Pāvils mācīja Efezas svētajiem, ka visi grēcinieki var tikt glābti caur Dieva labvēlību un ka jūdi un citticībnieki var tikt apvienoti vienā Dieva saimē. Pāvils izskaidroja arī to, ka Jēzus Kristus Baznīca ir celta uz apustuļu un praviešu pamata, un pauda vēlmi, lai svētie iepazītu Jēzus Kristus mīlestību.
Pāvils māca par to, ka Jēzus Kristus asinis pestī gan jūdus, gan citticībniekus
Stundas sākumā aiciniet, lai viens vai vairāki studenti (atkarībā no jūsu klases lieluma) apsēžas uz grīdas, nostāk no pārējiem. Izmantojot līmlenti vai auklu, novelciet robežu, kas atdala šos studentus no pārējās klases, un norādiet, ka nošķirtie studenti pagaidām nedrīkst mutiski piedalīties stundā. Pavaicājiet pārējiem:
Ko šī situācija vēsta par attiecībām starp abām studentu grupām? (Ka viena grupa ir priviliģētāka par otru.)
Kā, jūsuprāt, varētu justies nošķirtie studenti? Kādēļ?
Lūdziet, lai studenti padomā, vai viņiem jebkad ir gadījies justies līdzīgi.
Uzrakstiet uz tāfeles vārdus citticībnieki un jūdi, izveidojot divas ailes.
Spriežot pēc tā, ko esat uzzinājuši par sociālajiem apstākļiem dažās Baznīcas draudzēs Pāvila kalpošanas laikā, kuru no šīm grupām pārstāv nošķirtie studenti? (Citticībniekus.) Kurā grupā ietilpst pārējie? (Jūdi.)
Kāds varētu būt cēlonis šai nošķirtībai? (Daži jūdi uzskatīja: tā kā viņi kopš dzimšanas ir pieskaitīti pie Israēla tautas un ir tikuši apgraizīti, Dieva acīs viņi ir priviliģētāki un pārāki par jaunpievērstajiem citticībniekiem.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Efeziešiem 2:1–3. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Pāvils raksturoja citticībnieku svēto („jūs” 1. pantā) garīgo stāvokli un jūdu svēto („mēs” 3. pantā) garīgo stāvokli pirms pievēršanās Glābējam un Viņa Baznīcai. Paskaidrojiet, ka apzīmējums „gaisa valsts valdnieks” 2. pantā norāda uz velnu un viņa varu un ietekmi visā pasaulē.
Saskaņā ar 1.–2. pantu, kā Pāvils raksturo citticībnieku stāvokli pirms viņu pievēršanās? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles, ailē „Citticībnieki”.)
Saskaņā ar 3. pantu, kā Pāvils raksturo savu un jūdu stāvokli pirms pievēršanās evaņģēlijam? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles, ailē „Jūdi”.)
Norādiet, ka gan citticībnieki, gan jūdi bija garīgi miruši jeb nošķirti no Dieva savu grēku dēļ (skat. 1. pantu).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Efeziešiem 2:4–6. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kāds bija citticībnieku un jūdu svēto garīgais stāvoklis pēc pievēršanās. Norādiet, ka vārdi darīt dzīvu nozīmē atdzīvināt un ka frāze paaugstināt debesīs norāda uz debesu valstībām, ko iemantos cilvēki.
Kā Pāvils raksturoja svēto stāvokli pēc viņu pievēršanās? (Tas Kungs bija darījis tos dzīvus jeb atdzīvinājis no viņu garīgās nāves un grēcīgā stāvokļa. Atgādiniet studentiem, ka mēs to dēvējam par garīgo atdzimšanu (skat. Mosijas 27:24–26).)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Efeziešiem 2:7–10. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas ļāva citticībniekiem un jūdiem mainīties.
Kas ļāva abām svēto grupām mainīties? (Jēzus Kristus labvēlība.)
