Apustulis Pāvils aicināja svētos neļauties tikt ietekmētiem no ļauniem cilvēkiem. Viņš brīdināja svētos — izvairīties no netikumīgām filozofijām un darbībām, kas bija plaši izplatītas Korintā.
Pāvils brīdināja svētos neuzturēties sabiedrībā ar tiem, kuri apzināti izvēlējās grēkot
Uzzīmējiet uz tāfeles vienkāršu attēlu — trauku ar svaigiem augļiem un ar vienu sapuvušu augli tajā. Jūs varētu parādīt arī sapuvušu augli pēc savas izvēles.
Attēls
zīmējums, augļu trauks
Kas notiktu, ja jūs atstātu sapuvušo augli traukā ar pārējiem svaigajiem augļiem?
Ko sapuvušais auglis varētu simbolizēt mūsu dzīvēs? (Ietekmes, kas varētu mums kaitēt.)
Aiciniet studentus pētīt 1. korintiešiem 5. nodaļu, meklējot patiesos principus, kas viņus labāk pasargātu no kaitīgām ietekmēm savās dzīvēs.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 5:1–2. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādas netikumīgas darbības pastāvēja korintiešu svēto vidū.
Kādas netikumīgas darbības pastāvēja korintiešu svēto vidū? (Paskaidrojiet, ka netiklība tiek attiecināta uz jebkurām seksuālām attiecībām ārpus laulībām. Viens no Baznīcas locekļiem Korintā bija iesaistījies seksuāla rakstura grēkā ar savu pamāti.)
Saskaņā ar 2. pantu, kādu padomu Pāvils deva Baznīcas vadītājiem par to, ko darīt ar šo cilvēku? (Paskaidrojiet, ka frāze „tiktu izmests no jūsu vidus” 2. pantā nozīmē, ka grēciniekam vajadzētu tikt izslēgtam no Baznīcas.)
Norādiet, ka Baznīcas vadītāji rūpīgi apdomā daudzus apstākļus pirms izslēgšanas vai jebkuru cita veida Baznīcas disciplinārsoda piemērošanu. Papildus ņemot vērā to, cik liels ir pārkāpums, Baznīcas vadītāji patur prātā dažādos Baznīcas disciplinārsodu mērķus: lai palīdzētu cilvēkam nožēlot grēkus, lai pasargātu tos, uz kuriem varētu tikt atstāts negatīvs iespaids pēc šī cilvēka darbībām vai šī cilvēka uzskatu izplatīšanos, un lai pasargātu Baznīcas mācību nelokāmību (skat. „Church Discipline”, mormonnewsroom.org/articles/church-discipline).
Aiciniet studentus nolasīt 1. korintiešiem 5:6–7 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kādu līdzību Pāvils izmantoja, lai paskaidrotu, kādēļ šo cilvēku vajadzēja izslēgt no Baznīcas.
Kam Pāvils pielīdzināja grēciniekus, kuri nenožēloja grēkus? (Paskaidrojiet, ka raugs vai ieraugs galu galā var sabojāt maizi vai tā var sapelēt.)
Cik daudz rauga ir nepieciešams, lai tas ietekmētu visu mīklu?
Ko simbolizē mīkla? (Jēzus Kristus Baznīcu.)
Kā jūs apkopotu principu, kas izriet no šīs līdzības? (Studentiem saviem vārdiem vajadzētu aprakstīt principu, kas līdzinās šim: Ja mēs izvēlamies cieši biedroties ar tiem, kuri ir grēka ieskauti, mūs var ietekmēt viņu ļaundarības. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. korintiešiem 5:9–11. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu padomu Pāvils deva korintiešu svētajiem.
No kā Pāvils ieteica korintiešu svētajiem izvairīties?
Lai palīdzētu studentiem tālāk saprast Pāvila padomu — nebiedroties ar netikļiem vai citiem, kuri ir grēka ieskauti, izsniedziet katram studentam izteikuma kopiju, ko ir teicis elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Palūdziet kādam studentam to nolasīt:
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels
„Nebiedrojieties ar netikļiem — nevis tāpēc, ka jūs esat pārāk labi, bet tādēļ, kā [K. S.] Luiss rakstīja, ka jūs neesat pietiekami labi. Atcerieties, ka sliktas situācijas pat labus cilvēkus var padarīt necienīgākus” („The Stern but Sweet Seventh Commandment”, New Era, 1979. g. jūn., 42. lpp.).
