Pēc tam, kad ebreju garīgie vadītāji bija apcietinājuši un iztaujājuši Jēzu, tie nodeva Viņu Pilātam, lai tas Viņu sodītu un tiesātu. Pilāts piekrita Jēzus krustā sišanai, lai gan viņš bija pārliecināts, ka Jēzus ir nevainīgs. Esot pie krusta, Glābējs lika apustulim Jānim parūpēties par Viņa māti. Pēc tam, kad Jēzus tika noņemts no krusta, Viņa ķermenis tika guldīts kapā.
Ebreju garīgie vadītāji apcietina un iztaujā Jēzu un pēc tam nodod Viņu Pilātam
Uzrakstiet uz tāfeles šo jautājumu:
Kad parūpēties par citu labklājību ir visgrūtāk?
Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi atbildētu uz jautājumu, kas uzrakstīts uz tāfeles.
Paskaidrojiet, ka notikumos, kas aprakstīti Jāņa 18.–19. nodaļā, Jēzus Kristus un romiešu pārvaldnieks Pilāts izvēlējās izvirzīt par prioritāti jeb augstāk par visu pārējo likt atšķirīgas lietas. Tāfeles pretējās pusēs uzrakstiet: par ko rūpējās Jēzus Kristus un par ko rūpējās Pilāts. Aiciniet studentus, pētot Jāņa 18.–19. nodaļu, pievērst uzmanību patiesībai, kas viņiem var palīdzēt saprast, kam viņu dzīvēs vajadzētu kļūt par prioritāti.
Apkopojiet Jāņa 18:1–3, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus bija cietis Ģetzemanes dārzā, Jūda Iskariots ieradās ar augsto priesteru un farizeju kareivjiem, lai apcietinātu Jēzu.
Ja jūs zinātu, ka pie jums tuvojas apbruņoti kareivji, lai jūs apcietinātu un galu galā nogalinātu, ko jūs darītu?
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Jāņa 18:4–11 un Lūkas 22:50–51. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko darīja Jēzus, kad ieradās kareivji.
Ko Jēzus teica tiem, kuri bija nākuši Viņu apcietināt? (Paskaidrojiet, ka vārdi šieJāņa 18:8 un tieJāņa 18:9 attiecas uz apustuļiem, kuri bija kopā ar Jēzu.)
Saskaņā ar šiem vārdiem, ko vēlējās Jēzus Kristus? (Studentiem atbildot, sarakstiet tālāk sniegtās frāzes uz tāfeles — zem virsraksta „Par ko rūpējās Jēzus Kristus”: aizsargāt Savus apustuļus, dziedināt sulaiņa ausi, darīt Debesu Tēva gribu.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto Jāņa 18:12–32 apkopojumu:
Jēzus atļāva kareivjiem Viņu apcietināt. Tie aizveda Viņu pie Annas, viena no ebreju garīgajiem vadītājiem, un pēc tam pie augstā priestera Kajafas, kurš vēlējās notiesāt Jēzu uz nāvi. Jēzum sekoja Pēteris un vēl kāds māceklis. Kad trīs dažādi cilvēki jautāja Pēterim, vai viņš ir viens no Jēzus mācekļiem, Pēteris katru reizi noliedza, ka Viņu pazīst. Pēc tam, kad Kajafa bija iztaujājis Jēzu, ebreju garīgie vadītāji Viņu aizveda pie Pilāta, Jūdejas provinces romiešu pārvaldnieka, lai Viņš tiktu tiesāts un sodīts ar nāvi. Tikai romiešiem bija tiesības piespriest nāves sodu Jeruzālemē.
Paskaidrojiet, ka šī tiesa, iespējams, norisinājās Antonija cietoksnī, kas atradās blakus templim. (Jūs varat aicināt studentus atšķirt Bībeles karti nr. 12 „Jeruzāleme Jēzus laikā” Svēto Rakstu ceļvedī un atrast tajā Antonija cietoksni [attēls nr. 3].)
Palūdziet diviem studentiem nolasīt Glābēja un Pilāta dialogu, kas pierakstīts Jāņa 18:33–37. (Jūs varat palūgt šiem studentiem pirms nodarbības sākuma pasvītrot rindas, kas viņiem būs jānolasa.) Jūs varat pildīt teicēja lomu, vai arī palūgt kādam citam studentam būt par teicēju. Kamēr studenti lasa viņiem piešķirto pantu daļas, aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts vēlējās uzzināt par Jēzu.