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem par Jēzus Kristus labvēlību un to, ko tā dāvā visiem Dieva bērniem? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Pateicoties Jēzus Kristus labvēlībai, visa cilvēce var tikt glābta caur ticību Viņam.)
Norādiet, ka Pāvils uzsvēra, ka mēs nevaram tikt glābti, tikai pateicoties saviem darbiem, lai cik labi tie būtu (skat. 8.–9. pantu). Lai palīdzētu studentiem izprast šo patieso principu, palūdziet kādam no tiem nolasīt, ko teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Tā kā mēs visi esam „grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23), un tā kā „nekas netīrs nevar ieiet Dieva valstībā” (1. Nefija 15:34), neviens no mums nav cienīgs atgriezties Dieva klātbūtnē. …
Mēs nevaram nopelnīt savu ceļu uz debesīm; taisnības prasības rada šķērsli, ko mēs paši nespējam pārvarēt.
Taču viss vēl nav zaudēts.
Dieva labvēlība dāvā mums diženu un mūžīgu cerību.
Caur Jēzus Kristus upuri žēlastības iecere apmierina taisnības prasības (skat. Almas 42:15) „un dod cilvēkiem iespēju, lai tiem varētu būt ticība grēku nožēlošanai” (Almas 34:15).
Mūsu grēki, lai arī tie būtu kā purpurs, var atkal kļūt balti kā sniegs (skat. Jesajas 1:18). Pateicoties tam, ka mūsu mīļotais Glābējs „Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem” (1. Timotejam 2:6), mums tiek nodrošināta ieeja Viņa mūžīgajā valstībā (skat. 2. Pētera 1:11).
Vārti ir atslēgti! …
Taču, lai iemantotu šo godību, mums ir nepieciešams kas vairāk par atslēgtiem vārtiem; mums ir jāiet caur šiem vārtiem ar patiesu vēlmi mainīties — mainīties tik ārkārtīgi, ka Svētajos Rakstos tas tiek dēvēts par „[piedzimšanu] no jauna; jā, [piedzimšanu] no Dieva, izmainoties no sava pasaulīgā un kritušā stāvokļa uz taisnīguma stāvokli, būdami Dieva pestīti, kļūdami Viņa dēli un meitas” (Mosijas 27:25). …
Labvēlība ir Dieva dāvana, un vēlme paklausīt ikvienam Dieva bauslim ir tas, kā mēs varam pastiept savu mirstīgo roku, lai pieņemtu šo svēto dāvanu no mūsu Debesu Tēva.” („Labvēlības dāvana”, Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 108. un 110. lpp.)
Kā ticības pielietošana Jēzum Kristum un savu grēku nožēlošana palīdz mums saņemt labvēlības dāvanu?
Attēls
attēla fragments, Jeruzālemes tempļa modelis
Lai palīdzētu studentiem saprast, kādas bija jūdu un citticībnieku attiecības, pirms evaņģēlijs tika sludināts visiem Dieva bērniem, un izprast šo attiecību vēsturisko kontekstu, parādiet studentiem Jeruzālemes tempļa ārpagalma „starpsienas” attēlu (Efeziešiem 2:14). Paskaidrojiet, ka citticībniekiem, kuri nebija slēguši derības ar To Kungu, bija aizliegts iet tālāk par šo sienu un ienākt svētākajās tempļa daļās; pret tiem izturējās kā pret „svešiniekiem un piedzīvotājiem” (Efeziešiem 2:19). Šī laicīgā starpsiena simbolizēja garīgo nošķirtību, kas valdīja starp jūdiem un citticībniekiem pirms Pētera atklāsmes, ka evaņģēliju vajag sludināt arī citticībniekiem.
Aiciniet dažus no studentiem, kuri tika nošķirti no pārējiem, pēc kārtas nolasīt Efeziešiem 2:12–15. Palūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs izdarīja ar starpsienu, kas šķīra jūdus un citticībniekus. Norādiet, ka ienaids ir „antagonisms, naidīga izturēšanās un naids” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Ienaids”, scriptures.lds.org).
