Jēzus izdziedināja vīru, kas no dzimšanas bija neredzīgs. Farizeji pratināja šo vīru un padzina viņu no sinagogas, jo viņš atteicās apsūdzēt Kristu grēkošanā par dziedināšanu sabata dienā. Glābējs uzmeklēja šo vīru, un tas pielūdza Jēzu kā Dieva Dēlu.
Jēzus dziedina vīru, kas no dzimšanas bija neredzīgs
Paņemiet uz stundu rakstu no ziņām, kurā ir runāts par kādu, kurš ir saskāries ar grūtībām. Izklāstiet studentiem raksta saturu vai uzrakstiet uz tāfeles tā virsrakstu.
Kādus vēl piemērus jūs esat redzējuši, kad cilvēki ir saskārušies ar grūtībām?
Vērsiet audzēkņu uzmanību uz to, ka daudzi nesaprot, kādēļ Dievs pieļauj, ka pārbaudījumi tik ļoti ietekmē viņu dzīves.
Studējot Jāņa 9:1–5, palūdziet studentiem sameklēt patiesības, kas mums var palīdzēt labāk saprast to, kādēļ Dievs pieļauj, ka grūtības ietekmē mūsu dzīvi.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 9:1–2. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādas bija šī vīra grūtības. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Saskaņā ar 2. pantu, ko mācekļi jautāja, kas varēja būt par iemeslu šī vīra grūtībām?
Paskaidrojiet, ka daudzi cilvēki Glābēja dzīves dienās, kā arī daudzi mūsdienās uzskatīja, ka grūtības, ar kurām cilvēki saskaras, ir viņu pašu vai viņu vecāku grēku rezultāts. (Jūs varētu arī uzsvērt, ka mācekļu jautājums liek noprast par pirmslaicīgās dzīves esamību.)
Vai jūs domājat, ka šis uzskats bija pareizs? Kāpēc — jā, vai kāpēc — nē?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 9:3–5. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāda bija Glābēja atbilde uz to, kāpēc šis vīrs bija neredzīgs.
Kā jūs domājat, ko tas nozīmē, ka „Dieva darbiem vajag parādīties viņā”? (3. pants.)
Kādu patiesību par grūtībām mēs varam mācīties no Glābēja mācībām šajos pantos? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāpauž līdzīga patiesība: Dievs var izmantot mūsu grūtības, lai parādītu Savus darbus un spēku.)
Paskaidrojiet: lai arī var būt daudzi dažādi iemesli, kāpēc mūsu dzīvē ir grūtības, Dievs var izmantot mūsu izaicinājumus, lai palīdzētu sasniegt Savus taisnīgos mērķus.
Aiciniet studentus domāt par kādām grūtībām, ar kurām viņi ir saskārušies vai saskaras tagad. Turpinot studēt Jāņa 9. nodaļu, aiciniet studentus pārdomāt veidus, kādos Dievs var parādīt caur viņiem Savus darbus un spēku viņu grūtībās.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 9:6–7. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Dievs parādīja Savus darbus un spēku caur šī neredzīgā vīra pieredzi.
Kā, jūsuprāt, jutās šis vīrietis, kad pirmo reizi ieraudzīja gaismu?
Kā šī vīra grūtības ļāva citiem būt par lieciniekiem Dieva spēkam?
Šajā stāstā, lai vīrs varētu kļūt redzīgs, viņam vajadzēja mazgāties Ziloas dīķī. Kas jums būtu jādara, lai Dievs varētu parādīt Savus darbus un spēku jūsu dzīvē?
Jēzus uzmeklē vīru, ko farizeji bija padzinuši pēc tam, kad Viņš to bija dziedinājis
Apkopojiet Jāņa 9:8–15, paskaidrojot, ka pēc tam, kad neredzīgais vīrs bija dziedināts, vairāki cilvēki apšaubīja, ka tas bija tas pats vīrietis, kas bija neredzīgs no dzimšanas. Citi gribēja zināt, kā viņš tika dziedināts, un aizveda to pie farizejiem, kas sāka viņu iztaujāt.
Aiciniet studentus patstāvīgi studēt Jāņa 9:14, meklējot, kurā dienā Glābējs dziedināja neredzīgo vīru. Palūdziet kādam studentam dalīties tajā, ko viņš vai viņa atrada.
Kāda, jūsuprāt, bija farizeju reakcija uz to, ka Jēzus dziedināja vīru sabata dienā?
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem skaļi nolasīt Jāņa 9:16–38. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ar kādām vēl grūtībām dziedinātais vīrs saskārās.
Palīdziet studentiem sagatavoties noteikt šajā stāstā principu, atgādinot, ka neredzīgā vīra vecāki tika vesti farizeju priekšā, lai tiktu izjautāti.
Saskaņā ar 22. pantu, kāpēc neredzīgā vīra vecāki vērsās pie sava dēla, lai tas paskaidro, kā viņš kļuva spējīgs redzēt?
