Bibliotēka
113. stunda: 2. korintiešiem 1.–3. nodaļa


113. stunda

2. korintiešiem 1.–3. nodaļa

Ievads

Pāvils rakstīja svētajiem Korintā un paskaidroja, kā viņi varētu mierināt citus. Viņš arī mudināja viņus piedot kādam grēciniekam viņu draudzē. Pāvils svētajiem mācīja: ja viņi nāks pie Kristus, viņi kļūs līdzīgāki Dievam.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. korintiešiem 1. nodaļa

Pāvils māca Korintas svētajiem, kā mierināt citus

Aiciniet studentus atcerēties gadījumu, kad kādam, ko viņi pazīst, bija grūti pārbaudījumi vai ciešanas.

  • Ko jūs darījāt, lai viņam vai viņai palīdzētu?

  • Vai jums ir bijis tā, ka esat vēlējušies kādam pārbaudījumu brīdī sniegt mierinājumu, bet nezinājāt kā?

Aiciniet studentus, studējot Pāvila 2. vēstules korintiešiem 1. nodaļu, sameklēt patiesu principu, kas viņiem palīdzētu zināt, kā mierināt tos, kam ir kādi pārbaudījumi un ciešanas.

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Pāvils bija uzrakstījis 1. vēstuli korintiešiem, Efezā viņa mācību dēļ izcēlās nemieri. (Skat. Apustuļu darbu 19:23–41. Piezīme: Āzija bija Romas province, kas atradās mūsdienu Turcijas teritorijā.) Pāvils pameta Efezu un devās uz Maķedoniju, kur Titus viņam paziņoja jaunumus par to, ka viņa iepriekšējā vēstule Korintas svētajiem tika labi uzņemta. Pāvils uzzināja arī to, ka svētie piedzīvoja bēdas un ka vairāki viltus skolotāji Korintā maitāja Kristus patiesās mācības. Pāvils korintiešiem uzrakstīja 2. vēstuli, kurā viņš svētajiem sniedza mierinājumu un pārrunāja problēmas, ko bija radījuši šie neaicinātie skolotāji.

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt 2. korintiešiem 1:1–5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils svētajiem teica par viņu ciešanām.

  • Ko Pāvils 3. pantā pastāstīja svētajiem par Dievu, kas varēja viņiem sniegt mierinājumu viņu ciešanās?

  • Kādu patiesību mēs varam mācīties 4. pantā par to, ko mēs varam darīt, kad saņemam mierinājumu no Debesu Tēva? (Studentiem būtu jāpauž tālāk dotajai līdzīga patiesība: Kad mēs saņemam Debesu Tēva mierinājumu mūsu ciešanās, mēs saņemam spēku — palīdzēt arī citiem saņemt Viņa mierinājumu.)

  • Kā Dieva mierinājuma saņemšana pārbaudījumu brīžos jums ir palīdzējusi sniegt palīdzību — citiem saņemt Viņa mierinājumu? (Apsveriet iespēju — dalīties personīgajā pieredzē, kamēr studenti apdomā savas pieredzes.)

Rezumējiet 2. korintiešiem 1:6–8, paskaidrojot, ka Pāvils pastāstīja Korintas svētajiem par viņa un viņa biedru smagajām un dzīvībai bīstamajām ciešanām laikā, kad viņi Efezā sludināja evaņģēliju.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 1:9–11. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas Pāvilam un viņa biedriem palīdzēja viņu pārbaudījumos.

  • Kas Pāvilam un viņa biedriem palīdzēja viņu pārbaudījumos?

  • Kādu patiesību mēs varam mācīties 11. pantā par to, kā mēs varam palīdzēt tiem, kam ir grūtības? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Mūsu lūgšanas var palīdzēt tiem, kas ir nonākuši grūtībās.)

  • Kā mūsu lūgšanas var palīdzēt kādam, kas ir nonācis grūtībās?

  • Kā citu lūgšanas jums ir palīdzējušas pārbaudījumu brīžos?