Kas apvienoja citticībniekus un jūdus? (Caur Kristus asinīm simboliskā siena, kas citticībniekus garīgi nošķīra no jūdiem, tika nojaukta, un viņi kļuva par „vienu jaunu cilvēku” (Efeziešiem 2:15) jeb vienotu draudzi Kristū. Uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Nākot pie Jēzus Kristus un baudot Viņa labvēlību, mēs pievienojamies Dieva svētajiem.)
Noņemiet līmlenti vai auklu, kas atdalīja dažus studentus no pārējās klases, un aiciniet, lai šie studenti pievienojas pārējiem. Mudiniet, lai studenti, kuri pārstāvēja jūdus, aicina nošķirtos studentus apsēsties tiem līdzās.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Efeziešiem 2:16–19. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību frāzēm, kas uzsver patieso mācību par to, ka, nākot pie Jēzus Kristus un baudot Viņa labvēlību, mēs varam pievienoties Dieva svētajiem.
Kuras no jūsu uzietajām frāzēm uzsver patieso mācību par to, ka, nākot pie Jēzus Kristus un baudot Viņa labvēlību, mēs varam pievienoties Dieva svētajiem?
Kādēļ, jūsuprāt, mums ir svarīgi izprast un piemērot šo patieso principu mūsdienu Baznīcā?
Kā mēs varam palīdzēt citiem kļūt vai atkal sajusties kā „vienas valsts pilsoņiem” (19. pants), nevis svešiniekiem Baznīcā?
Kad kāds ir palīdzējis jums justies kā svēto līdzpilsonim, nevis svešiniekam? Kā jūs esat palīdzējuši kādam citam justies līdzīgi?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Efeziešiem 2:20–22. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas, saskaņā ar Pāvila mācību, ir Baznīcas pamats.
Kādu patiesu principu Pāvils māca šajos pantos par Tā Kunga Baznīcas uzbūvi? (Lai gan studenti varētu izteikties dažādi, tiem būtu jāatpazīst šāds princips: Tā Kunga Baznīca ir celta uz apustuļu un praviešu pamata, un Jēzus Kristus ir tās stūrakmens.)
Kas ir stūrakmens? (Liels akmens, kas tiek ielikts pamatu stūrī, lai nostiprinātu un stabilizētu visu celtni.)
Attēls
stūrakmens
Uzzīmējiet vienkāršu stūrakmens attēlu, kur stūrakmens savieno divas sienas.
Kādēļ Jēzus Kristus ir Baznīcas galvenais stūrakmens? Saskaņā ar 21. pantu, kas notiek ar Baznīcu, pateicoties šim stūrakmenim?
Kā pravieši un apustuļi kalpo par pārējo Baznīcas pamatu?
Kā šis pamats nodrošina Baznīcas stabilitāti un pasargā to no velna uzbrukumiem?
Pāvils pauž savas vēlmes attiecībā uz Efezas svētajiem
Veiciet kopsavilkumu par Efeziešiem 3:1–16, paskaidrojot, ka Pāvils sludināja par Jēzu Kristu un mācīja, ka caur Viņu citticībnieki var kļūt par Israēla tautas līdzmantiniekiem (6. pants) un saņemt Dieva apsolījumus.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Efeziešiem 3:14–19. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko vēl Pāvils vēlējās, lai svētie iepazītu un sajustu.
Saskaņā ar šiem pantiem, ko Pāvils vēlējās, lai svētie iepazītu un sajustu?
Uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Apustuļi un pravieši cenšas palīdzēt Dieva bērniem iepazīt un sajust Jēzus Kristus mīlestību.
Izlieciet apskatei Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma attēlu no žurnāla Ensign vai Liahona jaunākā vispārējās konferences izdevuma.
Kā mūsdienu apustuļi un pravieši cenšas palīdzēt Dieva bērniem iepazīt un sajust Jēzus Kristus mīlestību?
Kā apustuļu un praviešu mācības ir palīdzējušas jums iepazīt un sajust Jēzus Kristus mīlestību?
