Galilejas jūras krastā Jēzus mācīja Savus mācekļus līdzībās. Būdams jūrā, Glābējs apklusināja vētru. Jēzus nodemonstrēja Savu pārākumu pār ļaunajiem gariem, izdzenot tos no kāda cilvēka. Kalpojot Kapernaumā, Viņš dziedināja kādu sievieti, kas sirga ar asiņošanu, un uzcēla no mirušajiem Jaira meitiņu.
Jēzus līdzībās māca par Dieva valstību un tad apklusina vētru
Aiciniet studentus atcerēties visnepatīkamāko vētru, ko viņi ir piedzīvojuši. Lūdziet dažus studentus īsi raksturot pieredzēto.
Kā dzīves grūtības līdzinās vētrai?
Uz tāfeles uzrakstiet šos vārdus (atstājot brīvu vietu zem katra vārda): fiziska, garīga, mentāla, sociāla. Uzdodiet tālāk doto jautājumu, izmantojot katru vārdu uz tāfeles:
Kādi ir daži fizisko (vai garīgo, mentālo vai sociālo) vētru piemēri, ar ko saskaras jaunieši? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles — zem atbilstošā vārda.)
Aiciniet studentus, pētot Marka 4.–5. nodaļu, meklēt principus, kas viņiem var palīdzēt, kad viņi saskaras ar dzīves vētrām.
Rezumējiet Marka 4:1–34, paskaidrojot, ka, atrodoties Galilejas jūras krastā, Glābējs mācīja vairākas līdzības ļaužu pūlim.
Aiciniet dažus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Marka 4:35–38. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ar kādām grūtībām saskārās mācekļi, šķērsojot Galilejas jūru.
Kāda problēma radās, Glābējam un Viņa mācekļiem šķērsojot Galilejas jūru?
Paskaidrojiet, ka Galilejas jūra atrodas 700 metru zem jūras līmeņa, un no trijām pusēm to ieskauj kalni. Dažreiz vēsais un sausais vējš brāžas lejā no kalniem un saduras ar silto, mitro gaisu virs Galilejas jūras, izraisot pēkšņas, spēcīgas vētras — dažreiz tas notiek nedaudzu minūšu laikā — ar lieliem viļņiem šajā nosacīti mazajā ūdenstilpē.
Attēls
Galilejas jūra un Arbela kalns
Galilejas jūra un Arbela kalns
Kāda bija vētras ietekme uz laivu?
Ja jūs atrastos laivā šādos apstākļos, kādas būtu jūsu domas un sajūtas?
Pie kā mācekļi vērsās pēc palīdzības šajā baiļpilnajā laikā? Ko viņi lūdza Glābējam?
Kā mēs savu dzīves vētru laikā varētu tikt kārdināti reaģēt tādā veidā, kā to izdarīja Jēzus mācekļi?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 4:39. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Glābējs atsaucās uz mācekļu lūgumu pēc palīdzības. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. Varat ierosināt, lai studenti atzīmē frāzes „Klusu, mierā!” un „pilnīgs klusums” (39. pantā).
Ja mēs meklējam Tā Kunga palīdzību grūtību vai baiļu laikā, ko Viņš var mums dot? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles tālāk doto principu: Ja mēs meklējam Tā Kunga palīdzību grūtību vai baiļu laikā, Viņš var dot mums mieru.)
Kādu Tā Kunga palīdzību mēs varam meklēt grūtību vai baiļu laikā? (Mēs varam lūgt Debesu Tēvu Jēzus Kristus Vārdā. Mūsu lūgšanas var netikt atbildētas tā, kā mēs to sagaidām. Tomēr, meklējot Tā Kunga palīdzību, mēs tiksim svētīti ar mieru.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 4:40–41. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko mācekļi jautāja par Jēzu.
Ja jūs būtu bijuši kopā ar mācekļiem, kā jūs būtu atbildējuši uz viņu jautājumu 41. pantā?
Kā sapratne par to, kas Jēzus tāds ir (41. pants), var stiprināt mūsu ticību un pamudināt mūs meklēt Viņa palīdzību grūtību vai baiļu laikā?
Ja iespējams, aiciniet studentus izlasīt garīgās dziesmas „Mācītāj, spēcīga vētra” (Garīgās dziesmas, nr. 56) vārdus. Uzsveriet, ka Jēzum Kristum ir spēks apklusināt ne tikai fiziskās vētras, bet arī personīgās vētras mūsu sirdī.
