Pāvils uzrakstīja vēstuli svētajiem Romā, paziņojot, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam. Viņš paskaidroja, ka neviens nevar tikt izglābts tikai ar sava paša darbiem; viņiem jātiek izglābtiem ar Jēzus Kristus labvēlību, kura ir pieejama caur Viņa veikto Izpirkšanu.
Pāvils sludina, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam
Izlasiet tālāk doto eldera Lerija Eko Haksa, Septiņdesmito locekļa, izteikumu. Paskaidrojiet, kā jaunais vīrietis, elders Eko Hakss, iestājās Savienoto Valstu Jūras kājniekos.
Attēls
Elders Lerijs Eko Hakss
„Savu apmācību instruktoru, cīņās rūdītu veterānu, es satiku, kad viņš atspēra vaļā baraku durvis un ienāca, skaļi lamājoties.
Pēc biedējoša ievada viņš sāka no viena baraku gala un katram jauniesaucamajam uzdeva jautājumus. Bez izņēmuma apmācību instruktors sistemātiski atrada kaut ko par katru jauniesaucamo, ko izsmiet skaļā un vulgārā veidā. Viņš turpināja virzīties gar jauniesaucamo ierindu, katram jaunkareivim izkliedzot savu atbildi, kā pavēlēts: „Jā” vai „Nē, seržant instruktor.” … Kad pienāca mana kārta, es sapratu, ka viņš ir paķēris manu ceļojuma somu un iztukšojis tās saturu uz mana matrača — man aizmugurē. Viņš aplūkoja manas mantas un tad nostājās man priekšā. Es sagatavojos viņa uzbrukumam. Viņa rokās bija mana Mormona Grāmata” („Nāciet pie Manis, ak jūs, Israēla nams” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 32. lpp.).
Kā jūs justos, ja atrastos eldera Eko Haksa vietā?
Vai jūs kādreiz esat nokļuvuši situācijās, kurās jūs esat satraukušies par to, ka jūsu ticība varētu tikt izsmieta? (Apsveriet iespēju — aicināt dažus studentus dalīties savās pieredzēs ar pārējiem klasē.)
Aiciniet studentus meklēt patiesos principus, kad viņi studēs Romiešiem 1. nodaļu, kas viņiem var palīdzēt, kad viņi saskaras ar izsmieklu vai vajāšanām par viņu uzskatiem un standartiem.
Īsi iepazīstiniet ar Pāvila vēstuli romiešiem, aicinot kādu studentu nolasīt tālāk norādīto rindkopu:
Pāvila vēstule romiešiem tika rakstīta svētajiem Romā Pāvila misijas ceļojuma beigās. Viņš rakstīja, lai svētie Romā sagatavotos viņa atnākšanai, lai izskaidrotu un aizstāvētu viņa mācības un lai veicinātu vienotību jūdu un citticībnieku Baznīcas locekļu vidū. Roma — Romas impērijas galvaspilsēta — bija piepildīta ar pasaulīgām filozofijām un šajā vietā bija grūti sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju.
Lai apkopotu Romiešiem 1:1–14, paskaidrojiet, ka Pāvils iesāka savu vēstuli, liecinot par Jēzu Kristu un paužot savu vēlmi — apmeklēt svētos Romā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 1:15–17. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja svētajiem Romā par Jēzus Kristus evaņģēliju.
Pēc Pāvila teiktā, kas ir Jēzus Kristus evaņģēlijs? (Studentiem vajadzētu atpazīt šo patieso vai tam līdzīgo mācību: Jēzus Kristus evaņģēlijs ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic Jēzum Kristum. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt savos Svētajos Rakstos vārdus vai frāzes, kas māca šo patieso mācību.)
No kā Jēzus Kristus evaņģēlijs mums ļauj tikt izglābtiem? (No fiziskās un garīgās nāves.)
Kādēļ mums jāizrāda ticība Jēzum Kristum, lai caur evaņģēliju mēs saņemtu pestīšanas svētības? (Jēzus Kristus veica Izpirkšanu, kas padarīja mūsu glābšanu iespējamu.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto paskaidrojumu par to, ko nozīmē — ticēt Jēzum Kristum un izrādīt Viņam ticību:
Pāvils lietoja jēdzienus — pārliecība un ticība —, kas nav tikai garīga vienošanās par to, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, bet Viņa pilnīga pieņemšana un uzticēšanās, jo Viņš ziedoja Sevi, veicot Izpirkšanu par mūsu grēkiem. Šī dziļā uzticēšanās ved uz ticīgu dzīvi, apliecinot to ar grēku nožēlošanu, kristībām un centieniem dzīvot, kā Jēzus Kristus mācīja (skat. Apustuļu darbu 16:30–33; Romiešiem 6:1–11; 1. korintiešiem 6:9–11). „Ticība Jēzum Kristum … tiek parādīta, dzīvojot paklausībā evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem un kalpojot Kristum” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Glābšana”, scriptures.lds.org).
