Pēc Jēzus kristīšanās Viņš pavadīja 40 dienas tuksnesī, gavējot un sazinoties ar Debesu Tēvu. Pēc šīs pieredzes velns kārdināja Jēzu. Pielietojot Svētos Rakstus, Jēzus stājās pretī katram kārdinājumam. Glābējs devās uz Galileju, kur Viņš aicināja Pēteri un citus sekot Viņam un staigāja apkārt — mācīdams, sludinādams un dziedinādams.
Palūdziet kādu brīvprātīgo iznākt klases priekšā. Dodiet studentam uzdevumu — 30 sekundes nenovēršoties koncentrēt skatienu uz kādu priekšmetu telpā. Tiklīdz students sāk pildīt uzdevumu, centieties novērst viņa vai viņas skatienu no izvēlētā priekšmeta. Piemēram, jūs varat parādīt kādus košus priekšmetus, skaļi trokšņot vai piedāvāt studentam ko ēdamu. Pēc 30 sekundēm pajautājiet studentam:
Kā tev veicās uzdevuma izpilde? Kāpēc tu varēji vai nevarēji koncentrēt skatienu?
Par ko tu domāji šo 30 sekunžu laikā?
Pavaicājiet pārējiem audzēkņiem:
Kā šo pieredzi var pielīdzināt mūsu centieniem — palikt paklausīgiem Debesu Tēva baušļiem? Ko varētu simbolizēt mēģinājumi — novērst studenta uzmanību? (Centieni kārdināt mūs sagrēkot.)
Palūdziet studentiem padomāt, kā Sātans viņus kārdina sagrēkot. Studējot Mateja 4. nod., aiciniet studentus meklēt principu, kuru viņi var pielietot, lai stātos pretī kārdinājumam.
Paskaidrojiet, ka pēc Glābēja kristīšanās Viņam bija pieredze, kas palīdzēja sagatavoties Viņa laicīgajai misijai. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 4:1–2, izmantojot Džozefa Smita veiktā tulkojuma zemteksta piezīmes abiem pantiem. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus piedzīvoja tuksnesī. (Iespējams, jums vajadzēs paskaidrot, ka šajā kontekstā vārds sarunāties nozīmē — „būt kopā” jeb ciešu, garīgu mijiedarbību.)
Kā gavēšana un saruna ar Debesu Tēvu varēja būt palīdzējusi Jēzum sagatavoties Viņa laicīgajai kalpošanai?
Pēc tam, kad Jēzus bija pavadījis laiku, gavējot un sarunājoties ar Savu Tēvu, ko centās darīt Sātans?
Sadaliet studentus pa pāriem. Katram pārim iedodiet šīs tabulas kopiju vai palūdziet viņiem to pārzīmēt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās:
Dodiet studentiem norādījumus — izlasīt viņu pārniecībai uzdotos pantus un pabeigt tabulu. Pirms studenti sāk pildīt uzdevumu, paskaidrojiet, ka Džozefs Smits laboja izteikumus Mateja 4:5, 8, lai parādītu, ka Gars, nevis velns aizveda Glābēju dažādajās vietās, kas aprakstītas šajos pantos (skat. arī Joseph Smith Translation, Luke 4:5; Luke 4:9).
Kad studenti būs aizpildījušo tabulu, aiciniet viņus dalīties, ko viņi ierakstīja katrā ailē. Jūs varat uzdot šādus jautājumus:
Kādas vēlmes Sātans centās izsaukt, kad viņš kārdināja Jēzu, kurš bija gavējis, un aicināja pārvērst akmeņus par maizi? (Viņš centās izsaukt vēlmi — apmierināt fizisko apetīti.)
Kas nebija pareizi, kad Sātans piedāvāja dot Jēzum pasaules valstības? (Sātans apsolīja atlīdzību, kas nebija viņa, tāpēc viņš nevarēja to dot.)
Ko vēl šie pieraksti liecina par velna kārdināšanas stratēģijām, kas liktu mums grēkot? (Sātans uzbrūk mūsu vājākajām un visvieglāk ievainojamākajām jomām un atkārtoti kārdina mūs.)
Norādiet, ka Jēzus galu galā apmierināja Savu izsalkumu un pat ūdeni pārvērta vīnā (skat. Jāņa 2:1–11). Viņš saņēma arī dievišķu apstiprinājumu un palīdzību Savai kalpošanai (skat. Mateja 17:1–5; Lūkas 22:41–44), un kādu dienu Viņš valdīs pār pasauli (Caharijas 14:9; Jāņa atkl. 11:15). Tomēr, ja Jēzus būtu apmierinājis Savas vēlmes tā, kā Sātans Viņu kārdināja, nevis būtu gaidījis pareizo laiku un pareizo veidu, tā būtu savtīga Glābēja spēka izmantošana. Jēzus nostiprinās Savu dievišķo Dieva Dēla identitāti saskaņā ar Debesu Tēva gribu, nevis Sātana aicinājumiem. (Skat. Jeffrey R. Holland, „The Inconvenient Messiah”, Ensign, 1984. g. feb., 68.–73. lpp.)