Paskaidrojiet, ka „sinagogas kalpoja kā reliģiski un sociāli centri daudzām jūdu kopienām. Sinagogas sniedza pieeju garīgām norādēm un pielūgšanai, kā arī izglītības iespējām un sociālajam statusam. Tāpēc ka sinagogas bija tik cieša jūdu sabiedrības daļa, tikt padzītam no sinagogas nozīmēja vairāk nekā tikai izslēgšanu un vietas zaudēšanu reliģiskajā kopienā. Tas nozīmēja izraidīšanu arī no kultūras un sociālās dzīves. Acīmredzot šie draudi bija tik nopietni, ka tie atturēja neredzīgā vīra vecākus no iesaistīšanās [viņu dēla dziedināšanas] izmeklēšanā” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 230. lpp.).
Saskaņā ar 24. pantu, kādu spiedienu, jūsuprāt, izjuta izdziedinātais vīrs?
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 30.–33. pantu, tostarp izvilkumu no Džozefa Smita Bībeles tulkojuma, Jāņa 9:32, kas ir atrodams 32. panta atsaucē a, meklējot šī vīra atbildi farizejiem.
Kā šis vīrs aizstāvēja Jēzu? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt viņa vārdus 33. pantā.)
Ko šis vīrs zināja par Jēzu Kristu?
Vērsiet audzēkņu uzmanību uz to, ka šis vīrs tika padzīts no sinagogas, jo dedzīgi aizstāvēja cilvēku, kas bija viņu dziedinājis (skat. 34. pantu).
Kāpēc, jūsuprāt, šis vīrs bija gatavs palikt uzticīgs tam, ko viņš zināja par Jēzu Kristu, kaut arī tas nozīmēja padzīšanu no sinagogas?
Atgādiniet studentiem, ka pēc tam, kad šis vīrs bija padzīts no sinagogas, Glābējs viņu uzmeklēja un pajautāja viņam, vai viņš „tic Cilvēka Dēlam” (35. pants). Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Jāņa 9:36–38 un palūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt šī vīra atbildi.
Kas notika ar šī vīra liecību par Jēzu Kristu? (Viņš bija nācis pie atziņas, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.)
Kādus principus mēs varam mācīties no šī vīra par to, kā palikt uzticīgiem tam, ko mēs zinām? (Studenti var sniegt dažādas atbildes, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šādu principu: Paliekot uzticīgiem tam, ko mēs zinām, neskatoties uz pretestību, mūsu liecības kļūs stiprākas. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šo principu, palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Jāņa 12:6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notiek, kad esam palikuši uzticīgi Tam Kungam pēc tam, kad esam piedzīvojuši pretestību mūsu ticībai.
Kāpēc, jūsuprāt, izturot pretestību vai pārbaudījumus mūsu ticībai, mūsu liecības kļūst stiprākas?
Kā jūsu liecība ir tikusi stiprināta, pateicoties pretestībai?
Lai palīdzētu studentiem noteikt vēl vienu principu šajā stāstā, pajautājiet studentiem, cik daudziem ir redzi koriģējošas lēcas (piemēram, brilles vai kontaktlēcas).
Ko šīs lēcas dara ar jūsu redzi?
Kāda bija šī vīra redze pēc tam, kad Jēzus bija viņu dziedinājis?
Kā tika izlabota vai uzlabota šī vīra garīgā spēja — redzēt un saprast Glābēju?
Aiciniet studentus klusi izlasīt Jāņa 9:11, 17, 33, meklējot frāzes, kas raksturo šī vīra vīziju vai izpratni par to, kas bija Jēzus. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. (Viņu atbildēm vajadzētu būt šādām: „cilvēks, kuru sauc Jēzus”, „pravietis” un „Dieva” kalps. Uzrakstiet šīs frāzes uz tāfeles un aiciniet studentus tās atzīmēt savos Svētajos Rakstos.)
Saskaņā ar šīm frāzēm, kas bija noticis ar šī vīra garīgo spēju redzēt? (Tā tika pārveidota un uzlabota. Šīs frāzes atspoguļo šī vīra garīgo briedumu un izpratni par Jēzus patieso identitāti.)
Kāpēc, jūsuprāt, vīzija un izpratne par Glābēju kļuva skaidrāka? (Viņš parādīja ticību, paliekot uzticīgs tam, ko viņš zināja.)
Aiciniet studentus pārlasīt Jāņa 9:36–8, meklējot, kā šis vīrs beigās uzlūkoja Glābēju.
Ko šis vīrs beigās uzzināja par Glābēju? (Viņš saprata, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.)
Cik laba kļuva šī vīra redze?
Aiciniet kādu studentu nolasīt prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem pievērst uzmanību tam, kā prezidents Hanters raksturoja notikušo.