Kā Pāvils jutās, sludinot evaņģēliju, kad viņš zināja to, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic? (Viņš nekaunējās [skat. Romiešiem 1:16].)
Kad jūs esat saņēmuši liecību par evaņģēlija spēku un to, kā tas ietekmēs jūsu vēlmi — dalīties evaņģēlijā ar citiem? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Kad mēs esam saņēmuši liecību par to, ka Jēzus Kristus evaņģēlijam ir spēks mūs glābt, tad mums nevajadzētu kaunēties dalīties tajā ar citiem.)
Kā šis princips var jums palīdzēt, kad jūs saskaraties ar vajāšanu vai izsmieklu savu uzskatu dēļ?
Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamo daļu no eldera Eko Haksa stāsta un palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kā mums vajadzētu atbildēt apmācības seržantam.
Attēls
Elders Lerijs Eko Hakss
„Es sagaidīju, ka viņš kliegs uz mani, taču viņš pienāca man tuvu klāt un pačukstēja: „Vai tu esi mormonis?”
Kā pavēlēts, es izkliedzu: „Jā, seržant instruktor!”
Atkal es sagaidīju to sliktāko. Taču viņš ieturēja pauzi un pacēla savu roku, kurā bija mana Mormona Grāmata, un tad ļoti klusā balsī teica: „Vai tu tici šai grāmatai?”
Kā eldera Eko Haksa atbilde atspoguļo labu piemēru principam, kas tiek mācīts Romiešiem 1:16?
Paskaidrojiet, ka apmācību instruktors nevis izsmēja elderu Eko Haksu, bet piesardzīgi nolika Mormona Grāmatu un devās tālāk pie jauniesaucamajiem rindas kārtībā. Nolasiet atlikušo daļu no eldera Eko Haksa izteikuma:
Attēls
Elders Larijs Eko Hakss
„Es bieži esmu prātojis, kāpēc šis rupjais jūras kājnieku seržants mani todien pažēloja. Taču es esmu pateicīgs, ka es bez vilcināšanās spēju pateikt: „Jā, es esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis,” un „Jā, es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa.” Šī liecība ir dārga dāvana, kas man tika dota caur Svēto Garu” („Nāciet pie Manis, ak jūs, Israēla nams” (vispārējās konferences runa), 32. lpp.).
Kad jūs (vai kāds, ko jūs pazīstat) esat izrādījuši to, ka jūs nekautrējaties dalīties ar Jēzus Kristus evaņģēliju?
Aiciniet studentus padomāt par to, cik pārliecināti viņi ir savās liecībās par Jēzus Kristus evaņģēliju un ko viņi var darīt, lai stiprinātu šīs liecības. Mudiniet viņus uzstādīt mērķi, lai to darītu.
Pāvils māca: jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības
Paskaidrojiet, ka Pāvila dienās daži kristietībai pievērstie citticībnieki centās attaisnot netikumību vai grēcīgu uzvedību, uzsverot Dieva žēlastību un ignorējot Viņa pilnīgo taisnību. Arī daži kristietībai pievērstie jūdi ticēja, ka viņu glābšanai ir nepieciešams ievērot Mozus likumu. Pāvils vēlējās izlabot šos abus nepareizos priekšstatus.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas pa dažiem pantiem nolasīt Romiešiem 1:18–32. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot grēkus, kuri, pēc Pāvila teiktā, bija plaši izplatīti viņa laikā. Jūs varētu palīdzēt studentiem paskaidrot vārdus un frāzes no 18.–32. pantam, kas palīdzētu viņiem izprast Pāvila brīdinājumus, ko viņš deva svētajiem Romā. Piemēram, jūs varat uzdot šādu jautājumu:
Ko, jūsuprāt, 25. pantā nozīmē — „sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju”?
Norādiet, ka no Romiešiem 1:18–32 mēs varam uzzināt, ka pravieši un apustuļi māca mums par rīcību un uzvedību, kas aizvaino Dievu.