Aiciniet dažus studentus pastāstīt par gadījumu, kad viņi meklēja Tā Kunga mieru kādas dzīves vētras laikā, un Viņš mazināja viņu bailes un mierināja viņus.
Varat aicināt studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, ko viņi var darīt, lai meklētu Tā Kunga palīdzību savās grūtībās.
Jēzus dziedina kādu cilvēku, izdzenot no viņa ļaunos garus
Rezumējiet Marka 5:1–18, paskaidrojot, ka Jēzus dziedināja kādu cilvēku, kurā mājoja daudzi „nešķīstie” jeb ļaunie gari. Pēc tam, kad nešķīstie gari bija izdzīti no šī cilvēka, tie iegāja cūku pulkā, un tas nevaldāmi no kraujas iegāzās jūrā. Šis vīrs tad vēlējās iekāpt laivā, kur bija Jēzus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 5:19–20. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs norādīja šim cilvēkam darīt.
Ko Glābējs norādīja šim cilvēkam darīt?
Kā šis cilvēks uz to reaģēja?
Kādu principu mēs varam mācīties no šī stāsta par to, ko mēs varam darīt, kad esam pieredzējuši Glābēja spēku savā dzīvē? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu principu: Kad mēs pieredzam Glābēja spēku savā dzīvē, mēs varam liecināt citiem par Viņa svētībām un līdzjūtību.)
Aiciniet studentus apdomāt to, kā viņi varētu palīdzēt citiem, liecinot par Glābēja svētībām un līdzjūtību.
Jēzus dziedina kādu sievieti, kas sirgst ar asiņošanu, un uzceļ no mirušajiem Jaira meitiņu
Lūdziet kādu studentu nolasīt tālāk doto stāstu, ko pastāstīja elders Šeins M. Bouens no Septiņdesmitajiem:
Attēls
Elders Šeins M. Bouens
„1990. gada 4. februārī piedzima mūsu trešais dēls un sestais bērns. Mēs viņu nosaucām par Taisonu. …
Kad Taisonam bija astoņi mēneši, viņš ieelpoja krīta gabaliņu, ko bija atradis uz paklāja. Krīta gabaliņš iestrēga Taisona rīklē, un viņš pārstāja elpot. Viņa vecākais brālis uznesa Taisonu augšstāvā, izmisīgi kliedzot: „Bērns neelpo. Bērns neelpo.” Mēs sākām veikt mākslīgo elpināšanu un piezvanījām 911.
Ātrās palīdzības ārsti ieradās un steigšus aizveda Taisonu uz slimnīcu. Uzgaidāmajā telpā mēs turpinājām dedzīgi lūgt Dievu, lai notiktu brīnums. Pēc kāda laika, kas likās kā mūžība, ārste atnāca un pateica: „Man ļoti žēl. Mēs vairs nevaram palīdzēt. Varat šeit uzkavēties, cik ilgi vēlaties.” Tad viņa aizgāja” („Because I Live, Ye Shall Live Also”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 16. lpp.).
Ja Taisons būtu jūsu brālis, ko jūs tādā brīdī domātu vai darītu?
Kā šāda pieredze pārbaudītu cilvēka ticību?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 5:21–24. Aiciniet studentus sekot līdzi un izzināt, kā kāds sinagogas priekšnieks, kuru sauca Jairs, saskārās ar līdzīgu pārbaudījumu, ar ko, iespējams, tika pārbaudīta viņa ticība.
Kāpēc Jairs meklēja Glābēja palīdzību?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 5:25–26 un lūdziet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, kam vēl bija nepieciešama Glābēja palīdzība.
Paskaidrojiet: lai arī Jaunās Derības pierakstos nav konkretizēts, ar kādu „asiņošanu” sieviete slimoja (25. pants), mēs zinām, ka viņu tas nomocīja. Turklāt Mozus likumā bija noteikts, ka cilvēks ar asiņošanu tika uzskatīts par nešķīstu (skat. 3. Mozus 15:19–33). Tas, visticamāk, nozīmēja, ka šī sieviete bija izstumta un izslēgta no sabiedrības 12 savas slimības gadus. Par viņas izmisumu liecina fakts, ka viņa bija „iztērējusi visu savu rocību” (Marka 5:26), meklējot ārstu palīdzību.
