Pāvils deva filipiešu svētajiem norādījumu: lūgt Dievu un tiekties pēc visa, kas ir taisnīgs. Viņš pasludināja arī savu pārliecību par Jēzus Kristus stiprinošo spēku. Savu vēstuli Pāvils noslēdza, atkārtoti pateicoties filipiešu svētajiem par atbalstu, ko viņi tam sniedza, kad viņš bija nonācis grūtībās.
Pāvils dod filipiešu svētajiem norādījumu — lūgt Dievu un tiekties pēc visa, kas ir taisnīgs
Pirms nodarbības sākuma uzrakstiet katru no dotajiem apgalvojumiem uz atsevišķām papīra lapiņām un iedodiet pa lapiņai četriem studentiem:
„Es raizējos par gaidāmo eksāmenu.”
„Es raizējos par kādu saslimušu ģimenes locekli.”
„Es raizējos par to, vai spēšu pastāvēt par saviem uzskatiem.”
„Es raizējos par to, vai spēšu kļūt par veiksmīgu misionāru.”
Sāciet stundu, uzrakstot uz tāfeles vārdu raizēšanās. Norādiet, ka savas dzīves laikā mēs pieredzēsim grūtības vai pārbaudījumus, kas liks mums raizēties. Aiciniet studentus, kuriem iedevāt papīra lapiņas, vienam pēc otra piecelties un nolasīt to, kas rakstīts uz lapiņas. Aiciniet, lai pārējie padomā par gadījumu, kad izjutuši līdzīgas raizes.
Par ko vēl mēs varētu raizēties, sastopoties ar grūtībām vai smagiem pārbaudījumiem?
Aiciniet, lai studenti savās piezīmju kladēs vai studiju dienasgrāmatās min grūtības, par kurām viņi vai kāds no viņu paziņām ir noraizējies. Aiciniet, lai, studējot Filipiešiem 4. nodaļu, studenti pievērš uzmanību patiesajām mācībām, kas var palīdzēt tiem pārstāt raizēties.
Atgādiniet studentiem, ka, rakstot vēstuli filipiešiem, Pāvils pavēlēja Baznīcas locekļiem būt uzticīgiem (skat. Filipiešiem 2:12) un mācīja tiem par mūžīgajām balvām, kas gaida tos, kuri upurējas Jēzum Kristum un paliek Tam uzticīgi. Veiciet kopsavilkumu par Filipiešiem 4:1–5, paskaidrojot, ka Pāvils deva svētajiem padomu — būt nelokāmiem savā uzticībā Tam Kungam, priecāties Tai Kungā un izturēties pret citiem tā, lai tie redzētu viņu maigo dabu (viena no grieķu vārda moderation nozīmēm ir maigums).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 4:6 pirmo frāzi. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību padomam, ko Pāvils deva svētajiem. Paskaidrojiet, ka frāze „nezūdaities nemaz” nozīmē — pārlieku nesatraukties par notiekošo.
Uzrakstiet uz tāfeles šo frāzi: Ja mēs, būdami uzticīgi Jēzus Kristus sekotāji, …
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 4:6 atlikušo daļu. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils ieteica svētajiem darīt tā vietā, lai raizētos. Jūs varētu paskaidrot, ka viņš ieteica pazemīgi un sirsnīgi lūgt.
Kā jūs apkopotu 6. pantā dotos norādījumus? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles, turpinot doto teikumu ar „ja” apgalvojumu, piemēram: Ja, būdami uzticīgi Jēzus Kristus sekotāji, mēs sirsnīgi un pateicīgi lūgsim, …)
Turpiniet apgalvojumu, pierakstot vārdu — tad. Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 4:7. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību svētībai, ko Pāvils apsolīja tiem, kuri sirsnīgi un pateicīgi lūgs Dievu. Paskaidrojiet, ka šajā pantā minētais vārds pasargāt nozīmē arī aizsargāt.
Kā jūs definētu Pāvila apsolīto svētību? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles, turpinot iesākto teikumu. Studentiem vajadzētu minēt ko līdzīgu šim: Ja, būdami uzticīgi Jēzus Kristus sekotāji, mēs sirsnīgi un pateicīgi lūgsim, tad Dievs svētīs mūs ar Savu mieru.)
