Bibliotēka
52. stunda: Lūkas 13.–14. nodaļa


52. stunda

Lūkas 13.–14. nodaļa

Ievads

Jēzus mācīja par grēku nožēlošanu un Dieva valstību, un Viņš dziedināja sabata dienā. Viņš arī stāstīja līdzības, šādi mācot par pazemību un to, kas no mums, mācekļiem, tiek prasīts.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 13:1 – 14:14

Jēzus dziedina sabata dienā un māca par pazemību un to, ka ir jārūpējas par tiem, kam dzīvē ir mazāk veicies

Nolasiet šādu situāciju: Jūs kopā ar dažiem draugiem sēžat ēdnīcā, un viņi pamana, ka nostāk sēž kāds nabadzīgi ģērbies skolēns. Kāds cilvēks no jūsu bariņa izsaka rupju komentāru par šī skolēna izskatu, un jūsu draugi pasmejas.

Aiciniet studentus padomāt, kā viņi justos šādā situācijā.

  • Kādi ir iespējamie veidi, kā reaģēt šādā situācijā?

Aiciniet studentus uzmeklēt Lūkas 13.–14. nodaļā, ko Glābējs mācīja par attieksmi pret tiem, kam ir mazāk veicies.

Rezumējiet Lūkas 13:1–14:6, paskaidrojot, ka Glābējs stāstīja līdzību par vīģes koku, kas tiktu nocirsts, ja neražotu augļus, mācot to, ka mēs iesim bojā, ja nenožēlosim grēkus. Sabata dienā Viņš dziedināja sievieti un mācīja par Dieva valstību, kā arī tiem, kam būs ļauts tajā ienākt. Viņš arī sēroja par gaidāmo Jeruzālemes izpostīšanu. Lūkas 14:1–6 mēs lasām, ka sabata dienā Glābēju uzaicināja pusdienot pie kāda ievērojama farizeja mājās. Pirms mielasta Glābējs dziedināja kādu ūdenssērdzīgu vīru, kura ķermenis slimības dēļ bija pietūcis no tajā esošā šķidruma.

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet vienu studentu no pāra patstāvīgi izlasīt Lūkas 13:15–16, bet otru — Lūkas14:5–6. Palīdziet studentiem sameklēt, kā Glābējs atbildēja farizejam, kurš Viņu apsūdzēja sabata dienas neievērošanā tādēļ, ka Viņš bija dziedinājis šos cilvēkus. Aiciniet studentus pastāstīt savam pāriniekam to, ko ir atraduši.

Pēc zināma laika pajautājiet audzēkņiem:

  • Kuras frāzes raksturo to, ko farizeji darītu ar saviem lopiem sabata dienā? (Atraisītu tos un izvilktu ārā no akas.)

  • Ko mēs varam mācīties no Glābēja piemēra par sabata dienas godāšanu un turēšanu svētu? (Sabata dienā mēs varam kalpot cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams. Glābēja taisnīgais paraugs ir pretrunā ar dažu farizeju attieksmi, kas attaisno palīdzības sniegšanu sabata dienā lopiem, bet ne cilvēkiem.)

Rezumējiet Lūkas 14:7–11, paskaidrojot: pēc tam, kad Glābējs bija dziedinājis ūdenssērdzīgu vīru, Viņš norāja citus mielasta viesus par to, ka viņi centās sevi paaugstināt, apsēžoties godājamās vietās — vistuvāk namatēvam.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 14:12–14. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs mācīja farizejam, kurš bija uzaicinājis Viņu uz mielastu.

  • Kādu padomu Glābējs deva šim farizejam?

  • Kādu iespējamo iemeslu dēļ cilvēki aicina uz pusdienām savus draugus un turīgos kaimiņus?

Paskaidrojiet: laikā, kad dzīvoja Glābējs, sakropļotiem, klibiem vai akliem cilvēkiem bieži bija grūti sevi apgādāt, un tāpēc viņi bija nabadzīgi. Daži farizeji skatījās uz šiem cilvēkiem kā uz zemākas kārtas pārstāvjiem (skat. Lūkas 16:14–31).

  • Kādu iemeslu dēļ cilvēki mūsdienās varētu skatīties uz citiem kā uz zemākas kārtas pārstāvjiem?

  • Kādu principu mēs varam apgūt no Lūkas 14:14 par centieniem palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par mums? (Studenti varētu atklāt šādu principu: Ja mēs centīsimies palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par mums, Tas Kungs mūs atalgos augšāmcelšanās laikā.)

Norādiet, ka mēs ne tikai saņemsim atalgojumu augšāmcelšanās laikā, bet Tas Kungs arī svētīs mūs šajā dzīvē, kad mēs centīsimies palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par mums.

  • Kādā ziņā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par mums?

  • Kad jūs vai kāds, ko pazīstat, saņēma svētības tāpēc, ka centāties palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir mazāk veicies?