Kā cieša biedrošanās ar tiem, kuri ir grēka ieskauti, vājina mūsu spējas — veikt taisnīgas izvēles?
Nosauciet kādus sliktu situāciju piemērus, kas pat labus cilvēkus var padarīt par sliktiem?
Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kuri ir grēka ieskauti, nepazeminot savus standartus? (Mēs varam lūgt par viņiem, izrādīt laipnību un cieņu pret viņiem kā Dieva bērniem un paust taisnīgu piemēru baušļu ievērošanā.)
Aiciniet studentus lūgšanu pilniem apdomāt, ko viņi var darīt, lai ietekmētu citu cilvēku dzīvi pozitīvā veidā, nepazeminot savus standartus.
Lai apkopotu 1. korintiešiem 5:12–13, paskaidrojiet, ka Pāvils mācīja to, ka Baznīcas pienākums ir aicināt Baznīcas locekļus nožēlot grēkus un dažos gadījumos „izmest ārā no [Baznīcas]” (13. pantā) tos, kuri ir izdarījuši smagus pārkāpumus.
Pāvils māca svētajiem par vienotību un Šķīstības likumu
Uzzīmējiet uz tāfeles vēl vienu vienkāršu attēlu — trauku ar sapuvušiem augļiem un ar vienu svaigu augli tajā. Aiciniet studentus apdomāt, kuri kaut reizi ir prātojuši, kā izvairīties no grēka, kad tas viņiem ir visapkārt. Norādiet, ka šis bija izaicinājums, ar ko korintiešu svētie saskārās.
Attēls
zīmējums, augļu trauks
Kad studenti pēta 1. korintiešiem 6. nodaļu, aiciniet viņus meklēt patiesos, Pāvila mācītos principus, kuri palīdzētu viņiem dzīvot taisnīgi, neskatoties uz apkārt esošajām, ļaunajām ietekmēm.
Lai apkopotu 1. korintiešiem 6:1–8, paskaidrojiet, ka Pāvils deva korintiešu svētajiem padomu — taisnīgi atrisināt strīdus viņu starpā, nevis nekavējoties vērsties civiltiesā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:9–11. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot grēcīgas rīcības Korintā, no kurām Pāvils mācīja Baznīcas locekļiem izvairīties.
No kādām grēcīgām rīcībām Pāvils mācīja Baznīcas locekļiem izvairīties?
Saskaņā ar 11. pantu, ko Pāvils atgādināja svētajiem par viņiem pašiem? (Daudzi jaunpievērstie no Korintas bija iesaistīti šajās grēcīgajās darbībās, vēl pirms tie pievienojās Baznīcai, bet viņi bija nožēlojuši savus grēkus un attīrīti no tiem.)
Paskaidrojiet, ka senajai Korintai bija netikumības slava un daudzi korintieši pievienojās idejai, ka mūsu ķermeņi ir radīti baudai. Lai apkopotu 1. korintiešiem 6:12, paskaidrojiet, ka Pāvils neatbalstīja filozofiju, kura mācīja par to, ka nav pareiza vai nepareiza.
Kā valdošās idejas un darbības Korintā bija līdzīgas tam, ko mēs redzam pasaulē mūsdienās?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:13. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāds, pēc Pāvila mācītā, ir mūsu ķermeņu nolūks.
Ko Pāvils mācīja par mūsu ķermeņiem? (Kamēr daudzi korintieši, acīmredzot, ticēja, ka ķermenis tika radīts tikai fiziskām baudām, Pāvils izlaboja šo uzskatu, mācot, ka mūsu ķermeņi tika radīti Tā Kunga mērķu piepildīšanai.)
Lai apkopotu 1. korintiešiem 6:14–17, paskaidrojiet, ka tie, kuri pievienojas Baznīcai, kļūst par Kristus miesas garīgajiem „locekļiem”. Pāvils arī paskaidroja, ka seksuālā netikumība nav savienojama ar dievišķi garīgajām attiecībām.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:18. Lūdziet pārējiem klases audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja korintiešu svētajiem darīt. (Jūs varat norādīt, ka angliski Džozefa Smita veiktajā tulkojumā 1. korintiešiem 6:18 frāze „paliek ārpus miesas” tiek izmainīta „ir pret Kristus miesu”.)
Ko Pāvils mācīja korintiešu svētajiem darīt?
Kādu patiesības principu Pāvils mācīja tiem, kuri piekopa netiklību? (Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt 18. pantā vārdus, kas māca šo patieso principu: Tie, kuri piekopj netiklību, grēko pret paša miesu.)
