Mīļotais Jānis pierakstīja svarīgas mācības, kas saistītas ar Jēzus Kristus lomu pirmslaicīgajā dzīvē. Jānis Kristītājs arī liecināja par Jēzu Kristu un Viņu kristīja. Jēzus Kristus aicināja citus Viņu iepazīt.
Sadaliet studentus pa pāriem. Pie tāfeles pielieciet attēlu ar Jēzu Kristu. Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi runā ar kādu, kurš par Jēzu Kristu gandrīz neko nezina. Palūdziet vienam studentam katrā pārī minūti pastāstīt otram studentam par Jēzu, iedomājoties, ka viņš par Viņu zina ļoti maz. Pēc šī uzdevuma palūdziet dažiem studentiem, kuriem tika mācīts par Kristu, padalīties ar pārējiem studentiem, ko viņiem mācīja pārinieki.
Īsumā pastāstiet par Jāņa evaņģēliju, paskaidrojot, ka apustulis Jānis pierakstīja to, ko viņš gribēja, lai svētie zinātu par Jēzu Kristu. Jānis bija liecinieks daudziem notikumiem, par kuriem viņš rakstīja. Lielākā daļa teksta Jāņa evaņģēlijā nav atrodama Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijos, kas tika uzrakstīti, lai palīdzētu ebrejiem un citticībniekiem noticēt, ka Jēzus bija Mesija un cilvēces Glābējs. Pretēji tam, Jānis rakstīja īpaši tiem, kuri jau ticēja, ka Jēzus ir Kristus.
Studentiem pētot Jāņa 1. nodaļu, aiciniet viņus pievērst uzmanību patiesībai par Glābēju, kas var stiprināt viņu ticību un liecību par Jēzu Kristu.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefa Smita Jāņa 1:1–12 tulkojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedī). Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi. Lieciet viņiem pievērst uzmanību patiesībai, ko Jānis mācīja par Jēzu Kristu.
Kādu patiesību mēs uzzinām par Jēzu Kristu no šiem pantiem? (Patiesība, ko studentiem vajadzētu saprast, — Jēzus Kristus iesākumā bija kopā ar Dievu. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles, blakus Glābēja attēlam.)
Ko tas nozīmē, ka Jēzus iesākumā bija kopā ar Dievu? (Paskaidrojiet, ka vārds „iesākumā” attiecas uz pirmslaicīgo dzīvi. Jēzus Kristus bija Tēva Pirmdzimtais garā [skat. M&D 93:21], Viņš līdzinājās Dievam, atrodoties to garu vidū, kuri sapulcējās, „pirms pasaule bija” [Ābrahāma 3:22–24], un Viņš tika Tēva izraudzīts no sākuma [skat. Mozus 4:2].)
Palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefa Smita Jāņa 1:3 tulkojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedī) un aiciniet studentus pievērst uzmanību papildus principiem, ko Jānis mācīja par Jēzu Kristu.
Ko vēl Jānis mācīja par Jēzu Kristu? (Studentiem vajadzētu saprast tālāk sniegtās mācības būtību: Jēzus Kristus radīja visas lietas. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles, blakus Glābēja attēlam.)
Paskaidrojiet, ka Jēzus Kristus radīja debesis un Zemi Tēva vadībā un ka Viņš radīja neskaitāmas pasaules (skat. Mozus 1:33). Tomēr Debesu Tēvs pataupīja „divus radīšanas notikumus” Sev: visu garu radīšanu (tai skaitā Jēzus Kristus radīšanu) un Ādama un Ievas fizisko ķermeņu radīšanu (Brūss R. Makonkijs, A New Witness for the Articles of Faith [1985. g.], 63. lpp.; skat. arī Mozus 2:27).
Palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefa Smita Jāņa 1:4–5 tulkojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedī). Aiciniet studentus pievērst uzmanību tam, kā Jānis aprakstīja Jēzu un Viņa evaņģēliju.
Kā Jānis aprakstīja Jēzu un Viņa evaņģēliju?
Ko tas nozīmē, ka „Viņā bija evaņģēlijs”? (Jēzus Kristus ir labā vēsts, evaņģēlija iemiesojums.)
Paskaidrojiet, ka apustulis Jānis tālāk mācīja par Jāni Kristītāju. Palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefa Smita Jāņa 1:6–10 tulkojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedī). Aiciniet studentus pievērst uzmanību tam, ko Jānis Kristītājs paziņoja par Jēzu Kristu. Palūdziet studentiem atstāstīt, ko viņi ir izlasījuši.
Kādu mācību apustulis Jānis māca par Jēzu 9.–10. pantā? (Studentiem vajadzētu saprast tālāk sniegtās mācības būtību: Jēzus Kristus ir pasaules gaisma. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles, blakus Glābēja attēlam.)