Paskaidrojiet, ka frāzes 26. pantā „apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko” un 27. pantā „atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti” tiek attiecinātas uz homoseksuālu rīcību. Jūs varētu paskaidrot, ka no sākuma un pastāvīgi viscaur Svētajos Rakstos Tas Kungs ir nosodījis Šķīstības likuma pārkāpumus, ieskaitot homoseksuālu rīcību.
Piezīme: Tēma par homoseksuālām nosliecēm ir ļoti jūtīga. Kad jūsu klases audzēkņi pārrunā šo jautājumu, pārliecinieties, ka tas tiek darīts ar laipnību, līdzjūtību un pieklājību.
Lai palīdzētu studentiem izprast Baznīcas nostāju par homoseksuālu uzvedību, nolasiet šādus izteikumus:
„Homoseksuāla un lesbiska uzvedība ir smags grēks. Ja jūs atskāršat, ka jums simpatizē sava dzimuma pārstāvji, vai ja jūs kāds pierunā iesaistīties netiklās darbībās, lūdziet padomu saviem vecākiem un bīskapam. Viņi jums palīdzēs” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 36. lpp.).
„Baznīcas doktrinārā nostāja ir skaidra: dzimumattiecībām jābūt vienīgi starp vīrieti un sievieti, kuri ir laulāti. Taču tas nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par ieganstu nelaipnai attieksmei. Lai gan Jēzus Kristus, kuram mēs sekojam, pavisam skaidri nosodīja amorālas seksuālas darbības, Viņš nekad neizturējās rupji. Viņš vienmēr vēlējās iedvesmot cilvēku, nevis to nopelt. …
Baznīca nošķir homoseksuālas noslieces no rīcības. Lai arī sajūtu un noslieču esamība pret sava dzimuma pārstāvjiem pati par sevi nav grēcīga, iesaistīšanās homoseksuālā rīcībā ir pretrunā ar „doktrināro principu, kas pamatojas Rakstos, … ka laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva iedibināta un ka ģimenei ir būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību” [„Augstākā prezidija paziņojums par viendzimuma laulībām”, mormonnewsroom.org] („Same-Sex Attraction”, Gospel Topics, lds.org/topics).
Kādēļ mums ir svarīgi saprast Tā Kunga praviešu un apustuļu mācības par homoseksuālu uzvedību?
Kā mēs varam izrādīt laipnību un līdzjūtību tiem, kuri sajūt homoseksuālas noslieces, vienlaikus atbalstot Baznīcas nostāju homoseksuālas rīcības jautājumos?
Lai apkopotu Romiešiem 2:1–3:8, paskaidrojiet, ka Pāvils mācīja: visi cilvēki tiks tiesāti atbilstoši saviem darbiem, un viņš parādīja, ka jūdi savu netaisnību izrādīja, dzīvojot ārišķīgi pēc Mozus likuma, nevis iekšēji.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 3:9–12, 23 un lūdziet pārējos klases audzēkņus noteikt, kuri, pēc Pāvila teiktā, ir grēka ietekmēti.
Pēc Pāvila teiktā, kuri ir grēka ietekmēti? Kādas sekas uz mums atstāj mūsu grēki? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Visi atbildības vecumu sasniegušie cilvēki grēko, un viņiem ir nepieciešama Dieva piedošana.)
Kā šī patiesība mums palīdz labāk izprast, kādēļ mums ir nepieciešams Jēzus Kristus?
Ikviens, kas tic, var tikt attaisnots caur Kristus Izpirkšanas pieņemšanu
Paskaidrojiet, ka atlikušajos pantos no Romiešiem 3. nodaļas Pāvils mācīja, kā Jēzus Kristus pārvar grūtības, ko mēs piedzīvojam, — proti, ka Dievs nevar pieņemt grēku un ka katrs atbildības vecumu sasniegušais cilvēks grēko. Lai saprastu šos pantus, studentiem vajadzēs izprast šo vārdu nozīmi: attaisnošana (nozīmē — „tikt atbrīvotam no soda par grēku un pasludinātam par nevainīgu” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Attaisnošana, attaisnot” scriptures.lds.org]), izpircējs (Izpirkšanas upuris un žēlastības avots), un labvēlība („dievišķa palīdzība jeb spēks tiek dots caur Dieva žēlastību un Jēzus Kristus mīlestību” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Labvēlība”]). Pirms nodarbības apsveriet iespēju — uzrakstīt uz tāfeles šo vārdu definīcijas — vai sagatavojiet izdales materiālu ar šiem jēdzieniem katram studentam.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Romiešiem 3:24–26. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā mēs varam kļūt cienīgi, lai atrastos Dieva klātbūtnē.
