Apustulis Pāvils mācīja par garīgo karu, kurā ir iesaistīti Dieva bērni. Viņš aizstāvējās pret tiem, kas neatbalstīja viņa nostāju. Viņš stāstīja, kā ticis aizrauts trešajās debesīs, un raksturoja, kā viņa vājības izrādījās viņam par svētību. Noslēdzot savu vēstuli, Pāvils skubināja Korintas svētos izvērtēt sevi un pierādīt savu uzticību.
Pāvils raksta par garīgo karu, Sātana maldiem un savām ciešanām
Uzrakstiet uz tāfeles vārdu — karš.
Kādā ziņā mēs esam iesaistīti karā pret Sātanu?
Kādas ir šī garīgā kara visgrūtākās kaujas, kurās mums nākas piedalīties?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 10:3–6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot Pāvila mācību par to, kā mēs varam gūt panākumus šajā karā pret Sātanu.
Kas mums ir jādara, lai gūtu panākumus šajā karā pret Sātanu?
Kā jūs domājat, ko tas nozīmē — „[uzvarēt] visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi”? (5. pants.)
Kādu principu mēs varam apgūt no 5. panta par to, kā gūt panākumus karā pret Sātanu? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Ja mēs kontrolējam savas domas, būdami paklausīgi Jēzum Kristum, mēs gūsim lielākus panākumus karā pret Sātanu.)
Kā mēs varam kontrolēt savas domas? (Mēs varam lūgt, iegaumēt Svētos Rakstus, dziedāt vai iegaumēt garīgās dziesmas, kā arī darīt daudz ko citu.)
Jūs varētu dalīties savā pieredzē, kas parāda, kā savu domu kontrolēšana — līdz ar paklausību Glābējam — ir palīdzējusi jums pārvarēt Sātana ietekmi. Apdomājiet, vai vēlaties aicināt arī studentus padalīties savās pieredzēs. Aiciniet studentus nostādīt mērķi — labāk kontrolēt savas domas paklausībā Glābējam.
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto rezumējumu:
No 2. korintiešiem 10:7–18 mēs uzzinām, ka Pāvils gavilē Tai Kungā un māca, ka viņa vājības nav attaisnojums tam, lai viņā neklausītos. 2. korintiešiem 11. nodaļā mēs lasām, ka Pāvils min vēl citus veidus, kā Sātans cenšas samaitāt mūsu domas un aizvest mūs prom no Jēzus Kristus, kā piemēram, izmantojot viltus kristus un viltus apustuļus. Pāvils stāstīja par ciešanām, ko izturēja, būdams patiess Glābēja apustulis.
Pāvils stāsta, kā ticis aizrauts debesīs, un māca, kā, apzinoties savas vājības, mēs varam gūt labumu
Atnesiet uz klasi kaut ko, kam ir ērkšķi, vai uzzīmējiet tos uz tāfeles, līdzīgi kā parādīts zemāk. Aiciniet studentus padomāt par tām reizēm, kad ērkšķi ir viņus sadūruši.
Attēls
zars ar ērkšķiem
Kādā ziņā ērkšķi var padarīt mūsu dzīvi grūtu?
Paskaidrojiet, ka Pāvils izmantoja līdzību par dzeloni, simboliski attēlojot pārbaudījumu vai vājību, ko viņš piedzīvoja.
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet pārējiem ieklausīties un apdomāt, kāda veida pārbaudījumus vai vājības viņi vai viņu tuvinieki ir pieredzējuši:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Daži ir zaudējuši kādu tuvinieku vai rūpējas par kādu cilvēku ar invaliditāti. Dažus ir ievainojusi šķiršanās. … Citiem ir kropļojoši fiziski vai garīgi traucējumi. Citiem ir grūtības ar homoseksuālām tieksmēm. Vēl kādam ir briesmīgas depresijas vai nepilnvērtības sajūtas. Tādā vai citādā veidā, daudzi nes smagu nastu” („Viņš dziedina noslogotos” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 6. lpp.).