Noslēgumā dalieties ar savu liecību par stundā apspriestajiem principiem un aiciniet studentus rīkoties saskaņā ar minēto patiesību.
„Efeziešiem 2:8–10 Pāvils izskaidroja sakarību starp labvēlību, ticību un labiem darbiem. Galu galā glābšana nāk caur Jēzus Kristus, nevis mūsu pašu nopelniem. Pāvils nodēvēja Jēzus Kristus sekotājus par Dieva darbu, kas „Kristū Jēzū radīti labiem darbiem” (Efeziešiem 2:10). Tas liek uzsvaru uz Tā Kunga darbu, nevis mūsu pašu veikumu un māca, ka mūsu spēja — darīt labus darbus — izriet no pārmaiņām, kas notiek mūsos caur Jēzus Kristus labvēlību, kad mēs vēršamies pie Viņa ticībā (skat. arī 1. korintiešiem 15:10 un Filipiešiem 2:13).” (New Testament Student Manual (Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata 2014. g.), 425. lpp.).
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma skaidro:
„Glābšana visās tās formās, veidos un pakāpēs nāk caur Dieva labvēlību. Tas nozīmē, ka, pateicoties Dieva Tēva mīlestībai, žēlsirdībai un labvēlībai, Viņš ir iedibinājis tādu ieceri un pestīšanas sistēmu, kas nodrošina „cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”. (Mozus 1:39.) Saskaņā ar šo ieceri, Viņš sūtīja pasaulē Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai Tas pienestu bezgalīgo un mūžīgo Izpirkšanas upuri. …
Tādējādi cilvēki tiek glābti vienīgi caur labvēlību, ja ar to tiek domāta augšāmcelšanās, un caur labvēlību un paklausību, ja ar to tiek domāta mūžīgās dzīves iegūšana. Evaņģēlija ieceres mērķis ir glābt cilvēkus celestiālajā valstībā, tādēļ Pāvils māca par glābšanu, kas pieejama caur labvēlību, ticot, paklausot, pieņemot Kristu un ievērojot baušļus. Tādēļ Nefijs raksta: „Mēs zinām, ka tā ir Dieva labvēlība, ka mēs topam izglābti pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam.” (2. Nefija 25:23.) Un Moronijs raksta: „Nāciet pie Kristus un topiet pilnveidoti Viņā, un noraidiet jebkādu bezdievību; un, ja jūs noraidīsit jebkādu bezdievību un mīlēsit Dievu ar visu savu spēku, prātu un sirdi, tad Viņa labvēlība ir pietiekama jums, lai ar Viņa labvēlību jūs varētu būt pilnīgi Kristū.” (Moronija 10:32.)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 2:498–499.)
Runājot par Baznīcas uzbūvi, elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma teic:
„Jaunās Derības dienās, Mormona Grāmatas dienās un mūsdienās šie pilnvarotie veido patiesās Baznīcas pamatu, izvietojoties ap galveno stūrakmeni un gūstot spēku no „mūsu Pestītāja klints, kas ir [Jēzus] Kristus, Dieva Dēls” (Helamana 5:12). … Šāds pamats, kas balstās uz Kristu, ir sniedzis un sniegs aizsardzību dienās, „kad velns sūtīs savus stipros vējus, jā, savas bultas virpuļvējā, jā, kad visa viņa krusa un viņa spēcīgā vētra gāzīsies pār jums”.” („Prophets, Seers, and Revelators”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov., 7. lpp.)
Frāze „kopā salaista” Efeziešiem 2:21 parāda svarīgu mācību par vienotību Baznīcā. Akmeņi, no kuriem tiek veidota celtne, nekad nav pilnīgi vienādi, daudzi no tiem ir dažāda izmēra un formas. Taču šie akmeņi tiek cieši „salaisti kopā”, veidojot vienu ēku. Tāpat arī Baznīcas locekļi nav pilnīgi vienādi, taču tiek cieši „salaisti kopā”, veidojot Tā Kunga Baznīcu.