Paskaidrojiet, ka nākamais, ko Pāvils mācīja, bija par to, kādēļ netiklība vai seksuālā netikumība ir grēks „pie sava [cilvēka] paša miesas”.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:19. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ar ko Pāvils salīdzināja mūsu ķermeņus.
Ar ko Pāvils salīdzināja mūsu ķermeņus?
Parādiet tempļa attēlu.
Ar ko atšķiras templis no jebkuras citas celtnes?
Kā jūs apkopotu 19. pantā Pāvila mācīto, patieso principu? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāspēj atpazīt šādu doktrīnu: Mūsu ķermeņi ir Dieva tempļi, kuros var mājot Svētais Gars.)
Kā izpratne par to, ka mūsu ķermeņi ir tempļi, ietekmē mūsu izturēšanos pret saviem un citu cilvēku ķermeņiem?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Lūdziet audzēkņus ieklausīties, kā izpratne par šo patiesību ietekmē mūsu izturēšanos pret saviem ķermeņiem.
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Atzīstot šīs patiesības [no 1. korintiešiem 6:19–20] … , mēs noteikti nebojātu savu ķermeni ar tetovējumiem vai novājinātu to ar narkotikām, vai arī aptraipītu to, neievērojot seksuālo šķīstību, pārkāpjot laulību vai izaicinoši ģērbjoties. … Tā kā mūsu ķermenis ir darbarīks mūsu garam, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs par to rūpētos pēc iespējas labāk. Mums vajadzētu ziedot tā spēkus kalpošanai un Kristus darba virzīšanai” („Pārdomas par svētu ziedošanos Dievam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 17. lpp.).
Ko, jūsuprāt, Pāvils domāja ar frāzi „jūs nepiederat sev pašiem” 19. pantā?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:20. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādēļ mūsu ķermeņi nepieder mums pašiem.
Kura frāze norāda uz to, kādēļ mūsu ķermeņi nepieder mums pašiem? (Paskaidrojiet, ka „dārgi atpirkti” nozīmē — būt pestītiem vai atvestiem atpakaļ caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.)
Kā jūs apkopotu 19. un 20. pantā ietvertos patiesos principus? (Kad studenti ir atbildējuši, jūs varētu aicināt viņus pierakstīt šo patiesību savos Svētajos Rakstos, blakus 19.–20. pantam: Tādēļ, ka mēs esam dārgi atpirkti ar Jēzus Kristus veikto Izpirkšanas cenu, mūsu ķermeņi nepieder mums pašiem.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Lūdzu, nekad nesakiet: „Kam tas nodara pāri? Kāpēc nevar būt nedaudz brīvības? Es varu pārkāpt tagad un nožēlot to vēlāk.” Lūdzu, neesiet tik muļķīgi un nežēlīgi. Jūs nevarat nesodīti „Dieva Dēlu sist krustā” [skat. Ebrejiem 6:6]. „Sargaities no netiklības” [1. korintiešiem 6:18], sauc Pāvils, un sargieties „darīt ko līdzīgu tam” [M&D 59:6; uzsvars pievienots], papildina Mācība un Derības. Kāpēc? Viens no iemesliem ir tās neaptveramās ciešanas gan miesā, gan garā, kuras izcieta pasaules Glābējs, lai mēs varētu tikt paglābti [īpaši skat. Mācības un Derību 19:15–20]. Mēs Viņam par to esam ko parādā. Patiesi, mēs esam Viņam par to parādā visu” („Personal Purity”, Ensign, 1998. g. nov., 76. lpp.).
Kā mēs varam atcerēties to, ka mūsu ķermeņi nepieder mums pašiem, un kā tas ietekmē mūsu izdarītās izvēles attiecībā uz mūsu ķermeņiem?
Vērsiet studentu uzmanību attēlam uz tāfeles ar vienu svaigo augli, kuram apkārt ir sapuvuši augļi.
Kā, izprotot šos patiesos principus par mūsu ķermeņiem, mēs varam palikt šķīsti pat tad, kad esam apkārtējā ļaunuma ieskauti?
Lieciniet par pārrunātajām, patiesajām mācībām. Aiciniet studentus pārdomāt iespaidus vai pamudinājumus, kurus viņi var būt saņēmuši šīs stundas laikā, un rīkoties pēc šiem pamudinājumiem.