Studējot 2. korintiešiem 12. nodaļu, aiciniet studentus uzmeklēt patiesās mācības, kas var palīdzēt citiem, sastopoties ar pārbaudījumiem vai vājībām.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 12:1–4. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot vīziju, ko Pāvils redzēja. (Paskaidrojiet, ka šajos pantos Pāvils runā par sevi trešajā personā.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Pāvils tika „aizrauts trešajās debesīs”? (2. pants.) (Viņš redzēja vīzijā celestiālo valstību.)
Paskaidrojiet, ka frāze „vai miesā vai ārpus miesas, nezinu” (2. pantā) nozīmē, ka Pāvils nezināja, vai viņš bija celestiālajā valstībā, vai viņš to redzēja vīzijā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 12:5–6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils reaģēja uz šo vīziju.
Kā Pāvils reaģēja uz šo vīziju?
Kādas bija Pāvila raizes attiecībā uz to, kas notiktu, ja viņš slavinātu sevi? (Pāvils raizējās, ka citi varētu būt pārāk augstās domās par viņu, lai gan viņam joprojām bija mirstīgās grūtības, ko pārvarēt.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 12:7–8. Palūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Tas Kungs palīdzēja Pāvilam saglabāt pazemību. Jūs varētu paskaidrot, ka „nepaaugstināties” (7. pantā) nozīmē — nekļūt iedomīgam.
Kā Tas Kungs palīdzēja Pāvilam saglabāt pazemību?
Cik reizes Pāvils lūdza, lai viņš tiktu atsvabināts no „dzeloņa miesā”?
Norādiet, ka, par spīti Pāvila lūgšanām, šķita, ka Tas Kungs izvēlējās atstāt Pāvila „dzeloni miesā”.
Ko mēs varam mācīties no Pāvila par to, kādēļ Tas Kungs ļauj mums pieredzēt vājības un pārbaudījumus? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patieso mācību: Tas Kungs ļauj mums pieredzēt vājības un pārbaudījumus, lai mēs varētu iemācīties būt pazemīgi. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles.)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 2. korintiešiem 12:9–10 un sameklēt patiesos principus, ko apguva Pāvils un kas palīdzēja viņam izturēt savas vājības. Palūdziet studentiem ierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā patiesos principus, ko viņi atklāja.
Kādas patiesās mācības Pāvils apguva, kas palīdzēja viņam izturēt savas vājības? (Studenti varētu atpazīt dažādas patiesās mācības, ieskaitot šīs: Jēzus Kristus labvēlība ir pietiekama, lai stiprinātu mūs mūsu vājībās. Tas Kungs ne vienmēr atbrīvo mūs no grūtībām, taču Viņš stiprina mūs, kamēr mēs tās uzticīgi pārdzīvojam.)
Atgādiniet studentiem, ka labvēlība ir „dievišķa palīdzība vai spēks”, ko var iegūt, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai (Svēto Rakstu ceļvedis, „Labvēlība”).
Ko nozīmē tas, ka Jēzus Kristus labvēlība ir pietiekama, lai stiprinātu mūs mūsu vājībās? (Pateicoties spēkam, ko saņemam no Glābēja, mēs varam paveikt visu, ko Viņš no mums lūdz.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa izteikumu:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Tā Kunga, Jēzus Kristus, dziedinošais spēks — vai nu tas atbrīvo mūs no nastām, vai stiprina mūs, lai izturētu un sadzīvotu ar tām, kā to pieredzēja apustulis Pāvils, — ir pieejams visa veida mirstīgajās ciešanās” („Viņš dziedina noslogotos”, 8. lpp.).
Kā 9.–10. pantā atklātās, patiesās mācības palīdz mums mūsu vājībās un pārbaudījumos?
