Pirms Glābējs cieta Ģetzemanē, Viņš teica Savu dižo Starpnieka lūgšanu. Viņš lūdza par to, lai Viņa mācekļi un visi Viņa sekotāji iepazītu Debesu Tēvu un iemantotu mūžīgo dzīvi, un Viņš lūdza, lai viņi būtu viens ar Viņu un Viņa Tēvu.
Aiciniet studentus nosaukt slavenus cilvēkus, par kuriem tie kaut ko zina. Tad aiciniet viņus nosaukt cilvēkus no savas dzīves, kurus viņi pazīst vislabāk.
Ar ko atšķiras zināšanas par kādu cilvēku un šī cilvēka pazīšana?
Kas ir nepieciešams, lai kādu patiešām iepazītu?
Kurus dažus cilvēkus jums būtu svarīgi iepazīt labāk? Kāpēc?
Paskaidrojiet, ka Glābējs mācīja par to, cik svarīgi ir iepazīt Debesu Tēvu un Viņu. Studējot Jāņa 17. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesus principus, kas viņiem palīdzēs iepazīt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.
Lai palīdzētu studentiem saprast Jāņa 17. nodaļas kontekstu, vērsiet viņu uzmanību uz laika sprīdi, kad Glābējs un Viņa mācekļi bija paēduši pēdējās vakariņas, un starp to brīdi, kad viņi iegāja Ģetzemanes dārzā, Jēzus teica lūgšanu, kas tradicionāli pazīstama kā Starpnieka lūgšana. Viena no vārda aizlūgt nozīmēm ir runāt ar kādu citas personas vārdā. Šajā gadījumā Jēzus Kristus runāja ar Debesu Tēvu Savu mācekļu vārdā, lūdzot par to, lai viņi varētu iemantot mūžīgo dzīvi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 17:1–3. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Glābējs raksturoja mūžīgo dzīvi.
Kā Glābējs raksturoja mūžīgo dzīvi?
Pamatojoties uz 3. pantu, kā jūs izteiktu principu, kas paskaidrotu to, kas mums ir jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi? (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi saprot: lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mums ir jāiepazīst Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē pazīt Dievu, lūdziet kādam studentam nolasīt šādu eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Viena lieta ir zināt par Dievu, bet pavisam cita — Viņu pazīt. Mēs uzzinām par Viņu, kad mācāmies, ka Viņš ir būtne, pēc kuras tēla mēs esam radīti, kad mācāmies, ka Dēls ir Sava Tēva atspulgs, kad mācāmies, ka gan Tēvam, gan Dēlam piemīt konkrētas, detalizēti raksturotas īpašības un vara. Taču mēs Viņus pazīstam, runājot par mūžīgās dzīves iemantošanu, kad baudām un piedzīvojam to pašu, ko Viņi. Pazīt Dievu nozīmē — domāt, kā Viņš domā, just, kā Viņš jūt, iemantot tādu pašu spēku, kāds ir Viņam, saprast patiesības, kuras Viņš saprot, un darīt to, ko Viņš dara. Tie, kas pazīst Dievu, kļūst Viņam līdzīgi un dzīvo tā, kā Viņš, kas ir mūžīgā dzīve” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:762).
Ar ko Tēva un Dēla pazīšana atšķiras no vienkāršām zināšanām par Viņiem?
Kāpēc cilvēks nevar iemantot mūžīgo dzīvi, nepazīstot Dievu Tēvu un Jēzu kristu?
Kā mēs varam iepazīt Tēvu un Dēlu?
Rezumējiet Jāņa 17:4–5, paskaidrojot, ka Glābējs atskaitījās Savam Tēvam par to, ka bija paveicis darbu, ko Viņa Tēvs bija Viņam uzdevis paveikt. Viņš lūdza Savu Tēvu piešķirt Viņam to pašu godību, kāda Viņam bija pirmslaicīgajā dzīvē.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 17:6–8. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Viņa mācekļi bija darījuši, lai iepazītu Glābēju.
Ko mācekļi bija darījuši, lai iepazītu Glābēju? (Varat mudināt studentus atzīmēt 8. pantā frāzes: „tos uzņēmuši”, „patiesi atzinuši” un „ticējuši”.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 17:9. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, par kuriem cilvēkiem konkrēti Glābējs lūdza.
Par kuriem cilvēkiem Glābējs lūdza, gatavodamies veikt Izpirkšanu?
Kāpēc, jūsuprāt, apustuļi varēja gūt labumu no tā, ka dzirdēja Glābēju aizlūdzam par viņiem.
