Pēc Pashā mielasta Jēzus Kristus turpināja mācīt Savus mācekļus. Viņš tiem pastāstīja, kad drīz vien Viņš dosies pie Sava Tēva un ka nāks Svētais Gars jeb Mierinātājs, kurš viņus vadīs visā patiesībā. Jēzus pareģoja pats Savu nāvi un augšāmcelšanos un paziņoja, ka ir uzvarējis pasauli.
Palūdziet kādām studentam nostāties klases priekšā. Aizsieniet viņam acis tā, lai viņš neko nevarētu redzēt. Pēc tam, kad esat aizsējuši viņam acis, palūdziet pārējiem studentiem nolikt savus Svētos Rakstus kaut kur klasē. Tad pajautājiet studentam ar aizsietajām acīm, cik grūti būtu atrast noteiktu Svēto Rakstu grāmatu un to atvērt konkrētā lappusē. Pajautājiet studentam, vai viņam palīdzētu, ja kāds vēlētos viņu aizvest līdz grāmatai.
Palūdziet studentam ar aizsietajām acīm izvēlēties kādu citu studentu būt par viņa pavadoni. Aiciniet izvēlēto studentu pavadīt studentu ar aizsietajām acīm līdz noteiktajai Svēto Rakstu grāmatai un palīdzēt viņam atrast noteiktu lappusi. Pēc tam, kad viņi ir paveikuši šos uzdevumus, paskaidrojiet, ka tad, kad Jēzus Kristus dzīvoja uz Zemes, Viņš vadīja un apmācīja Savus mācekļus. Viņš personīgi tiem palīdzēja saprast Viņa mācīto patiesību.
Apkopojiet Jāņa 16:1–4, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus ar Saviem mācekļiem bija pabeidzis Pashā mielastu, Viņš tiem teica, ka pienāks laiks, kad pasaule viņus ienīdīs un ka cilvēki ticēs, ka kalpo Dievam, viņus nogalinot.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 16:5–6. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus teica Saviem mācekļiem un kā viņi jutās.
Kā mācekļi jutās, uzzinot, ka Jēzus dosies projām un viņi tiks vajāti?
Aiciniet studentu, kurš kalpoja par pavadoni studentam ar aizsietajām acīm atgriezties savā vietā. Pajautājiet studentam ar aizsietajām acīm:
Kāda ir sajūta atkal būt vienam bez drauga, kurš tev palīdz?
Sagatavojiet krēslu studentam ar aizsietajām acīm un palūdziet viņam apsēsties (taču atstājiet viņu ar aizsietām acīm).
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 16:7. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus apsolīja sūtīt pēc tam, kad Viņš būs devies projām.
Kurš, saskaņā ar Jēzus apsolīto, nāks pēc tam, kad Viņš būs devies projām? (Jēzus sūtīs Mierinātāju jeb Svēto Garu.)
Paskaidrojiet, ka vārdi jums par labu, kas izmantoti 7. pantā, nozīmē labvēlīgi jeb noderīgi. Uzsveriet, ka „Svētais Gars nebija pilnībā klātesošs ebreju vidū Jēzus zemes dzīves laikā” (Jāņa 7:39; 16:7)” (skat. PDS Bībeles vārdnīcu angļu valodā, „Holy Ghost”). Lai palīdzētu studentiem saprast, kāpēc Svētais Gars nebija pilnībā klātesošs, nolasiet tālāk sniegto eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Kamēr Jēzus pats bija kopā ar mācekļiem, pastāvīga Gara vadība nebija vajadzīga, kas bija nepieciešama tad, kad Jēzus devās prom” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965.–1973. lpp.], 753. lpp.).
Apkopojiet Jāņa 16:8–12, paskaidrojot, ka viena no Svētā Gara lomām ir likt pasaulei izprast grēku.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 16:13 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību pārējām lomām, kas Mierinātājam bija jāpilda mācekļu dzīvēs pēc tam, kad Jēzus vairs nebija ar viņiem.
Kādas lomas Mierinātājs pildīja Tā Kunga mācekļu dzīvēs pēc tam, kad Viņš vairs nebija kopā ar viņiem? Kādu labumu mācekļi guva no Svētā Gara sniegtās palīdzības un vadības?
Pamatojoties uz 13. pantu, ko Svētais Gars var darīt mūsu labā arī mūsdienās? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Svētais Gars mūs var vadīt visā patiesībā un darīt zināmas nākamās lietas.)