Kā pateicības paušana lūgšanā var palīdzēt iegūt mieru brīdī, kad mēs par kaut ko raizējamies?
No kā Dieva miers pasargā mūsu sirdis un prātus?
Palūdziet kādam studentam nolasīt, ko teicis elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Aiciniet pārējos pievērst uzmanību tam, kā vēl Dieva miers var mums palīdzēt:
Attēls
Elders Ričards G. Skots
„Tā kā Debesu Tēvs ciena jūsu rīcības brīvību, Viņš nekad nespiedīs, lai jūs Viņu lūgtu. Tomēr, pielietojot savu rīcības brīvību un iesaistot Viņu visās savas dzīves jomās, jūsu sirdis sāks piepildīties ar mieru — priekpilnu mieru. Šis miers ļaus jums paraudzīties uz savām grūtībām mūžības gaismā. Tas palīdzēs jums tikt galā ar savām grūtībām, paraugoties uz tām no mūžības perspektīvas.” („Izvirziet ticības pielietošanu par savu galveno prioritāti!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 93. lpp.)
Saskaņā ar eldera Skota teikto, kā Dieva miers var palīdzēt mums mūsu grūtībās?
Kad jūs raižpilnā brīdī esat sirsnīgi un pateicīgi lūguši un tikuši svētīti ar Dieva mieru?
Lūdziet, lai studenti atsauc atmiņā raizes, kuras tie pierakstīja stundas sākumā. Mudiniet viņus raizēšanās vietā sirsnīgi un pateicīgi lūgt. Ja studenti ir uzrakstījuši par kāda cita raizēm, mudiniet tos dalīties šajā principā ar attiecīgo cilvēku.
Lai sagatavotu studentus atpazīt vēl kādu principu, ko Pāvils mācīja filipiešu svētajiem, sadaliet klasi trijās grupās. Lieciet vienai grupai padomāt par savu iemīļotāko pārtikas produktu, otrai grupai — par kādu smieklīgu attēlu vai stāstu, un trešajai grupai — par kādu attēlu vai pieredzi templī. Aiciniet, lai studenti domātu par to vismaz 30 sekundes.
Kā jūs iespaidoja uzmanības pievēršana šai lietai (ja vispār iespaidoja)?
Norādiet, ka tas, par ko mēs domājam, var ietekmēt mūsu vēlmes un rīcību. Aiciniet kādu studentu nolasīt Filipiešiem 4:8–9. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, uz kādām domām un darbiem Pāvils mudināja filipiešu svētos. Jūs varētu paskaidrot, ka vārds „domāt” šajā pantā nozīmē — domāt uzcītīgi un ilgstoši.
Studenti varētu iekrāsot katru lietu, kam Pāvils mudināja pievērst savas domas.
Ko Pāvils ieteica Baznīcas locekļiem darīt, papildus domāšanai par minētajām lietām?
Kādu svētību Pāvils apsolīja svētajiem, kuri sekos viņa mācībām un piemēram?
Kādu principu mēs varam mācīties no tā, ko Pāvils mācīja uzticīgajiem svētajiem (Filipiešiem 4:8–9)? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāspēj atpazīt šādu principu: Ja uzticīgi svētie pievērsīs savas domas visam, kas ir taisnīgs, un ja viņi sekos apustuļiem un praviešiem, miera Dievs būs tiem līdzās.)
Kā pievēršanās savās domās visam, kas ir taisnīgs, var ietekmēt mūsu vēlmes un rīcību?
Lūdziet, lai audzēkņi uzšķir Ticības apliecinājumus Dārgajā Pērlē. Aiciniet kādu studentu nolasīt trīspadsmito Ticības apliecinājumu. Palūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot līdzību ar Filipiešiem 4:8.
Kādas līdzības jūs ievērojāt šajos pantos?
Norādiet, ka tad, kad Džozefs Smits trīspadsmitajā Ticības apliecinājumā citēja šo Filipiešiem 4:8 iekļauto „Pāvila padomu”, viņš nomainīja frāzi „par to domājiet” uz aktīvāku formu „mēs tādas lietas meklējam”.
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi, lai mēs meklētu visu, kas ir godīgs, patiess, šķīsts (jeb tīrs), tikumīgs, jauks un cildināms?