Uzrakstiet Jāņa 17:11–18 uz tāfeles. Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus izstudēt šos pantus ar savu partneri, meklējot, par ko Jēzus lūdza Savu mācekļu vārdā. Varat aicināt studentus atzīmēt, ko ir atraduši. Pēc pietiekami ilga laika lūdziet vairākus studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Vērsiet audzēkņu uzmanību uz to, ka Glābējs minēja, ka Viņa mācekļi turpinās dzīvot pasaulē, kas bija ļauna un kas viņus neieredzēja.
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties 14.–16. pantā par dzīvošanu pasaulē kā Jēzus Kristus mācekļiem? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesu principu: Esot Jēzus Kristus mācekļiem, mums ir jābūt pasaulē, bet nav jābūt no pasaules.)
Kā jums šķiet, ko nozīmē būt pasaulē, taču nebūt no pasaules?
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Baznīcā mēs bieži sakām: „Esiet pasaulē, bet neesiet no pasaules.” …
Iespējams, mums ir jācitē iepriekš minētais izteiciens … kā divas atsevišķas pamācības. Pirmkārt, „esiet pasaulē”. Iesaistieties, esiet informēti. Centieties būt saprotoši un iecietīgi un novērtējiet dažādību. Sniedziet nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, kalpojot un iesaistoties tās aktivitātēs. Otrkārt, „neesiet no pasaules”. Nesekojiet nepareiziem ceļiem un vairieties no pielāgošanās tam vai tā pieņemšanas, kas nav pareizs. …
Baznīcas locekļiem ir jāietekmē vairāk, nekā jātiek ietekmētiem. Mums ir jāstrādā, lai aizturētu grēka un ļaunuma vilni, nevis pasīvi jāļaujas tikt tā aizskalotiem. Mums katram ir jāpalīdz atrisināt problēmu, nevis no tās jāizvairās vai tā jāignorē” („Televīzijas ietekme”, Ensign, 1989. maijs, 80. lpp.).
Kāpēc Tas Kungs vēlas, lai mēs paliktu šajā pasaulē, taču nebūtu no šīs pasaules?
Aiciniet studentus kopā ar savu partneri apdomāt piemērus tam, kā kāds var būt pasaulē, taču nebūt no šīs pasaules šādās situācijās:
Skolā
Draugu lokā
Internetā
Pēc pietiekami ilga laika lūdziet vairākus studentus dalīties savos piemēros. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē par to, kad viņi vai kāds, ko viņi pazīst, atbilstoši rīcībā pauda, ka ir šajā pasaulē, taču nav no šīs pasaules.
Aiciniet studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās vienu konkrētu veidu, kā viņi centīsies labāk sekot Glābējam, būdami šajā pasaulē, taču nebūdami no šīs pasaules.
Glābējs lūdz par visiem cilvēkiem, kas pieņem Viņa evaņģēliju
Aiciniet kādu studentu iznākt priekšā un izdarīt kaut ko tādu, ar ko viņš nosmērēs rokas (piemēram, notīrīt tāfeles tīrītājus vai traukā ar zemi sameklēt kādu priekšmetu). Mudiniet studentu, veicot šo uzdevumu, nesasmērēt savas rokas.
Pēc tam, kad students ir paveicis šo uzdevumu, lūdziet viņu parādīt savas rokas pārējiem audzēkņiem.
Kā šis uzdevums var līdzināties mūsu centieniem būt šajā pasaulē, taču nebūt no šīs pasaules? (Neskatoties uz mūsu labākajiem centieniem, mēs nevaram palikt pilnīgi tīri no pasaulē mītošajiem grēkiem un ļaunuma.)
Ja mēs nevarētu tikt attīrīti no saviem grēkiem, kādas būtu mūsu galīgās sekas? Kāpēc? (Mēs tiktu nošķirti no Dieva uz mūžiem, jo nekas netīrs nevar mājot Viņa klātbūtnē [skat. 1. Nefija 15:33–34].)
Pateicieties studentam un lūdziet viņu apsēsties savā vietā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 17:20–23. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, par ko Jēzus Kristus lūdza.
Par ko Jēzus Kristus lūdza? (Varat studentiem ieteikt 20.–23. pantā atzīmēt vārdu viens katru reizi, kad tas tiek pieminēts.)
Kas mums dod iespēju kļūt vienotiem ar Tēvu un Dēlu? (Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas svētības, ko mēs iegūstam, ievērojot Viņa baušļus, un Svētā Gara dāvana.)
Uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesu principu: Nākot pie Jēzus Kristus un saņemot Viņa Izpirkšanas svētības, mēs varam kļūt vienoti ar Tēvu un Dēlu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Angļu valodas vārda Atonement (Grēku izpirkšana) nozīme ir pašsaprotama: at-one-ment — atšķirtu vai atsvešinātu lietu savienošana” („The Atonement of Jesus Christ”, Ensign, 2008. g. marts, 34.–35. lpp.).
