Trešajā dienā pēc Jēzus Kristus nāves eņģeļi pie kapa paziņoja par Viņa Augšāmcelšanos dažām sievietēm. Dzirdot sievietes par to stāstām, daži no mācekļiem apšaubīja Glābēja Augšāmcelšanās iespējamību. Divi mācekļi devās uz Emavu un, neatpazīstot augšāmcelto Kungu, runāja ar To visu ceļu. Jēzus vēlāk parādījās Saviem apustuļiem un citiem, parādot Savu augšāmcelto ķermeni, un uzdeva tiem sludināt grēku nožēlošanu un būt par Viņa lieciniekiem.
Eņģeļi paziņo sievietēm, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies
Parādiet daļu no video „Jesus Is Laid in a Tomb” no sērijas The Life of Jesus Christ Bible Videos,, apturot [video], pirms eņģeļi runā ar sievietēm (laika atzīme — 0:00–2:27). Šis video ir pieejams vietnē LDS.org.
Ja nevarat parādīt video, aiciniet studentus iedomāties, ka viņi ir bijuši pie kapa, kad Jēzus tur tika guldīts, un redzējuši, kā ieejai priekšā tika aizvelts akmens. Palūdziet viņus iedomāties, kādas viņiem būtu bijušas domas un sajūtas, tur esot. Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 24:1–4. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs aicināja mūs darīt, lai mēs tiktu svētīti ar mūžīgajām bagātībām.
Pēc video parādīšanas vai 1.–4.panta izlasīšanas, pajautājiet:
Ko sievietes atrada pie kapa?
Kā jūs būtu reaģējuši, ja jūs būtu redzējuši eņģeļus pie atvērta kapa?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 24:5–8. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko eņģeļi teica sievietēm. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Apkopojiet Lūkas 24:9–10, paskaidrojot, ka sievietes atstāja kapu un pastāstīja mācekļiem, ko viņas bija redzējušas un dzirdējušas.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Lūkas 24:11 un lūdziet pārējos meklēt, kāda bija apustuļu reakcija uz sieviešu teikto. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Paskaidrojiet, ka, dzirdot sieviešu sacīto, Pēteris un Jānis aizskrēja līdz kapenēm un redzēja, ka Jēzus ķermenis bija pazudis (skat. Lūkas 24:12; Jāņa 20:1–4).
Augšāmceltais Kungs runā ar diviem mācekļiem pa ceļam uz Emavu
Aiciniet studentus padomāt par laiku, kad viņiem, tāpat kā mācekļiem šajā stāstā, ir bijušas grūtības ticēt kādam evaņģēlija aspektam.
Paskaidrojiet, ka Lūkas 24:13 mēs uzzinām, ka divi mācekļi pameta Jeruzālemi „tai pašā dienā” un gāja apmēram 6–7.5 jūdzes (10–12 kilometrus) „uz kādu pilsētiņu, … vārdā Emava”. Mācīšanās par viņu pieredzi pa ceļam uz Emavu var palīdzēt mums uzzināt, kā stiprināt mūsu liecības par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Lūkas 24:14–17 un lūdziet pārējos meklēt, kas pievienojās šiem diviem mācekļiem viņu ceļā.
Kas pievienojās mācekļiem viņu ceļā?
Kāpēc mācekļi neatpazina Jēzu? (Paskaidrojiet, ka vārds turētas [16. pantā] nozīmē — aizturētas vai aizklātas.)
Parādiet video „Christ Appears on the Road to Emmaus” (3:32) no sērijas The Life of Jesus Christ Bible Videos, kas pieejams LDS.org. Palūdziet studentiem saskatīt, ko mācekļi iemācījās no Jēzus, kad viņi ar To gāja, nepazīdami, kas Viņš ir. Pirms parādīt video, paskaidrojiet, ka video redzamais dialogs ir no Lūkas 24:17–33, lai studenti, ja viņi vēlas, varētu sekot līdzi Svētajos Rakstos. (Ja jūs nevarat parādīt video, aiciniet studentus pa kārtai nolasīt šos pantus.)
