Tālāk dotais notikumu, doktrīnu un principu, ko jūsu studenti apguva, studējot Lūkas 10:38 – 17:37 (11. daļa), kopsavilkums jums nav jāmāca kā daļa no savas stundas. Šajā stundā, ko jūs mācīsiet, vajadzētu koncentrēties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.
No Glābēja teiktajiem vārdiem Martai studenti uzzināja, ka tad, ja mēs izvēlēsimies veltīties garīgām lietām, nevis laicīgām rūpēm, tad saņemsim paliekošas svētības. Jēzus arī mācīja, ka tad, ja mēs neatlaidīgi lūgsim un meklēsim Debesu Tēva svētības grūtību laikā, tad Viņš Savā laikā un Savā veidā atbildēs uz mūsu lūgšanām. Studenti apguva citus patiesus principus: Tas Kungs pavēl mums neiekārot laicīgās mantas. Ja mēs centīsimies nostiprināt Dieva valstību un Viņa taisnību, Viņš palīdzēs nodrošināt mūsu vajadzības un sagatavos mums vietu Savā valstībā.
Šajās nodaļās studenti apguva šādus principus: Ja mēs centīsimies palīdzēt cilvēkiem, kas ir mazāk veiksmīgi par mums, Tas Kungs atalgos mūs Augšāmcelšanās laikā. Ja mēs citas prioritātes liksim augstāk par To Kungu un Viņa evaņģēliju, mēs zaudēsim evaņģēlija svētības, ko būtu varējuši saņemt. Jēzus Kristus mācekļiem ir jābūt gataviem upurēt visu, lai Viņam sekotu. Kad mēs palīdzam citiem sajust vēlmi nožēlot grēkus, mēs sajūtam prieku un debesis priecājas.
No līdzībām par netaisno pārvaldnieku un bagāto vīru, un Lācaru, studenti uzzināja, ka tad, ja mēs sagatavojamies savai mūžīgajai nākotnei un taisnīgi izmantojam zemes bagātības, mēs varam tikt svētīti ar mūžīgām bagātībām. Viņi arī apguva šādus principus: Ja mēs būsim alkatīgi un neizmantosim zemes bagātības taisnīgi, mēs galu galā pieredzēsim ciešanas un nožēlu. Pievēršanās ticībai nāk caur ticību praviešu vārdiem un to uzklausīšanu, nevis brīnumu pieredzēšanu vai eņģeļu redzēšanu.
Lūkas 17. nodaļā apustuļi lūdza Jēzum vairot viņu ticību. Studenti uzzināja, ka mūsu ticība pieaug, kad cenšamies darīt visu, ko Debesu Tēvs pavēl, un kad atceramies, ka mēs vienmēr esam Viņam parādā. Studenti arī uzzināja, ka mēs saņemam Tā Kunga svētības, kad darām to, ko Viņš mums ir norādījis, un ka ir svarīgi pateikties par svētībām, ko saņemam.
Ievads
Glābējs atbildēja uz farizeju sūdzībām par to, ka Viņš sagājās ar muitniekiem un grēciniekiem, pastāstot līdzības par pazudušo avi, pazudušo grasi un pazudušo dēlu.
Jēzus stāsta līdzības par pazudušo avi, pazudušo grasi un pazudušo dēlu
Sāciet stundu, pajautājot studentiem, vai viņi kādreiz ir pazaudējuši kaut ko sev vērtīgu.
Ko jūs bijāt gatavi darīt, lai to atrastu? Kāpēc?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — cilvēkam būt garīgi „pazudušam”? (Palīdziet studentiem saprast, ka tas var attiekties uz tiem, kas vēl nav saņēmuši Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju vai kas pašreiz nedzīvo saskaņā ar evaņģēlija mācībām.)
Aiciniet klases audzēkņus padomāt par kādu sev pazīstamu cilvēku, kas varētu būt garīgi pazudis. Lūdziet viņus apdomāt savas sajūtas pret šo cilvēku.
Paskaidrojiet, ka Lūkas 15. nodaļā ir atrodamas Glābēja mācības par tiem, kas ir garīgi pazuduši. Aiciniet studentus sameklēt patiesus principus Lūkas 15. nodaļā par to, ko Debesu Tēvs sajūt pret tiem, kas ir garīgi pazuduši, un par pienākumiem, kas mums pret viņiem ir.
Lūdziet kādu studentu nolasīt Lūkas 15:1–2. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, par ko farizeji un rakstu mācītāji sūdzējās.
Kāpēc farizeji un rakstu mācītāji sūdzējās?
Ko šī sūdzība atklāj par farizejiem un rakstu mācītājiem?
Paskaidrojiet, ka Glābējs atbildēja, pastāstot trīs līdzības: vienu par pazudušo avi, vienu par pazudušo grasi un vienu par pazudušo dēlu. Lūdziet viņus pievērst uzmanību tam, kāpēc katras līdzības objekts tika pazaudēts un kā tas tika atrasts.
Paskaidrojiet, ka līdzībās par pazudušo avi un pazudušo grasi Glābējs raksturoja, kā gans un sieva, kura bija pazaudējusi grasi, uzcītīgi meklēja, līdz atrada pazaudēto.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 15:4–6, 8–9. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, kā gans un sieva jutās, kad atrada avi un grasi.
Kāda ir atšķirība starp to, kā tika pazaudēta avs un grasis? (Avs pazuda, dzīvojot savu dzīvi ierastā veidā, bez kādas savas vainas, kamēr grasis tika pazaudēts tā īpašnieka nolaidības vai bezrūpības dēļ [skat. Deivids O. Makejs, citēts no Conference Report, 1945. g. apr., 120.–122. lpp.].)