Rezumējiet 2. korintiešiem 1:12–24, paskaidrojot, ka Pāvils priecājās par tiem, kas bija pieņēmuši padomu, ko viņš bija devis savā pirmajā vēstulē. 15.–20. pantā Pāvils vēršas pie tiem, kas atrada viņā vainu, kad viņš mainīja plānus viņu apmeklējumam. Daži Pāvila kritiķi varēja sacīt, ka tāpēc, ka Pāvils mainīja sava ceļojuma plānus, viņi vairs nevarēja uzticēties viņam vai viņa mācībām. Pāvils paziņoja, ka evaņģēlija vēstījums bija patiess — neatkarīgi no izmaiņām viņa plānos.

Pāvila 2. vēstules korintiešiem 2. nodaļa

Pāvils mudina Korintas svētos piedot grēciniekam

Aiciniet studentus padomāt par gadījumu, kad kāds aizvainoja viņus vai kādu, ko viņi mīl.

  • Kādēļ varētu būt grūti piedot šai personai?

Studējot Pāvila 2. vēstules korintiešiem 2. nodaļu, aiciniet studentus sameklēt patiesības, kas viņiem palīdzētu saprast, kādēļ ir svarīgi piedot visiem cilvēkiem.

Atgādiniet studentiem, ka Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem viņš viņus pārmācīja par viņu nepaklausību un ticības trūkumu. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 2:1–4. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko, pēc Pāvila domām, Korintas svētajiem vajadzētu zināt par viņa pārmācību?

  • Saskaņā ar 4. pantu, ko Pāvils gribēja, lai Baznīcas locekļi saprastu par viņu pārmācības iemeslu?

  • Kā pārmācīšana un aizrādīšana var būt par liecību kāda cilvēka mīlestībai pret mums?

Rezumējiet 2. korintiešiem 2:5–6, paskaidrojot, ka Pāvils rakstīja par kādu Baznīcas locekli, kurš bija grēkojis pret citiem Baznīcas locekļiem un licis viņiem bēdāties. Rezultātā Baznīca bija uzlikusi šim cilvēkam disciplinārsodu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 2:7–8. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā, pēc Pāvila teiktā, svētajiem ir jāizturas pret šo cilvēku.

  • Kā svētajiem bija jāizturas pret šo cilvēku, kurš viņiem bija radījis tik daudz bēdu?

Paskaidrojiet: kaut gan šis cilvēks bija grēkojis, viņa dvēseles vērtība Dieva acīs bija liela (skat. Mācības un Derību 18:10). Pāvils mudināja svētos piedot, mierināt un mīlēt šo cilvēku, lai palīdzētu viņam nožēlot grēkus.

Aiciniet studentus klusībā izlasīt 2. korintiešiem 2:9–11, meklējot vēl citu iemeslu, kāpēc Pāvils mudināja svētos piedot citiem cilvēkiem.

  • Saskaņā ar Pāvila mācībām svētajiem 11. pantā, kāds ir vēl viens iemesls, kāpēc mums ir jāpiedod citiem cilvēkiem? (Studentiem saviem vārdiem būtu jāpauž šāda patiesība: Ja mēs nepiedodam citiem cilvēkiem, Sātanam būs vara pār mums. Jūs varētu ierosināt, lai studenti atzīmē šo patieso principu 11. pantā.)

Norādiet uz to, ka piedošana nenozīmē grēcinieka atbrīvošana no atbildības par viņa vai viņas nodarījumu. Tas arī nenozīmē, ka mums ir jānostāda sevi situācijā, kur cilvēki var turpināt rīkoties ar mums netaisnīgi. Drīzāk, piedošana citiem nozīmē — izrādīt mīlestību pret tiem, kas pret mums ir izturējušies netaisni, un neglabāt pret viņiem aizvainojumu vai dusmas. Mums ir pavēlēts piedot visiem cilvēkiem. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedī „Piedot”, scriptures.lds.org; Mācības un Derību 64:9–11.)

  • Kādā veidā, jūsuprāt, Sātanam ir vara pār mums tad, kad mēs citiem nepiedodam.

Lieciniet par to, cik svarīgi ir piedot citiem. Lūdziet studentus padomāt par kādu, kam viņiem vajadzētu piedot. Lūdziet viņus izvirzīt mērķi — piedot šim cilvēkam, lai Sātanam nebūtu varas pār viņiem.