Uzsveriet, ka šajā video mēs nevaram dzirdēt, ko Jēzus mācīja mācekļiem, iedams kopā ar tiem. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa Lūkas 24:27, un lūdziet pārējiem meklēt, ko Jēzus mācīja mācekļiem.
Ko Jēzus mācīja mācekļiem? Ko Jēzus izmantoja, lai mācītu par Sevi?
Saskaņā ar Lūkas 24:32, kā Glābēja mācības no Svētajiem Rakstiem ietekmēja šos divus mācekļus?
Ko nozīmē, ka mācekļu sirdis dega viņos (skat. Lūkas 24:32)? (Svētais Gars liecināja tiem, ka Svēto Rakstu mācības par Jēzu ir patiesas.)
Aiciniet studentus pārdomāt, ko mācekļi varēja iemācīties, Jēzum izmantojot Rakstus, lai viņus mācītu, nevis vienkārši atklājot, kas Viņš ir. Jūs varētu aicināt dažus studentus padalīties ar savām pārdomām.
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kāda ir ietekme mūsu pašu Svēto Rakstu studēšanai? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Studējot Svētos Rakstus, mēs pieaicinām Svēto Garu, kas mums var mācīt par Jēzu Kristu.)
Atskaitot degšanu mūsu sirdīs, kā vēl jūs varētu aprakstīt, ko mēs varam pieredzēt, kad Svētais Gars liecina par Jēzu Kristu?
Palūdziet studentiem atrast rakstvietu Svētajos Rakstos, kas ir palīdzējusi viņiem sajust, kā Svētais Gars māca tiem par Jēzu Kristu. Aiciniet studentus dalīties ar savām rakstvietām no Svētajiem Rakstiem un to, kādu ietekmi viņi ir jutuši? Arī jūs varētu dalīties ar kādu rakstvietu no Svētajiem Rakstiem, kas ir palīdzējusi jums.
Lai gan ir svarīgi lasīt Jauno Derību semināra ietvaros, atgādiniet studentiem, ka vēl svarīgāk ir studēt Svētos Rakstus tā, lai Svētais Gars var stiprināt mūsu liecības par Glābēju.
Izdaliet [katram studentam] pa grāmatzīmei, kur rakstīts šāds eldera D. Toda Kristofersona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikums (vai lūdziet studentus uzrakstīt šo izteikumu uz tukšas grāmatzīmes):
Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 59. stunda
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Visu Svēto Rakstu galvenais nolūks ir piepildīt mūsu dvēseli ar ticību Dievam Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum. …
… Ticība nāk ar Svētā Gara liecību mūsu dvēselei, Garam runājot ar garu, kad mēs dzirdam vai lasām Dieva vārdu. Un ticība nostiprinās, kad mēs turpinām baudīt Dieva vārdu. …
… Studējiet Rakstus rūpīgi, nesteidzīgi. Apdomājiet tos un lūdziet par tiem. Raksti ir atklāsme, un tie sniegs papildu atklāsmi” (D. Tods Kristofersons, „Svēto Rakstu svētība”,Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 34.–35. lpp.).
Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Kristofersona izteikumu. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot veidus, kā viņi varētu uzlabot savu Svēto Rakstu studēšanu.
Aiciniet studentus uzstādīt mērķi — studēt Svētos Rakstus tā, lai pieaicinātu Svēto Garu, lai tādējādi palielinātu viņu ticību Jēzum Kristum un zināšanas par Viņu. Jūs varētu ieteikt, lai viņi uzraksta šo mērķi grāmatzīmes otrā pusē, lai tas kalpotu kā atgādinājums, kamēr viņi studē Rakstus.
Jēzus parādās Saviem mācekļiem un parāda viņiem Savu augšāmcelto ķermeni
Aiciniet divus studentus iznākt klases priekšā ar viņu Svēto Rakstu grāmatām, lai palīdzētu lomās izspēlēt ainiņu par to, kā misionāri pieiet pie kāda cilvēka durvīm. Lieciet viņiem pieklauvēt. Tēlojiet, ka atverat durvis, un sveiciniet viņus. Palūdziet, lai viņi stādās priekšā. Kad viņi to izdarījuši, pasakiet kaut ko šādu:
„Man ir jautājums. Daudz cilvēku, ko pazīstu, netic dzīvei pēc nāves. Daži no viņiem apgalvo, ka tic Jēzum Kristum, bet netic, ka Viņš tika augšāmcelts fiziskā ķermenī. Viņi saka, ka Viņš turpināja dzīvot tikai kā gars. Kam jūs ticat saistībā ar Jēzus Kristus Augšāmcelšanos?”