Saskaņā ar Romiešiem 3:24, kā mēs esam attaisnoti vai pasludināti par cienīgiem būt Dieva klātbūtnē?
Skat. Joseph Smith Translation, Romans 3:24. Paskaidrojiet, ka nav nozīmes tam, cik daudz laba mēs paveicam šajā dzīvē, mēs nevaram iegūt vai nopelnīt paši savu glābšanu, jo Pāvils mācīja, ka visi ir grēkojuši un tādēļ paši nespējam tikt glābti (skat. Romiešiem 3:23). Tikai caur Dieva labvēlību — Viņa dievišķo spēku un sniegto iespēju spēku — mēs topam izglābti (skat. arī Moronija 10:32–33).
Saskaņā ar 26. pantu, kurus Dievs attaisno caur labvēlību? (Tos, kuri tic Jēzum.)
Atgādiniet studentiem, kā Pāvils izmantoja jēdzienus pārliecība un ticība, ko jūs pārrunājāt nodarbības sākumā.
Kādu principu šie panti māca, kad esam patiesi pieņēmuši Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu? (Studenti varētu minēt principu, kas līdzinās šim: Uzticīgi pieņemot Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, visa cilvēce var tikt attaisnota un iegūt glābšanu.)
Kā mēs varam izrādīt, ka esam patiesi pieņēmuši Glābēja veikto Izpirkšanu?
Aiciniet studentus apdomāt nepieciešamību pēc Glābēja Jēzus Kristus un to, ko viņi var darīt, lai pieņemtu Viņa Izpirkšanu ar lielāku ticību. Aiciniet viņus pierakstīt savas sajūtas savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā. Palūdziet dažiem studentiem dalīties savās sajūtās un liecībās par Glābēju.
Lai apkopotu Romiešiem 3:27–30, paskaidrojiet, ka Pāvils atkārtoti uzsvēra, ka ikviens ir attaisnots caur ticību Jēzum Kristum, nevis pēc tā, kā viņš vai viņa ievēro Mozus likumu.
Jēzus Kristus evaņģēlijs patiesībā ir Dieva evaņģēlijs, kas ir Dieva Tēva evaņģēlijs. Tas kļuva zināms kā „Jēzus Kristus evaņģēlijs”, kad Kristus kļuva par augstāko aizstāvi un Tēva plāna atbalstītāju.
Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma norādīja, ka viens veids, kā mēs varam parādīt, ka mēs nekaunamies evaņģēlija, ir dalīties tajā ar citiem:
„Katram no mums ir vairākas iespējas sludināt savu pārliecību draugiem un kaimiņiem, darba kolēģiem un gadījuma rakstura paziņām. Es ceru, ka mēs izmantosim šīs iespējas, lai paustu savu mīlestību mūsu Glābējam, sniegsim savu liecību par Viņa dievišķo misiju un mūsu apņēmību kalpot Viņam.
Ja mēs to visu darīsim, mēs varēsim teikt kā apustulis Pāvils: „Es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic.” (Rom. 1:16.)” („Witnesses of Christ”, Ensign, 1990. g. nov., 32. lpp.).
Piemērs par kādu cilvēku, kurš nekaunējās no Jēzus Kristus evaņģēlija; skat. pierakstu par elderu Ričardu G. Skotu, kuru intervēja admirālis Haimans G. Rikovers (no Mārvina K. Gārdnera, „Elder Richard G. Scott: The Real Power Comes from the Lord”, Ensign, 1989. g. jan., 8–9. lpp.).
Lai iegūtu papildus informāciju par Baznīcas nostāju attiecībā uz homoseksuālu uzvedību un homoseksuālām nosliecēm, skat. „Same-Sex Attraction” vietnē lds.org/topics.
Romiešiem 3:24. „Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna”
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par vārdu attaisnošana:
„Pateicoties „Jēzus Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas upura bezgalīgajai vērtībai”, Viņš var apmierināt jeb „izpildīt likuma prasības” mūsu labā. Piedošana nāk caur Tā labvēlību, kurš ir apmierinājis taisnības prasības ar Savām ciešanām. … Viņš atbrīvo mūs no nosodījuma, likumu atstājot nemainīgu. Mums tiek piedots, un mēs kopā ar Viņu atrodamies taisnīguma stāvoklī. Mēs kļūstam kā Viņš — bez grēka. Mūs atbalsta un aizsargā likums un taisnība. Mēs esam attaisnoti.
Un tā cilvēks var tikt attaisnots un saņemt piedošanu, būdams bez grēka un vainas” („Justification and Sanctification”, Ensign, 2001. g. jūn., 20. lpp.).