Bibliotēka
136. stunda: Ebrejiem 5.–6. nodaļa

136. stunda

Ebrejiem 5.–6. nodaļa

Ievads

Pāvils mācīja, ka tiem, kas saņem priesterību, jābūt Dieva aicinātiem, un Jēzus Kristus tika Dieva aicināts, lai būtu „par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas” (Ebrejiem 5:10). Pāvils iedrošināja Baznīcas locekļus būt uzcītīgiem, ar ticību, pacietību un cerību saņemt Dieva apsolījumus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ebrejiem 5. nodaļa

Pāvils māca, ka tiem, kuri saņem priesterību, jābūt Dieva aicinātiem.

Pirms stundas sākuma uzrakstiet tālāk dotos amatus uz atsevišķas papīra lapas: Ārsts un Tiesībaizsardzības amatpersona. Uzaiciniet divus studentus iznākt klases priekšā un iedodiet katram studentam vienu no šīm lapām. Pēc tam uzdodiet šādus jautājumus:

  • Pat ja šie studenti tur lapas ar uzrakstītiem amatiem, par ko jūs bažītos, ja [nosauciet tā studenta vārdu, kurš tur papīra lapu ar vārdu „Ārsts”] mēģinātu jums veikt operāciju pēc tam, kad jūs būtu cietuši nelaimes gadījumā?

  • Kā jūs reaģētu, ja [nosauciet tā studenta vārdu, kurš tur papīra lapu ar vārdiem „Tiesībaizsardzības amatpersona”] mēģinātu jums izrakstīt soda kvīti?

  • Kādēļ jūs negribīgi ļautu šiem studentiem pildīt uzdevumus, kas saistīti ar šiem tituliem, kurus viņi ir uzņēmušies? (Šiem studentiem trūkst pilnvaru un prasmju, lai veiktu šos uzdevumus.)

Paskaidrojiet, ka gluži kā sabiedrība ir ieviesusi nepieciešamās kvalifikācijas un veidus, kā iegūt pilnvaras, lai veiktu konkrētos pienākumus, Dievs ir ieviesis nepieciešamās kvalifikācijas (tādas kā uzticību un cienīgumu) un veidus, kā iegūt pilnvaras, lai veiktu konkrētus pienākumus Viņa Baznīcā. Aiciniet studentus, pētot Ebrejiem 5. nodaļu, meklēt veidu, kuru Dievs ir ieviesis, lai iegūtu šīs pilnvaras.

Atgādiniet studentiem, ka Ebrejiem 4:14–16 Pāvils aprakstīja Glābēju kā „augsto priesteri” (14. pants). Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 5:1–3. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris mācīja par augstā priestera lomu israēliešu vidū?

  • Kāda bija augstā priestera loma israēliešu vidū?

Paskaidrojiet, ka augstā priestera amats, kas šajos pantos aprakstīts, Mozus likumā bija prezidējošais amats Ārona priesterībā. Ārons, Mozus brālis, bija pirmais Ārona kārtas augstais priesteris. Pēc Ārona šis amats bija mantojams, augstais priesteris tika izvēlēts no pirmdzimtajiem Ārona pēctečiem un viņa dēliem. Augstais priesteris parasti kalpoja visu atlikušo dzīvi, bet galu galā šo amatu sagrāba ļauni cilvēki. Augstie priesteri tika neatbilstoši izvēlēti un pēc Hēroda, kā arī romiešu iegribām tika gāzti. Šo amatu ieņēma 28 vīri laika posmā starp 37. g. p.m.ē. un 68. g. m.ē. (skat. Bible Dictionary, „High priest”).

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 5:4. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot to, kā tika izvēlēts augstais priesteris.

  • Kā tika izvēlēts augstais priesteris?

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, kā Ārons tika „Dieva aicināts” (4. pants), palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt 2. Mozus 28:1. Pirms students lasa šo pantu, paskaidrojiet, ka šī saruna bija starp Dievu un Mozu Sinaja kalnā.

  • Kā Ārons tika Dieva aicināts, lai tiktu ordinēts priesterībā?