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Marka 5:27–34. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, ko šī sieviete izdarīja, lai saņemtu Glābēja palīdzību.
Ko šī sieviete izdarīja, kas parādīja viņas ticību Jēzum Kristum? (Varat paskaidrot, ka frāze „nāca ļaužu pulkā” [27. pants] nozīmē to, ka viņai bija jāizlaužas caur ļaužu pūli, kas bija ielencis Glābēju.)
Ko mēs varam mācīties no šī stāsta par to, kas mums ir jādara, ja vēlamies tapt dziedināti? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu principu: Ja mēs ar saviem pūliņiem — nākt pie Jēzus Kristus — parādām savu ticību Viņam, Viņš var mūs dziedināt.)
Norādiet, ka dziedināšana no jebkāda vārguma caur ticību Jēzum Kristum ir atkarīga ne tikai no mūsu pūliņiem — nākt pie Viņa, bet arī no Dieva laika un gribas.
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Marka 5:35, meklējot, kāda ziņa tika nodota Jairam, kamēr Glābējs bija apstājies, lai palīdzētu šai sievietei.
Kādas ziņas saņēma Jairs?
Ja jūs būtu Jaira vietā, kādas domas vai sajūtas jūs būtu pārņēmušas tajā brīdī?
Lūdziet kādu studentu nolasīt Marka 5:36 un aiciniet pārējos audzēkņus sameklēt, ko Glābējs pateica Jairam.
Ko Glābējs pateica, lai stiprinātu Jaira ticību?
Lai uzsvērtu, ko mēs uzzinām par ticību no šī stāsta, uz tāfeles uzrakstiet tālāk doto patieso principu: Ticības izrādīšana Jēzum Kristum prasa, lai mēs turpinātu ticēt Viņam pat tad, kad pārņem šaubas un nenoteiktība.
Kā mēs varam pielietot šo principu savā dzīvē?
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Marka 5:37–43. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika ar Jaira meitiņu.
Kādu brīnumu Glābējs paveica?
Varat liecināt par Glābēja spēku — mūs svētīt un dziedināt. Norādiet, ka dažreiz Glābējs apklusina mūsu dzīves vētras, mazinot grūtības vai bailes, ar ko saskaramies. Citreiz Viņš nepaņem prom mūsu pārbaudījumus, kā ilustrēts eldera Bouena stāstā par viņa dēla nāvi. Tomēr, kad izrādīsim ticību Jēzum Kristum, Viņš dāvās mums mieru mūsu grūtību laikā.
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā varam saglabāt ticību, neskatoties uz savu personīgo vētru iznākumu, izlasiet tālāk doto eldera Bouena liecību. Aiciniet studentus ieklausīties, kā viņš spēja saglabāt savu ticību pat pēc sava dēla nāves.
Attēls
Elders Šeins M. Bouens
„Kad sajutu, kā mani pārņem vainas sajūta, dusmas un žēlums pret sevi, es lūdzu Dievu, lai mana sirds varētu mainīties. Pateicoties ļoti personiskām un svētām pieredzēm, Tas Kungs deva man „jaunu sirdi”, un, lai arī joprojām jutos vientuļš un sāpināts, mans skatījums mainījās. Man tika pavēstīts, ka netiku aplaupīts, bet gan ka drīzāk mani gaidīja liela svētība, ja palikšu uzticīgs. …
Es liecinu, … „ja mēs paļausimies uz Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, Viņš palīdzēs mums pārciest savas grūtības, slimības un sāpes. Mūsu sirds tiks piepildīta ar prieku un mieru, un mēs varēsim rast mierinājumu. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības” [Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata (2005. g.), 51. lpp.]” („Because I Live”, 17. lpp.).
Kad jūs vai kāds, ko pazīstat, līdzīgi Jairam, ir saglabājis ticību Jēzum Kristum nenoteiktības un šaubu laikā? Kādas bija tā rezultātā saņemtās svētības?
Varat aicināt studentus liecināt par stundā mācītajiem patiesajiem principiem.
