Jēzus Jeruzālemē apmeklēja Būdiņu svētkus. Viņš devās uz templi un mācīja cilvēkiem, kā saņemt liecību par to, ka Viņa mācības nāk no Dieva Tēva. Tā kā cilvēki strīdējās par to, kas ir Jēzus, Viņš izmantoja līdzību ar ūdeni un gaismu, lai liecinātu par Savu dievišķumu. Viņš tiem mācīja arī par Svēto Garu.
Uzrakstiet uz tāfeles šo jautājumu: Vai Jēzum bija brāļi un māsas?
Palūdziet studentiem atbildēt uz šo jautājumu. Ja nepieciešams, palīdziet studentiem saprast, ka Jāzepam un Marijai bija bērni, kuri piedzima pēc Jēzus un kuri tika uzaudzināti vienā mājā ar Viņu. Tomēr, tā kā Jēzus Kristus bija Marijas un Debesu Tēva, nevis Jāzepa dēls, šie bērni bija Jēzus pusbrāļi un pusmāsas (skat. Mateja 13:55–56).
Kā, jūsuprāt, tas būtu — izaugt kopā ar Jēzu vienā mājā?
Vai, jūsuprāt, jums būtu vieglāk Viņam ticēt, ja jūs būtu uzauguši ar Viņu kopā? Kāpēc — jā, vai kāpēc — nē?
Uzsveriet, ka Jāņa 7. nodaļā mēs varam lasīt par to, kā daži no Jēzus „brāļiem” (Jāņa 7:3, 5) uz Viņu raudzījās. Vārds brāļi, visticamāk, attiecas uz viņa pusbrāļiem, taču tie var būt arī citi tuvi radinieki.
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Jāņa 7:1–5.
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Liecība par Kristus dievišķumu un Viņa evaņģēlija glābjošo spēku netiek automātiski piešķirta ģimenes attiecību dēļ.
… Lai arī viņi tika uzaudzināti vienā mājā, kur par viņiem rūpējās Jāzeps ar Mariju, un lai gan viņi zināja par Jēzus mācībām, kalpošanu un veiktajiem brīnumiem, taču šie tuvie radinieki Viņu nebija pieņēmuši kā Mesiju. Tomēr visi, acīmredzami, pievērsās evaņģēlijam vēlāk (Apustuļu darbi 1:14)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965.–1973. g.], 1:437).
Kā tas ir iespējams, ka daži no Jēzus ģimenes locekļiem Viņam neticēja, lai gan zināja par Viņa sniegtajām mācībām un veiktajiem brīnumiem?
Uzsveriet, ka Jāņa 7. nodaļā tiek aprakstīti notikumi, kas norisinājās Jeruzālemes Būdiņu svētku laikā (skat. Jāņa 7:2). Šo svētku laikā, kas ilga astoņas dienas un ko uzskatīja par „lielākajiem un priecīgākajiem svētkiem” (skat. PDS Bībeles vārdnīcā angļu valodā, „Feasts”, daudzi ebreji devās uz Jeruzālemi, lai pieminētu Israēla bērniem dotās Dieva svētības, kad viņi, pēc atbrīvošanas no verdzības Ēģiptē, bija apmetušies tuksnesī un mita pagaidu teltīs jeb būdās (skat. 3. Mozus 23:39–43). Ebreji svinēja un pateicās arī par ikgadējo augļu un graudu ražu (skat. 2. Mozus 23:16).
Saskaņā ar 3.–4. pantu, ko Jēzus brāļi vēlējās, lai Viņš darītu?
Apkopojiet Jāņa 7:6–10, paskaidrojot, ka Jēzus nolēma atlikt došanos uz svētkiem, taču mudināja uz tiem doties Savus brāļus. Pēc tam, kad svētki jau bija sākušies, Jēzus uz tiem devās paslepus, jo zināja, ka vairāki ebreju garīgie vadītāji Jeruzālemē vēlējās Viņu nogalināt, taču Viņa laiks vēl nebija pienācis.
