3. Nefija 2
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

2. nodaļa

Tautā pieaug bezdievība un negantības. Nefijieši un lamanieši apvienojas, lai aizstāvētos pret Gadiantona laupītājiem. Pievērstie lamanieši kļūst balti un tiek saukti par nefijiešiem. Apmēram 5.–16. g. pēc Kr.

1 Un notika, ka tā pagāja arī deviņdesmit un piektais gads, un ļaudis sāka aizmirst šīs zīmes un brīnumus, ko viņi bija dzirdējuši, un sāka aizvien mazāk un mazāk brīnīties par zīmēm un brīnumdarbiem no debesīm, tā ka viņi palika cieti savās sirdīs un akli savos prātos un pārstāja ticēt visam, ko viņi bija dzirdējuši un redzējuši—

2 iedomādamies tādas tukšas lietas savās sirdīs, ka to darīja cilvēki un ar velna spēku, lai aizvilinātu un aapkrāptu ļaužu sirdis; un tā Sātans atkal ieguva varu pār ļaužu sirdīm, tā ka viņš padarīja aklas viņu acis un noveda tos pie uzskata, ka Kristus mācība ir ģeķīga un tukša lieta.

3 Un notika, ka ļaudis stipri pieauga bezdievībā un negantībās; un viņi neticēja, ka vēl tiks dotas kādas zīmes vai brīnumdarbi; un Sātans astaigāja apkārt, aizvezdams ļaužu sirdis, kārdinādams tos un likdams tiem darīt lielas bezdievības tanī zemē.

4 Un tā pagāja deviņdesmit un sestais gads; un arī deviņdesmit un septītais gads; un arī deviņdesmit un astotais gads; un arī deviņdesmit un devītais gads;

5 un arī simtais gads pagāja kopš aMosijas dienām, kurš bija ķēniņš pār nefijiešu tautu.

6 Un seši simti un deviņi gadi bija pagājuši, kopš Lehijs pameta Jeruzālemi.

7 Un deviņi gadi bija pagājuši kopš tā laika, kad zīme tika dota, par ko bija runājuši pravieši, ka Kristus nāks pasaulē.

8 Tagad nefijieši sāka skaitīt savu laiku no tā brīža, kad zīme tika dota, jeb no Kristus atnākšanas; tādējādi deviņi gadi bija pagājuši.

9 Un Nefijs, kurš bija tēvs Nefijam, kura gādībā bija Raksti, aneatgriezās Zarahemlas zemē, un nekur visā zemē viņš nebija atrodams.

10 Un notika, ka tauta vēl joprojām palika bezdievībā, neskatoties uz daudzajām sludināšanām un pravietošanām, kas tika sūtītas to vidū; un tā pagāja arī desmitais gads; un vienpadsmitais gads arī pagāja nekrietnībā.

11 Un notika trīspadsmitajā gadā, ka sākās kari un strīdi visā zemē; jo Gadiantona laupītāju bija kļuvis tik daudz un tie bija nogalinājuši tik daudzus no ļaudīm, un nopostījuši tik daudzas pilsētas, un izplatījuši tik daudz nāvi un slepkavības visā zemē, ka kļuva nepieciešams visiem ļaudīm, gan nefijiešiem, gan lamaniešiem, pacelt ieročus pret tiem.

12 Tādēļ visi lamanieši, kas bija tikuši pievērsti Tam Kungam, apvienojās ar saviem brāļiem nefijiešiem un bija spiesti savu dzīvību un savu sievu, un savu bērnu drošībai pacelt ieročus pret šiem Gadiantona laupītājiem, jā, un arī lai saglabātu savas tiesības un savas priekšrocības uz savu baznīcu un savu Dieva pielūgšanu, un savu neatkarību, un savu abrīvību.

13 Un notika, ka pirms šis trīspadsmitais gads bija pagājis, nefijiešiem draudēja pilnīga iznīcība dēļ šī kara, kurš bija kļuvis ārkārtīgi smags.

14 Un notika, ka tie lamanieši, kas bija apvienojušies ar nefijiešiem, tika ieskaitīti starp nefijiešiem;

15 un viņu alāsts tika noņemts no tiem, un viņu āda kļuva bbalta kā nefijiešiem.

16 Un viņu jaunie vīri un viņu meitas kļuva ārkārtīgi skaistas, un viņi tika ieskaitīti starp nefijiešiem un tika saukti par nefijiešiem. Un tā beidzās trīspadsmitais gads.

17 Un notika četrpadsmitā gada sākumā, ka karš starp laupītājiem un Nefija tautu turpinājās un kļuva ārkārtīgi smags; tomēr Nefija tauta guva zināmu pārākumu pār laupītājiem, tā ka viņi aizdzina tos prom no savām zemēm uz kalniem un to slepenajām vietām.

18 Un tā beidzās četrpadsmitais gads. Un piecpadsmitajā gadā tie nāca pret Nefija tautu; un Nefija tautas bezdievības un tās daudzo strīdu, un šķelšanās dēļ, Gadiantona laupītāji guva lielu pārākumu pār to.

19 Un tā beidzās piecpadsmitais gads, un tā tautai bija daudz ciešanu; un iznīcības azobens karājās pār to, tā ka viņi jau teju teju tika no tā satriekti, un tas viņu nekrietnības dēļ.