Saskaņā ar Jāņa 18:33, ko Pilāts vēlējās uzzināt par Jēzu?
Paskaidrojiet, ka ebreju garīgie vadītāji apsūdzēja Jēzu par to, ka viņš sevi bija pasludinājis par ebreju ķēniņu, jo, ja Jēzus apgalvotu, ka Viņš ir ķēniņš, Viņu varētu apsūdzēt par sacelšanos jeb nodevību pret romiešu valdību (skat. Jāņa 19:12) — noziegumu, par kuru sodīja ar nāvi.
Ko Jēzus paskaidroja Pilātam? (Viņa valstība „nav no šīs pasaules” [Jāņa 18:36], un Viņš ir pasaulē nācis, lai „apliecinātu patiesību” [Jāņa 18:37].)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Jāņa 18:38–40, pievēršot uzmanību tam, kādu secinājumu Pilāts izdarīja par Jēzu.
Kādu secinājumu Pilāts izdarīja par Jēzu? (Viņš teica, ka „es nekādas vainas pie Viņa neatrodu” [38. pants].)
Saskaņā ar 39. pantu, ko Pilāts darīja, cenšoties panākt Jēzus atbrīvošanu?
Apkopojiet Jāņa 19:1–5, paskaidrojot, ka romiešu kareivji šaustīja un izsmēja Jēzu. Pēc tam Pilāts veda Jēzu ļaužu priekšā.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Jāņa 19:4, 6, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts atkārtoja ebrejiem („es nekādas vainas pie Viņa neatrodu”).
Ņemot vērā Pilāta neatlaidību, sakot, ka viņš nekādu vainu Jēzū nesaskata, ko, pēc Pilāta domām, būtu bijis pareizi darīt?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 19:7. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko ebreju garīgie vadītāji teica Pilātam par Jēzu.
Palūdziet studentiem, kuri iejutās Pilāta, Jēzus un teicēja lomās, nolasīt Jāņa 19:8–11. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību Pilāta atbildes reakcijai, izdzirdot, ka Jēzus ir apgalvojis, ka Viņš ir Dieva Dēls.
Kāda bija Pilāta atbildes reakcija pēc tam, kad ebreju garīgie vadītāji viņam pateica, ka Jēzus ir teicis, ka Viņš ir Dieva Dēls?
Ja jūs būtu Pilāta vietā, ko jūs būtu nodomājuši, dzirdot Jēzus teikto par jūsu, kā pārvaldnieka, varu? Kāpēc?
Paskaidrojiet, ka 11. pantā pierakstītais Jēzus izteikums attiecībā uz to, ka ebreju garīgajiem vadītājiem ir „lielāks grēks”, norādīja, ka, piekrītot ļaužu prasībai un pavēlot Jēzu piesist krustā, Pilāts būs grēkojis, bet ne tik lielā mērā, kā tie, kuri neatlaidīgi tiecās pēc Jēzus nāves.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mateja 27:19, pievēršot uzmanību padomam, ko Pilātam deva viņa sieva. Palūdziet studentiem pastāstīt izlasīto.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 19:12–15. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts centās darīt Jēzus labā un kā ebreji pret to attiecās.
Ko ebreju garīgie vadītāji teica Pilātam, saprotot, ka viņš vēlas atbrīvot Jēzu?
Atgādiniet studentiem, ka Cēzars bija romiešu imperators, kurš Pilātam piešķīra Jūdejas pārvaldnieka amatu. Daudzkārt iepriekš Pilāts bija licis romiešu kareivjiem nogalināt ebrejus un bija apgānījis vairākas viņu svētās, reliģiskās tradīcijas. Par Pilāta rīcību tika ziņots Cēzaram, un Cēzars viņu nosodīja (skat. 34. nod., 7. piezīme, James E. Talmage, Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 648.–649. lpp.).
Kas būtu noticis ar Pilātu, ja ebreji būtu ziņojuši, ka viņš nav Cēzara „draugs” (12. pants)? (Ja Cēzaram būtu bijušas aizdomas, ka Pilāts nav viņam uzticīgs, viņš būtu atņēmis viņam pārvaldnieka amatu un varu.)
Paskaidrojiet, ka Pilātam bija jāizvēlas, vai nu parūpēties par savām interesēm, vai arī atbrīvot Glābēju, kurš, viņaprāt, bija nevainīgs.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 19:16. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts izvēlējās darīt.