Kā Svētais Gars mūs vada patiesībā?
Kā Svētais Gars mums var darīt zināmas nākamās lietas? (Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka caur Svēto Garu Dievs var sniegt pārliecību, cerību, vīziju, brīdinājumu un vadību mūsu nākotnei.)
Novietojiet kādu lietu (vai balvu) plauktā vai uz krēsla, vai kaut kur citur klasē. Palūdziet studentam ar aizsietajām acīm atrast šo lietu. Aiciniet pārējos studentus pačukstēt, kur studentam ar aizsietajām acīm ir jāiet, virzot viņu uz vietu, kur atrodas balva. Pēc tam, kad students ir atradis šo lietu, palūdziet viņam noņemt acu apsēju. Aiciniet abus studentus atgriezties savās vietās. Pavaicājiet studentiem:
Kad jūs esat jutuši, ka Svētais Gars jūs vada patiesībā? Kā jūs zinājāt, ka tas ir Svētais Gars, kurš jūs vada?
Jūs varat dalīties pieredzē, kad jūs esat ticis svētā Gara vadīts savā dzīvē. Lai palīdzētu studentiem pielietot apgūto patiesību, mudiniet viņus dzīvot tā, lai ieaicinātu Svētā Gara vadību savās dzīvēs.
Uzsveriet, ka Jāņa 16:13 ir norādīts, ka Svētais Gars, kura loma ir liecināt par Tēvu un Dēlu, „nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs”. Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 16:14–15 un aiciniet pārējos pievērst uzmanību, kura vārdā Svētais Gars runās uz mums.
Kura vēstījumu Svētais Gars mums paziņo? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Svētais Gars atklāj patiesību un norādījumus, kas nāk no Debesu Tēva un Jēzus Kristus.)
Kāpēc ir svarīgi saprast, ka tad, kad ar mums runā Svētais Gars, Viņš runā Debesu Tēva un Jēzus Kristus vārdā?
Paskaidrojiet studentiem, ka Svētā Gara „sazināšanās ar jūsu garu ir daudz skaidrāka nekā jebkura sazināšanās, ko jūs varat veikt caur savām dabiskajām maņām” (Uzticīgi ticībai [2005. g.], 160. lpp.). Tas nozīmē, ka Svētais Gars ir mūsu vērtīgākais pavadonis, mācoties patiesību; Viņa ietekme ir daudz svarīgāka par fiziskiem pierādījumiem, citu cilvēku viedokļiem vai pasaules spriedumiem. Tāpat kā mums, arī Glābēja mācekļiem vajadzēja iemācīties paļauties uz Svēto Garu kā uz pavadoni Tā Kunga fiziskās prombūtnes laikā.
Jēzus runā par Savu laicīgās dzīves pamešanu un paziņo, ka Viņš ir uzvarējis pasauli.
Aiciniet studentus padomāt, vai viņiem ir bijis uz laiku jāatvadās no kāda ģimenes locekļa vai drauga.
Ko jūs atvadoties teicāt, lai mierinātu viens otru?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 16:16. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko vēl Jēzus teica mācekļiem, kas viņiem varēja sniegt mierinājumu, domājot par Viņa projām došanos. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko ir izlasījuši.
Paskaidrojiet, ka Jāņa 16:17–19 mēs varam lasīt, ka mācekļi nesaprata, ko Jēzus domā, sakot, ka Viņš dosies projām, bet viņi atkal redzēsies.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 16:20–22. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā, saskaņā ar Tā Kunga teikto, Viņa mācekļi jutīsies, kad vairs nebūs kopā ar Jēzu un kā viņi jutīsies tad, kad atkal Viņu redzēs. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka frāze „sieva, kas dzemdē” attiecas uz sievieti, kura ir stāvoklī un kurai ir sākušās dzemdības.
Kā mācekļi jutīsies, kad Jēzus vairs nebūs kopā ar viņiem? Kam, saskaņā ar Jēzus solīto, bija jānotiek pēc tam?
Paskaidrojiet, ka mācekļi atkal redzēja Jēzu pēc Viņa augšāmcelšanās. Lai gan viņi ļoti sēroja par Jēzus nāvi, prieks, ko viņi pieredzēja Viņa Augšāmcelšanās dienā, ilgs mūžīgi.
Apkopojiet Jāņa 16:23–32, paskaidrojot, ka Jēzus Saviem mācekļiem mācīja lūgt tieši Debesu Tēvu Viņa (Kristus) vārdā un apliecināja, ka Tēvs mīl gan viņus, gan Jēzu.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 16:33 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību vārdiem un frāzēm, ko Glābējs izmantoja, lai mierinātu Savus mācekļus.