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
„Spēja redzēt tika piešķirta divreiz — vienreiz, lai novērstu iedzimtu defektu [fizisku defektu no dzimšanas], un otrreiz, lai skatītu kungu Kungu, pirms Viņš atgriežas Savā mūžīgajā tronī. Jēzus padarīja dzīvu gan laicīgo, gan garīgo redzi” („The God That Doest Wonders”, Ensign, 1989. g. maijs, 16–17).
Kā šī vīra fiziskās redzes dziedināšana var tikt attiecināta uz viņa garīgā akluma dziedināšanu?
Kādu principu mēs varam mācīties no šī stāsta par to, kas ar mums var notikt tad, ja pielietojam ticību Jēzum Kristum? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Pielietojot ticību Jēzum Kristum, mūsu garīgā redze un sapratne kļūst skaidrāka. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Kāpēc, jūsuprāt, ticības pielietošana ir nepieciešama, lai saskatītu un saprastu garīgās patiesības daudz skaidrāk?
Paskaidrojiet, ka tad, kad šis vīrs ieraudzīja un pielūdza Jēzu kā Dieva Dēlu, netālu stāvēja vairāki farizeji. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Jāņa 9:39–41. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs mācīja par aklumu.
Kā jūs apkopotu to, ko Glābējs mācīja farizejiem?
Paskaidrojiet, ka atbildē uz farizeju jautājumu: „Mēs taču neesam akli?” (40. pants), Glābējs izmantoja metaforu, lai mācītu, ka tiem, kas ir „akli”, — tiem, kas nezināja, kas Viņš ir, — „nav grēka” (Jāņa 9:41). No otras puses, cilvēkiem, kas „redz”, — tiem, kuri bija saņēmuši pietiekami daudz liecību par Glābēju un Viņa dievišķo misiju, ka viņiem būtu bijis jāzina, kas Viņš ir, — būs jāatbild par saviem darbiem. Farizeji bija starp tiem, kas varēja „redzēt”, tāpēc viņu „grēks paliek”. Runājot garīgi, viņi izvēlējās palikt akli, jo nevēlējās atzīt Jēzu kā Dieva Dēlu, neskatoties uz daudzajām liecībām, ko bija saņēmuši” (New Testament Student Manual,231).
Noslēgumā aiciniet studentus apskatīt divus uz tāfeles dotos principus un pārdomāt, kuru no abiem, viņuprāt, viņiem vajadzētu pielietot viņu dzīvēs (viņi var just nepieciešamību pielietot abus principus). Dodiet studentiem laiku ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās to, kā viņi pielietos šo principu. Mudiniet viņus lūgt pēc vadības, kā to paveikt.
Komentāri un skaidrojumi
Jāņa 9:2. „Kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ko Jēzus mācīja Saviem mācekļiem, kad dziedināja neredzīgo vīru:
„Ar šo rīcību, piešķirot neredzīgajam ubagam redzi, Jēzus izteiktā un neapstrīdamā veidā pasludināja Sevi kā (1) Pasaules gaismu un (2) kā paša Dieva Dēlu. Ar šo rīcību Viņš arī apstiprināja mācekļu ticību pirmslaicīgajai dzīvei; apgāza daudzu cilvēku uzskatu, ka fiziskās nepilnības ir pirmslaicīgās dzīves grēku rezultāts; mācīja, ka Viņa darbu Viņam ir uzticējis Tēvs; apliecināja, ka Viņš tiesās pasauli; un mācīja, ka gaismas un patiesības noraidīšana nes nosodījumu” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:479).
Jāņa 9:8–38. Pielietojot ticību Jēzum Kristum, mūsu garīgā redze un sapratne kļūst skaidrāka
Prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, ir mācījis:
„Esiet ticīgi, un jūsu ticība pastāvīgi tiks vairota, jūsu zināšanas par patiesību pieaugs, un jūsu liecība par Glābēju, Augšāmcelšanos un Atjaunošanu būs kā „dzīvā ūdens avots, kas verd mūžīgajai dzīvībai” [Mācības un Derību 63:23, skat. arī Jāņa 4:14; Jer. 2:13]. Tad jūs varēsiet saņemt vadību ikdienas praktiskajiem lēmumiem” („Personal Revelation: The Gift, the Test, and the Promise”, Ensign, 1994. g. nov., 61).
Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
„Izrādiet ticību Glābējam. Centieties uzklausīt Viņa padomu un ievērot Viņa baušļus. Ejot pa šo reizēm nedrošo pasauli, Viņš jūs svētīs un vadīs.
Es jums svinīgi liecinu, ka Jēzus Kristus vada šo — Viņa Baznīcu. Viņš pazīst un mīl jūs personīgi. Ejot ar ticības pilnu paklausību, Viņš jūs svētīs, iedvesmos un vadīs pie lielākām zināšanām un spējām. Es apliecinu, ka Viņš dzīvo” („Acquiring Spiritual Knowledge”, Ensign, 1993. g. nov., 88).