Tālāk doto notikumu, doktrīnu un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot 2. korintiešiem 8. nodaļu – Efeziešiem 1. nodaļu (24. daļu), nav paredzēts mācīt kā daļu no jūsu stundas. Šajā stundā, ko jūs mācīsiet, vajadzētu koncentrēties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem, apsverot savu studentu vajadzības.
Šajā stundā audzēkņi uzzināja: kad mēs sāksim saprast visu to, ko Glābējs mums devis, mēs vairāk vēlēsimies dot no savas mantas citiem. Studenti arī uzzināja, ka Dievs vēlas, lai mēs būtu gatavi dot pat tad, kad mums, iespējams, nav ko dot. Turklāt studenti uzzināja: ja mēs dosim trūcīgajiem ar priecīgu sirdi, Dievs mūs dāsni svētīs, un, ja atzīsim Dieva dāsnumu, svētot mūs, tas var mums palīdzēt sajust pret Viņu pateicību.
Studenti no Pāvila mācībām par garīgo karu apguva, ka tad, kad mēs kontrolēsim savas domas, paklausot Jēzum Kristum, mēs būsim daudz veiksmīgāki karā pret Sātanu. Studenti no Pāvila mācībām par viņa dzeloni miesā atklāja, ka Tas Kungs atļauj mums pieredzēt vājības un pārbaudījumus, lai mēs mācītos būt pazemīgi. Jēzus Kristus labvēlība ir pietiekama, lai stiprinātu mūs mūsu vājībās, un Tas Kungs ne vienmēr paņem prom mūsu grūtības, taču viņš stiprina mūs, kad mēs uzticīgi tās panesam.
Kad studenti pētīja Pāvila mācības galatiešiem, viņi uzzināja, ka Jēzus Kristus atklāj patieso mācību Saviem praviešiem. Studenti arī uzzināja, ka visi tie, kuri pielieto ticību Jēzum Kristum un stājas evaņģēlija derībā, kļūst kā viens Kristū un kļūst par Dieva mantiniekiem. Viņi saprata, ka tad, kad mēs staigāsim Garā, mēs pārvarēsim kārdinājumus miesā un, ja mēs būsim centīgi, darot labu, mēs gūsim svētības no savas rīcības.
Pāvila mācību efeziešiem pirmajā nodaļā studenti uzzināja, ka Dieva bērni tika iepriekš izredzēti, lai saņemtu evaņģēlija svētības. Viņi arī uzzināja, ka evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā tiks atjaunotas visas agrāko atklāšanas laikmetu zināšanas un ka mēs varam iepazīt Debesu Tēvu caur atklāsmes garu.
Ievads
Apustulis Pāvils mudināja galatiešu svētos atjaunot savu ticību Jēzum Kristum un uzticēties tam, ka glābšana ir iegūstama tikai un vienīgi caur Viņu, nevis caur paklausību Mozus likumam.
Pāvils mudina galatiešu svētos atjaunot savu ticību Jēzum Kristum
Attēls
zīmējums, virves vilkšana
Uzzīmējiet uz tāfeles attēlu ar virves vilkšanu.
Kas ir virves vilkšana? Kā tajā var uzvarēt?
Kādā ziņā mūsu dzīve ir pielīdzināma virves vilkšanai?
Ja studenti to nepiemin, norādiet uz vienu no mūsu dzīves aspektiem, kas ir pielīdzināms virves vilkšanai, — mūsu cīņai pret kārdinājumiem. Aiciniet studentus, pētot Galatiešiem 5. nodaļu, meklēt patiesus principus, kas viņiem var palīdzēt uzzināt, kā uzvarēt cīņā pret kārdinājumu.
Atgādiniet studentiem, ka jūdu kristieši maldināja svētos Galatijā, mācot viņiem to, ka viņiem, lai iegūtu glābšanu, bija nepieciešams dzīvot pēc Mozus likuma un bija jātiek apgraizītiem. Apustulis Pāvils rakstīja par šīm Mozus likuma viltus mācībām kā par „kalpības jūg[u]” (Galatiešiem 5:1).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 5:1. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, pēc Pāvila teiktā, to, kas atbrīvo no kalpības jūga.
Kas atbrīvo no šī kalpības jūga?
Rezumējiet Galatiešiem 5:2–15, paskaidrojot, ka Pāvils pārmācīja galatiešu svētos par to, ka viņi bija tik viegli ietekmējami un aizvilināmi projām no Jēzus Kristus evaņģēlija brīvības un tā vietā atgriezās pie Mozus likuma jūga. Tad viņš paskaidroja, ka tāpēc, ka Kristus sekotāji bija atbrīvoti no Mozus likuma jūga, tas nenozīmēja to, ka viņi varēja brīvi nodoties grēkam.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 5:16–17. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, par kādiem diviem konkurējošiem spēkiem Pāvils runāja.
Par kādiem diviem konkurējošiem spēkiem Pāvils runāja?
Tāfeles centrā uzzīmējiet tabulu, novelkot vertikālu līniju pa vidu attēlam ar virves vilkšanu. Virs attēla ar virves vilkšanu vienā pusē uzrakstiet — Staigājiet Garā, un otrā pusē uzrakstiet — Ļaujieties miesas kārībām.
Ko nozīmē — „staigā[t] Garā” (Galatiešiem 5:16)? (Dzīvot Svētā Gara klātbūtnes cienīgu dzīvi un sekot Tam.)
