3. Nefija 19
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

19. nodaļa

Divpadsmit mācekļi kalpo ļaudīm un lūdz pēc Svētā Gara. Mācekļi top kristīti un saņem Svēto Garu un eņģeļu kalpošanu. Jēzus lūdz Dievu ar vārdiem, kas nevar tikt rakstīti. Viņš apliecina šo nefijiešu ārkārtīgi lielo ticību. Apmēram 34. g. pēc Kr.

1 Un tad notika, kad Jēzus bija uzkāpis debesīs, ļaužu pulks izklīda, un katrs vīrs ņēma savu sievu un savus bērnus un atgriezās savā mājā.

2 Un nekavējoties tika izziņots starp ļaudīm, pirms kļuva tumšs, ka ļaužu pulks bija redzējis Jēzu, ka Viņš bija kalpojis tiem un ka Viņš arī rītā parādīsies ļaužu pulkam.

3 Jā, un patiesi visu nakti tika stāstīts par Jēzu; un tik daudz tie stāstīja ļaudīm, ka bija daudzi, jā, ļoti liels skaits, kas ārkārtīgi pūlējās visu to nakti, lai viņi varētu no rīta būt tai vietā, kur Jēzus parādīsies ļaužu pulkam.

4 Un notika, ka no rīta, kad ļaužu pulks bija sapulcējies kopā, lūk, Nefijs un viņa brālis, ko viņš bija uzcēlis no miroņiem, kura vārds bija Timotejs, un arī Nefija dēls, kura vārds bija Jona, un arī Matonijs, un Matonihass, viņa brālis, un Kumens, un Kumenonhijs, un Jeremija, un Šemnons, un Jona, un Cedekija, un Jesaja—tad nu šie bija to mācekļu vārdi, ko Jēzus bija izraudzījis—un notika, ka tie nāca un nostājās ļaužu pulka vidū.

5 Un lūk, ļaužu pulks bija tik liels, ka viņi lika, lai tie sadalītos divpadsmit grupās.

6 Un tie divpadsmit mācīja ļaužu pulku; un lūk, tie lika, lai pūlis nomestos ceļos uz zemes virsas un lūgtu Tēvu Jēzus Vārdā.

7 Un mācekļi arī lūdza Tēvu Jēzus Vārdā. Un notika, ka viņi piecēlās un mācīja ļaudis.

8 Un, kad viņi bija mācījuši ar tiem pašiem vārdiem, ko Jēzus bija runājis—neko neizmainot no tiem vārdiem, ko Jēzus bija runājis—lūk, viņi atkal nometās ceļos un lūdza Tēvu Jēzus Vārdā.

9 Un lūdza par to, ko viņi visvairāk vēlējās; un viņi vēlējās, lai aSvētais Gars tiem taptu dots.

10 Un, kad viņi bija tā lūguši, viņi devās lejā ūdens malā, un ļaužu pulks sekoja tiem.

11 Un notika, ka Nefijs devās aūdenī un tapa kristīts.

12 Un viņš iznāca no ūdens un sāka kristīt. Un viņš kristīja visus tos, kurus Jēzus bija izraudzījis.

13 Un notika, kad viņi visi bija akristīti un bija iznākuši no ūdens, Svētais Gars nolaidās uz tiem, un viņi tika piepildīti ar bSvēto Garu un ar uguni.

14 Un lūk, viņi bija it kā uguns aieskauti; un tā nāca no debesīm, un ļaužu pulks to redzēja un liecināja par to; un eņģeļi nāca lejā no debesīm un kalpoja tiem.

15 Un notika, kamēr eņģeļi kalpoja mācekļiem, lūk, Jēzus nāca un nostājās vidū un kalpoja tiem.

16 Un notika, ka Viņš runāja uz ļaužu pulku un pavēlēja, lai tie atkal nomestos ceļos zemē un arī lai Viņa mācekļi nomestos ceļos zemē.

17 Un notika, kad viņi visi bija nometušies ceļos zemē, Viņš pavēlēja Saviem mācekļiem lūgt.

18 Un lūk, tie iesāka lūgt; un viņi lūdza Jēzu, saukdami Viņu par savu Kungu un savu Dievu.

19 Un notika, ka Jēzus aizgāja no viņu vidus un pagāja nedaudz nostāk no tiem, un nometās zemē, un Viņš sacīja:

20 Tēvs, Es pateicos Tev, ka Tu esi devis Svēto Garu tiem, ko Es esmu izraudzījis; un tas ir viņu ticības dēļ, ka Es esmu izraudzījis tos no pasaules.