Prezidents Hovards V. Hanters pārrunāja svarīgus patiesos principus no Marka stāstījuma par to, kā Glābējs apklusināja vētru Galilejas jūrā:
„Katrs no mums savā dzīvē ir saskāries ar pēkšņām vētrām. Dažas no tām, lai arī īslaicīgas, līdzīgi vētrām Galilejas jūrā, var būt stipras un biedējošas, un potenciāli postošas. Mēs kā atsevišķi cilvēki, ģimenes, kopienas, tautas un pat kā Baznīca — esam saskārušies ar negaidītām brāzmām, kas ir likušas mums vienā vai otrā veidā jautāt: „Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Un vienā vai otrā veidā klusumā pēc vētras mēs vienmēr sadzirdam: „Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”
Nevienam no mums nepatiktu domāt, ka mums nav ticības, taču man šķiet, ka Tā Kunga maigais rājiens šajā gadījumā lielā mērā ir pelnīts. Šis diženais Jehova, kuram, kā mēs sakām, mēs uzticamies un kura Vārdu esam uzņēmušies, ir Tas, kurš teica: „Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem.” (1. Moz. 1:6.) Un Viņš arī ir Tas, kurš teica: „Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams.” (1. Moz. 1:9.) Turklāt tas bija Viņš, kurš pāršķēla Sarkano jūru, ļaujot israēliešiem iziet tai cauri pa sausumu. (Skat. 2. Moz. 14:21–22.) Tad tam noteikti nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ka Viņš spēja pavēlēt dažiem elementiem, kas darbojās Galilejas jūrā. Un mūsu ticībai būtu mums jāatgādina, ka Viņš var apklusināt mūsu dzīves vētrainos ūdeņus” („Master, the Tempest Is Raging”, Ensign, 1984. g. nov., 33. lpp.).
Dažu valodu tulkojumos Marka 5:30 ir teikts, ka tad, kad Jēzus Kristus dziedināja šo sievieti, no Viņa izgāja „tikums” jeb „šķīstums”. Jaunās Derības grieķu valodas oriģinālajā tekstā vārdiem tikums, šķīstums atbilst vārds dynamis, kas nozīmē „spēks” jeb „vara”.
Viens no patiesajiem principiem, kas mācīts Marka 4.–5. nodaļā, ir tāds, ka ticība un bailes ir nesavienojamas. Gan Marka 4:40, gan Marka 5:36 Glābējs pamācīja cilvēkus aizstāt savas bailes ar ticību Viņam. Šajos stāstos mums ir dota spēcīga mācība — ticēt Jēzum Kristum un neietekmēties no savām bailēm.
Uzrunā Baznīcas izglītības sistēmas reliģijas pasniedzējiem elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma lūdza studentus un skolotājus „nebīties, ticēt vien”. Viņš mudināja mūs pilnīgi paļauties uz Dievu un runāt ar pārliecību, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir „visnešaubīgākā, visdrošākā, visuzticamākā un vislielāko atlīdzību nesošā patiesība uz Zemes un debesīs, laikā un mūžībā”. Viņš liecināja, ka bailes, šaubas un raizes var pārvarēt, kad vēršam savu uzmanību uz „majestātiskajiem, mūžīgajiem, pašiem galvenajiem, patiesajiem principiem, kas ir visas grandiozās evaņģēlija vēsts pašā centrā” — tādiem kā glābšanas iecere, Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana, Pirmā vīzija, priesterības atjaunošana un Mormona Grāmata —, un neatmetam vai nenoraidām visu patiesību, „pārlieku pievēršoties mazāk svarīgām kopējās evaņģēlija vēsts daļām”. (Skat. „Be Not Afraid, Only Believe” [vakars ar elderu Džefriju R. Holandu, 2015. g. 6. febr.], lds.org/broadcasts.)
Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma arī mācīja par savu baiļu pārvarēšanu caur ticību Tam Kungam:
„Izaicinājumi, grūtības, jautājumi un šaubas ir mirstīgās dzīves daļa. Taču mēs neesam vieni. Kā Tā Kunga Jēzus Kristus mācekļiem — mums ir pieejami milzīgi garīgās gaismas un patiesības avoti. Bailes un ticība nevar vienlaikus pastāvēt mūsu sirdī. Savās grūtību dienās mēs izvēlamies ticības ceļu. Jēzus teica: „Nebīsties, tici vien” [Marka 5:36]” („You Know Enough”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 14. lpp.).