Ko Pilāts izvēlējās darīt?
Ko šī izvēle parāda attiecībā uz to, kas Pilātam rūpēja visvairāk? (Studentiem atbildot, sarakstiet tālāk sniegtās frāzes uz tāfeles — zem virsraksta „Par ko rūpējās Pilāts”: par sevi pašu, savu amatu un varu.)
Kādu principu mēs varam mācīties no Pilāta, kurš vairāk koncentrējās uz sava amata un varas noturēšanu, nevis Glābēja atbrīvošanu, kurš, viņaprāt, bija nevainīgs? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Liekot savas intereses augstāk par pareizu rīcību, mēs sagrēkosim.)
Kādās situācijās mums varētu būt kārdinājums likt savas intereses augstāk par pareizu rīcību?
Ko mēs varam darīt, lai pārvarētu šo kārdinājumu?
Aiciniet studentus, mācoties par pēdējiem Jēzus Kristus laicīgās dzīves brīžiem, pievērst uzmanību tam, ko viņi var uzzināt par Kristus raksturu, to salīdzinot ar Pilāta raksturu.
Jēzus tiek piesists krustā un Viņa ķermenis tiek guldīts kapā
Apkopojiet Jāņa 19:17–24, paskaidrojot, ka Jēzus nesa Savu krustu uz Golgātu, kur Viņš tika piesists krustā.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 19:25–27. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tiem, kuri bija klāt, kad Jēzus tika sists krustā.
Kuri cilvēki stāvēja pie krusta, kad Jēzus tika sists krustā? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, paskaidrojiet, ka frāze „mācekli …, ko [Jēzus] mīlēja” [26. pantā] attiecas uz apustuli Jāni, kurš ir zināms arī kā Mīļotais Jānis.)
Saskaņā ar 26.–27. pantu, par kuru cilvēku Jēzus rūpējās, atrodoties pie krusta? Ko Viņš lika Jānim darīt? (Parūpēties par Viņa māti tā, it kā viņa būtu paša Jāņa māte. Uz tāfeles zem virsraksta „Par ko rūpējās Jēzus Kristus” uzrakstiet: par Savas mātes labklājību.)
Ja iespējams, izdaliet katram studentam eksemplāru ar tālāk sniegto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet kādam studentam to nolasīt.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Mūsu patiesais raksturs atklājas … spējā saskatīt citu cilvēku ciešanas brīdī, kad ciešam paši, spējā saredzēt citu cilvēku izsalkumu, kad paši esam badā, un spējā pasniegties pretī un izrādīt līdzjūtību tiem, kuri cieš garīgas mokas tad, kad paši piedzīvojam garīgas ciešanas. Raksturs atklājas tad, kad izrādām rūpes un palīdzam citiem brīdī, kad mūsu dabiskā un instinktīvā uzvedība liktu koncentrēties tikai uz savām problēmām un grūtībām. Ja šāda rīcība patiešām ir svarīgākais kritērijs morālajai stājai, tad pasaules Glābējs ir perfekts pastāvīga un žēlsirdīga rakstura piemērs” („The Character of Christ” [Brigama Janga universitātes Aidaho reliģijas simpozijs, 2003. g. 25. janv.], 2.–3. lpp.).
Balstoties uz to, ko par Glābēja raksturu esam apguvuši Jāņa 18.–19. nodaļā, ko mēs varam darīt, lai sekotu Viņa piemēram? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Mēs varam sekot Glābēja piemēram, palīdzot citiem pat tad, kad mums pašiem ir grūtības.)
Kā mēs varam pārvarēt vēlmi — vispirms parūpēties par sevi un izvēlēties palīdzēt citiem pat tad, kad mums pašiem ir grūtības?
Vai jūs esat redzējuši kādu sekojam Glābēja piemēram, izvēloties palīdzēt citiem pat tad, kad pašam bija grūtības?
Dalieties liecībā par Jēzu Kristu un Viņa perfekto piemēru, ko Viņš sniedza, liekot citu vajadzības pirmajā vietā. Aiciniet studentus ierakstīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, ko viņi darīs, lai sekotu Glābēja piemēram.
Apkopojiet Jāņa 19:28–42, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus nomira, Jāzeps no Arimatijas lūdza Pilātam Jēzus miesas. Jāzeps un Nikodēms sagatavoja Glābēja miesu apbedīšanai un novietoja to kapā, kuru ziedoja Jāzeps.
