrošinājumu, kad viņi saskaras ar grūtībām.
„[Apustulis Pāvils] sākotnēji ir pazīstams kā Sauls; viņa latīņu vārds — Pāvils — pirmo reizi tiek minēts viņa kalpošanas citticībniekiem sākumā (Ap. d. 13:9)” (Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Paul”).
Ap. d. 13:51. „Tie nokratīj[a] pīšļus no savām kājām”
Elders Džeimss E. Talmidžs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, sniedza šādu skaidrojumu saistībā ar pīšļu nokratīšanu no kājām:
„Jūdi izprata ceremoniālu pīšļu nokratīšanu no kājām, kas ir kā liecība pret kādu citu, simbolizējot sadraudzības pārtraukšanu un atsacīšanos no jebkādas atbildības par turpmākām sekām. Tas kļuva par apsūdzības priekšrakstu un liecību caur Tā Kunga norādījumiem Saviem apustuļiem, kā to var lasīt [Mateja 10:14]. Mūsu atklāšanā Tas Kungs ir līdzīgi pavēlējis Saviem pilnvarotajiem kalpiem šādi liecināt pret tiem, kas apzināti un ļaunprātīgi pretojas patiesībai, kad tā ir tiesīgi pasludināta” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916], 345. lpp.; skat. arī M&D 24:15; 75:18–22; 84:92–96). Tā kā pīšļu nokratīšana no kājām ir ļoti nopietna, to nekad nevajadzētu pielietot, izņemot Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma vadībā.
Elders Roberts D. Heilzs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, par likstām jeb bēdām mācīja:
„Mūsu laicīgajiem izaicinājumiem ir nozīme un nolūks. … Katram no mums ir jāiziet cauri zināmām pieredzēm, lai kļūtu līdzīgāki mūsu Glābējam. Mirstīgās dzīves skolā mācības bieži vien ir sāpes un bēdas, taču stundas ir domātas, lai mūs attīrītu, svētītu un stiprinātu, nevis iznīcinātu” („Faith through Tribulation Brings Peace and Joy”, Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 17. lpp.).
Elders Kventins L. Kuks, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izskaidroja ciešanu iemeslus mirstīgajā dzīvē:
„Pastāv dažādu veidu izaicinājumi. Daži mums dod nepieciešamās pieredzes. Nelāgs mirstīgās dzīves noslēgums neliecina par ticības trūkumu vai par nepilnībām mūsu Debesu Tēva vispārējā iecerē. Kausētāja uguns ir īsta, un rakstura īpašības, un taisnīgums, kas tiek kalts ciešanu krāsnī, pilnveido un attīra mūs, un sagatavo mūs satikt Dievu” („Dziesmas, kuras viņi nevarēja nodziedāt”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 106. lpp.).