12. Jeruzāleme Jēzus laikā

Golgāta Iespējamā Jēzus krustā sišanas vieta (Mat. 27:33–37).

Dārza kaps Kapa, kurā tika guldītas Jēzus miesas, iespējamā atrašanās vieta (Jāņa 19:38–42). Augšāmcēlies Kristus parādījās Marijai Magdalēnai šajā dārzā netālu no Sava kapa (Jāņa 20:1–17).

Antonija cietoksnis Iespējams, šajā vietā Jēzus tika apsūdzēts, notiesāts, izsmiets un pērts ar pletni (Jāņa 18:28–19:16). Pāvils tika apcietināts un atstāstīja stāstu par savu pievēršanu (Ap. d. 21:31–22:21).

Betezdas dīķis Jēzus dziedināja slimu cilvēku sabatā (Jāņa 5:2–9).

Templis Gabriēls apsolīja Caharijam, ka Elizabete dzemdēs dēlu (Lūk. 1:5–25). Tempļa priekškars pārplīsa, kad Glābējs mira (Mat. 27:51).

Salamana stabu aile Jēzus pasludināja, ka Viņš ir Dieva Dēls. Jūdi mēģināja nomētāt Viņu ar akmeņiem (Jāņa 10:22–39). Pēteris sludināja grēku nožēlošanu pēc tizla cilvēka izdziedināšanas (Ap. d. 3:11–26).

Skaistie vārti (Krāšņās durvis) Pēteris un Jānis dziedināja tizlu cilvēku (Ap. d. 3:1–10).

Tempļa smaile Jēzu kārdināja Sātans (Mat. 4:5–7). (Šī notikuma iespējamā norises vieta.)

Svētais kalns (nenoteiktas atrašanās vietas)

1. Nostāsti vēsta, ka šeit Ābrahāms uzcēla altāri Īzāka upurēšanai (1. Moz. 22:9–14).

2. Salamans uzcēla templi (1. Ķēn. 6:1–10; 2. Laiku 3:1).

3. Babilonieši nopostīja templi apmēram 587. g. pr. Kr. (2. Ķēn. 25:8–9).

4. Zerubābels no jauna uzcēla templi apmēram 515. g. pr. Kr. (Ezr. 3:8–10; 5:2; 6:14–16).

5. Hērods paplašināja tempļa laukumu un no jauna uzcēla templi, sākot ar 17. g. pr. Kr. Jēzus, būdams bērniņš, šeit tika stādīts priekšā (Lūk. 2:22–39).

6. 12 gadu vecumā Jēzus mācīja templī (Lūk. 2:41–50).

7. Jēzus attīrīja templi (Mat. 21:12–16; Jāņa 2:13–17).

8. Jēzus vairākas reizes mācīja templī (Mat. 21:23–23:39; Jāņa 7:14–8:59).

9. Romieši Tita vadībā nopostīja templi 70. g. pēc Kr.

Ģetzemanes dārzs Jēzus cieta, tika nodots un apcietināts (Mat. 26:36–46; Lūk. 22:39–54).

Eļļas kalns

1. Jēzus pareģoja Jeruzālemes un tempļa nopostīšanu. Viņš runāja arī par Otro Atnākšanu (Mat. 24:3–25:46; skat. arī DžS—M).

2. No šejienes Jēzus uzkāpa debesīs (Ap. d. 1:9–12).

3. 1841. gada 24. oktobrī elders Orsons Haids iesvētīja Svēto Zemi Ābrahāma bērnu atgriešanās nolūkam.

Gihonas avots Salamans tika iesvaidīts par ķēniņu (1. Ķēn. 1:38–39). Hiskija izraka tuneli, lai novadītu avota ūdeni uz pilsētu (2. Laiku 32:30).

Ūdens vārti Ezra lasīja un izskaidoja tautai Mozus bauslību (Neh. 8:1–8).

Ben-Hinomas ieleja Tika pielūgts viltus dievs Molohs, šī pielūgšana ietvēra bērnu upurēšanu (2. Ķēn. 23:10; 2. Laiku 28:3).

Kajafas nams Jēzus tika aizvests Kajafas priekšā (Mat. 26:57–68). Pēteris noliedza, ka viņš pazīst Kristu (Mat. 26:69–75).

Augšistaba Iespējamā vieta, kurā Jēzus ēda Pashā mielastu un iedibināja Svēto Vakarēdienu (Mat. 26:20–30). Viņš mazgāja apustuļiem kājas (Jāņa 13:4–17) un mācīja tos (Jāņa 13:18–17:26).

Hēroda pils Iespējams, šeit Kristus tika vests Hēroda priekšā (Lūk. 23:7–11).

Jeruzāleme (nenoteiktas atrašanās vietas)

1. Melhisedeks valdīja kā Salemas ķēniņš (1. Moz. 14:18).

2. Ķēniņš Dāvids atkaroja šo pilsētu no jebusiešiem (2. Sam. 5:7; 1. Laiku 11:4–7).

3. Pilsētu nopostīja babilonieši apmēram 587. g. pr. Kr. (2. Ķēn. 25:1–11).

4. Vasarsvētku dienā daudzus piepildīja Svētais Gars (Ap. d. 2:1–4).

5. Pēteris un Jānis tika apcietināti un vesti padomes priekšā (Ap. d. 4:1–23).

6. Ananija un Sapfira meloja Tam Kungam un nomira (Ap. d. 5:1–10).

7. Pēteris un Jānis tika apcietināti, bet eņģelis tos atbrīvoja no cietuma (Ap. d. 5:17–20).

8. Apustuļi izraudzīja septiņus vīrus, kas tiem palīdzētu (Ap. d. 6:1–6).

9. Stefana liecība jūdiem tika noraidīta, un viņš tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei (Ap. d. 6:8–7:60).

10. Jēkabs mira mocekļa nāvē (Ap. d. 12:1–2).

11. Eņģelis atbrīvoja Pēteri no cietuma (Ap. d. 12:5–11).

12. Apustuļi izlēma jautājumu par apgraizīšanu (Ap. d. 15:5–29).

13. Romieši Tita vadībā nopostīja pilsētu 70. g. pēc Kr.