Dodiet studentiem laiku apdomāt atbildi uz šo jautājumu.
Vērsiet viņu uzmanību, ka Lūkas 24:36–39 ir prasmīgas pārzināšanas rakstvieta, kas var palīdzēt mācīt par Jēzus Kristus augšāmcelšanos šī vārda tiešajā nozīmē. Sniedziet šīs rakstvietas kontekstu, paskaidrojot, ka mācekļi, kas ar Jēzu kopā gāja uz Emavu, nekavējoties atgriezās Jeruzālemē un atstāstīja savu pieredzi apustuļiem un citiem sekotājiem (skat. Lūkas 24:33–35). Kamēr viņi runāja, parādījās Glābējs (skat. 36. pantu).
Aiciniet vienu no studentiem, kurš palīdzēja lomu spēlēs, nolasīt Lūkas 24:36–39. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot pierādījumu tam, ka Jēzus bija augšāmcēlies — šī vārda tiešajā nozīmē, un Viņam ir ķermenis no miesas un kauliem.
Attēls
Jēzus rāda Savas brūces
Ko Jēzus aicināja Savus mācekļus darīt, lai tie saprastu, ka Viņš ne mazākajā mērā nebija gars, bet ka Viņam bija fizisks ķermenis. (Apsveriet iespēju parādīt attēlu Jēzus rāda Savas brūces [Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, 2009. g., nr. 60; skat. arī LDS.org].)
Kā jums šķiet, kā jūs justos, ja jūs būtu klāt brīdī, kad Kristus parādījās Saviem mācekļiem?
Pasakieties studentiem, kas palīdzēja lomu spēlē, un palūdziet viņus apsēsties. Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 24:40–43. Lūdziet pārējos sekot līdzi, meklējot, ko vēl Jēzus darīja, lai parādītu, ka Viņam ir taustāms (vai fizisks), augšāmcelts ķermenis.
Ko vēl Jēzus darīja, lai parādītu, ka Viņam ir augšāmcelts ķermenis?
Kādas mācības mēs varam apgūt no šiem pantiem? (Studenti var atklāt dažādas mācības, taču noteikti uzsveriet šo: Jēzum Kristum ir augšāmcelts ķermenis no miesas un kauliem. Uzrakstiet šo doktrīnu uz tāfeles.)
Kādēļ ir svarīgi izprast un ticēt šai mācībai?
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo izteikumu:
„Pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, visi cilvēki tiks augšāmcelti — glābti no fiziskās nāves (skat. 1. kor. 15:22). Augšāmcelšanās ir gara apvienošanās ar ķermeni pilnīgā, nemirstīgā stāvoklī, kas vairs nepakļaujas slimībai vai nāvei (skat. Almas 11:42–45)).” …
„Izpratne un liecība par augšāmcelšanos var dot jums cerību un perspektīvu, kad jūs sastopaties ar dzīves grūtībām, pārbaudījumiem un uzvarām. Jūs varat rast mierinājumu pārliecībā, ka Glābējs dzīvo un ka caur Viņa veikto Izpirkšanu „Viņš sarauj nāves saites, ka kaps neuzvarēs un ka nāves dzelonis tiks aprīts cerībā uz godību” (Almas 22:14).” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes, 2005. g., 13. lpp.).
Kādi ir daži no pārbaudījumiem, kurus var palīdzēt izturēt cerība par mūsu pašu augšāmcelšanos?
Palūdziet dažus studentus liecināt par Glābēja Augšāmcelšanos un paskaidrot, kāpēc mācība par Augšāmcelšanos ir tiem svarīga.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 24:44–53. Lūdziet pārējos audzēkņus klausīties Glābēja vārdos tā, it kā viņi būtu bijuši starp tiem mācekļiem, kas bija ar Viņu, un padomāt, kuras mācības viņiem būtu bijušas visnozīmīgākās. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās pārdomās par mācībām, kas ietvertas šajos pantos.
