Ievads Jāņa pirmajā vēstulē
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Šajā vēstulē Jānis vērsa uzmanību uz atkritušo Baznīcas locekļu pieaugošo ietekmi uz Baznīcu. Viņš brīdināja svētos izvairīties no tumsas ietekmes un palikt drošībā — evaņģēlija gaismā. Jāņa 1. vēstules studēšana audzēkņiem var palīdzēt labāk atšķirt viltus mācības par Jēzu Kristu, un sekošana Jāņa padomam var viņiem palīdzēt saglabāt sadraudzību ar To Kungu, dzīvojot patiesībā. Turklāt, šīs grāmatas studēšana audzēkņiem var palīdzēt izprast lielo mīlestību, kas Debesu Tēvam ir pret katru no Viņa bērniem, ko Viņš izrādīja, ziedojot Savu Dēlu, Jēzu Kristu, visu cilvēku labā.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
„Kaut arī šo trīs vēstuļu autors nemin sevi vārdā, valoda tik ļoti atgādina apustuli Jāni, ka tiek uzskatīts, ka viņš ir sarakstījis visas trīs vēstules” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Jānis, Cebedeja dēls, Jāņa vēstules”).
Jāņa vēstuļu autors bija Glābēja augšāmcelšanās liecinieks, kas noteikti ir attiecināms uz apustuli Jāni (skat. 1. Jāņa v. 1:1–4; 4:14).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Nav precīzi zināms, kur un kad tika sarakstīta Jāņa pirmā vēstule. Visticamāk, tā tika sarakstīta m. ē. pirmā gadsimta otrajā pusē.
Kaut arī lielāko daļu savas jaunības Jānis pavadīja Palestīnā pēc Jeruzalemes un tās tempļa izpostīšanas 70. gadā m. ē., kristiešiem un jūdiem šī teritorija bija naidīga. Tiek uzskatīts, ka Jānis pameta Palestīnu, lai dzīvotu Efezā savos brieduma gados. Ja tas tā bija, tad Jānis varēja uzrakstīt šo vēstuli Efezā kaut kad starp 70. un 100. gadu m. ē.
Kam un kādēļ tā tika sarakstīta?
Jāņa 1. vēstulē nav norādīts, kam tieši tā ir domāta, bet no rakstītā var secināt, ka Jānis rakstīja ticīgajiem (skat. 1. Jāņa 1:3–4; 2:12–14), iespējams, Āzijā (mūsdienu Turcijā), kur, kā norāda daži vēstures avoti, Jānis, iespējams, dzīvoja un kalpoja m. ē. pirmā gadsimta otrajā pusē.
Šajā laikā viltus skolotāji šajā reģionā bija panākuši starp svētajiem šķelšanos (skat. 1. Jāņa v. 2:18–19, 22, 26; 4:1), un Baznīcā pieauga atkrišana. Īpašu popularitāti guva filozofiskās domāšanas novirziens — docetisms. Docetisms bija lielākas kustības, kas pazīstama kā gnosticisms, daļa. Daudzos gnosticisma novirzienos pamata mācība bija tā, ka gars bija pilnībā labs un matērija, tostarp fiziskais ķermenis, bija pilnībā ļauns.
Gnosticisma sekotāji ticēja, ka glābšanu varēja iegūt — nevis tiekot atbrīvotiem no grēka, bet gan atbrīvojot garu no matērijas, no fiziskā ķermeņa. Viņi arī ticēja, ka glābšanu varēja iegūt caur īpašām zināšanām (gnosis), nevis caur ticību Jēzum Kristum.
Docetisma sekotāji tik pārmērīgi akcentēja Jēzus garīgo dabu, ka noraidīja domu, ka Viņš ieradās uz Zemes miesā. Viņi ticēja, ka Dievs ir neredzams, nemirstīgs, visu zinošs un nemateriāls, un uzskatīja fizisko pasauli un fizisko ķermeni par primitīvu un ļaunu. Tādēļ viņi ticēja: tā kā Jēzus bija dievišķais Dieva Dēls, viņš nevarēja tikt pakļauts cilvēciskajiem ierobežojumiem. Pēc viņu domām, Jēzus Kristus nepiedzima miesā un Viņš neieguva taustāmu ķermeni, neasiņoja, necieta, nenomira vai neatgriezās no mirušajiem augšāmceltā ķermenī, — Viņš tikai šķietami to paveica. Docetisms ir cēlies no grieķu vārda dokeō, kas nozīmē — „šķist” vai „likties”.
Lai arī Jāņa 1. vēstule atspēko šīs viltus mācības, tās turpināja pastāvēt un nostiprinājās starp Baznīcas locekļiem. Šīs un citas viltus mācības ir daļa no tā, kas noveda līdz Lielajai atkrišanai.
Kādas ir šīs grāmatas īpatnējās iezīmes?
Kā viens no sākotnējiem Jēzus Kristus apustuļiem, Jānis bija augšāmceltā Glābēja īpašais liecinieks. Jānis iesāka šo vēstuli, paziņojot, ka viņš personīgi ir redzējis, dzirdējis un pieskāries Jēzum Kristum. Izvēršot šo savu personīgo liecību, Jānis aicināja savus lasītājus uz „sadraudzību … ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu” (1. Jāņa v. 1:3). Jāņa pirmās vēstules centrālā tēma ir mīlestība. Jānis uzsvēra, ka tie, kas saka, ka mīl Dievu, bet nemīl apkārtējos, ir meļi (skat. 1. Jāņa v. 4:20–21).
Satura izklāsts
Jāņa 1. vēstules 1.–3. nodaļā Jānis māca, ka caur paklausību mēs varam iepazīt Dievu, būt sadraudzībā ar Viņu un kļūt Viņam līdzīgi. Pēdējās dienās parādīsies antikristi. Glābēja mīlestība pret mums izpaužas Viņa izpērkošajā upurī.
Jāņa 1. vēstules 4.–5. nodaļā Jānis mudina svētos izvērtēt, vai skolotājs ir no Dieva. Dievs ir mīlestība, un, pateicoties Viņa dižajai mīlestībai pret mums, Viņš sūtīja Savu Dēlu, lai ciestu par mums. Tie, kas mīl Dievu, ievēros Viņa baušļus. Tie, kas tic Jēzum Kristum un ir piedzimuši no Dieva, uzvarēs pasauli.