Norādiet: tāpat kā Jēzus laikā, arī mūsdienās ir vairāki viedokļi par Jēzu Kristu. Daudzi cilvēki zina un liecina, ka Viņš ir Dieva Dēls un visas cilvēces Glābējs. Citi Viņam tic un cer, ka Viņa evaņģēlijs ir patiess. Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri apšauba Jēzus Kristus dievišķumu un Viņa mācības patiesumu. Aiciniet studentus, turpinot studēt Jāņa 7. nodaļu, pievērst uzmanību tam, kā mēs varam zināt, ka Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Viņa mācības ir patiesas.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 7:14–15. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus darīja templī. Būtu lietderīgi paskaidrot, ka templis bija Būdiņu svētku centrālā vieta.
Ko Jēzus darīja?
Kāpēc ebreji brīnījās?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 7:16–18. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko, saskaņā ar Jēzus teikto, cilvēki varēja darīt, lai uzzinātu, vai Viņa doktrīnas jeb mācības ir patiesas.
Saskaņā ar 16. pantu, no kā Jēzus saņēma mācības, ko Viņš sniedza?
Kā cilvēks var uzzināt, vai Jēzus mācītā doktrīna patiešām ir no Dieva?
Kādu principu mēs varam mācīties par to, kā mēs varam saņemt liecību par Debesu Tēva mācībām? (Izsakoties saviem vārdiem, studentiem būtu jāpaskaidro šī principa būtība: Ja mēs pildīsim Debesu Tēva gribu, mēs saņemsim liecību par Viņa mācību. Aiciniet studentus pasvītrot frāzes 17. pantā, kurās tiek mācīts šis princips.)
Lai palīdzētu studentiem izprast, kā šo principu var pielietot mūsu dzīvēs, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto prezidenta Džeimsa E. Fausta, Augstākā Prezidija locekļa, izteikumu:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Mēs iegūstam liecību par evaņģēlija principiem, paklausīgi cenšoties dzīvot saskaņā ar tiem. … Liecība par lūgšanas spēku nāk caur pazemīgu un patiesu lūgšanu. Liecība par desmitās tiesas maksāšanu nāk, maksājot desmito tiesu” („Lord, I Believe; Help Thou Mine Unbelief”, Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 22. lpp.).
Lai gan Jēzus brāļi Viņam sākumā neticēja, viņi tomēr vēlāk ieguva liecību un pievērsās evaņģēlijam (skat. Apustuļu darbi 1:14).
Kā Jāņa 7:17 minētais princips palīdzēja Jēzus brāļiem iegūt liecību par Jēzu Kristu un Viņa mācībām?
Aiciniet studentus iztēloties, ka viņiem ir draugs, kuram ir grūtības ar liecību par evaņģēliju.
Kā jūs varētu pielietot Jāņa 7:17 mācīto principu, lai palīdzētu šim draugam?
Lai palīdzētu studentiem liecināt par iepriekšminēto principu un sajust, ka tas ir patiess un nozīmīgs, uzrakstiet uz tāfeles tālāk sniegto izteikumu:
Es zinu ir patiess, jo, dzīvojot saskaņā ar to, .
Mudiniet studentus pabeigt šo teikumu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, aprakstot kādu evaņģēlija bausli vai principu, pēc kura dzīvojot, viņi ir sapratuši, ka tas ir patiess.
Palūdziet dažiem studentiem dalīties tajā ar pārējiem klasesbiedriem.
Aiciniet studentus pierakstīt evaņģēlija principu, bausli vai mācību, par ko viņi vēlētos iegūt stiprāku liecību. Palūdziet viņiem uzrakstīt arī to, ko viņi darīs, lai iegūtu stiprāku liecību par šo principu, bausli vai mācību, pielietojot principu, ko viņi mācījās no Jāņa 7:17.
Apkopojiet Jāņa 7:19–36, paskaidrojot, ka Jēzus pārmeta ebreju garīgajiem vadītājiem, ka viņi noraida Viņa mācības un brīnumus un vēlas Viņu nogalināt. Daudzi cilvēki vēlējās uzzināt, vai Viņš ir Mesija, bet augstie priesteri un farizeji sūtīja sulaiņus, lai Viņu apcietinātu.
Aiciniet kādu brīvprātīgu studentu, kuram slāpst, nostāties klases priekšā. Iedodiet viņam tukšu glāzi un pajautājiet:
Vai šī tukšā glāze remdēs tavas slāpes?
Kas vēl tev ir vajadzīgs?
Parādiet kādu ūdens avotu, piemēram, ūdens pudeli vai krūku, kas ir pilna ar ūdeni. Ielejiet glāzē ūdeni un palūdziet studentam to izdzert. Pēc tam aiciniet studentu atgriezties savā vietā.