Kāds vārds tika izmantots, lai raksturotu gana un sievas sajūtas?
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Lūkas 15:7, 10, meklējot to, ar ko Glābējs salīdzināja gana un sievas pieredzēto prieku. (Ar priecāšanos debesīs par vienu grēcinieku, kurš nožēlo grēkus.)
Paskaidrojiet, ka trešā līdzība Lūkas 15. nodaļā ir stāsts par pazudušo dēlu (kādu, kas ir izšķērdīgs un pārgalvīgi ekstravagants), viņa vecāko brāli un viņu tēvu.
Jūs varētu sadalīt studentus grupās pa trīs cilvēkiem. Katrai grupai iedodiet tālāk dotā izdales materiāla eksemplāru. Aiciniet viņus savā grupā nolasīt Lūkas 15:11–32. Uzdodiet vienam studentam apdomāt šo līdzību no pazudušā dēla skatupunkta, otram studentam to apdomāt no tēva skatupunkta un trešajam studentam to apdomāt no vecākā brāļa skatupunkta.
Pēc tam, kad studenti ir beiguši lasīt, lūdziet viņus savā grupā pārrunāt izdales materiālā dotos jautājumus.
Kāpēc pazudušais dēls noklīda neceļos (Pretstatā avij un grasim, pazudušais dēls noklīda sava dumpīguma dēļ.)
Saprotot, ka tēvs šajā līdzībā simbolizē Debesu Tēvu, ko mēs varam mācīties par to, kā Debesu Tēvs izturas pret tiem, kas atgriežas pie Viņa caur grēku nožēlošanu? (Studentiem būtu jānosaka līdzīgs princips: Ja mēs atgriezīsimies pie Debesu Tēva, nožēlojot grēkus un meklējot Viņa piedošanu, Viņš priecāsies un pieņems mūs atpakaļ ar atplestām rokām. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Kā šis princips var palīdzēt tiem, kas jūtas garīgi zuduši?
Atgādiniet studentiem par vecāko brāli līdzībā.
Kāpēc, jūsuprāt, vecākais brālis bija dusmīgs?
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un lūdziet pārējos studentus ieklausīties, kāpēc vecākais brālis bija dusmīgs:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Juzdamies nenovērtēts un, iespējams, izjūtot lielu žēlumu pret sevi, šis apzinīgais dēls — un viņš tiešām ir ļoti apzinīgs — uz brīdi aizmirst, ka viņam nekad nav nācies pazīt izvirtību vai izmisumu, bailes vai riebumu pret sevi. Viņš uz brīdi aizmirst, ka katrs teļš fermā jau pieder viņam, tāpat arī visas drēbes skapī un katrs gredzens atvilktnē. Viņš uz brīdi aizmirst, ka viņa uzticība ir un vienmēr tiks atalgota. …
… Viņam, kuram ir praktiski viss un kurš, cītīgi strādājot, brīnišķīgā veidā to ir nopelnījis, trūkst vienas lietas, kas varētu padarīt viņu par pilnīgu Tā Kunga vīru, kāds viņš gandrīz ir. Viņam vēl ir jāiegūst tāda līdzjūtība un žēlastība, un patiesi žēlsirdīgs skatījums, lai saprastu, ka mājās pārnākušais nav sāncensis. Tas ir viņa brālis. …
Neapšaubāmi jaunākais brālis ir bijis gūsteknis — grēka, muļķības un cūkkūts gūsteknis. Taču arī vecākais brālis savā veidā ir gūsteknis. Viņam vēl nav izdevies izlauzties no paša radītā cietuma. Viņu vajā skaudība. Viņš jūtas tēva nenovērtēts un brāļa atstumts” („The Other Prodigal”, Ensign, 2002. g. maijs, 63. lpp.).
Saskaņā ar eldera Holanda teikto, kāpēc vecākais brālis bija dusmīgs? Kādā ziņā arī vecākais brālis bija pazudis?
Kas mums ir jāatceras, kad redzam izpaužamies Dieva žēlastību, svētot tos, kas nožēlo grēkus un atgriežas pie Viņa?
Kādu principu mēs varam mācīties no šīs līdzības par lielāku līdzināšanos mūsu Debesu Tēvam? (Studentiem būtu jānosaka līdzīgs princips: Mēs varam vairāk līdzināties savam Debesu Tēvam, izturoties ar līdzjūtību un prieku, kad citi nožēlo grēkus.)
Atgādiniet studentiem par cilvēku, par kuru viņi iedomājās stundas sākumā un kas varētu būt garīgi pazudis. Mudiniet viņus lūgšanu pilniem apdomāt, kā viņi varētu palīdzēt šim cilvēkam nožēlot grēkus un tuvināties Debesu Tēvam. Aiciniet viņus arī apdomāt, kā viņi paši varētu būt pazuduši un kā viņiem pašiem varētu būt nepieciešams nožēlot grēkus un atgriezties pie Glābēja.
Aiciniet studentus padomāt par gadījumu, kad kāds viņiem nodarīja pāri, un to, kā viņi tādēļ jutās. Paskaidrojiet, ka, studējot nākamo daļu, viņi uzzinās, kā Glābējs izvēlējās izturēties pret tiem, kas darīja Viņam pāri. Lūdziet viņus pievērst uzmanību papildus detaļām Lūkas stāstījumā par Jēzus Kristus ciešanām Ģetzemanē un tam, ko Jēzus ēda pēc Savas Augšāmcelšanās.