3. Nefija 1
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

Trešais Nefijs

Tā Nefija grāmata,
kurš bija dēls Nefijam, kas bija dēls Helamanam

Un Helamans bija dēls Helamanam, kas bija dēls Almam, kas bija dēls Almam, kas bija pēctecis no Nefija, kas bija dēls Lehijam, kurš iznāca no Jeruzālemes, Jūdas ķēniņa Cedekijas pirmajā valdīšanas gadā.

1. nodaļa

Nefijs, Helamana dēls, dodas prom no zemes, un viņa dēls Nefijs ved pierakstus. Kaut arī zīmju un brīnumu ir pārpilnam, ļaunie iecer nokaut taisnīgos. Pienāk Kristus dzimšanas nakts. Zīme ir dota, un parādās jauna zvaigzne. Melošana un krāpšana pieaug, un Gadiantona laupītāji noslepkavo daudzus. Apmēram 1.–4. g. pēc Kr.

1 Tad notika, ka deviņdesmit un pirmais gads bija pagājis un tas bija aseši simti gadu no tā laika, kad Lehijs pameta Jeruzālemi, un tas bija tajā gadā, kad Lahoneuss bija augstākais soģis un pārvaldnieks pār zemi.

2 Un Nefijs, Helamana dēls, bija devies prom no Zarahemlas zemes, nodevis savam dēlam aNefijam, kurš bija viņa vecākais dēls, gādību pār bplāksnēm no misiņa, un visiem pierakstiem, kas bija tikuši vesti, un visām tām lietām, kas tika turētas svētas kopš Lehija aiziešanas no Jeruzālemes.

3 Tad viņš devās prom no tās zemes un, akurp viņš aizgāja, neviens cilvēks nezina; un viņa dēls Nefijs veda pierakstus viņa vietā, jā, pierakstu par savu tautu.

4 Un notika deviņdesmit un otrā gada sākumā, lūk, praviešu pravietojumi sāka piepildīties pilnīgāk, jo tika dotas lielākas zīmes un lielāki brīnumdarbi darīti tautā.

5 Bet bija daži, kas sāka teikt, ka laiks ir pagājis, lai tie vārdi, ko bija arunājis Samuēls lamanietis, taptu piepildīti.

6 Un tie sāka ļauni priecāties par saviem brāļiem, sacīdami: Lūk, laiks ir pagājis un Samuēla vārdi nav piepildījušies, tādēļ jūsu prieks un jūsu ticība par tiem ir bijuši velti.

7 Un notika, ka viņi sacēla lielu nemieru visā zemē; un ļaudis, kas ticēja, sāka kļūt ļoti bēdīgi, ka kaut kādā veidā tas, par ko bija ticis runāts, varētu nepiepildīties.

8 Bet lūk, viņi stāvēja nelokāmi par to dienu un to nakti, un to dienu, kas būs kā viena diena, it kā nebūtu nakts, lai viņi varētu zināt, ka viņu ticība nav bijusi velta.

9 Tad notika, ka neticīgie nolika dienu, lai visi tie, kas ticēja šīm paražām, tiktu anodoti nāvei, ja vien nenotiks šī zīme, ko bija devis pravietis Samuēls.

10 Tad notika, kad Nefijs, Nefija dēls, redzēja šo savas tautas bezdievību, viņa sirds bija ārkārtīgi noskumusi.

11 Un notika, ka viņš gāja un nometās ceļos zemē, un spēcīgi piesauca savu Dievu par saviem ļaudīm, jā, par tiem, kurus grasījās nogalināt dēļ viņu ticības savu tēvu paražām.

12 Un notika, ka viņš spēcīgi piesauca To Kungu avisu to dienu; un lūk, Tā Kunga balss nāca pie viņa, sacīdama:

13 Pacel savu galvu un turi drošu prātu; jo redzi, tas laiks ir tuvu un šajā naktī zīme tiks dota, un arīt Es nākšu pasaulē, lai parādītu pasaulei, ka Es piepildīšu visu to, ko Es liku brunāt ar Savu svēto praviešu muti.

14 Lūk, Es anāku pie savējiem, lai bizpildītu visas tās lietas, ko Es esmu darījis zināmas cilvēku bērniem kopš pasaules cRadīšanas, un izpildītu dgan Tēva, gan Dēla gribu—Tēva no Manis, un Dēla no Manas miesas. Un lūk, tas laiks ir tuvu, un šajā naktī zīme tiks dota.

15 Un notika, ka tie vārdi, kas nāca pie Nefija, tika piepildīti atbilstoši tam, kā tie tika runāti; jo lūk, saulei norietot anebija tumsas; un ļaudis sāka brīnīties, tāpēc ka nebija tumsas, kad pienāca nakts.