„Frāze „Es tas esmu” ir tulkojums no grieķu valodas vārdiem egō eimi, ko Jānis vairākkārt izmantoja, lai aprakstītu Jēzus Kristus dievišķumu. … Pēc tam, kad Glābējs bija pateicis šos vārdus, kareivji un sulaiņi „atkāpās un nokrita pie zemes” (Jāņa 18:6), acīmredzot, viņi nespēja pielietot spēku pret Jēzu, ja vien tas netika viņiem atļauts” (Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 1:780). „Vienkārša cieņa un laipns, taču pārliecinošs Kristus klātbūtnes spēks izrādījās varenāks par spēcīgiem ieročiem un vardarbību” (James E. Talmage, Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 615. lpp.). Šī mazā nianse parāda, ka Glābējs varēja uzvarēt Savus sagūstītājus, taču Viņš brīvprātīgi padevās apcietinājumam un krustā sišanai” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 256. lpp.).
Jāņa 19:12, 16. Kāpēc Pilāts pieņēma lēmumu, kas, viņaprāt, nebija pareizs?
Elders Džeimss E. Talmidžs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, sniedza noderīgu skaidrojumu tam, kāpēc Pilāts pieņēma lēmumu, kas, viņaprāt, nebija pareizs:
„Kas bija Pilāta vājība? Viņš bija imperatora pārstāvis, impērijas prokurors, kuram bija vara sist krustā vai izglābt; oficiālā ziņā viņš bija autokrāts. Tas, ka viņš bija pārliecināts par Kristus nevainību un vēlējās Viņu izglābt no sišanas krustā, nav apšaubāms. Kāpēc Pilāts svārstījās, vilcinājās, šaubījās, bet beigās rīkojās pretēji savai sirdsapziņai un gribai? Tāpēc, ka patiesībā, viņš drīzāk bija vergs, nevis brīvs cilvēks. Viņš bija savas pagātnes vergs. Viņš zināja: ja ebreji par viņu sūdzēsies Romas augstākajām amatpersonām, tad viņa veiktā korupcija, nežēlība, laupīšana un netaisnīgā slepkavošana tiks pavērsta pret viņu. Viņš bija romiešu valdnieks, taču cilvēki, pār kuriem viņš valdīja, priecājās, redzot viņu zemojamies viņu priekšā, kad tie draudēja par viņu ziņot impērijas valdniekam Tibērijam” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 641. lpp.).
Elders Talmidžs tālāk paskaidroja, ka „Pilāts zināja, ko būtu pareizi darīt, bet viņam pietrūka morālās drosmes, lai to paveiktu” (34. nodaļa, 7. piezīme Jesus the Christ, 648. lpp.).
Jāņa 19:31–36. „Jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liktu satriekt tiem lielus”
Upuri, kuri tika piesisti krustā, dažkārt mocījās vairākas dienas, pirms nomira. Pēc tam, kad krustā sistie cilvēki nomira, romieši parasti viņu ķermeņus atstāja pie krusta par brīdinājumu citiem noziedzniekiem. Taču Mozus likums aizliedza atstāt noziedznieku ķermeņus karājamies kokā pa nakti (skat. 5. Mozus 21:22–23). Nākamā diena pēc Jēzus krustā sišanas bija sabats. Tāpēc ebreju garīgie vadītāji, vēloties noņemt no krustiem ķermeņus pirms sabata, kas sākās līdz ar saulrietu, centās pasteidzināt trīs, pie krusta piesisto, vīriešu nāves, lūdzot viņiem salauzt kājas. Tā kā krustā piesistie vairs nevarēja izmantot kājas, lai noturētu sava ķermeņa svaru, tas viņu krūtīs izraisīja krampjus, kas liedza viņiem elpot. Pēc tam, kad abiem pārējiem krustā piesistajiem vīriešiem tika salauztas kājas, romiešu kareivji redzēja, ka Jēzus jau ir miris un vairs nav vajadzības salauzt Viņa kājas.
Šis svarīgais brīdis pie krusta piepildīja Vecās Derības pravietojumu: „Viņš pasargā visus Viņa locekļus, neviens no tiem netiek samaitāts” (Psalmu 34:20). Turklāt, Tas Kungs Israēla tautai norādīja, ka Pashā jēriem, kas vēstīja par Jēzus, kā Dieva Jēra, upuri, nedrīkst salauzt kaulus (skat. 2. Mozus 12:46).