  • Kādēļ ir zīmīgi, ka Mozu tajā apmācīja Tas Kungs, nevis kāds cits? (Mozus bija pravietis un tādēļ bija pilnvarots saņemt šādu atklāsmi, kā arī pārvaldīt priesterības izmantošanu uz Zemes.)

  • Kam ir jānotiek, lai cilvēki varētu tikt ordinēti priesterībā? (Studenti var lietot dažādus vārdus, bet pārliecinieties ka viņi atpazīst šādu patiesību: Tiem, kuri tiek ordinēti priesterībā, ir jātiek aicinātiem no Dieva caur atklāsmi, ko saņem Viņa pilnvarotie kalpi. Jūs varētu arī paskaidrot, ka mūsdienās Baznīcā pilnvarotiem priesterības vadītājiem pirms ordinēšanas ir jāintervē katrs kandidāts un jāmeklē Svētā Gara vadība, lai noteiktu kandidāta gatavību un cienīgumu tikt ordinētam priesterībā. Skat. arī Jāņa 15:16.)

  • Kā šis princips var tikt attiecināms uz cilvēku aicināšanu Baznīcas kalpošanas amatos?

Aiciniet kādu studentu nolasīt piekto Ticības apliecinājumu. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, kā patiesais princips, kuru tie atpazina Ebrejiem 5:4, tiek atspoguļots piektajā Ticības apliecinājumā. Paskaidrojiet, ka vārds pravietojums nozīmē atklāsmi.

  • Saskaņā ar šo Ticības apliecinājumu, kam vēl ir jānotiek, lai kāds varētu tikt pilnvarots „sludināt evaņģēliju un izpildīt tā priekšrakstus”?

Attēls
Mozus piešķir Āronam priesterību

Parādiet attēlu Mozus piešķir Āronam priesterību (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 15; skat. arī LDS.org). Uzsveriet, ka gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā rakstīts, ka pravieši, priesterības nesēji un evaņģēlija skolotāji savus aicinājumus saņēma ar pilnvarota priesterības nesēja roku uzlikšanu uz galvas (skat. 4. Mozus 27:18–23; Ap.d. 6:6; 13:2–3; 1. Tim. 4:14).

  • Kā cilvēku aicināšana Baznīcas aicinājumos atspoguļo veidu, kas tika ieviests Svētajos Rakstos?

  • Kādēļ ir svarīgi zināt, ka priesterības pilnvaras var tikt saņemtas tikai šādā ceļā?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 5:5–6. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kurš pilnvaroja Glābēju. Uzsveriet, ka 5. pantā tiek citēti Psalmi 2:7 un ka 6. pantā tiek citēti Psalmi 110:4.

  • Kas pilnvaroja Glābēju? (Debesu Tēvs.)

  • Kura priesterība ir Jēzum Kristum? (Melhisedeka priesterība. Uzsveriet, ka šīs priesterības nosaukums sākotnēji tika dēvēts Glābēja vārdā [skat. M&D 107:2–4].)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 5:7–10. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, par ko kļuva Jēzus Kristus. Paskaidrojiet, ka Ebrejiem 5:7–8 tiek minēts Melhisedeks — pravietis un ķēniņš, kurš dzīvoja Ābrahāma laikā. Tādēļ, ka Melhisedeks simbolizēja Kristu, šie panti var tikt attiecināmi arī uz Glābēju (skat. Brūss R. Makonkijs, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 3:157).

  • Saskaņā ar Ebrejiem 5:9, par ko kļuva Glābējs?

  • Kā Jēzus Kristus top par mūžīgās pestīšanas gādnieku tiem, kuri Viņam paklausa?

Apkopojiet Ebrejiem 5:11–14, paskaidrojot, ka Pāvils teica, ka būtu vēlējies mācīt par to vairāk, bet cilvēkiem trūka garīgās izpratnes un brieduma, lai saprastu sarežģītākas mācības.

Ebrejiem 6. nodaļa

Svētie tiek iedrošināti būt uzcītīgi, ar ticību, pacietību un cerību saņemt Dieva apsolījumus

  • Kādas svētības Dievs ir apsolījis Saviem bērniem? (Iespējamās atbildes varētu būt: miers, laime, piedošana, atbildes uz lūgšanām, svētības, kas minētas patriarhālajās svētībās, augšāmcelšanās un mūžīgā dzīve. Norādiet, ka dažas svētības ir atkarīgas no mūsu izvēlēm.)

