Jēzus turpināja Savu Kalna sprediķi. Viņš mācīja, ka ir taisnīgi jāziedojas pareizo iemeslu dēļ, un uzsvēra, ka tas jādara, lai labpatiktu mūsu Debesu Tēvam. Vēl Viņš deva Saviem mācekļiem norādījumu — vispirms dzīties pēc Dieva valstības.
Glābējs māca Saviem mācekļiem darīt taisnīgus darbus
Paņemiet līdzi uz stundu mazas balviņas (piemēram, konfektes). Kad studenti ienāk klasē un jūs redzat, ka viņi paveic ko labu (piemēram, izņem savus Svētos Rakstus, laipni sasveicinās ar citiem vai palīdz plānot svētbrīdi), pasniedziet viņiem balvu un paziņojiet klasei par viņu labo darbu. Daži studenti varētu atkārtot savu vienaudžu labos darbus, lai saņemtu paši savu balvu. Turpiniet apbalvot studentus, līdz ir laiks sākt stundu.
Stundas sākumā pajautājiet, kāpēc viņi darīja labos darbus, par kuriem viņus apbalvojāt. Paskaidrojiet, ka saskaņā ar Mateja 6. nodaļu Glābējs turpināja Savu Kalna sprediķi un mācīja par dažādiem motīviem, kas cilvēkiem liek darīt taisnīgus darbus. Kad studenti pēta Mateja 6. nodaļu, aiciniet viņus meklēt principus, kas viņiem var palīdzēt rīkoties taisnīgi pareizu iemeslu dēļ.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 6:1–2. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas, saskaņā ar Glābēja teikto, ir nepareizs motīvs taisnīgai rīcībai. (Norādiet, ka mīlestības dāvanas ir reliģiskas ziedošanās darbi, piem., rūpes par nabadzīgajiem.)
Saskaņā ar šiem pantiem, kāpēc daži cilvēki dod mīlestības dāvanas?
Kā Glābējs nosauca šos cilvēkus? (Jūs varat norādīt, ka grieķu valodas vārds, kas tulkojumā skan „liekuļi”, attiecas uz tādiem cilvēkiem, kas izliekas.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „tiem jau ir sava alga”?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 6:3–4. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs mācīja par to, kā Viņa mācekļiem ir jādara taisnīgi darbi.
Kāpēc, jūsuprāt, Tas Kungs vēlas, lai Viņa mācekļi kalpotu „slepenībā”?
Ko taisnīgu darbu veikšana slepenībā liecina par cilvēka motivāciju? (Viņš vai viņa vēlas labpatikt Debesu Tēvam un kalpot citiem, nevis pievērst cilvēku uzmanību.)
Ko Glābējs apsolīja tiem, kas veic taisnības darbus pareizu iemeslu dēļ?
Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja mācībām par ziedošanās darbiem? (Palīdziet studentiem atpazīt šo principu: Ja mēs ziedojamies, lai labpatiktu Debesu Tēvam, nevis lai gūtu citu cilvēku uzmanību, Viņš mums atmaksās atklāti. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko jums nozīmē tas, ka Debesu Tēvs mums atmaksās atklāti?
Nozīmējiet studentus strādāt pāros. Palūdziet vienam studentam katrā pārī izlasīt Mateja 6:5–6 un otram studentam izlasīt Mateja 6:16–18. Aiciniet katru studentu meklēt piemēru, kuru Glābējs izmantoja, lai ilustrētu principu, ka mums jāveic taisnības darbi, lai labpatiktu Debesu Tēvam. Aiciniet studentus dalīties atrastajā ar savu pārinieku. Tad pavaicājiet audzēkņiem:
Saskaņā ar šīm divām rakstvietām, kādas reliģiskas paražas, atbilstoši Jēzus uzsvērumam, jāveic slepenībā?
Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka publiskas lūgšanas nav sliktas tikai tāpēc, ka nenotiek slepenībā. Lūgšana un citi reliģiski paradumi var notikt publiski, ja vien tie ir sirsnīgi un ar patiesu ziedošanos.
Saskaņā ar pantiem, kurus studējāt, kāpēc liekuļi lūdz un gavē?
