Marija no Betānijas, Martas un Lācara māsa, svaidīja Jēzus kājas, simbolizējot Viņa gaidāmo apglabāšanu. Nākamajā dienā Jēzus triumfāli iegāja Jeruzālemē un paredzēja Savu nāvi. Neskatoties uz Jēzus brīnumiem, daži ļaudis neticēja Viņam. Viņš mācīja, kādas sekas būs ticībai un neticībai Viņam.
Marija svaida Jēzus kājas, un Jēzus triumfāli ieiet Jeruzālemē
Aiciniet vairākus studentus uz tāfeles uzzīmēt vienu no Glābēja brīnumiem, kas pierakstīts Jaunajā Derībā. Kad katrs students ir pabeidzis zīmējumu, aiciniet pārējos audzēkņus uzminēt, kas tas par brīnumu. Lūdziet studentiem, kuri zīmēja, paskaidrot, kāpēc viņš vai viņa izvēlējās šo brīnumu.
Lūdziet studentus apdomāt, kā varētu ietekmēt viņu ticību Glābējam tas, ja viņi būtu liecinieki šiem brīnumiem. Studējot Jāņa 12. nodaļu, aiciniet studentus meklēt, cik dažādi cilvēki var reaģēt uz Glābēja brīnumiem, kā arī patiesas mācības, kas var mums palīdzēt to saprast.
Apkopojiet Jāņa 12:1–9, paskaidrojot, ka sešas dienas pirms Pashā svētkiem Jēzus kopā ar dažiem draugiem ēda vakariņas Betānijā. Marija, Martas un Lācara māsa, svaidīja Jēzus kājas, simbolizējot Viņa gaidāmo apglabāšanu. Daudzi cilvēki dzirdēja, ka Jēzus ir Betānijā, un nāca, lai satiktu Viņu un Lācaru, kuru Jēzus pirms tam bija pamodinājis no mirušajiem.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 12:10–11. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, ko vadošie priesteri gribēja nodarīt Lācaram. Jūs varat norādīt, ka Lācara uzmodināšana no mirušajiem bija neapstrīdams pierādījums tam, ka Jēzum bija vara pār nāvi.
Ko vadošie priesteri gribēja nodarīt Lācaram? Kāpēc?
Kā šie panti mums palīdz saprast, cik ļaunprātīgi bija šie augstie priesteri un farizeji? (Jūs varat studentiem atgādināt, ka šie jūdu vadītāji vēlējās nogalināt arī Glābēju [skat. Jāņa 11:47–48, 53].)
Apkopojiet Jāņa 12:12–16, paskaidrojot, ka nākamajā dienā pēc tam, kad Marija svaidīja Jēzus kājas, Viņš triumfāli iegāja Jeruzālemē. (Sākuma nianses triumfālai ieiešanai tika mācītas Mateja 21:1–11.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 12:17–19. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko darīja ļaudis, kas bija dzirdējuši, ka Jēzus ir uzmodinājis Lācaru no mirušajiem, kad Glābējs triumfāli ienāca Jeruzālemē.
Ko šie ļaudis darīja, kad Glābējs triumfāli iegāja Jeruzālemē?
Saskaņā ar 19. pantu, kā uz notiekošo reaģēja farizeji?
Apkopojiet Jāņa 12:20–22, paskaidrojot, ka „daži grieķi” (20. pants) — iespējams, pievērsti jūdaismam — bija ieradušies Jeruzālemē, lai novērotu Pashā svētkus, un vēlējās tikties ar Jēzu. Kad Jēzus uzzināja par viņu vēlmi, Viņš mācīja par Savām ciešanām, nāvi un Augšāmcelšanos, ko drīzumā pieredzēs. Aiciniet studentus klusi izlasīt Jāņa 12:27–33, meklējot, ko Jēzus mācīja par Savu Izpirkšanu. Jūs varat aicināt studentus iezīmēt atrasto.
Saskaņā ar 27. pantu, ko Jēzus bija gatavs darīt, lai gan Viņa „dvēsele [bija] satriekta”? (Lai gan Viņš saprata, cik lielas būs Viņa ciešanas, Jēzus bija apņēmies virzīties uz priekšu un sasniegt Savu mērķi.)
Saskaņā ar 28. pantu, par ko Jēzus lūdza? Kā Debesu Tēvs atbildēja? (Paskaidrojiet, ka „Es … atkal Viņu pagodināšu” atspoguļo Debesu Tēva lielo paļāvību, ka Viņa Dēls īstenos Izpirkšanu.)
Kā Jēzus teiktais 32. pantā attiecas uz Viņa veikto Izpirkšanu?
Paskaidrojiet, ka pēc Jēzus mācību uzklausīšanas ļaudis teica, ka no Svētajiem Rakstiem viņi ir mācījušies, ka Mesija nekad nemirs, un viņi jautāja, kas ir „Cilvēka Dēls”, kurš tiks „paaugstināts” (Jāņa 12:34).