Aiciniet studentus apdomāt, kādā ziņā viņi var palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par viņiem. Mudiniet viņus pierakstīt savās studiju dienasgrāmatās vai pierakstu kladēs mērķi — kalpot tiem, kam ir veicies mazāk par viņiem.

Lūkas 14:15–35

Jēzus stāsta līdzību par lielu mielastu un māca, kādas ir māceklības prasības

Aiciniet studentus pierakstīt uz tāfeles — ko viņiem, Jēzus Kristus mācekļiem, varētu lūgt ziedot vai no kā atteikties.

  • Kādus attaisnojumus cilvēki varētu izjust vilinājumu izmantot, lai nenestu šādus upurus?

Aiciniet studentus, turpinot studēt Lūkas 14. nod., uzmeklēt principus, kas māca, ko Jēzus Kristus prasa no Saviem mācekļiem.

Paskaidrojiet: pēc tam, kad Glābējs bija pamācījis farizejam uz mielastu aicināt tos, kam ir mazāk veicies, kāds no klātesošiem Viņam sacīja: „Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” (Lūkas 14:15). Atbildot uz šo izteikumu, Glābējs stāstīja līdzību par lielu mielastu.

Aiciniet studentus, iepriekš sadalītos pāros, izlasīt Lūkas 14:16–24. Palūdziet vienam studentam no pāra sameklēt, kādu ielūgumu saņēma ļaudis šajā līdzībā. Aiciniet otru studentu no pāra sameklēt, ar ko aizbildinājās cilvēki, kas atraidīja šo piedāvājumu. Pēc zināma laika pajautājiet audzēkņiem:

  • Kā Jēzus Kristus evaņģēliju var pielīdzināt lielam mielastam? (Iespējamās atbildes: evaņģēlijs ir dāvana, kas mums ir sagatavota; tas var mūs piepildīt un apmierināt mūsu vajadzības; mēs esam aicināti to baudīt un mēs varam pieņemt vai noraidīt aicinājumu to baudīt.)

  • Ar ko aizbildinājās cilvēki, kuri nepieņēma ielūgumu uz lielo mielastu?

  • Ko šie aizbildinājumi atklāj par šo cilvēku prioritātēm?

Saskaņā ar 24. pantu, kādas sekas ir tam, kad citas prioritātes tiek izvirzītas augstāk par To Kungu un Viņa evaņģēliju? (Studenti varētu atklāt šādu principu: Ja mēs izvirzīsim citas prioritātes augstāk par To Kungu un Viņa evaņģēliju, mēs zaudēsim svētības, kuras būtu varējuši saņemt.)

Aiciniet studentus paskatīties uz tāfeles pierakstīto sarakstu ar ziedošanās piemēriem, ko viņiem, kā Jēzus Kristus mācekļiem, iespējams, būtu jāīsteno.

  • Kādas svētības mēs varētu zaudēt, ja neesam gatavi veikt šādus upurus?

Paskaidrojiet: pēc tam, kad Glābējs bija mācījis šo līdzību, Viņš runāja ar ļaužu pulku par to, ko Viņš prasa no Saviem mācekļiem. Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 14:25–27. Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita Tulkojums padara Glābēja mācības Lūkas 14:25–27 skaidrākas: „Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdzi, un apgriezdamies Viņš tiem sacīja: „Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas vai vīru un pat savu paša dzīvību jeb citiem vārdiem, viņam ir bail nolikt savu dzīvību Manis dēļ, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Tad nu, apņemieties savās sirdīs, ka jūs darīsit tās lietas, ko es jums mācīšu un pavēlēšu.””

  • Ko, saskaņā ar Glābēja vārdiem,Viņa mācekļiem ir jābūt gataviem darīt?

Paskaidrojiet, ka no grieķu valodas pārtulkotajam vārdam ienīst ir arī cits skaidrojums — „mazāk mīlēt” (Džeimss Strongs, The Exhaustive Concordance of the Bible (1890. g.), „misĕō,” 48. lpp.). Glābējs skaidroja, ka Viņa mācekļu pieķeršanās ģimenei vai pat paša dzīvībai ir jābūt mazākai par pieķeršanos Viņam (skat. arī Mateja 10:37). Izteikums par sava krusta nešanu attiecas uz krustā sišanu un simbolizē nepieciešamo gatavību atdot savu dzīvību Kristus labā, kurš atdeva Savu dzīvību par mums (skat arī. Džozefa Smita Tulkojums, Mateja 16:26 (Svēto Rakstu ceļvedis)).

  • Kādus patiesus principus par to, kādiem ir jābūt Jēzus Kristus mācekļiem, mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studenti var atklāt dažādus patiesos principus, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst patieso principu, kas līdzinās šim: Jēzus Kristus mācekļiem ir jābūt gataviem ziedot visu, lai sekotu Viņam. Jūs varētu aicināt studentus uzrakstīt šo patieso principu lappuses malā, blakus Lūkas 14:25–27.)

  • Kāpēc, jūsuprāt, Jēzus Kristus mācekļiem ir jābūt gataviem izvirzīt Viņu priekšplānā, pat pirms saviem ģimenes locekļiem un paša dzīvības?

