Kad Jēzus uzzināja par Jāņa Kristītāja nāvi, Viņš vēlējās palikt vienatnē, taču Viņam sekoja daudzi cilvēki. Viņš pret tiem izjuta līdzjūtību, dziedināja viņu slimos un brīnumainā veidā pabaroja vairāk nekā piecus tūkstošus no viņiem. Tajā vakarā Jēzus pa jūras virsu devās pie Saviem mācekļiem, kuri Galilejas jūrā cīnījās ar spēcīgu vētru.
Jēzus meklē vientulību un vēlāk pabaro vairāk nekā piecus tūkstošus cilvēku
Palūdziet studentiem padomāt, kad viņi ir izjutuši lielas skumjas. Palūdziet viņiem atcerēties, ko viņi darīja, lai tās izturētu un pārvarētu.
Kādos veidos cilvēki cenšas izturēt un pārvarēt bēdas?
Aiciniet studentus, pētot Mateja 14. nodaļu, pievērst uzmanību tam, kā viņi var izturēt un pārvarēt bēdas, pārbaudījumus un šaubas.
Apkopojiet Mateja 14:1–11, paskaidrojot, ka savas jaunās sievas (Hērodijas) mudināts, ķēniņš Hērods netaisnīgi apcietināja Jāni Kristītāju. Kad viņa sievas meita (Salome) dejoja viņa priekšā, Hērods publiski apsolīja, ka viņš tai „došot visu, ko tā lūgšot” (Mateja 14:7). Meita apspriedās ar savu māti un lūdza Jāņa Kristītāja galvu, kā rezultātā Hērods lika nocirst Jānim Kristītājam galvu.
Atgādiniet studentiem, ka Jānis Kristītājs bija Jēzus Kristus draugs un radinieks un bija Dieva izredzēts pravietis, kuram bija jāsagatavo Mesijas ceļš.
Iedomājieties, ka esat Jāņa Kristītāja tuvi draugi. Ko jūs būtu darījuši, dzirdot par viņa netaisnīgo nāvi?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:12–13 un aiciniet studentus pievērst uzmanību tam, ko Jēzus darīja, uzzinot par Jāņa nāvi.
Ko Jēzus darīja, kad Viņš uzzināja par Jāņa nāvi? (Jūs varat paskaidrot, ka „attāla, tukša vieta” nozīmē vientuļu vietu [skat. Marka 6:31 ].)
Kas notika, kad Jēzus centās palikt vienatnē?
Kā jūs justos, ja jums būtu bēdīgi un jūs vēlētos palikt vienatnē, bet citi tiektos pēc jūsu uzmanības?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:14. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot izmanību tam, ko darīja Jēzus, redzot daudzos ļaudis, kuri Viņam seko.
Kādu piemēru mums deva Glābējs, lai, piedzīvojot bēdas, mēs tam varētu sekot? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šādu principu: Izrādot līdzjūtību pret citiem pat tajos brīžos, kad izjūtam skumjas, mēs sekojam Jēzus Kristus piemēram.)
Kādēļ ir grūti izrādīt līdzjūtību citiem, kad ciešam paši?
Kā līdzjūtības izrādīšana citiem var mums palīdzēt, kad ciešam paši?
Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks ir piedzīvojis lielas bēdas, taču spējis izrādīt līdzjūtību pret citiem? Kā palīdz kalpošana citiem cilvēkiem?
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mateja 14:15–21. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Jēzus turpināja izrādīt līdzjūtību daudzajiem ļaudīm. (Piezīme: Brīnums, par kuru rakstīts Mateja 14:15–21, tiks dziļāk pārrunāts stundā, kad tiks apskatīts Marka 6:35–44.)
Kā Jēzus turpināja izrādīt līdzjūtību pret cilvēkiem, kuri bija Viņam sekojuši?
Lai palīdzētu studentiem apdomāt, kādos apstākļos viņi, sekojot Jēzum Kristum, varētu piedzīvot šaubas un bailes, palūdziet diviem studentiem nolasīt tālāk sniegtās situācijas:
Kāda jauna sieviete jūtas bezspēcīga, noraugoties, kā viņas māte cieš no nāvējošas slimības. Viņa sāk apšaubīt, vai Debesu Tēvs zina par sāpēm, ko pārcieš viņas ģimene. Viņa ļoti vēlas ticēt Dievam, bet viņu sāk pārņemt šaubas.
Kāds jaunietis nesen ir pievienojies Baznīcai. Daudzi no viņa iepriekšējiem draugiem atklāti kritizē viņa lēmumu pievienoties Baznīcai. Viņš sāk domāt, vai viņam vajadzētu turpināt būt aktīvam un uzticīgam Baznīcas loceklim.
Kādās vēl situācijās cilvēki var piedzīvot šaubas vai bailes, cenšoties sekot Jēzum Kristum?
Aiciniet studentus, studējot atlikušo Mateja 14. nodaļu, pievērst uzmanību patiesajām mācībām, kas viņiem var palīdzēt pārvarēt bailes, šaubas un vilšanos.