Kad jūs vai kāds, ko pazīstat, saņēmāt Glābēja stiprinājumu? (Atgādiniet studentiem, ka viņi var nedalīties pārāk personiskās pieredzēs.) Kā šī pieredze kļuva par svētību jums vai šim cilvēkam?
Pāvils skubina Korintas svētos izvērtēt sevi un pierādīt savu uzticību
Atgādiniet studentiem, ka Korintas svēto vidū bija viltus skolotāji, kas apstrīdēja Pāvilu un viņa kā apustuļa pilnvaras.
Kādus piemērus jūs varat minēt tam, kā mūsdienās cilvēki var apstrīdēt Baznīcas amatos aicinātos vadītājus?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 13:3. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kam daži Baznīcas locekļi Korintā centās atrast pierādījumus?
Kam daži Baznīcas locekļi Korintā centās atrast pierādījumus?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 13:5–6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils skubināja Korintas svētos darīt tā vietā, lai apšaubītu to, ka caur viņu kā apustuli runāja Tas Kungs.
Saskaņā ar 5. pantu, ko Pāvils skubināja Korintas svētos darīt? (Jūs varētu mudināt studentus atzīmēt darbības vārdus — pārbaudait, izmeklējiet un pārliecināti — šajos pantos.)
Ko, saskaņā ar Pāvila vārdiem, šiem svētajiem ir jāpārbauda sevī? (Paskaidrojiet, ka vārdi — „vai stāvat ticībā” (5. pantā) — nozīmē to, vai viņi ir uzticīgi Tā Kunga Baznīcai.)
Kādu principu mēs varam apgūt no šiem pantiem attiecībā uz to, kas mums ir jādara tā vietā, lai kritizētu Baznīcas vadītājus? (Studentiem vajadzētu atklāt principu, kas līdzinās šim: Tā vietā, lai kritizētu Baznīcas vadītājus, Baznīcas locekļiem vajadzētu izvērtēt, cik uzticīgi ir viņi paši.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo pravieša Džozefa Smita izteikumu:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Ja cilvēks saceļas, lai nosodītu citus, vaino Baznīcu, sakot, ka Baznīcas locekļi ir nomaldījušies, bet viņš pats ir taisnīgs, — nešaubīgi ziniet, ka viņš ir uz platā atkrišanas ceļa un, ja viņš nenožēlos grēkus, tad atkritīs, patiesi, kā Dievs dzīvo” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010), 315.–316. lpp.).
Kas notiks, ja mēs kritizēsim mūsu vadītājus tā vietā, lai izvērtētu, cik uzticīgi esam paši?
Lai palīdzētu studentiem izvērtēt savu uzticību un attieksmi pret Baznīcas vadītājiem, izdaliet viņiem lapu ar šādiem jautājumiem. Atvēliet studentiem pietiekami daudz laika, lai patstāvīgi izlasītu un atbildētu uz tiem.
Kādas svētības ir gūstamas, ja jūs līdzīgā veidā sevi regulāri garīgi izvērtējat?
Rezumējiet 2. korintiešiem 13:7–14, paskaidrojot, ka Pāvils skubināja svētos izvairīties no ļaunuma un tiekties uz pilnību.
Lieciniet par patiesajām mācībām, kuras šajā stundā pārrunājāt. Aiciniet studentus uzrakstīt konkrētu mērķi, kā viņi pielietos vienu no šīm patiesajām mācībām savā dzīvē.
Attēls
prasmīgi pārzināmo rakstvietu ikona
Prasmīgi pārzināmo rakstvietu atkārtojums
Studentu izpratne par rakstvietām pieaugs, kad viņi par tām uzdos paši savus jautājumus. Sadaliet audzēkņus divās (vai vairākās) grupās. Aiciniet studentus uzrakstīt pavedienus, kas norāda uz konkrētām prasmīgi pārzināmajām rakstvietām. (Jūs varētu izraudzīties vairākas rakstvietas pēc savas izvēles, ko studentiem apgūt vai atkārtot.) Mudiniet studentus neveidot pārāk sarežģītus pavedienus. Pēc zināma laika aiciniet grupas pēc kārtas nolasīt savus pavedienus pārējām grupām, lai tās varētu atrast pareizās rakstvietas.