  • Kādos apstākļos mēs varētu vēlēties uzzināt, vai mēs jebkad saņemsim kādu konkrētu svētību?

Palūdziet studentiem savās studiju dienasgrāmatās vai uz papīra lapas pierakstīt kādu apsolīto svētību, kuru viņi vēlas saņemt. Aiciniet viņus meklēt patiesības Ebrejiem 6. nodaļā, kas varētu palīdzēt viņiem iegūt Dieva apsolītās svētības.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 6:1–3. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot, uz ko Pāvils mācīja svētajiem tiekties. Norādiet, ka Džozefa Smita tulkojumā Ebrejiem 6:1 ir teikts: „Tādēļ, neatkāpjoties no Kristus mācības principiem”, un Džozefa Smita veiktajā tulkojumā Ebrejiem 6:3 teikts: „Un mēs iesim uz pilnību, ja Dievs atļaus.”

  • Saskaņā ar 1. pantu, uz ko Pāvils mācīja svētajiem tiekties? (Paskaidrojiet, ka pilnība nozīmē — būt tādā stāvoklī, kas ir „nobeigts, vesels un pilnīgi attīstīts. … Patiesi Kristus sekotāji var kļūt pilnīgi caur Viņa labvēlību un Izpirkšanu” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Pilnīgs”, scriptures.lds.org].)

  • Kādas mācības ir minētas šajos pantos, uz kuru pamata mums vajadzētu attīstīties, lai tiektos uz pilnību?

Apkopojiet Ebrejiem 6:4–8, paskaidrojot, ka Pāvils skaidroja, ka pazušanas dēli ir tie, kuriem ir bijušas pilnīgas zināšanas par Dievu, un vēlāk tie ir novērsušies no šīs patiesības, sacēlušies pret Glābēju un atteikušies nožēlot (skat. arī M&D 29:44–45; 76:31–38). Pāvils šos cilvēkus pretstata uzticīgiem svētajiem, kuriem viņš rakstīja šo vēstuli.

Aiciniet studentus izlasīt Ebrejiem 6:9–10, pievēršot uzmanību tam, par ko Pāvils uzslavēja ebreju svētos. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Ebrejiem 6:11–15. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils vēlējās no svētajiem.

  • Ko Pāvils vēlējās no svētajiem?

Paskaidrojiet, ka frāze „parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam” (11. pantā) nozīmē — būt uzcītīgiem, līdz esam saņēmuši Dieva apsolītās svētības.

  • Kādos veidos Ābrahāms bija par piemēru, uzcītībā, ticībā un pacietībā tiecoties pēc Dieva apsolītajām svētībām?

  • Kādu principu mēs varam mācīties par to, kas mums jādara, lai iemantotu Dieva apsolītās svētības? (Studenti var izteikties dažādi, bet viņiem vajadzētu atpazīt šo principu: Caur uzcītību līdz galam, ticību Jēzum Kristum un pacietību mēs varam iemantot Dieva apsolītās svētības. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Uz tāfeles pasvītrojiet vārdus: uzcītība, ticība un pacietība. Aiciniet studentus definēt šos vārdus savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā. Pēc kāda laika palūdziet vairākiem studentiem dalīties tajā, ko tie uzrakstīja.

  • Ar kādām grūtībām ir iespējams saskarties, izrādot šīs īpašības?

  • Kāpēc, jūsuprāt, mums ir nepieciešamas šīs īpašības, lai dotos „pretim pilnībai”? (Ebrejiem 6:1.)

  • Dalieties ar kādu piemēru, kad jūs esat saņēmuši apsolīto svētību, būdami uzcītīgi, ar ticību Jēzum Kristum un pacietīgi.

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Ebrejiem 6:16–20. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja par cerību un Dieva solījumiem. Jums varētu būt nepieciešams paskaidrot, ka negrozāmas (18. pantā) nozīmē — nemaināmas.

  • Kādu patiesību mēs varam apgūt no Pāvila mācībām par cerību? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Mūsu cerība uz Dieva solījumiem ir garīgais enkurs mūsu dvēselēm. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles.)