Kā šādu lietu meklēšana var palīdzēt mums pievērst tām savas domas?
Sadaliet studentus grupās pa trim, četriem cilvēkiem. Iedodiet katrai grupai 2011. gada brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai eksemplāru un šo izdales materiālu. Iedaliet katrai grupai divas no šīm brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai tēmām: „Satikšanās”, „Apģērbs uz izskats”, „Izglītība”, „Izklaide un plašsaziņas līdzekļi”, „Draugi”, „Valoda” un „Mūzika un dejas”. (Pielāgojiet grupu lielumu un tēmu skaitu audzēkņu skaitam.) Lūdziet, lai studenti seko izdales materiālā iekļautajiem norādījumiem.
Atvēliet studentiem pietiekami daudz laika un pēc tam aiciniet, lai viens students no katras grupas dalītos ar pārējiem savas grupas secinājumos, apspriežot katru no dotajiem jautājumiem.
Kā miera Dievs ir parādījis, ka ir ar jums, kad jūs esat pievērsuši savas domas taisnīgām lietām?
Mudiniet, lai studenti pieraksta savās studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs vienu veidu, kā viņi var pilnveidot savus centienus — pievērst domas taisnīgām lietām un sekot Dieva apustuļiem un praviešiem.
Veiciet kopsavilkumu par Filipiešiem 4:10, paskaidrojot, ka Pāvils pateicās filipiešu svētajiem par atbalstu un gādību, ar kādu tie bija rūpējušies par viņu viņa grūtībās.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Filipiešiem 4:11–12. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils stāstīja svētajiem par to, ko iemācījies.
Ko Pāvils bija iemācījies darīt jebkuros apstākļos?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Filipiešiem 4:13–14. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas bija Pāvila spēka avots.
Kas, saskaņā ar Pāvila vārdiem, bija viņa spēka avots?
Paskaidrojiet, ka 13. pantā ietvertais Pāvila apgalvojums norāda uz viņa spēju Jēzus Kristus spēkā paveikt visu, kas Dievam tīkams vai ko Tas pieprasa, ieskaitot spēju — būt apmierinātam jebkuros apstākļos.
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no 13. panta? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu atpazīt šādu patieso principu: Mēs varam paveikt visu caur Jēzu Kristu, kurš dod mums spēku (skat. arī Almas 26:12).)
Ko mēs varam darīt, lai piekļūtu Jēzus Kristus dotajam spēkam?
Palūdziet kādam studentam nolasīt, ko teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija. Lūdziet, lai audzēkņi ieklausās, ko mums ļauj paveikt šis spēks:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Dievs izlej varenas spēka svētības, kas ļauj mums sasniegt to, kas citādi nebūtu iespējams. Ar Dieva brīnišķo labvēlību Viņa bērni var pārvarēt maldinātāja bīstamos, apslēptos kārdinājumus, pacelties pāri grēkam un tapt „pilnīgi Kristū” (Moronija 10:32).” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 108. lpp.)
Kā šis spēks vai labvēlība var izpausties mūsu dzīvē? (Atbildes var būt šādas: mēs varam kļūt elastīgāki, apņēmīgāki, drosmīgāki, pacietīgāki, izturīgāki un saņemt fizisku, mentālu un garīgu enerģiju un spēku.)
Kad Jēzus Kristus ir devis jums spēku paveikt kaut ko labu? (Jūs varētu dalīties kādā personīgā pieredzē.)
Pāvils noslēdz savu vēstuli filipiešiem, izsakot pateicību
Veiciet kopsavilkumu par Filipiešiem 4:15–23, paskaidrojot, ka Pāvils atkārtoti pateicās filipiešu svētajiem par to, ka tie bija viņu atbalstījuši viņa grūtībās. Svēto dāvanas bija Dievam tīkams upuris, un Pāvils apsolīja, ka Dievs parūpēsies arī par viņu vajadzībām.
Noslēdziet stundu, daloties savā liecībā par patiesajiem principiem, ko apspriedāt šajā stundā.
Palīdziet studentiem iegaumēt Filipiešiem 4:13, uzrakstot šo pantu uz tāfeles un kopīgi nolasot. Izdzēsiet vienu vārdu un vēlreiz to kopīgi atkārtojiet. Atkārtojiet to pašu, līdz visi vārdi ir nodzēsti.