Noslēgumā lieciniet par patiesajām mācībām, kuras esat pārrunājuši.
Lai palīdzētu studentiem iegaumēt Lūkas 24:36–36, sadaliet audzēkņus četrās grupās. Katrai grupai nozīmējiet savu pantu no šīs rakstvietas un aiciniet studentus katrā grupā darboties kopā, lai iegaumētu nozīmēto pantu. Pēc dažām minūtēm aiciniet katru grupu nodeklamēt pantus pareizā secībā. Jūs varētu aicināt studentus nodeklamēt pantus atkārtoti stundas laikā, līdz visa rakstvieta kļūst labi zināma ikvienam.
Lūkas norāda, ka vienpadsmit apustuļiem bija grūti noticēt sievietēm, kuras liecināja par to, ka Jēzus ir augšāmcēlies no kapa. Kaut arī atsevišķi cilvēki bija tikuši īslaicīgi atdzīvināti no mirušajiem, bet beigās tie atkal nomirtu kā mirstīgie, Jēzus Kristus bija pirmais Augšāmceltais. Prezidents Gordons B. Hinklijs paskaidroja:
„Tas nekad iepriekš nebija noticis. Bija bijusi tikai nāve bez cerības. Tagad bija mūžīgā dzīvība. Vienīgi Dievs to varēja izdarīt. Jēzus Kristus Augšāmcelšanās bija Viņa dzīves un misijas galvenais notikums. Tas bija Izpirkšanas dzegakmens. Viņa dzīvības upuris visu cilvēku labā nebūtu pilnīgs bez Viņa piecelšanās no kapa, ar stingru pārliecību par augšāmcelšanos iespēju visiem, kas staigājuši un zemes.
No visām uzvarām cilvēces vēsturē, neviena nav tik diža, neviena nav tik visaptveroša savā ietekmē, neviena — ar tik bezgalīgām sekām kā krustā sistā Kunga uzvara, kurš cēlās augšā no kapa tajā Pirmo Lieldienu rītā.
Tie, kas bija liecinieki šim notikumam, visi, kas redzēja un dzirdēja, un runāja ar Augšāmcelto Kungu, liecināja par šī, dižākā no visiem brīnumiem, patiesumu. Viņa sekotāji cauri gadsimtiem dzīvoja un mira, vēstīdami par šī dievišķā notikuma patiesumu.
Tiem visiem mēs pievienojam savu liecību, ka Tas, kurš mira pie krusta Golgātā, cēlās no jauna brīnumainā godībā kā Dieva Dēls, dzīvības un nāves Pavēlnieks” („Special Witnesses of Christ,” Ensign, 2001. g. apr., 15. lpp. vai Liahona, 2001. g. apr., 16.–17. lpp.).
Lūkas 24:36–43. „Garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam”
Elders Tads R. Kalisters, kurš kalpoja Septiņdesmito prezidijā, par kļūdaino ideju, ka Glābēja Augšāmcelšanās bija īslaicīga, izteicās šādi:
„Pēc Glābēja Augšāmcelšanās Viņš parādījās Saviem apustuļiem un teica: „Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.” (Lūkas 24:39). Daži ir izteikušies, ka tā bija īslaicīga fiziskā parādīšanās, un, kad Viņš uzkāpa debesīs, Viņš atmeta Savu fizisko ķermeni un atgriezās pie Sava gara ķermeņa. Taču Svētie Raksti vēsta, ka tas nebija iespējams. Pāvils mācīja: „Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu” (Romiešiem 6:9). Citiem vārdiem sakot, kopš Kristus tika augšāmcelts, Viņa ķermenis vairs nekad nevarētu tikt atdalīts no Viņa gara; citādi Viņš piedzīvotu nāvi — sekas, kas, pēc Pāvila teiktā, nebija vairs iespējamas pēc Viņa Augšāmcelšanās” („Džozefs Smits — Atjaunošanas pravietis”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 35. lpp.).