Kādā ziņā Jēzus Kristus ir pasaules gaisma? (Skat. M&D 88:5–13.)
Apkopojiet Džozefa Smita Jāņa 1:11–18 tulkojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedī), paskaidrojot, ka Jānis Kristītājs liecināja, ka visi, kuri ticēs Jēzum Kristum, iegūs nemirstību un mūžīgo dzīvi.
Pastāstiet, ka mēs izmantojam vārdus, lai sazinātos un izpaustu savas domas, jūtas un idejas citiem.
Kādā ziņā „Vārds” ir piemērots apzīmējums Jēzum Kristum?
Paskaidrojiet arī to: ja nebūtu Džozefa Smita tulkojuma, Jāņa 1:18 tiktu pārprasts, jo tajā ir apgalvots, ka neviens cilvēks nekad nav redzējis Dievu Tēvu. Palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefa Smita Jāņa 1:19 tulkojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedī).
Sadaliet studentus tajos pašos pāros, kādos viņi bija, veicot uzdevumu stundas sākumā. Palūdziet studentam katrā pārī vienu minūti pastāstīt savam pāriniekam par Jēzu Kristu, izmantojot mācības, ko studenti uzzināja no Džozefa Smita Jāņa 1:1–19 tulkojuma (skat. Svēto Rakstu ceļvedī). Pēc tam pajautājiet:
Kāpēc būtu svarīgi zināt šīs mācības par Jēzu Kristu?
Jānis Kristītājs liecina par Jēzu Kristu un Viņu krista
Apkopojiet Džozefa Smita Jāņa 1:20–28 tulkojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedī), paskaidrojot, ka ebreji sūtīja priesterus pie Jāņa Kristītāja, lai uzzinātu, vai viņš ir Mesija. Jānis paskaidroja, ka viņa uzdevums ir liecināt par Mesiju, kurš kristīs ar uguni un Svēto Garu. Nākamajā dienā Jānis Kristītājs ieraudzīja Jēzu, kuru viņš bija kristījis.
Palūdziet kādam studentam piecelties kājās un nolasīt Jāņa Kristītāja teiktos vārdus no Džozefa Smita Jāņa 1:29–33 tulkojuma tā, it kā viņš būtu Jānis Kristītājs (skat. Svēto Rakstu ceļvedī). Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi un pievērst uzmanību tam, ko Jānis Kristītājs vēlējās, lai cilvēki zinātu par Jēzu Kristu.
Vērsiet uzmanību uz Jēzus Kristus attēlu un uz patiesajām mācībām, kas uzrakstītas uz tāfeles, un pajautājiet:
Kādas vēl mācības vai aprakstus par Jēzu Kristu mēs varētu pierakstīt klāt, ņemot vērā Džozefa Smita Jāņa 1:29–33 tulkojumu? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Kāpēc, jūsuprāt, Jānis Kristītājs nosauca Jēzu par „Dieva Jēru”?
Jēzus aicina Savus sekotājus uzzināt par Viņu vairāk
Aiciniet studentus iedomāties, ka kāds pusaudzis apmeklē gavēņa un liecību dievkalpojumu un dzird vairākus draugus liecinām par to, ka viņi zina, ka Jēzus Kristus ir viņu Glābējs. Šis jaunietis prāto, kā gan draugi var „zināt” šīs lietas.
Kā jūs atbildētu uz šo jautājumu?
Studentiem pētot Jāņa 1:35–51, aiciniet viņus pievērst uzmanību tam, ko mēs varam darīt, lai saņemtu (vai stiprinātu) savu liecību par Jēzu Kristu kā Glābēju.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 1:35–37 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko Jānis Kristītājs darīja dienu pēc Jēzus kristīšanas.
Ko Jānis darīja, kad ieraudzīja Jēzu?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 1:38–39. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus teica diviem mācekļiem.
Ko Jēzus jautāja diviem mācekļiem?
Ko viņi atbildēja?
Ko Jēzus aicināja abus mācekļus darīt?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 19:40–42 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko Andrejs saprata pēc tam, kad pieņēma Glābēja aicinājumu — „nāciet, tad redzēsiet”.
Ko Andrejs uzzināja, pieņemot Glābēja aicinājumu — „nākt un redzēt”? (Ka Jēzus ir Mesija jeb Kristus. Jūs varat arī paskaidrot, ka no Džozefa Smita Jāņa 1:42 tulkojuma mēs uzzinām, ka Pēteris tika nosaukts par „[Kēfu], kas iztulkojot ir gaišreģis jeb akmens” [skat. Svēto Rakstu ceļvedī], norādot, ka Pēteris kļūs par Baznīcas gaišreģi.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 1:43–46 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko Glābējs aicināja darīt Filipu. Lūdziet studentiem dalīties tajā, ko ir izlasījuši.