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija mācīja, ka pateicīga attieksme var svētīt mūs jebkurās grūtībās, ar kurām nākas sastapties — arī raižpilnos apstākļos:
„Vairumā rakstvietu tiek runāts nevis par pateicību par konkrētām lietām, bet drīzāk par vispārējām pateicības jūtām jeb pateicīgu attieksmi. …
Mēs varam izvēlēties būt pateicīgi, neskatoties ne uz ko.
Šāda veida pateicība stāv pāri visam apkārt notiekošajam. Tā ir pārāka par vilšanos, mazdūšību un izmisumu. …
Kad mēs pateicamies Dievam, lai kādi būtu mūsu apstākļi, mēs varam izjust liegu mieru pat lielākajos pārbaudījumos. Pat sērojot, mēs varam pacilāti slavēt Dievu. Pat sāpju brīdī mēs varam slavēt Kristus veikto Izpirkšanu. Pat visdziļākajās bēdās mēs varam sajust, cik tuvu ir debesis un cik silti tās mūs ieskauj. …
Pateicība mūsu Tēvam debesīs padziļina mūsu uztveri un apskaidro mūsu skatījumu.” („Būt pateicīgam jebkuros apstākļos” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 70., 75. un 77. lpp.)
Prezidents Tomass S. Monsons māca par mieru, ko varam saņemt lūdzot:
„Būs brīži, kad jūs mērosiet ērkšķainu un grūtu ceļu. Var gadīties arī tādi brīži, kad jūs sajutīsieties nošķirti — pat izolēti — no visu labo lietu Devēja. Jūs raizēsieties, ka šajā ceļā esat vieni. Ticību aizstās bailes.
Es lūdzu — nonākot šādos apstākļos, atcerieties par lūgšanu! Esmu iemīļojis prezidenta Ezras Tafta Bensona vārdus par lūgšanu. Viņš sacīja:
„No visiem ieteikumiem, kurus esmu saņēmis savā mūžā, visaugstāk esmu vērtējis ieteikumu — paļauties uz lūgšanu. Tā ir kļuvusi par daļu no manas būtības, par enkuru, neizsīkstošu spēka avotu un pamatu manām zināšanām par visu dievišķo. …
Kaut arī … mūs var piemeklēt neveiksmes, caur lūgšanu mēs varam atgūt pārliecību, jo Dievs sniegs mieru mūsu dvēselēm. Šis miers, šis rāmais gars ir lielākā svētība mūsu dzīvē.” (Ezra Taft Benson, „Pray Always”, Ensign, 1990. g. feb., 4.–5. lpp.)
Apustulis Pāvils mudināja:
„Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā …
Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6–7.)
Cik brīnišķīgs solījums! Miers ir tas, ko mēs meklējam un pēc kā mēs ilgojamies.
Mēs netikām sūtīti šajā pasaulē, lai mērotu šo ceļu vieni. Cik gan apbrīnojams spēka, izturības un mierinājuma avots ir pieejams ikvienam no mums!” („Mēs nekad neesam vieni” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 121. lpp.)
„Pāvils mudināja svētos „domāt (uzcītīgi, pastāvīgi domāt) par visu, kas ir patiess, taisnīgs, šķīsts, patīkams un cildināms (Filipiešiem 4:8). Kad Džozefs Smits trīspadsmitajā Ticības apliecinājumā citēja šo „Pāvila padomu”, viņš nomainīja frāzi „par to domājiet” uz aktīvāku formu „mēs tādas lietas meklējam” (Ticības apliecinājumi 1:13; uzsvērums pievienots). Elders Džozefs B. Virtlins (1917–2008) no Divpadsmit apustuļu kvoruma runāja par padomu — „meklēt tādas lietas”:
„Vārds meklēt nozīmē — doties uzmeklēt, censties atklāt, censties iegūt. Tas prasa aktīvu un apzinātu pieeju dzīvei. … Tā ir pretēja pasīvai gaidīšanai, lai ar mums atgadītos kaut kas labs bez jebkādiem pūliņiem no pašu puses.