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 12:35–36. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Jēzus atbildēja uz viņu jautājumu.
Kā Jēzus atbildēja uz ļaužu jautājumiem? (Glābējs Sevi nodēvēja par „gaismu”.)
Jēzus māca, kādas sekas būs ticībai Viņam un neticībai Viņam.
Vērsiet studentu uzmanību uz zīmējumiem (uz tāfeles), kas atspoguļo dažus Jēzus brīnumus. Aiciniet vienu studentu skaļi nolasīt Jāņa 12:11 un citu studentu skaļi nolasīt Jāņa 12:37. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, cik dažādi cilvēki reaģēja uz Jēzus veiktajiem brīnumiem.
Kā cilvēki reaģēja uz Jēzus brīnumiem?
Kādu patiesu mācību mēs varam apgūt no šīm dažādajām reakcijām par sakarību starp brīnumiem un ticību Jēzum Kristum? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka studenti saprot: brīnumi paši par sevi nerada ticību Jēzum Kristum.)
Lai gan brīnumi paši par sevi nerada ticību Jēzum Kristum, kā tie var ietekmēt mūsu ticību Viņam?
Kāpēc, jūsuprāt, daži cilvēki tic Jēzum Kristum pēc tam, kad ir redzējuši vai uzzinājuši par Viņa brīnumiem, taču citi netic?
Apkopojiet Jāņa 12:38–41, paskaidrojot, ka fakts, ka daži ļaudis izvēlējās neticēt Jēzum, piepildīja pravieša Jesajas pravietojumu (skat. Jesajas 6:9–10; 53:1–3). Neskatoties uz Glābēja varenajiem darbiem, daži ļaudis izvēlējās neredzēt un nocietināt savas sirdis pret Viņu.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 12:42–43. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāpēc daži jūdu valdības vīri, kas ticēja Jēzum, „neapliecināja” (42. pants) jeb atklāti neatzina savu ticību.
Kāpēc daži vadītāji atklāti neatzina savu ticība Jēzum?
Ko nozīmē — mīlēt „cilvēku atzinību vairāk nekā godu Dieva priekšā”? (43. pants.)
Kādu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Palīdziet studentiem atpazīt līdzīgu principu: Ja mums vairāk rūp, kā labpatikt citiem, nevis Dievam, mēs varam vilcināties atklāti atzīt savu ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam.)
Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, pajautājiet:
Kādi ir daži piemēri šim principam mūsdienās?
Kādi ir piemēroti veidi, kā parādīt savu ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam?
Kādas pozitīvas sekas var būt tam, ka parādām savu ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam?
Lai sagatavotu studentus atpazīt principu, kas mācīts Jāņa 12:44–46, lūdziet viņus domāt par kādu situāciju, kurā viņi nevarēja redzēt, jo bija tumšs (piemēram, situācija, kad viņi atradās tumšā istabā vai ārpus telpām naktī). Aiciniet dažus studentus raksturot savu pieredzi, tostarp to, kā viņi jutās, vai viņiem draudēja kādas briesmas, un kā gaisma būtu viņiem palīdzējusi.
Ja situācija ir atbilstoša, izslēdziet telpā apgaismojumu, taču nodrošiniet nedaudz gaismas. Norādiet, ka fiziskā tumsa var mums palīdzēt saprast, kāda var būt garīgā tumsa.
Kā atrašanos fiziskā tumsā var pielīdzināt garīgai tumsai?
Kādas briesmas slēpj dzīve garīgā tumsā?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 12:44–46. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādas svētības var saņemt tie, kas tic Jēzum Kristum.
Saskaņā ar Jāņa 12:46, kādas svētības var saņemt tie, kas tic Jēzum Kristum? (Kad studenti ir atbildējuši, ieslēdziet klasē gaismu, ja iepriekš to bijāt izslēguši. Izmantojot studentu vārdus, uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Ja mēs ticam Jēzum Kristum, mums nav jādzīvo garīgā tumsā.)
Kādā ziņā Jēzus Kristus ir gaisma? Kā ticība Viņam var mazināt garīgo tumsu cilvēka dzīvē? (Skat. M&D 50:23–25; 93:36–39.)
Lai palīdzētu studentiem izprast, kā Jēzus Kristus izklīdina garīgo tumsu, dodot mūsu dzīvē gaismu (jeb vadību un skaidrību), sadaliet studentus grupās pa divi vai trīs. Katrai grupai iedodiet šī izdales materiāla eksemplāru:
Visi kopā pārrunājiet vienu no izdales materiālā uzskaitītajām tēmām, izmantojot attiecīgos jautājumus. Pēc tam aiciniet studentus veltīt vairākas minūtes, lai pārrunātu šīs tēmas, izmantojot attiecīgos jautājumus. (Jūs varat aizvietot kādas no šīm tēmām ar tēmām, kas ir piemērotākas jūsu studentiem.)