Kuri vārdi 45. pantā norāda uz to, ka Filips saņēma liecību par Jēzu Kristu pēc tam, kad pieņēma Glābēja aicinājumu Viņam sekot?
Ko Filips pēc tam aicināja darīt Nātānaēlu?
Palūdziet trīs studentiem nolasīt Jāņa 1:47–51. Lieciet vienam būt teicējam, otram nolasīt Jēzus teikto, bet trešajam — Nātānaēla teikto. Aiciniet pārējos studentus ieklausīties, kas notika, kad Nātānaēls pieņēma aicinājumu — iepazīt Jēzu.
Kas notika, kad Nātānaēls pieņēma aicinājumu — iepazīt Jēzu?
Kādu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studentiem vajadzētu saprast tālāk sniegtā principa būtību: Ja mēs pieņemsim aicinājumu — iepazīt un sekot Jēzum Kristum, mēs par Viņu saņemsim liecību.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu.
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Šķiet, ka mūsu laicīgā ceļojuma būtība un atbildes uz vissvarīgākajiem dzīves jautājumiem ir sniegtas šajos divos, nelielajos Glābēja laicīgās kalpošanas aspektos. Pirmais no tiem ir jautājums, kas uz Zemes tiek uzdots katram no mums: „Ko jūs meklējat? Ko jūs vēlaties?” Otrs ir Viņa atbilde uz mūsu atbildi — lai arī kāda tā būtu. Lai arī kas mēs būtu un ko atbildētu, Viņa atbilde vienmēr ir viena un tā pati: „Nāciet,” Viņš mīloši saka. „Nāciet, sekojiet Man.” Lai arī ko jūs šobrīd darāt, vispirms nāciet un paskatieties, ko daru es, uzziniet, kur un kam es veltu savu laiku. Mācieties no manis, nāciet kopā ar mani, runājiet ar mani, ticiet. Ieklausieties manās lūgšanās. Apmaiņā pret to jūs iegūsiet atbildes uz savām lūgšanām. Dievs sniegs mieru jūsu dvēselēm.” („He Hath Filled the Hungry with Good Things”, Ensign, 1997. g. nov., 65. lpp.)
Aiciniet studentus apdomāt, kādas pūles viņi ir pielikuši, lai iepazītu Jēzu Kristu un sekotu Viņam.
Vai jūsu liecība par Jēzu Kristu ir pieaugusi, Viņu iepazīstot un sekojot Viņam? Kādā ziņā?
Aiciniet studentus uzrakstīt savās studiju jeb Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās dažus teikumus par to, ko viņi darīs, lai pilnīgāk pieņemtu Glābēja aicinājumu — „nākt un redzēt” un iepazīt, un sekot Viņam.
Noslēgumā dalieties savā liecībā par stundā pārrunātajiem principiem.
Komentāri un skaidrojumi
Jāņa 1:9. „Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku”
Jāņa pieraksts Jaunajā Derībā ir vienīgais, kurā ir ietverta mācība par Kristus gaismu. Bībeles vārdnīcā tiek skaidrots:
„Kristus gaisma ir tieši tas, uz ko šie vārdi norāda: tā ir apgaismība, zināšanas, pacilājoša, cildena un pastāvīga ietekme, kas, pateicoties Jēzum Kristum, nāk pār cilvēci. Piemēram, Kristus ir „patiesā gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kurš nāk pasaulē” (M&D 93:2; skat. Jāņa 1:9). Kristus gaisma piepilda „izplatījuma bezgalību” un ir līdzeklis, caur kuru Kristus spēj būt „visā un cauri visam, un visapkārt visam”. Tā „dod dzīvību visam” un ir „likums, ar ko viss tiek pārvaldīts”. Tā ir arī „gaisma, kas atdzīvina” cilvēka saprašanu (skat. M&D 88:6–13, 41). Šādā veidā Kristus gaisma ir saistīta ar cilvēka sirdsapziņu, kas palīdz cilvēkam izvēlēties starp pareizo un nepareizo (Moronija 7:12–19).
Kristus gaismu nevajadzētu jaukt ar Svēto Garu, jo Kristus gaisma nav persona. Tā ir ietekme, kas sagatavo cilvēku saņemt Svēto Garu (skat. PDS Bībeles vārdnīcā angļu valodā, „Kristus gaisma”).
Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par Kristus gaismu:
„Kristus gaisma ir dievišķs spēks vai dievišķa ietekme, kas izstaro no Dieva caur Jēzu Kristu. Tā dod gaismu un dzīvību visam. Tā mudina visus saprātīgus cilvēkus visā pasaulē atšķirt patiesību no maldiem, pareizo no nepareizā. Tā aktivizē jūsu sirdsapziņu” („Peace of Conscience and Peace of Mind”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov., 15. lpp.).