Norādiet uz ūdens krūku vai pudeli, ko jūs izmantojāt, lai piepildītu studenta glāzi ar ūdeni. Paskaidrojiet, ka katru no astoņām dienām, kamēr norisinājās Būdiņu svētki, norīkotam priesterim ar zelta krūku bija jāsmeļ ūdens no Ziloas dīķa un jāizlej sudraba bļodā, kas atradās uz tempļa altāra grīdas. Pēdējā Būdiņu svētku dienā, kad priesteris to atkal bija izdarījis, Jēzus piecēlās un aicināja ļaudis. (Skat. Brūss R. Makonkijs, Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965.–1973. g.), 1:446).
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 7:37. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs aicināja darīt ļaudis, kad Viņš astotajā un pēdējā svētku dienā parādījās templī.
Ko Glābējs aicināja cilvēkus darīt?
Ņemot vērā to, ka priesteris šajā svētku dienā bija smēlis un izlējis ūdeni, kāpēc, jūsuprāt, Jēzus izteica aicinājumu tieši šajā brīdī?
Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto teikumu: Ja mēs nākam pie Jēzus Kristus un Viņam ticam …
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 7:38–39 un pēc tam paskaidrojiet, ka Džozefa Smita Jāņa 7:39 tulkojumā tiek izskaidrota panta pēdējā daļa, kurā teikts, ka „Svētais Gars tika apsolīts tiem, kuri ticēja pēc tam, kad Jēzus tika paaugstināts”. Aiciniet studentus pievērst uzmanību solījumam, ko Jēzus deva tiem, kuri pie Viņa nāks un Viņam ticēs.
Paskaidrojiet, ka frāze „no viņa miesas” nozīmē, ka dzīvais ūdens būs cilvēkā, kurš tic un plūdīs no viņa, nevis nāks no kāda ārēja avota.
Saskaņā ar 39. pantu, ko simbolizē dzīvības ūdens, par kuru runāja Glābējs?
Paskaidrojiet, ka „kaut kāda iemesla dēļ, kas Svētajos Rakstos pilnā mērā nav paskaidrots, Svētais Gars nebija pilnīgi klātesošs ebreju vidū Jēzus laicīgās dzīves laikā” (Jāņa 7:39; 16:7)” (Bible Dictionary, „Holy Ghost”). Lai gan Svētā Gara dāvana šajā atklāšanā, kamēr Glābējs netika paaugstināts, pabeidzot Savu laicīgo misiju, netika dota, Svētā Gara ietekme bija jūtama, lai cilvēki varētu iegūt liecību par patiesību, ko mācīja Glābējs un Viņa mācekļi.
Pamatojoties uz Glābēja mācībām Jāņa 7:37–39, kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto teikumu? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot šāds princips: Ja mēs nākam pie Jēzus Kristus un Viņam ticam, tad mēs tiksim piepildīti ar Svēto Garu.)
Paskaidrojiet, ka cilvēki, kuri ir piepildīti ar Svēto Garu, spēj pozitīvi ietekmēt arī citus cilvēkus. Aiciniet studentus padomāt par kādu reizi, kad viņi bija piepildīti ar Svēto Garu un tā rezultātā spēja pozitīvi ietekmēt citu cilvēku. Palūdziet dažiem studentiem dalīties savā pieredzē.
Apkopojiet Jāņa 4:40–53, paskaidrojot, ka augstie priesteri un farizeji jau atkal vēlējās apcietināt Jēzu. Nikodēms — farizejs, kurš bija nācis pie Glābēja naktī (skat. Jāņa 3:1–2), — centās aizstāvēt Glābēju un atgādināja pārējiem farizejiem un augstajiem priesteriem, ka, saskaņā ar viņu pašu likumu, cilvēku nevar notiesāt, līdz viņam nav bijusi dota iespēja tikt uzklausītam.
Noslēgumā lieciniet par patiesajiem principiem, ko studenti mācījās, pētot Jāņa 7. nodaļu.