Jūs varat paskaidrot, ka frāzes „saīguši” un „dara savus vaigus nejaukus” 16. pantā attiecas uz indivīdiem, kas ar ārējām izpausmēm pievērš citu cilvēku uzmanību savam gavēnim.
Atsaucieties vēlreiz uz principu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles. Aiciniet studentus domāt par kādu gadījumu, kad viņi ir veikuši ziedošanās rīcības, — piemēram, lūguši vai gavējuši —, lai labpatiktu Debesu Tēvam. Aiciniet viņus apdomāt, kādā ziņā viņi jutās svētīti par savu sirsnīgo lūgšanu. Jūs varat palūgt dažus studentus dalīties, kādas svētības viņi ir saņēmuši, ja viņi jūtas ērti to darīt.
Apkopojiet Mateja 6:7–15, paskaidrojot, ka Glābējs deva norādījumus un paraugu pareizai lūgšanai. Viņa lūgšanas piemērs ir pazīstams kā Tā Kunga lūgšana. Aiciniet studentus īsi pārskatīt šos pantus, meklējot, ko mēs varam mācīties par lūgšanu no Tā Kunga piemēra. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. (Šo pārrunu laikā jūs varat paskaidrot, ka Tā Kunga brīdinājums no „pļāpāšanas” nav jāuzskata par aizliegumu katrā lūgšanā izmantot vienus un tos pašus vai līdzīgus vārdus. Tas Kungs brīdina arī par to, lai lūgšanas nebūtu mehāniskas, seklas vai bezjēdzīgas. Mūsu lūgšanām vajadzētu būt pazemīgām, izjustām un paustām ticībā.)
Jēzus Kristus māca ļaužu pulkam krāt mantas debesīs
Attēls
dārgumu lāde
Parādiet attēlu, kurā redzama dārgumu lāde. Paskaidrojiet, ka dārgumi ir jebkas, kam ir liela vērtība.
Ko jūs uzskatāt par vērtīgu?
Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 6:19–21. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs mācīja par mantu.
Kādas mantas Glābējs mācīja meklēt Saviem mācekļiem?
Kādas atšķirības, saskaņā ar Glābēja vārdiem, piemīt mantām, kas glabātas uz Zemes, un mantām, kas glabātas debesīs?
Uz tāfeles uzrakstiet:
Mantas — uz Zemes
Mantas — debesīs
Aiciniet studentus nākt pie tāfeles un uz tās uzrakstīt piemērus mantām uz Zemes un mantām debesīs.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 6:22–24 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko Glābējs mācīja par to, kā mēs varam krāt mantu debesīs.
Ko Glābējs mācīja 22.–23. pantā, kas var mums palīdzēt krāt mantu debesīs? (Norādiet, ka Džozefa Smita veiktajā tulkojumā 22. pants skan šādi: „ja tādējādi tava acs būs vērsta tikai uz Dieva godību” . Jūs varat atgādināt studentiem, ka Dieva darbs un godība ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” [Mozus 1:39].)
Ko mēs varam darīt, lai mūsu acis būtu vērstas tikai uz Dieva godību?
Kādu patiesu mācību Glābējs māca 24. panta beigās, kas var palīdzēt mums atcerēties — krāt mantu debesīs? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu patiesu mācību: Mēs nevaram kalpot gan Dievam, gan mantai. Paskaidrojiet, ka vārds manta simbolizē bagātību.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „kalpot” mantai? (Noskaņot mūsu sirdis uz pasaulīgām lietām tā, ka tas ved mūs prom no Dieva.)
Lai ilustrētu patieso mācību, kuru studenti atrada Mateja 6:24, salīmējiet kopā divus dzeršanas salmiņus, savienojot salmiņu galus. Parādiet līdz pusei pilnu ūdens glāzi un ielieciet salmiņus ūdenī tā, lai viens salmiņš ir ūdenī un otrs — ārā no glāzes. Aiciniet kādu studentu padzerties ūdeni, izmantojot salmiņus. (Pārliecinieties, ka students vienlaicīgi sūc no abiem salmiņiem, lai pareizi parādītu mācību.) Tad pavaicājiet audzēkņiem:
Kāpēc tu nevarēji kārtīgi padzerties?