Jāņa 1:14, 29. Jēzus Kristus apzīmējumi un nosaukumi, tādi kā „Vārds” un „Dieva Jērs”
Apustulis Jānis teica, ka viņa rakstīšanas nolūks ir pārliecināt citus ticēt Jēzum Kristum. Jānis savā evaņģēlijā izmantoja vairākus vārdus jeb apzīmējumus, lai palīdzētu lasītājiem gan saprast, gan atpazīt, ka Jēzus Kristus ir dievišķais Dieva Dēls. Piemēram, Jāņa 1. nodaļā Jēzus tiek nosaukts par „Vārdu” un „Dieva Jēru”.
Jēzus ir Dieva Vārds, jo Viņš ir Tēva izpausme jeb pārstāvis pasaulē; Viņš paziņo Tēva vārdu. Viņš ir Glābšanas Vēstnesis [skat. M&D 93:8], Viņš ir perfekts piemērs tam, kā dzīvot saskaņā ar Dieva vārdu; Viņš paziņo par mūžīgo dzīvi; Viņa vārdi rada dzīvību.
Jēzus ir Dieva Jērs, jo, tāpat kā Pashā jēra asinis izglāba Israēlu no nāves un atbrīvoja no ēģiptiešu gūsta, apzīmējums „Dieva Jērs” norāda uz to, ka Jēzus izlēja Savas asinis, lai izglābtu Savus ļaudis un atbrīvotu viņus no grēka. (Skat. arī Svēto Rakstu ceļvedī, „Jēzus Kristus, Dieva Jērs”.)
Jāņa evaņģēlijā ir pierakstīti vairāki apzīmējumi jeb nosaukumi, kas palīdz lasītājam saprast Jēzus Kristus dievišķumu. Daži apzīmējumi ir netieši, taču citos ir atklāti pausts: „Es Esmu …” Dažos piemēros Jēzus tiek identificēts ar dzīvā ūdens Devēju (skat. Jāņa 4:10–14), un Jēzus saka: „Es Esmu dzīvības maize” (Jāņa 6:35); „Es Esmu pasaules gaisma” (Jāņa 8:12); „Es Esmu labais gans” (Jāņa 10:11); „Es Esmu augšāmcelšanās un dzīvība” (Jāņa 11:25); „Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība” (Jāņa 14:6); un „Es Esmu īstais vīnakoks” (Jāņa 15:1).
Ebreju garīdznieki jautāja Jānim, vai viņš ir Ēlija (grieķu valodas forma ebreju valodas vārdam Elija), jo bija pareģots, ka viņš kādu dienu atgriezīsies (skat. Maleahija 3:23–24). Džozefa Smita tulkojumā Tas Kungs atklāja daudz pilnīgāku pierakstu par to, ko Jānis atbildēja ebreju garīgajiem vadītājiem, kas atspoguļo, ka Jānis apzinājās savu misiju — viņam bija jānāk, lai sagatavotu ceļu Mesijai. Atbildot uz citiem jautājumiem, Jānis „atzinās un nenoliedza, ka viņš bija Ēlija; bet, atzinās, sakot: „Es neesmu Kristus” (Džozefa Smita tulkojums, Jāņa 1:21 [skat. Svēto Rakstu ceļvedī]).
Jānis, pretēji priesteriem un levītiem, zināja, ka vārdam Ēlija ir vairākas nozīmes (skat. Svēto Rakstu ceļvedī, „Ēlija”; scriptures.lds.org). Jānis bija Ēlija, kas nozīmē Mesijas priekšgājējs, bet nebija tas Ēlija, kurš ir Jēzus Kristus, Mesija. Jānis nebija arī pravietis Elija. …
Kad Jānis noliedza, ka viņš ir Ēlija, ebreju garīgie vadītāji viņam jautāja: „Vai tu esi gaidāmais pravietis?” (Jāņa 1:21). Viņu jautājums, visticamāk, balstījās uz Mozus pravietojumu 5. Mozus 18:15: „Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu.” Tomēr, jautājot Jānim, vai viņš bija „šis pravietis”, pēc tam, kad Jānis jau bija noliedzis, ka viņš ir Kristus, šie ebreji parādīja, ka viņi nesaprata Mozus pravietojumu par Mesiju. Daudzi ebreji Jēzus laikā gaidīja, ka nāks pravietis, kurš līdzināsies Mozum, bet negaidīja Mesiju. Tas ir saprotams pēc tā, ka daudzi Jeruzālemē vēlāk paziņoja, ka Jēzus Kristus bija „pravietis”, kamēr citi pasludināja, ka Viņš bija „Kristus” (Jāņa 7:40–41; skat. arī 6:14)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 201.–202. lpp.).