Piezīme: Ja nav laika šai aktivitātei šajā stundā, jūs varat to izmantot kādā citā reizē. (Nākamā stunda ir samērā īsa. Iespējams, jums būs laiks pielietot šo aktivitāti tad.) Citas atkārtošanas aktivitātes skatiet pielikumā — šīs rokasgrāmatas beigās.
Gluži tāpat kā Pāvilam, kurš „dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt”, kad viņš tika aizrauts trešajā debesīs (2. korintiešiem 12:2, 4), arī mums var būt tādas garīgas pieredzes, ar kurām vajadzētu dalīties tikai tad, ja esam Gara vadīti. Elders Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:
„Esmu nācis pie slēdziena, ka nav prātīgi nepārtraukti runāt par neparastām garīgajām pieredzēm. Tās rūpīgi jāglabā un par tām jāstāsta vienīgi tad, ja Svētais Gars mudina mūs to darīt par svētību citiem” („The Candle of the Lord”, Ensign, 1983. g. janv., 53. lpp.)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 407. lpp.).
2. korintiešiem 12:7. Kas bija šis „dzelonis”, kas sagādāja apustulim Pāvilam raizes?
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, minēja, ka Pāvila dzelonis varētu būt „kāds fizisks trūkums, acīmredzot pat mokošs, kura dēļ apustulis Pāvils ik pa laikam vai visu laiku izjuta ciešanas” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965–1973), 2:448).
Elders Roberts D. Heilzs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās savā personīgajā pieredzē par fiziskajām grūtībām, lai paskaidrotu, kā Glābēja labvēlība var padarīt mūs stiprus vājībā:
„Pēdējos divos gados es paļāvos uz To Kungu, gaidot, kad Viņš man sniegs mācības laikā, kad izjutu fiziskas sāpes, garīgas mokas un atrados pārdomās. Es iemācījos, ka pastāvīgas, spēcīgas sāpes lieliski mūs iesvēta un attīra, padarot mūs pazemīgus un tuvinot Dieva Garam. Ja mēs ieklausāmies un paklausām, Viņa Gars mūs vadīs un mēs pildīsim Viņa gribu, pieliekot pūles savā ikdienā.
Bija brīži, kad es savās lūgšanās uzdevu dažus konkrētus jautājumus, kā piemēram: „Kādas mācības Tu vēlies, lai es apgūstu no šīm pieredzēm?”
Studējot Svētos Rakstus šajā smagajā dzīves posmā, priekškars bija plāns, un es saņēmu atbildes uz citu cilvēku, par kuriem ir pierakstīts, dzīves piemēra, kas pārdzīvoja vēl grūtākus pārbaudījumus. …
Dažos gadījumos es teicu Tam Kungam, ka noteikti esmu apguvis mācību, ko mācīji, un man vairs nav vajadzības ilgāk ciest. Likās, ka šādiem lūgumiem nebija nekāda rezultāta, jo man tika skaidri pausts, ka šis attīrošais pārbaudījumu laiks ir jāpacieš saskaņā ar Tā Kunga laiku un Tā Kunga veidu. Viena lieta ir mācīt: „Tavs prāts lai notiek!” (Mat. 26:42). Pavisam cita — dzīvot saskaņā ar to. Es arī uzzināju, ka neesmu atstāts viens, pārvarot šos pārbaudījumus un nelaimes, bet ar mani kopā ir sargeņģeļi. …
Pēdējo divu gadu pieredzes ir padarījušas mani garā stiprāku un devušas man drosmi daudz drošsirdīgāk liecināt pasaulei par savas sirds dziļākajām sajūtām” („The Covenant of Baptism: To Be in the Kingdom and of the Kingdom”, Ensign, 2000. g. nov., 6. lpp.).