Uz ko varam attiecināt „miesas kārību” (Galatiešiem 5:16)? (Uz grēka kārdinājumiem.)
Kāpēc šie tiek uzskatīti par konkurējošiem spēkiem?
Kādu principu mēs varam mācīties no Galatiešiem 5:16 par to, kā mēs varam pārvarēt miesas kārdinājumus? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāatpazīst šim līdzīgs princips: Kad mēs staigāsim Garā, mēs pārvarēsim miesas kārdinājumus. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera Melvina Dž. Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Lūdziet klases audzēkņus apdomāt eldera Balarda uzdoto jautājumu.
Attēls
Elders Melvins Dž. Balards
„Visi uzbrukumi, ko dvēseles ienaidnieks pret mums vērsīs, lai mūs sagūstītu, būs caur miesu. … Viņš mēģinās mums piekļūt caur miesas kārībām, tieksmēm un vēlmēm. Visa palīdzība, kas nāk no Tā Kunga, lai sniegtu mums atbalstu šajā cīņā, nāks caur garu, kas dzīvo šajā mirstīgajā ķermenī. Tātad šie divi varenie spēki darbojas mūsos caur šiem diviem kanāliem.
Kā tev sokas šajā cīņā? … Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Vislielākais konflikts, kas jebkad būs jebkuram vīrietim vai sievietei (mani neinteresē, cik gan daudz viņiem var būt ienaidnieku), būs cīņa pašiem ar sevi” („Struggle for the Soul”, New Era, 1984. g. marts, 35. lpp.).
Lūdziet studentus apdomāt, kurā no virves pusēm viņi pašreiz atrodas un kurš no spēkiem uzvar viņu dzīvē.
Sadaliet audzēkņus grupās pa diviem vai trim cilvēkiem. Vienai pusei grupu nozīmējiet kopā skaļi izlasīt Galatiešiem 5:19–21, meklējot, kādas ir sekas tam, kad mēs „[padodamies] miesas kārībām”. Aiciniet otru pusi kopā skaļi izlasīt Galatiešiem 5:22–23, meklējot, kādas ir sekas tam, kad mēs staigājam Garā. Kad viņi būs pabeiguši lasīt, aiciniet vienu studentu no katras grupas atbilstošajā ailē uz tāfeles uzrakstīt vienu no viņu atrastajām atbildēm. Aiciniet viņus turpināt pierakstīt savas atbildes, līdz tabula atspoguļos to, ko minēja Pāvils. Jūs varētu atnest uz klases nodarbību vārdnīcu un aicināt kādu studentu uzmeklēt visus grūti saprotamos vārdus.
Saskaņā ar Galatiešiem 5:21, ko Pāvils mācīja par to, kas notiks ar cilvēkiem, kuri padosies „miesas darbi[em]” (Galatiešiem 5:19)?
Saskaņā ar Galatiešiem 5:22–23, kādi augļi jeb rezultāts norāda uz to, ka kāds staigā Garā? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patieso principu: Gara augļi ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos.)
Atsaucieties uz to tabulas pusi, kurā ir uzrakstīti Gara augļi.
Kādēļ šīs svētības ir vērts iegūt?
Zem tabulas uzzīmējiet lielu bultu, kura būtu vērsta uz to tabulas daļu, kurā ir nosauktas miesas kārības. Lūdziet studentus iztēloties, ka šajā iedomātajā virves vilkšanā mēs ļaujamies virzīties tuvāk miesas kārībām.
Kas notiek ar Gara augļiem, kad mēs padodamies miesas kārībām? (Mēs sākam zaudēt Gara augļus.)
Nodzēsiet bultu un uzzīmējiet vēl vienu bultu, kas būtu vērsta uz Gara augļiem. Lūdziet studentiem iztēloties, ka tagad mēs ļaujamies virzīties uz šo pusi.
Kas notiek ar miesas darbiem, kad mēs staigājam Garā? (Tie pārstāj būt par daļu no mūsu dzīves.)
Aiciniet studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās par gadījumu, kad viņi sajutuši vai pieredzējuši vienu no šiem Gara augļiem. Lūdziet viņus aprakstīt to, ko viņi toreiz darīja, lai staigātu Garā. Kad viņi ir pabeiguši, aiciniet dažus studentus dalīties pierakstītajā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 5:24–25. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, ko Jēzus Kristus mācekļi cenšas darīt ar miesas kārībām.
Ko Jēzus Kristus mācekļi cenšas darīt ar miesas kārībām? (Sist tās krustā jeb izslēgt tās no savas dzīves.)
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai vēl centīgāk staigātu Garā. Mudiniet viņus sekot saņemtajiem pamudinājumiem, lai viņi varētu izbaudīt Gara augļus.
Aiciniet studentus domāt par mainīgajām pasaules vērtībām, likumiem un viedokļiem. Kā mēs varam zināt, kas ir pareizi un kas ir nepareizi pasaulē, kurā idejas pastāvīgi mainās? Apustulis Pāvils deva padomu svētajiem un palīdzēja viņiem saprast, ko Tas Kungs mums ir nodrošinājis, lai mēs neaizrautos ar pasaules viltus filozofijām. Paskaidrojiet: kad viņi turpinās studēt Pāvila rakstus nākamajā nedēļā, viņi atradīs atbildes uz šiem jautājumiem: Kā bērniem jāizturas pret saviem vecākiem? Kas, pēc Pāvila teiktā, varēs „dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas” (Efeziešiem 6:16)?