Ņemot vērā to, ko jūs zināt par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, kāpēc jūs vēlaties būt vienoti ar Viņiem?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija. Lūdziet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, kādas svētības saņems tie, kuri cenšas būt vienoti ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Mums ir cītīgi jācenšas ne tikai uzzināt par Mācītāju, bet jācenšas, kā Viņš ir aicinājis, būt vienotiem ar Viņu (skat. Jāņa 17:21). …
… Nākotne būs bēdu un grūtību pilna. Taču pateicoties mierinošajām, personīgajām attiecībām ar Dievu, mums tiks dāvāts miers un drosme” („That We Might Know Thee”, Ensign, 1999. g. janv., 2., 5. lpp.).
Lieciniet par to, cik svarīgi ir iepazīt Jēzu Kristu un Debesu Tēvu un censties būt vienotiem ar Viņiem.
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi var darīt, lai labāk iepazītu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu un stiprinātu attiecības ar Viņiem.
Aiciniet studentus pierakstīt savas domas savās studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus, kuri ir gatavi, dalīties savās pārdomās un izjūtās ar pārējiem.
Lai palīdzētu studentiem iegaumēt Jāņa 17:3, aiciniet viņus visu nākamo nedēļu nēsāt sev līdzi prasmīgi pārzināmās rakstvietas kartīti ar šo rakstvietu. Mudiniet viņus pārlasīt šo rakstvietu un vingrināties tās citēšanā no galvas, kad vien rodas tāda iespēja. Varat ieteikt, lai viņi pamēģina nocitēt šo rakstvietu no galvas kādam ģimenes loceklim un paskaidro tās nozīmi. Dažu nākamo dienu laikā, stundas sākum, aiciniet studentus atskaitīties par viņu sekmēm rakstvietas iegaumēšanā.
Lai iepazītu Tēvu un Dēlu, mums ir nepieciešama pareiza sapratne par to, kas Viņi ir. Daudzi domā, ka Dievs un Dievības locekļi ir neizprotami, taču tā ir viltus mācība.
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja:
„Dižākā patiesība, kas ir zināma cilvēkiem, ir tāda, ka debesīs ir Dievs — bezgalīgs un mūžīgs, ka Viņš ir visa radītājs, uzturētājs un glabātājs, ka Viņš radīja mūs un zvaigžņotās debesis un izveidoja, un iedibināja glābšanas ieceri, saskaņā ar kuru mēs varam attīstīties un pilnveidoties, un kļūt Viņam līdzīgi. Uz Viņu attiecināmā patiesība ir tā, ka Viņš ir mūsu Debesu Tēvs, ka Viņam ir ķermenis no miesas un kauliem, tikpat taustāms kā cilvēkam, ka Viņš burtiski ir persona un ka tad, ja mēs ticam Viņam un ievērojam Viņa likumus, mēs varam iemantot paaugstināšanu, kāda ir Viņam. Šī ir visdižākā patiesība un visbrīnišķīgākais princips, kāds cilvēkiem ir zināms” („The Seven Deadly Heresies” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1980. g. 1. jūnijā], 7. lpp., speeches.byu.edu).
Šķiet, ka Jēzus Kristus vārdus „pazušanas dēls” attiecināja uz Jūdu Iskariotu, kurš tobrīd jau bija pametis Jēzu un pārējos vienpadsmit apustuļus, lai nodotu Jēzu samaitātajiem jūdu vadītājiem. Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma norādīja: „Jūda …, iespējams, nebija pazušanas dēls tādā nozīmē, ka būtu nolādēts uz visiem laikiem, bet tādā nozīmē, ka bija Sātana dēls jeb sekotājs šajā dzīvē. Skat. Mat. 26:21–25” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:765).
Jāņa 17:20–23. „Tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs”
Kaut arī Jēzus Kristus sāka Savu Starpnieka lūgšanu, lūdzot par mācekļiem, kas bija ar Viņu, Viņš turpināja Savu lūgšanu, ietverot arī visus tos, kas Viņam ticēs „caur viņu vārdiem”. Tā Kunga Baznīcas locekļi iepazīs Jēzu Kristu caur apustuļu liecībām un mācībām. Tas mums palīdz saprast to, cik svarīgi mūsdienās ir studēt Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma mācības. Vārds tiem22. pantā attiecas uz apustuļiem un uzticīgiem Baznīcas locekļiem, kas ir studējuši viņu mācības un ir saskaņā ar tām, kā tās ir saskaņā ar Dieva Dēlu. Lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā mēs varam kļūt „pilnīgi viens” (Jāņa 17:23), skat. Mācības un Derību 76:69.