16 Un bija daudzi, kas nebija ticējuši praviešu vārdiem, kas akrita pie zemes un kļuva kā miruši, jo viņi zināja, ka tā lielā iznīcināšanas biecere, ko viņi bija iecerējuši tiem, kas ticēja praviešu vārdiem, bija izjaukta; jo tā zīme, kas bija tikusi dota, bija jau klāt.

17 Un viņi zināja, ka Dieva Dēlam drīz ir jāparādās; jā, īsāk, visi ļaudis uz visas tās zemes virsas no rietumiem līdz austrumiem, gan tai zemē ziemeļos, gan zemē dienvidos, bija tik ārkārtīgi pārsteigti, ka viņi krita pie zemes.

18 Jo viņi zināja, ka pravieši bija liecinājuši par šīm lietām daudzus gadus, un ka zīme, kas bija tikusi dota, bija jau klāt; un viņi sāka baidīties dēļ savas nekrietnības un savas neticības.

19 Un notika, ka nebija tumsas visu to nakti, bet bija tikpat gaišs kā dienas vidū. Un notika, ka saule uzlēca no rīta atkal savā noteiktajā kārtībā, un viņi zināja, ka tā bija tā diena, kad ajāpiedzimst Tam Kungam, dēļ tās zīmes, kas bija tikusi dota.

20 Un viss bija noticis, jā, visas lietas līdz pat katram sīkumam, saskaņā ar praviešu vārdiem.

21 Un notika arī, ka jauna azvaigzne parādījās saskaņā ar Vārdu.

22 Un notika, ka no tā brīža un turpmāk Sātans izplatīja melus starp ļaudīm, lai nocietinātu viņu sirdis ar nolūku, lai tie neticētu šīm zīmēm un brīnumiem, ko tie bija redzējuši; bet, neskatoties uz šiem meliem un krāpšanos, lielākā daļa ļaužu ticēja un tika pievērsti Tam Kungam.

23 Un notika, ka Nefijs gāja starp ļaudīm, un arī daudzi citi, kristīdami grēku nožēlošanai, kurā bija liela grēku apiedošana. Un tā ļaudīm atkal sākās miers tai zemē.

24 Un nebija strīdu, kaut arī bija daži, kas sāka sludināt, cenšoties pierādīt ar Rakstiem, ka vairs nebija avajadzīgs ievērot Mozus likumu. Tad nu šinī lietā viņi maldījās, nesapratuši Rakstus.

25 Bet notika, ka viņi drīz tika pievērsti un tika pārliecināti par tiem maldiem, kuros viņi bija, jo tiem tika darīts zināms, ka likums vēl nebija apiepildīts un ka tam ir jātop piepildītam katrā sīkumā; jā, Vārds nāca pie tiem, ka tam ir jātop piepildītam; jā, nezudīs neviena rakstu zīmīte jeb neviens rakstu galiņš, līdz tas viss netiks piepildīts; tādēļ tajā pašā gadā viņi tika vesti pie savu maldu atziņas un batzinās savās kļūdās.

26 Un tā deviņdesmit un otrais gads pagāja, atnesdams prieka vēstis ļaudīm dēļ tām zīmēm, kas notika saskaņā ar visu svēto praviešu pravietojumu vārdiem.

27 Un notika, ka arī deviņdesmit un trešais gads pagāja mierā, izņemot tikai aGadiantona laupītājus, kas dzīvoja kalnos un kas apsēda zemi; jo tik stipri bija viņu nocietinājumi un viņu slepenās vietas, ka ļaudis nevarēja tos pieveikt; tādēļ tie izdarīja daudzas slepkavības un sarīkoja lielu kaušanu starp ļaudīm.

28 Un notika, ka deviņdesmit un ceturtajā gadā tie sāka lielā mērā pieaugt dēļ tā, ka bija daudzi atkritēji no nefijiešiem, kas aizbēga pie tiem un izraisīja daudz bēdu starp tiem nefijiešiem, kas palika tai zemē.

29 Un arī starp lamaniešiem bija iemesls daudzām bēdām; jo lūk, viņiem bija daudz bērnu, kas ar gadiem izauga, kļuva stipri un patstāvīgi, un ar dažu, kas bija azoramieši, meliem un viņu glaimojošajiem vārdiem tika aizvilināti, lai pievienotos šiem Gadiantona laupītājiem.

30 Un tā arī lamanieši tika sāpināti, un viņu ticība un taisnīgums sāka mazināties jaunās paaudzes ļaundarību dēļ.