Paskaidrojiet, ka 2. korintiešiem 2:14 mēs lasām par to, ka Pāvils rakstīja, ka viņš pateicās Dievam, kurš vienmēr „viņu vadīja Kristus uzvarā”, pat sarežģītos brīžos.

Pāvila 2. vēstules korintiešiem 3. nodaļa

Pāvils Korintas svētajiem māca, ka, nākot pie Kristus, viņi kļūs līdzīgāki Dievam

Paskaidrojiet, ka Korintā Pāvila prombūtnes laikā vairāki viltus skolotāji sāka pretoties Pāvila mācībām un centās Pāvilu diskreditēt, stāstot jaunpievērstajiem, ka viņiem vēl aizvien ir jāievēro Mozus likums. Rezumējiet 2. korintiešiem 3:1, paskaidrojot, ka, atbildot tiem, kas viņu centās diskreditēt, Pāvils Korintas Baznīcas locekļiem uzdeva retorisku jautājumu par to, vai viņam vajadzēja viņiem pasniegt „rekomendācijas [vēstuli]”, kas liecinātu par viņa reputāciju un to, ka viņš ir patiess Jēzus Kristus apustulis. (Paskaidrojiet, ka Pāvila laikā Baznīcas jaunpievērstie nēsāja līdzi rekomendācijas vēstules. Šīs vēstules sniedza aprakstu par jaunpienācējiem un apliecināja viņu labo reputāciju.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 3:2–3. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas, pēc Pāvila teiktā, viņam kalpoja kā rekomendācijas vēstule?

  • Kas Pāvilam kalpoja kā rekomendācijas vēstule? (Svēto izmanītās dzīves bija kā vēstule no Tā Kunga.)

  • Ko nozīmē frāze „saprotama un lasāma visiem cilvēkiem” 2. pantā? (Daudzi cilvēki Baznīcu iepazīst un spriež par tās patiesumu pēc Baznīcas locekļu rīcības un piemēriem.)

Norādiet uz frāzi „ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm” 3. pantā un paskaidrojiet, ka Mozus dienās baušļi tika pierakstīti uz akmens plāksnēm. Pāvils Korintas svētajiem mācīja, ka ar Svētā Gara spēku baušļi tika ierakstīti viņu sirdīs.

Rezumējiet 2. korintiešiem 3:5–13, paskaidrojot, ka Pāvils mācīja: ja vecais Mozus likums, kuram bija jātop izdeldētam, bija brīnišķīgs, tad mūžīgā evaņģēlija derība ir vēl brīnišķīgāka. Pāvils atgādināja Korintas svētajiem, ka Mozus, nokāpdams no Sinajas kalna pēc sarunas ar To Kungu, bija aizklājis seju ar apsegu, jo Israēla bērni baidījās no godības, ko izstaroja viņa seja.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 3:14–15 un aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils pielīdzināja israēliešus, kas baidījās no godības, ko izstaroja Mozus seja, tā laika jūdiem.

  • Kā Pāvils pielīdzināja israēliešus, kas pieprasīja, lai Mozus aizklātu savu seju, jūdiem viņa laikā?

  • Ko varētu nozīmēt frāzes „viņu sirdis tika nocietinātas” 14. pantā un „pār viņu sirdīm … [bija] apsegs” 15. pantā?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 3:16–18. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas, pēc Pāvila solītā, noņemtu nesaprašanas apsegu no ļaužu sirdīm un prātiem. Norādiet, ka frāze „līdzko atgriežas pie Tā Kunga” 16. pantā Džozefa Smita tulkojumā skan šādi: „līdzko sirdis atgriežas pie Tā Kunga”.

  • saskaņā ar Džozefa Smita tulkojumu 2. korintiešiem 3:16, kas cilvēkiem bija jādara, lai tiktu noņemts nesaprašanas apsegs?