Uzrakstiet uz tāfeles frāzi — Apņemieties savās sirdīs (skat. Džozefa Smita Tulkojums, Lūkas 14:27).

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „apņemieties savās sirdīs”? (Paskaidrojiet, ka šajā kontekstā apņemties nozīmē stingri nolemt.)

  • Ko Glābējs vēlas, lai mēs apņemtos savās sirdīs?

  • Kādu principu mēs varam mācīties no Džozefa Smita Tulkojuma Lūkas 14:27? (Studentiem vajadzētu formulēt principu — līdzīgu šim: Kad mēs apņemamies savās sirdīs darīt to, ko Jēzus Kristus mums māca un pavēl, mēs kļūstam par Viņa mācekļiem.)

Iedodiet studentiem tālāk dotā eldera Larija V. Gibona, Septiņdesmito kvoruma locekļa, izteikuma eksemplāru. Palūdziet kādam studentam nolasīt to. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko mēs varam darīt, lai dzīvotu saskaņā ar šo principu.

Attēls
Elders Larijs V. Gibons

„Uzsākot savā dzīvē izvirzīt prioritātes, atcerieties, ka dzīvē vienīgo drošo aizsardzību var gūt, tikai dzīvojot pēc baušļiem. …

… Kāda brīnišķīga iespēja ir jau agrā jaunībā nolemt reiz un uz visiem laikiem, ko tieši jūs darīsit un ko nedarīsit attiecībā uz godīgumu, pieticību, šķīstību, Gudrības vārdu un tempļa laulībām.

Brāļi un māsas, palieciet uz taisnās un šaurās takas. Nē, palieciet šīs taisnās un šaurās takas vidū. Neļaujieties pašplūsmai; nenomaldieties; neesiet nemākulīgi; esiet uzmanīgi.

… Dzīvošana pēc baušļiem sniegs jums laimi, ko pārāk daudzi meklē citās vietās” („Tad nu apņemieties savās sirdīs” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 103.–104. lpp.).

  • Kādu bausli jūs esat apņēmušies stingri ievērot? Kā jūs esat tikuši svētīti, pateicoties tam, ka nolēmāt paklausīt šim bauslim?

Mudiniet studentus apņemties savā sirdī to, ko viņi darīs un ko nedarīs „attiecībā uz godīgumu, pieticību, šķīstību, Gudrības vārdu un tempļa laulībām”. Jūs varētu aicināt studentus uzrakstīt savus lēmumus pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.

Paskaidrojiet: pēc tam, kad Glābējs bija mācījis šos principus par māceklību, Viņš stāstīja divas līdzības. Aiciniet vienu studentu nolasīt Lūkas 14:28–30, bet citu — Lūkas14:31–33. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un apdomāt, ko šīs abas līdzības ilustrē.

  • Ko, jūsuprāt, šīs abas līdzības ilustrē?

Paskaidrojiet, ka abās līdzībās ir attēlots, cik svarīgi, pirms uzsākt jaunu virzienu, ir aprēķināt vai noskaidrot, ko tas maksās, lai noteiktu, vai varēsiet sasniegt tā galamērķi. Glābējs vēlējās, lai Viņa sekotāji rūpīgi apdomātu, vai viņi bija gatavi ziedot visu, kas bija nepieciešams, lai varētu sekot kā Viņa mācekļi — līdz pat galam. (Skat. arī Džozefa Smita Tulkojums, Lūkas 14:31.)

Palūdziet studentiem vēlreiz apdomāt uz tāfeles uzrakstīto sarakstu ar ziedošanās piemēriem. Aiciniet dažus no viņiem paskaidrot, kāpēc viņi ir gatavi nest šādus upurus, lai būtu Jēzus Kristus mācekļi.

Iespējams, jūs varētu aicināt studentus iezīmēt 33. pantu, kas sniedz vienkāršu šīs nodaļas Glābēja mācību apkopojumu. Lieciniet par patiesajām mācībām, kuras esat pārrunājuši.

Komentāri un skaidrojumi

Lūkas 14:12–14. Ja mēs centīsimies palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par mums, Tas Kungs mūs svētīs

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, Augstākā prezidija loceklis, paskaidroja, kādas svētības mēs varam saņemt, ja palīdzam citiem:

„Pastiepjot savas rokas un sirdis pretim citiem Kristum līdzīgā mīlestībā, ar mums notiek kaut kas brīnišķīgs. Mūsu pašu gari tiek dziedināti, attīrīti un spēcināti. Mēs kļūstam laimīgāki, mierīgāki un labāk sadzirdam Svētā Gara čukstus” („Jūs esat Manas rokas” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 75. lpp.).

Lūkas 14:15–24. Līdzība par lielo mielastu

Lai labāk izzinātu līdzību par lielo mielastu, apskatiet komentārus New Testament Student Manual ((Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmatā, 2014. g.), 164. lpp.).