Mēs varam piepildīt savas dzīves ar labu, neatstājot vietu nekam citam. Mums ir tik daudz kā laba, no kā izvēlēties, ka mums nekad nevajadzētu darīt ļaunu. …
Ja mēs meklējam visu, kas ir tikumīgs un jauks, mēs to noteikti atradīsim. Un otrādi — ja mēs meklēsim ļauno, mēs to arī atradīsim.” („Seeking the Good”, Ensign, 1992. g. maijs, 86. lpp.)” (New Testament Student Manual (Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 437.–438. lpp.)
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma deva Baznīcas locekļiem padomu — „meklēt visā labo un pacilājošo”: …
„Redzot visu, kas valda pasaulē, ir viegli pievērst uzmanību negatīvām un ļaunām lietām un izšķiest savu enerģiju mērķiem un pasākumiem ar apšaubāmu vērtību un atdevi. …
Man šķiet, ka uz pēdējo dienu svēto pleciem gulstas dižens pienākums — priecāties Tanī Kungā, slavēt To par Viņa labestību un labvēlību, domāt savās sirdīs par Viņa mūžīgo patiesību un pievērst savas sirdis taisnīgumam. …
Pastāv mūžīgs likums, ko izdevis pats Dievs vēl pirms šīs pasaules radīšanas, ka ikviens cilvēks pļaus, ko sējis. Ja mēs domājam ļaunas domas, no mūsu mutes izskanēs netikumīgi teicieni. Ja mēs runāsim ļaunus vārdus, mēs galu galā darīsim ļaunus darbus. Ja mūsu prāts būs pievērsts miesīgām un ļaunām pasaules lietām, tad mums šķitīs, ka pasaulīgums un netaisnīgums ir normāls dzīvesveids. Ja mēs prātosim par seksuāli netikumīgām lietām, mēs drīz vien sāksim domāt, ka visi ir netikumīgi un nešķīsti, un tādējādi nojauksim aizsargvalni starp mums un pasauli. …
Un otrādi — ja mēs prātosim savās sirdīs par taisnīgām lietām, mēs kļūsim taisnīgi.” („Think on These Things”, Ensign, 1974. g. jan., 46.–48. lpp.)
Filipiešiem 4:13. Jēzus Kristus dod mums spēku paveikt visu, kas ir labs
Spēks, ko Jēzus Kristus mums dod, lai mēs varētu paveikt visu, kas ir labs, tiek dēvēts par labvēlību (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Labvēlība”). Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija mācīja par spēku, ko Jēzus Kristus mums dod, lai mēs spētu paveikt visu, kas ir labs, sakot:
„Šīs [Kristus] mīlestības spēcīgo izpausmi Svētajos Rakstos bieži dēvē par Dieva labvēlību — dievišķu palīdzību un spēka dāvinājumu, ar kura palīdzību mēs no nepilnīgām un ierobežotām radībām izaugam par paaugstinātām būtnēm, kas „saņem patiesību un gaismu, līdz visi esam godināti patiesībā un zinām visas lietas” (Mācības un Derību 93:28). …
Dievs izlej varenas spēka svētības, kas ļauj mums sasniegt to, kas citādi nebūtu iespējams. Ar Dieva brīnišķo labvēlību Viņa bērni var pārvarēt maldinātāja bīstamos, apslēptos kārdinājumus, pacelties pāri grēkam un tapt „pilnīgi Kristū” (Moronija 10:32).
Lai gan mums visiem ir vājības, mēs varam tās pārvarēt. Patiesi, ja mēs esam pazemīgi un ticīgi, tad ar Dieva labvēlību vājības var kļūt par spēku (skat. Etera 12:27).
Dzīves gaitā Dieva labvēlība dāvā laicīgas svētības un garīgas dāvanas, kas vairo mūsu spējas un bagātina mūsu dzīvi. Viņa labvēlība attīra mūs. Viņa labvēlība palīdz mums atklāt labāko sevī. …
Vai gan mēs apzināmies savu parādu Debesu Tēva priekšā un no visas sirds lūdzam pēc Dieva labvēlības?” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 107.–109. lpp.)
Elders Džons H. Grobergs no Septiņdesmitajiem dalās piemērā, kā Dievs dāvāja kādam uzticīgam vīram spēku, lai tas varētu paveikt taisnīgu uzdevumu (skat. „The Lord’s Wind”, Ensign, 1993. g. nov., 26.–28. lpp.).