Kādus vārdus un frāzes Tas Kungs izmantoja, lai mierinātu Savus mācekļus?
Saskaņā ar 33. pantu, kāpēc mēs varam būt laimīgi un izjust mieru pasaulē, kas ir pilna ar ciešanām un nāvi? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli, mēs varam turēt drošu prātu un sajust mieru.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli?
Paskaidrojiet, ka Jēzus Kristus, Tēva Vienpiedzimušais Dēls, nodzīvoja dzīvi bez grēka, pārvarot katru pasaulīgu kārdinājumu. Viņš piedzīvoja arī visas sāpes un ciešanas un izpirka mūsu grēkus. Caur Savu dzīvi, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos Viņš pārvarēja visus šķēršļus, lai mēs varētu kļūt šķīsti, rast mieru un atkal dzīvot kopā ar mūsu Tēvu Debesīs un tiem, kurus mīlam.
Kā zināšanas, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli, mums palīdz turēt drošu prātu un sajust mieru?
Izdaliet studentiem eksemplārus ar tālāk sniegto prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu. Palūdziet kādam studentam to nolasīt un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību skaidrojumam, kāpēc mēs varam turēt drošu prātu, neskatoties uz šīs pasaules pārbaudījumiem un grūtībām?
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Turēsim drošu prātu, dzīvojot savu dzīvi. Kaut arī mēs dzīvojam aizvien bīstamākos laikos, Tas Kungs mūs mīl un par mums rūpējas. Viņš vienmēr ir mūsu pusē, kad mēs darām to, kas ir pareizi. Viņš mums palīdzēs grūtā brīdī. … Mūsu dzīves var tikt piepildītas ar prieku, kad mēs dzīvojam pēc Jēzus Kristus evaņģēlija mācībām.
Tas Kungs pamācīja: „Turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” [Jāņa 16:33.] Cik gan lielu laimi šīm zināšanām būtu mums jāsniedz! Viņš dzīvoja mūsu dēļ, un Viņš nomira mūsu dēļ. Viņš samaksāja par mūsu grēkiem. Līdzināsimies Viņa piemēram! Izrādīsim Viņam lielu pateicību, pieņemot Viņa upuri un dzīvojot tā, lai sagatavotos atgriezties un kādu dienu dzīvotu kopā ar Viņu” („Dievs lai ir ar jums, līdz mēs atkal tiksimies” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 110.–111. lpp.).
Vai zināšanas, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli, jums ir palīdzējušas turēt drošu prātu un sajust mieru?
Aiciniet studentus turēt drošu prātu un dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju. Lieciniet, ka, to darot, viņi sajutīs mieru un cerību, kas ir pieejama caur Tā Kunga izpērkošo upuri un augšāmcelšanos.
2009. gada aprīļa vispārējā konferencē prezidents Tomass S. Monsons pastāstīja kādu stāstu, ko bija dzirdējis prezidents Ezra Tafts Bensons un Frederiks V. Babels, kuri pēc Otrā pasaules kara beigām bija devušies uz Eiropu. Stāsts ir par kādu atraitni, kurai bija četri mazi bērni un kura pēc kara beigām atradās teritorijā, kuru bija okupējuši ienaidnieki. Viņa tika spiesta doties vairāk nekā 1600 kilometru tālā ceļā, lai nokļūtu drošībā, un zaudēja visus bērnus aukstuma un bada dēļ, taču viņa uzticīgi turpināja cerēt uz Jēzu Kristu un to, ka viņas ģimene pēc augšāmcelšanās atkal būs kopā.
Pēc šī stāsta prezidents Monsons teica:
„Es jums liecinu, ka mums apsolītās svētības ir neizmērojamas. Lai arī pār mums var sabiezēt negaisa mākoņi un gāzties lietus, mūsu zināšanas par evaņģēliju un mūsu Debesu Tēva un Glābēja mīlestība mūs mierinās un atbalstīs, un sniegs prieku mūsu sirdīs, ja vien būsim taisnīgi un ievērosim baušļus. Nekas šajā pasaulē mūs nevarēs sakaut.
Mani dārgie brāļi un māsas, nebaidieties! Turiet drošu prātu! Nākotne ir tikpat spoža, cik jūsu ticība” („Turiet drošu prātu!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 91.–92. lpp.).