21 Tēvs, Es lūdzu Tevi, lai Tu dotu Svēto Garu visiem tiem, kas ticēs viņu vārdiem.

22 Tēvs, Tu esi devis Svēto Garu tiem tāpēc, ka tie tic Man; un Tu redzi, ka tie tic Man tāpēc, ka Tu uzklausīji tos, un viņi lūdz Mani; un viņi lūdz Mani tāpēc, ka Es esmu ar viņiem.

23 Un tagad, Tēvs, Es lūdzu Tev par viņiem un arī par visiem tiem, kas ticēs viņu vārdiem, lai tie ticētu Man, lai Es būtu viņos a Tu, Tēvs, esi Manī, lai mēs būtu bviens.

24 Un notika, kad Jēzus bija tā lūdzis Tēvu, Viņš nāca pie saviem mācekļiem, un lūk, tie joprojām turpināja bez apstājas lūgt Viņu; un tie anepļāpāja daudziem vārdiem, jo tiem bija dots, par ko tiem bjālūdz, un tie bija pilni ar vēlēšanos.

25 Un notika, ka Jēzus svētīja tos, kad tie lūdza Viņu; un Viņa vaigs smaidīja uz tiem, un Viņa avaiga gaisma spīdēja pār tiem, un lūk, viņi bija tikpat bbalti kā Jēzus vaigs un arī drānas; un lūk, viņu baltums pārspēja jebkādu baltumu, jā, patiesi uz zemes nevar būt nekas tik balts kā to baltums.

26 Un Jēzus sacīja uz tiem: Turpiniet lūgt! Un viņi nepārstāja lūgt.

27 Un Viņš atkal novērsās no tiem un pagāja nedaudz nostāk, un nometās zemē; un Viņš atkal lūdza Tēvu, sacīdams:

28 Tēvs, Es pateicos Tev, ka Tu esi ašķīstījis tos, kurus Es esmu izraudzījis viņu ticības dēļ, un Es lūdzu par viņiem un arī par tiem, kas ticēs viņu vārdiem, lai tie tiktu šķīstīti Manī caur ticību viņu vārdiem, tāpat kā viņi ir šķīstīti Manī.

29 Tēvs, Es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, ko Tu Man ano pasaules esi devis viņu ticības dēļ, lai viņi tiktu šķīstīti Manī, lai Es būtu viņos kā Tu, Tēvs, esi Manī, lai mēs būtu viens, lai Es tiktu pagodināts viņos.

30 Un, kad Jēzus bija runājis šos vārdus, Viņš atkal nāca pie Saviem mācekļiem; un lūk, tie nelokāmi un nepārtraukti lūdza Viņu; un Viņš atkal smaidīja uz tiem; un lūk, viņi bija tikpat abalti kā Jēzus.

31 Un notika, ka Viņš atkal pagāja nedaudz nostāk un lūdza Tēvu;

32 un mēle nevar izteikt tos vārdus, ar kuriem Viņš lūdza, nedz arī cilvēks var auzrakstīt tos vārdus, ar kuriem Viņš lūdza.

33 Un ļaužu pulks dzirdēja un liecina; un viņu sirdis bija atvērtas un viņi saprata savās sirdīs tos vārdus, ar kuriem Viņš lūdza.

34 Tomēr tik lieli un brīnumaini bija tie vārdi, ar kuriem Viņš lūdza, ka tie nevar tikt rakstīti, nedz arī cilvēks tos var aizteikt.

35 Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis lūgt, Viņš atkal nāca pie mācekļiem un sacīja uz tiem: Tik lielu aticību Es nekad neesmu redzējis starp visiem jūdiem; tādēļ, viņu bneticības dēļ, Es nevarēju parādīt tiem tik lielus brīnumus.

36 Patiesi Es saku jums, nav neviena no viņiem, kas būtu redzējis tik lielas lietas, kā jūs redzējāt; nedz arī viņi ir dzirdējuši tik lielas lietas, kā jūs dzirdējāt.