Apkopojiet Mateja 14:22, paskaidrojot, ka Glābējs Saviem mācekļiem lika ar laivu doties uz Galilejas jūras otru krastu, kamēr Viņš atlaidīs ļaudis. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:23. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kur devās Jēzus, tiklīdz Viņš atlaida ļaudis. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:24–25 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ka notika, kamēr mācekļi šķērsoja Galilejas jūru.
Kas notika ar mācekļiem, kamēr viņi šķērsoja Galilejas jūru?
Ko nozīmē vārdi „pūta pretvējš”? (24. pants.) (Tas pūta pretēji viņu galamērķa virzienam.)
Saskaņā ar 23. pantu, bija jau vakars, kad Jēzus kalnā bija viens un mācekļi šķērsoja Galilejas jūru. Attālums, kas bija jāšķērso pa jūru, bija apmēram astoņus kilometrus garš un labā laikā to varētu šķērsot divās līdz trīs stundās.
Saskaņā ar 25. pantu, kad Glābējs nāca pie mācekļiem, staigājot pa jūras virsu? (Vārds „gaiļos” nozīmē, ka tas bija laikā no 3:00 līdz 6:00 no rīta.)
Apmēram cik ilgi mācekļi bija cīnījušies ar vēju, lai šķērsotu jūru? (Apmēram 9 līdz 12 stundas.)
Aiciniet studentus izlasīt Marka 6:47–48, meklējot papildus informāciju, ko par šo notikumu sniedza Marks. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.
Vai Jēzus no grūtībām varēja ātrāk pasaudzēt mācekļus? Kāda mērķa dēļ Viņš ļāva mācekļiem kādu laiku cīnīties, pirms viņi tika atbrīvoti?
Kādu patiesību mēs varam mācīties par savām cīņām, ņemot vērā šos pantus par mācekļiem, kuri centās šķērsot jūru? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot šāda patiesība: Lai gan Dievs ne vienmēr mūs pasargā no mūsu grūtībām, Viņš zina, ko mēs piedzīvojam, un Savā laikā nāk mums palīgā.)
Kādu labumu mēs varam gūt, ja kādu laiku paši cīnāmies ar grūtībām, nevis nekavējoties tiekam no tām atbrīvoti ar Tā Kunga palīdzību?
Kā apziņa, ka Tas Kungs zina par mūsu grūtībām, stiprina mūsu ticību Viņam pat tad, kad Viņš uzreiz no tām mūs neatbrīvo?
Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi nakts vidū atrodas zvejas laivā, cīnoties ar spēcīgu vēju un viļņiem vairāku stundu garumā, un tad ieraudzīt, ka kāds iet pa jūras virsu.
Ko jūs domātu vai justu, ja būtu šādā situācijā?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:26–27 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko darīja mācekļi, ieraugot Jēzu.
Ko mācekļi darīja, ieraugot Jēzu?
Ko Jēzus teica par viņu bailēm?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:28 un aiciniet studentus pievērst uzmanību tam, ko Pēteris vēlējās darīt, izdzirdot Tā Kunga balsi.
Ko Pēteris vēlējās darīt, izdzirdot Tā Kunga balsi?
Novietojiet klases priekšā attēlu ar Jēzu un aiciniet studentus iztēloties, ka viņi ir Pētera vietā, kurš atrodas laivā. Palūdziet diviem studentiem pēc kārtas nolasīt Mateja 14:29–30. Pēc katra izlasītā panta, pajautājiet studentiem, ko viņi varētu domāt vai just, ja būtu Pētera vietā.
Kāpēc Pēteris sāka grimt?
Ko šajā stāstā pieminētais vējš un viļņi varētu simbolizēt mūsu dzīvēs, novedot pie bailēm un šaubām?
Ko mēs varam mācīties no Pētera pieredzes par to, kā izvairīties no bailēm un šaubām? (Studenti var sniegt dažādas atbildes, bet pārliecinieties, ka viņi saprot, ka, koncentrējoties uz Jēzu Kristu un saglabājot ticību Viņam, mēs pārvarēsim bailes un šaubas.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu un aiciniet pārējos studentus ieklausīties, kādas briesmas mūs var piemeklēt, ja mēs nesaglabājam ticību Tam Kungam:
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
„Es nešaubīgi ticu — ja vien mēs kā indivīdi, ģimenes, sabiedrība un tautas varētu pievērst savu skatu Jēzum, arī mēs, līdzīgi kā Pēteris, uzvaroši staigātu pāri „neticības viļņu vāliem, bezbailīgi pretojoties šaubu vējiem”. Taču, ja mēs novērsīsimies no Tā, kuram mums būtu jātic (jo tas ir tik viegli un šis pasaulīgais kārdinājums ir tik vilinošs), ja mēs pievērsīsimies nevis Tam, kurš mums var palīdzēt un mūs glābt, bet gan apkārtējo apstākļu briesmīgajai, postošajai un niknajai varai, mēs nenovēršami nogrimsim konfliktu, ciešanu un izmisuma jūrā.” („The Beacon in the Harbor of Peace”, Ensign, 1992. g. nov., 19. lpp.)