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet vienu studentu no katras grupas izvēlēties vienu no izdales materiāla tēmām un dalīties pārrunātajā. Tad pavaicājiet audzēkņiem:
Kā princips, kas ietverts 46. pantā, var mums palīdzēt saprast, kāpēc noteiktas tēmas un jautājumus mēs uztveram savādāk nekā citi ļaudis?
Kādās situācijās Jēzus Kristus dotā gaisma un Viņa evaņģēlijs ir jums palīdzējis?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt eldera Gerita V. Gonga, no Septiņdesmitajiem, izteikumu, kurā viņš liecināja par svētībām, kas tiek gūtas, izvēloties ticēt un sekot Jēzum Kristum:
Kad mēs izvēlamies ticēt, mēs visu saprotam un redzam citādi. Kad mēs tāda veidā redzam un dzīvojam, mēs esam tik laimīgi un priecīgi, kādi varam būt tikai evaņģēlija ietekmē” („Choose Goodness and Joy”, New Era, 2011. g. aug., 44. lpp.).
Apkopojiet Jāņa 12:47–50, paskaidrojot, ka Jēzus mācīja, ka tie, kas netic Viņa vārdiem un kas noliedz Viņu, tiks tiesāti atbilstoši Viņa vārdiem, kurus Viņam devis Debesu Tēvs.
Dalieties savā liecībā par svētībām, kuras esat pieredzējis, pateicoties izvēlei — ticēt Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Aiciniet studentus savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās ierakstīt, kā viņi pielietos vienu no principiem, kuru viņi ir iemācījušies. Mudiniet studentus ticēt Jēzum Kristum.
Komentāri un skaidrojumi
Jāņa 12:11, 37. Kā brīnumi var ietekmēt mūsu ticību Jēzum Kristum?
Prezidents Brigams Jangs mācīja, kā brīnumi var ietekmēt mūsu ticību Jēzum Kristum:
„Brīnumi jeb šīs ārkārtējās Dieva spēka izpausmes nav domātas neticīgajiem; tie ir domāti, lai mierinātu svētos, un stiprinātu, un apliecinātu to cilvēku ticību, kas mīl Dievu, bīstas Dieva un kalpo Dievam, nevis neticīgajiem” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 254. lpp.)
Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, kā Glābēja vārdi, kas pierakstīti Jāņa 12:27, atspoguļo Viņa pakļāvību, kad Viņš tuvojās Izpirkšanai:
„Kad neiedomājama nasta sāka gulties pār Kristu, tas apstiprināja Viņa ilgtermiņa un intelektuāli skaidro izpratni par to, kas Viņam tagad jādara. Sākās Viņa ceļš uz Izpirkšanu, un Jēzus pasludināja: „Tagad Mana dvēsele ir satriekta; ko lai Es saku? Tēvs, izpestī Mani no šīs stundas.” Tad, vai nu garīgās pievēršanās ietekmē, vai lai dotu norādījumus tiem, kas bija Viņam apkārt, Viņš secināja: „Bet tāpēc jau šajā stundā esmu nācis.” (Jāņa 12:27)” („Willing to Submit”, Ensign, 1985. g. maijs, 72. lpp.)
Elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja par aizsardzību, kas ir iespējama, pateicoties Jēzus Kristus gaismai:
„Mēs esam iesaistīti cīņā starp gaismas un tumsas spēkiem. …
Tas Kungs ir mūsu gaišums un [burtiskā nozīmē] mūsu pestīšana” (skat. Psalmi 27:1). Tāpat kā svētā uguns, kas ieskāva bērnus 3. Nefijā (skat. 3. Nefija 17:24), kad jūs dzīvosiet tā, lai būtu tās cienīgi, Viņa gaisma veidos aizsargvairogu starp jums un pretinieka tumsu. Jums ir nepieciešama tā gaisma. Mums ir nepieciešama tā gaisma. Rūpīgi studējiet Svētos Rakstus un brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai un uzklausiet savu vecāku un vadītāju mācības. Tad, paklausot gudriem padomiem, mācieties lūgt šo aizsargājošo evaņģēlija gaismu sev” („Out of Darkness into His Marvelous Light”, Ensign, 2002. g. maijs, 70. lpp.).
Vairāk par „Kristus gaismu” skat. M&D 88:7–13. Savā runā „The Light of Christ” (Kristus gaisma) (Ensign vai Liahona, 2005. g. apr.), prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja atšķirību starp Svēto Garu un „Kristus gaismu” (M&D 88:7). Kristus gaisma ir vēl viens iedvesmas avots, kas piemīt katram cilvēkam. Dažkārt to dēvē par iekšējo gaismu jeb zināšanām par labu un ļaunu, morāles apziņu vai sirdsapziņu.