Aiciniet studentus uzrakstīt īsu runu, balstoties uz 1. korintiešiem 6:19–20. Mudiniet viņus iekļaut šādus aspektus: 1) skaidrojumus, kas ir saistīti ar šo rakstvietu (skaidrojumi ir pieejami uz prasmīgi pārzināmo rakstvietu kartītes); 2) principus, ko māca šī rakstvieta, un 3) personīgu pieredzi, kas ilustrē patieso mācību, ko sniedz šī rakstvieta. Jūs varētu aicināt dažus studentus nolasīt savas runas pārējiem audzēkņiem. Mudiniet studentus apdomāt iespējas, kā viņi varētu dalīties ar savām runām mājās vai Baznīcā.
Elders M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, ka mēs kā Baznīcas locekļi ticam „iekļaušanās doktrīnai”. Mācot par šo doktrīnu, elders Balards sacīja:
„[Glābēja] apzināta jūdu un samariešu piemēra izmantošana skaidri māca, ka mēs visi esam kaimiņi un ka mums vajag mīlēt, cienīt, respektēt un kalpot cits citam, neskatoties uz mūsu vislielākajām atšķirībām — tostarp reliģiskām, politiskām un kultūras atšķirībām. …
[Tomēr] es neiesaku … iesaistīties jebkura veida attiecībās, kurās mūs vai mūsu ģimenes tiktu pakļautas garīgam riskam” („Doctrine of Inclusion”, Ensign, 2001. g. nov., 37. lpp.).
Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja arī par citu cilvēku cienīšanu, pat ja viņu uzskati vai rīcība ir atšķirīga no Baznīcas locekļu uzskatiem:
„Daudzi skolotāji baznīcā un skolās skumst par to, kā daži pusaudži, ieskaitot pēdējo dienu svēto jauniešus, izturas cits pret citu. Bauslis — mīlēt citam citu — pavisam noteikti ietver mīlestību un cieņu, kas sniedzas pāri reliģiju, rasu, kultūru un ekonomisko apstākļu robežām. Mēs aicinām ikvienu jaunieti izvairīties no citu apcelšanas un aizvainošanas jeb vārdiem un rīcības, kas apzināti nodara sāpes. Viss iepriekšminētais ir uzskatāms par Glābēja baušļa — mīlēt citam citu — pārkāpumu” („Mīlēsim apkārtējos un sadzīvosim ar atšķirīgo!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 27. lpp.).
Kad Baznīca formāli „izmet ārā cilvēku”, kurš pilnībā pakļauts smagam grēkam, to sauc par Baznīcas disciplinārsodu. Šis ieraksts no Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes paskaidro Baznīcas disciplinārās padomes darbību:
„Bīskapiem un draudžu prezidentiem, un stabu, misiju un apgabalu prezidentiem ir dota atbildība — palīdzēt Baznīcas locekļiem pārvarēt tikumības pārkāpumus caur grēku nožēlošanu. Ja veikti ļoti smagi tikumības pārkāpumi, tādi kā nopietni civillikuma pārkāpumi, dzīvesbiedra, bērnu ļaunprātīga izmantošana, laulības pārkāpšana, ārlaulības sakari, izvarošana un asinsgrēks, tad bieži nepieciešams oficiāls Baznīcas sods. Oficiāls Baznīcas sods var būt Baznīcas locekļa privilēģiju ierobežošana vai Baznīca locekļa statusa zaudēšana.
Oficiālā soda process sākas, kad prezidējošais priesterības vadītājs sasauc disciplināro padomi. Disciplināro padomju mērķis ir glābt pārkāpēju dvēseles, aizsargāt nevainīgos un pasargāt Baznīcas tīrību, godīgumu un labo slavu.
Baznīcas sods ir iedvesmots process, kas noris samērā ilgā laika periodā. Caur šo procesu un caur Jēzus Kristus veikto Grēku Izpirkšanu Baznīcas loceklis var saņemt grēku piedošanu, atgūt dvēseles mieru un gūt spēku, lai izvairītos no pārkāpumiem nākotnē. Nav iecerēts, ka Baznīcas disciplinārā rīcība būtu procesa beigas. Tā ir domāta, lai palīdzētu Debesu Tēva bērniem turpināt savos centienos atgriezties pilnā sadraudzībā un saņemt visas Baznīcas svētības. Vēlamais rezultāts ir veiktās izmaiņas, kas nepieciešamas, lai pilnībā nožēlotu grēkus” (skat. „Baznīcas disciplinārā padome”, Uzticīgi ticībai [2005. g.], 17. lpp.).