Kā, jūsuprāt, mēs varam „pievērst savu skatu” Jēzum Kristum, kā to sākumā darīja Pēteris?
Kad jūs esat pieredzējuši, ka kāda cilvēka ticība Jēzum Kristum ļauj viņam izvairīties no bailēm vai šaubām?
Lieciniet, ka, „pievēršot savu skatu” Jēzum Kristum un saglabājot ticību Viņam, mēs iegūsim cerību un drosmi, lai pārvarētu grūtības. Aiciniet studentus apdomāt, kādas pārmaiņas viņi varētu veikt savās dzīvēs, lai vēl vairāk pievērstos un saglabātu ticību Jēzum Kristum, un lieciet izvirzīt mērķi, lai paveiktu šīs pārmaiņas.
Paskaidrojiet, ka, tāpat kā Pēterim, arī mums kādreiz var trūkt ticības Jēzum Kristum un mēs varam padoties bailēm, šaubām un zaudēt drosmi.
Attēls
Kristus staigā pa ūdens virsu
Parādiet attēlu ar Jēzu Kristu, kurš staigā pa ūdens virsu (skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 43; skat. arī LDS.org). Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:30–32.
Saskaņā ar 30. pantu, ko Pēteris darīja, saprotot, ka grimst?
Ko mēs varam mācīties no šī apraksta attiecībā uz to, ko Tas Kungs darīs, ja mēs lūgsim Viņa palīdzību, kad mūsu ticība kļūs vāja? (Studenti var izteikties dažādi, bet viņiem būtu jāsaprot šāds princips: Meklējot Dieva palīdzību tad, kad mūsu ticība kļūst vāja, Viņš kliedē mūsu bailes un šaubas.)
Kā Dievs kliedē mūsu bailes un šaubas?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 14:33 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko darīja mācekļi pēc tam, kad Jēzus un Pēteris bija iekāpuši laivā.
Apkopojiet Mateja 14:33–36, paskaidrojot, ka pēc šī notikuma Jēzus un Viņa mācekļi turpināja savu ceļu un ieradās tālajā Galilejas krastā. Kad cilvēki uzzināja, ka ir ieradies Jēzus, tie veda pie Viņa cilvēkus, kuri cieta no slimībām. Daudzi tika dziedināti, tikai pieskaroties Viņa drēbju vīlei.
Noslēgumā mudiniet studentus izmantot to, ko viņi iemācījās šajā stundā, rīkojoties saskaņā ar gūto iedvesmu.
Kad mēs sagaidām, ka Tas Kungs dos ātru risinājumu mūsu problēmām, mēs nespējam saskatīt dziļāku nozīmi tam, kāpēc Viņš novilcina Savu palīdzību. Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, stāstīja par personīgu pārbaudījumu, ar ko viņš saskārās, nesaņemot no Tā Kunga ātru risinājumu:
„Kaut arī es toreiz cietu, — atskatoties atpakaļ, es esmu pateicīgs, ka manai problēmai nebija ātrs atrisinājums. Fakts, ka es biju spiests vērsties pie Dieva pēc palīdzības gandrīz ik dienu vairāku gadu periodā, man patiešām iemācīja, kā lūgt un kā saņemt atbildes uz lūgšanu, un pavisam praktiskā veidā man iemācīja ticēt Dievam. Es iepazinu savu Glābēju un savu Debesu Tēvu tādā veidā un pakāpē, kas citādi nevarētu notikt vai kas prasītu daudz vairāk laika. … Es iemācījos paļauties uz To Kungu no visas sirds. Es iemācījos staigāt kopā ar Viņu katru dienu.” („Give Us This Day Our Daily Bread” [Baznīcas izglītības sistēmas garīgais vakars, 2011. g. 9. janv.], LDS.org).
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, par to, ka Glābējs apzinājās Savu mācekļu smago cīņu, šķērsojot Galilejas jūru vētras laikā, mācīja:
„Atrodoties kalna galā, kur Viņš lūdzās, Jēzus redzēja, ka Viņa mīļotie draugi ir briesmās un grūtībās, meklējot drošību Galilejas jūras rietumu krastā. … Viņš par viņu bēdīgo stāvokli zināja drīzāk ar Gara spēku, nevis redzēja savām acīm, jo viņi bija vairāk nekā sešus, iespējams, pat astoņus līdz desmit kilometrus tālu prom. …
… Astoņās vai desmit stundās viņi bija nobraukuši mazāk nekā sešus kilometrus no krasta.
Viņi bija lielās briesmās. Pat stiprākie vīrieši nevar bezgalīgi pretoties bangojošiem viļņiem un pieaugošam vētras spēkam jūrā. Bija jau gaiļi, laiks starp trijiem un sešiem no rīta. Jēzus viņus atstāja grūtībās un smagās pūlēs, līdz viņu spēki bija izsīkuši. Un tad Viņš nāca viņus glābt” (skat. Bruce R. McConkie, (The Mortal Messiah, 4. sēj., [1979.–1981. g.], 2:358–359).