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kas ir Jēzus Kristus „brāļi”:
„Bieži vien Jāzepa un Marijas dēli Svētajos Rakstos tiek saukti par Jēzus „brāļiem”, lai gan patiesībā viņi bija viņa pusbrāļi. (Mateja 12:46; 13:55; Jāņa 2:12; Apustuļu darbi 1:14; 1. korintiešiem 9:5.) Lai arī viņi tika uzaudzināti vienā mājā, kur par viņiem rūpējās Jāzeps ar Mariju, un lai gan viņi zināja par Jēzus mācībām, kalpošanu un veiktajiem brīnumiem, taču šie tuvie radinieki Viņu nebija pieņēmuši kā Mesiju. Tomēr viņi visi, acīmredzami, vēlāk pievērsās evaņģēlijam (Apustuļu darbi 1:14); viens no viņiem, ko Pāvils nosauca par „Jēkabu, Tā Kunga brāli” (Galatiešiem 1:19), kalpoja par apustuli; un vēl viens, Jūda, kurš sevi sauca par „Jūdu … Jēkaba brāli” (Jūdas 1. nodaļa), uzrakstīja Jūdas vēstuli” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965.–1973. lpp.], 1:437).
Māsa Bonija L. Oskarsone, Jauno sieviešu vispārējā prezidija locekle, mācīja:
„Dažkārt mēs to cenšamies darīt otrādi. Piemēram, mēs izvēlāmies šādu pieeju: Es ar prieku dzīvošu saskaņā ar Desmitās tiesas likumu, taču vispirms man ir jāzina, vai tas ir patiess. Iespējams, mēs pat lūdzam par to, lai iegūtu liecību par Desmitās tiesas likumu, neaizpildot nevienu desmitās tiesas lapiņu. Tas vienkārši tā nedarbojas. Tas Kungs vēlas, lai mēs izrādītu ticību. Mums pastāvīgi ir jāmaksā pilna un godīga desmitā tiesa, lai iegūtu liecību par Desmitās tiesas likumu. Šis pats likums attiecas uz visiem evaņģēlija principiem, vai nu tas būtu Šķīstības likums, princips par pieticību apģērbā, Gudrības vārds vai Gavēņa likums” („Topiet pievērsti!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 77. lpp.).
Jāņa 7:39 mēs varam lasīt Jāņa iestarpinātu skaidrojumu, ka „dzīvības ūdens”, ko Glābējs pieminēja Jāņa 7:38, ir Svētais Gars, kura galvenā misija ir liecināt par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Glābēja salīdzinājums ar „dzīvības ūdeni” vērsa uzmanību uz sen pastāvošu Israēla tautas tradīciju — ūdens simbolizēja svarīgus garīgos principus. Sendienās piekļuve ūdenim Tuvo Austrumu sausajā klimatā bija ļoti svarīga, lai izdzīvotu, un ūdens trūkums ūdeni padarīja par vērtīgu resursu un spēcīgu simbolu. Tas Kungs izglāba Israēla tautu Horebā, kad Mozus paveica brīnumu, liekot ūdenim izplūst no klints (skat. 2. Mozus 17. nodaļa; 4. Mozus 20. nodaļa). Vecās Derības pravieši — Jesaja, Jeremija un Ecēhiēls — izmantoja ūdeni kā Tā Kunga Gara, tālredzīgas gādības un dziedinoša spēka simbolu (skat. Jesajas 41:17–18; 58:11; Jeremijas 2:13; Ecēhiēla 47:1–12).
„Glābēja apsolījums, ka tie, kuri Viņam ticēs, tuvākajā laikā saņems „dzīvības ūdeni”, atklāja faktu, ka „Svētais Gars vēl nebija dots” (Jāņa 7:39). Kaut kāda iemesla dēļ, kas Svētajos Rakstos pilnā mērā nav paskaidrots, Svētais Gars nebija pilnībā klātesošs ebreju vidū Jēzus laicīgās dzīves laikā” (Jāņa 7:39; 16:7). Apgalvojumi par to, ka Svētā Gara ietekme nebija jūtama, kamēr Jēzus nebija augšāmcēlies, noteikti attiecās tikai uz šo atklāšanu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējās atklāšanās Svētais Gars bija klātesošs. Turklāt, tas attiecas tikai uz Svētā Gara dāvanu, jo Svētā Gara ietekme bija jūtama Jāņa Kristītāja un Jēzus kalpošanas laikā; citādāk neviens cilvēks nebūtu saņēmis liecību, ka tas, ko mācīja šie vīri, ir patiesība (Mateja 16:16–17; skat. arī 1. korintiešiem 12:3)” (Bible Dictionary, „Holy Ghost”)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 224. lpp.).