Uzrakstiet uz tāfeles: Ja mēs pievērsīsim savas sirdis Tam Kungam …

  • Saskaņā ar 18. pantu, kas notiek ar tiem, kas pievērš savas sirdis Tam Kungam un kuru nesaprašanas apsegs tiek noņemts? (Paskaidrojiet, ka frāze „topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu” attiecas uz pakāpeniskām pārmaiņām, ko mēs saņemam caur Garu, kas mums palīdz kļūt līdzīgākiem Dievam.)

Pabeidziet uz tāfeles rakstīto izteikumu tā, lai tas skanētu šādi: „Ja mēs pievērsīsim savas sirdis Tam Kungam, ar mums būs Gars, kas mums pakāpeniski palīdzēs kļūt līdzīgākiem Dievam.”

  • Kā jūs domājat, ko nozīmē — pievērst mūsu sirdis Jēzum Kristum?

Aiciniet studentus veltīt minūti tam, lai pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās uzrakstītu dažus veidus, kā cilvēki var pievērst savas sirdis Tam Kungam. Aiciniet dažus studentus dalīties šajā sarakstā ar pārējiem.

Aiciniet studentus apdomāt, kā Gars ir mainījis viņus vai kādu, ko viņi pazīst. Lūdziet dažus studentus dalīties savā pieredzē ar pārējiem.

Aiciniet studentus padomāt, ko viņi varētu darīt labāk, lai pievērstos Tam Kungam. Lūdziet viņus izvirzīt mērķi — pievērsties Tam Kungam, lai viņi varētu saņemt Garu un kļūt līdzīgāki Dievam.

Komentāri un skaidrojumi

2. korintiešiem 2:1–4. Baznīcas vadītāji pārmāca Baznīcas locekļus — mīlestības vadīti

Prezidents Brigams Jangs paskaidroja iemeslu, kāpēc viņš pārmācīja Baznīcas locekļus:

„Reizēm daudziem maniem brāļiem es varu šķist pārāk skarbs. Reizēm es viņus pārmācu, bet es to daru, jo vēlos, lai viņi dzīvotu tā, ka Tā Kunga gars mājotu viņos un aptvertu viņus kā liesmojoša uguns” (Discourses of Brigham Young, apk. Džons A. Vidso [1954. g.], 115. lpp.).

Pāvila 2. vēstules korintiešiem 2:5–11 Piedošanas svarīgums

Ieskatu par Pāvila mīlestību un līdzcietību mēs gūstam 2. korintiešiem 2:5–11. Mēs nezinām, vai grēcinieks, par kuru Pāvils runāja, ir tas pats, kurš ir minēts 1. korintiešiem 5:1, vai kāds cits pāri darītājs — iespējams, kāds no Korintas viltus skolotājiem, kas pretojās Pāvilam un viņa mācībām. Pāvils mudināja Baznīcas locekļus piedot viņam un sniegt mierinājumu, lai šo cilvēku „nenomāktu pārāk lielas skumjas” (2. korintiešiem 2:7).

2. korintiešiem 3:1–2 Daži spriež par Baznīcu pēc tās locekļu rīcības

„Daudzi cilvēki visā pasaulē ir noskaņoti pret Baznīcu labdabīgi, pateicoties labajiem darbiem un kalpošanai, ko viņi redz Baznīcas locekļu dzīvēs (skat. 2. korintiešiem 3:2).

Pāvila paziņojums, ka Baznīcas locekļi ir kā vēstules, kas „lasāmas visiem cilvēkiem”, norāda uz to, ka Baznīcas locekļu rīcība ir tas, kā daudzi uzzina par Baznīcu un spriež par tās patiesumu. Gluži tāpat, kā veikala īpašnieks tiek vērtēts pēc precēm, ko tas pārdod, tāpat arī Baznīcu —un reizēm pat Jēzu Kristu — vērtē pēc tā, kā mēs dzīvojam. Elders Brūss R. Makonkijs mācīja: „Evaņģēlijs nav pierakstīts tikai uz akmens plāksnēm vai Svēto Rakstu grāmatās, bet arī ieraugāms uzticīgos un paklausīgos cilvēkos; šādi svētie ir dzīvas patiesības vēstules, grāmatas, kuru dzīves ir atvērtas lasīšanai visiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. izd. [1965–1973], 2:414)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 395).