Paskaidrojiet, ka Svētajos Rakstos izmantotais vārds cerība nozīmē „paļāvīgu gaidīšanu un ilgas pēc apsolītajām taisnīguma svētībām” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Cerība”; scriptures.lds.org).

  • Balstoties uz Pāvila mācībām par Dievu 17.–18. pantā, kādēļ mēs varam paļauties uz Dieva solījumiem?

  • Kā mūsu cerība uz Dieva solījumiem palīdz mums būt uzcītīgiem, pacietīgiem un ar ticību, it īpaši tad, kas piedzīvojam pārbaudījumus?

Attēls
zīmējums, enkurs

Aiciniet kādu studentu uzzīmēt uz tāfeles enkuru.

  • Kam paredzēts enkurs uz kuģa?

  • Kā jūsu ticība Dieva solījumiem ir bijusi jums kā garīgs enkurs?

Aiciniet audzēkņus izvirzīt mērķi — pilnīgāk attīstīt uzcītību, ticību, pacietību un cerību. Jūs varētu iedrošināt viņus iesākt, uzrakstot plānu, lai pilnveidotu vienu no šīm īpašībām, un pēc tam koncentrēties uz nākamās pilnveidošanu. Iedrošiniet studentus pielietot to, ko viņi pierakstījuši.

Komentāri un skaidrojumi

Ebrejiem 5:4 Priesterības saņemšana

Pravietis Džozefs Smits mācīja:

„Mēs ticam, ka neviens cilvēks nevar veikt pestīšanu cilvēku dvēselēm caur evaņģēliju, Jēzus Kristus Vārdā, ja vien viņš nav pilnvarots no Dieva caur atklāsmi vai ticis iecelts no kāda, kam Dievs ir sūtījis atklāsmi. Ebrejiem 5:4 [teikts]: „Un neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts, tāpat kā Ārons.” Un es jautāšu: „Kā gan tika aicināts Ārons, vai ne caur atklāsmi?”” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 110. lpp.; skat. arī M&D 42:11).

Ebrejiem 5:7–8. Jēzus Kristus un Melhisedeks

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, skaidro:

„[Ebrejiem 5. nodaļa ] 7. un 8. pants var tikt attiecināms gan uz Melhisedeku, gan Kristu, jo Melhisedeks bija Kristus simbols un pravieša kalpošana simbolizēja un vēstīja par mūsu Kungu tādā pat veidā, kā Mozus kalpošana. (5. Mozus 18:15–19; Ap.d. 3:22–23; [3. Nefija 20:23; Džozefs Smits — Vēsture 1:40].) Tādējādi, kaut šo pantu vārdi, jo īpaši 7. pantā, sākotnēji tika attiecināti uz Melhisedeku, tie ir attiecināmi tādā pat veidā, iespējams, pat ar lielāku uzsvaru uz Tā dzīvi un kalpošanu, caur kuru visi solījumi, kuri tika doti Melhisedekam, tika piepildīti” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sējums [1965–1973], 3:157).

Ebrejiem 6:4–8. „Tie sev Dieva Dēlu sit krustā”

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, skaidro:

„Nepiedodama grēka veikšana ietver Dieva Dēla atkārtotu sišanu krustā un Viņa atklātu kaunā likšanu. (Ebr. 6:4–8; M&D 76:34–35.) Lai veiktu šo nepiedodamo noziegumu, cilvēkam ir jāsaņem evaņģēlijs, no Svētā Gara caur atklāsmi jāiegūst pilnīgas zināšanas par Kristus dievišķību un tad jānoliedz „jaunā un mūžīgā derība, ar kuru viņš tika iesvētīts, turējis par nesvētu un žēlastības garu nievājis” [Džozefs Smits, History of the Church, 3:232]. Piekrītot Tā Kunga nāvei, ar to viņš veic slepkavību, tas ir, esot ar pilnīgām zināšanām par patiesību, viņš atklāti saceļas un nostāda sevi tādā stāvoklī, kurā viņš būtu sitis krustā Kristu, tajā pat brīdī pilnīgi zinot, ka Viņš ir Dieva Dēls. Tādējādi Kristus tiek sists krustā no jauna un atklāti likts kaunā. (M&D 132:27.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 816–817).