Pavaicājiet pārējiem audzēkņiem:
Ja salmiņi simbolizē mūs, ko varētu simbolizēt ūdens? (Mūsu centienus kalpot Dievam.)
Kāpēc, jūsuprāt, mēs nevaram vienlaicīgi kalpot Dievam un mantai? (Skat. arī Jēkaba v. 1:8.)
Kas mums jāizdara ar salmiņiem, lai varētu padzerties ūdeni? Kā tas ir attiecināms uz mūsu centieniem kalpot Dievam?
Aiciniet studentus pārdomāt savas atbildes uz šādu jautājumu. Jūs varat aicināt studentus pierakstīt savas atbildes savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.
Kādus piemērus savā dzīvē jūs redzat tam, kā pievēršanās pasaulīgumam var novērst jūs no kalpošanas Dievam un debesu mantas krāšanas?
Glābējs deva norādījumus Saviem mācekļiem — vispirms tiekties pēc Dieva valstības
Apkopojiet Mateja 6:25–34, paskaidrojot, ka Glābējs deva norādījumus Saviem mācekļiem — pārāk dedzīgi nenodoties rūpēm par savām pamatvajadzībām. Džozefa Smita veiktais Mateja 6:25–27 tulkojums palīdz mums saprast, ka Glābējs runāja tieši par tiem, kas sludina Viņa evaņģēliju.
Ko Glābējs mācīja Saviem mācekļiem vispirms meklēt savā dzīvē?
Ko Jēzus Kristus apsolīja tiem, kas tiecas celt Dieva valstību (jeb Viņa Baznīcu), nevis iegūt pasaules lietas? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs vispirms tiecamies celt Dieva valstību, tad Viņš mūs svētīs ar to, kas, Viņaprāt, mums ir nepieciešams.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šo patiesību, aiciniet kādu no viņiem skaļi nolasīt šo prezidenta Ezra Tafta Bensona izteikumu:
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
„Mums jāliek Dievs pirmajā vietā mūsu dzīvē — augstāk par visu citu. …
Kad mēs izvirzām Dievu pirmajā vietā, visas pārējās lietas atrod savu vietu vai atkrīt no mūsu dzīves. Mīlestība pret To Kungu nosaka, kam mēs pieķeramies, kā pavadām laiku, ar kādām interesēm aizraujamies un kā nosakām savas prioritātes.
Savā dzīvē mums vajadzētu likt Dievu pāri visam” („The Great Commandment—Love the Lord”, Ensign, 1988. g. maijs, 4. lpp.).
Miniet piemērus, kad jūs esat pieredzējuši Debesu Tēva svētības, tiecoties likt Viņu pirmajā vietā savā dzīvē?
Dalieties savā liecībā par svētībām, kuras mēs saņemam, liekot Debesu Tēvu pirmajā vietā savā dzīvē.
Aiciniet studentus vēlreiz īsi pārdomāt, kā viņi varētu tikt kārdināti — vērst savas sirdis uz pasaulīgām lietām. Mudiniet studentus pierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās kādu konkrētu veidu, kā viņi centīsies likt savu Debesu Tēvu pirmajā vietā savā dzīvē.
Vārds „skaidra” tādā nozīmē, kā lietots šajā pantā, cēlies no grieķu valodas ar nozīmi „pamatots, vesels, patiess, atklāts”. Šī definīcija palīdz mums saprast Glābēja norādījumus par dāvanām, lūgšanām un gavēšanu. Tas viss būtu darāms ar patiesu un neviltotu koncentrēšanos uz mūsu Debesu Tēvu vai saņēmēju. Mēs varētu pārdomāt šādus jautājumus: Kad es dodu nabadzīgajam, vai es ceru godināt Dievu vai pats sevi? Kad es kalpoju Tam Kungam, vai es to daru, lai saņemtu atzinību no Tā Kunga vai no cilvēkiem? Kad es lūdzu publiski, vai es uzrunāju Dievu vai draudzi? (Skat. 2. Nefija 2:30; M&D 88:67–68; Mozus 4:2; Džozefs Smits — Vēsture 1:46) (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014] 29).