Kas bija kopīgs Glābēja reakcijā uz katru kārdinājumu? (Jēzus uz katru Sātana kārdinājumu atbildēja ar Svētajiem Rakstiem.)
Aiciniet studentus strādāt savos pāros un pierakstīt principu, kuru mēs varam mācīties no Glābēja piemēra, kā stāties pretī velna kārdinājumiem. Palūdziet vairākus studentus uzrakstīt atklātos principus uz tāfeles. Kad studenti dalās ar atklātajiem principiem, uzsveriet šo principu: Kad mēs atceramies un pielietojam patiesās mācības, kas sniegtas Svētajos Rakstos, mēs varam stāties pretī velna kārdinājumiem. Ja studentu uzrakstītie principi skaidri neparāda šo patieso mācību, uzrakstiet to līdzās izteikumiem uz tāfeles.
Norādiet, ka Glābējs ne tikai atsaucās uz Svētajiem Rakstiem, kas izskaidroja pareizo rīcību katra kārdinājuma gadījumā, bet Viņš arī pielietoja šajos Svētajos Rakstos sniegtās patiesās mācības.
Ņemot vērā šo principu par Svētajos Rakstos mācīto patieso mācību piesaukšanu un pielietošanu, kāpēc ir svarīgi regulāri studēt Svētos Rakstus?
Katrai studentu pārniecībai iedodiet papīra lapu un palūdziet viņiem uzzīmēt uz tās trīs ailes. Dodiet norādījums, lai viņi pirmajā ailē ieraksta trīs grēkus, kas visvairāk varētu kārdināt jauniešus viņu vecumā. Lūdziet viņus otrajā ailē ierakstīt veidu, kā Sātans cenšas vilināt — ļauties pirmajā ailē pierakstītajiem grēkiem. Lūdziet studentus apmainīties ar papīra lapām savstarpēji citās pārniecībās. Tad lieciet viņiem atrast konkrētu Svēto Rakstu atsauci, kas māca patiesu mācību, kuru varētu atsaukt atmiņā un pielietot tad, kad tiek sajusts kārdinājums — ļauties saņemtajā papīra lapā uzskaitītajiem grēkiem. (Jūs varat aicināt studentus rast atsauci prasmīgi pārzināmajās rakstvietās, piem., 1. Mozus 39:9; Jāņa 14:15 vai Mācības un Derību 10:5.) Lūdziet studentus ierakstīt Svēto Rakstu atsauces trešajā ailē.
Pēc vairākām minūtēm lūdziet vienu studentu no katras pārniecības izteikties par Svēto Rakstu atsauci, kuru viņi atraduši vienam kārdinājumam, kas uzrakstīts uz viņu lapas. Aiciniet viņus paskaidrot, kā šie Svētie Raksti var mums palīdzēt, kad mēs sajūtam kārdinājumu.
Kad jūs esat jutušies stiprināti un spējīgi stāties pretī kārdinājumam, pateicoties tam, ka esat atsaukuši atmiņā un pielietojuši Svēto Rakstu patiesās mācības? (Atgādiniet studentiem, ka viņiem nav jādalās pārāk personiskās pieredzēs.)
Aiciniet studentus pierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās kādu Svēto Rakstu atsauci, kuru viņi atsauks atmiņā un pielietos nākamajā reizē, kad sajutīs kārdinājumu grēkot. Mudiniet viņus iegaumēt izraudzīto pantu.
Apkopojiet Mateja 4:12–15, paskaidrojot, ka pēc pieredzētā tuksnesī Glābējs devās uz Galileju un apmetās Kapernaumas pilsētā. Matejs norādīja, ka Glābēja kalpošana Galilejā piepildīja Jesajas pravietojumu (skat. Jesajas 9:1–2). Aiciniet studentus klusi izlasīt Mateja 4:16. Jūs varat ieteikt, lai viņi atzīmē, ko Jesaja pravietoja. Norādiet, ka no šī pravietojuma mēs mācāmies, ka Jēzus Kristus nes gaismu to cilvēku dzīvē, kuri mīt tumsā. Lūdziet studentus ieklausīties, kā Glābējs to darīja visas Savas kalpošanas laikā.
Apkopojiet Mateja 4:17, paskaidrojot, ka Glābējs sāka sludināt grēku nožēlošanu, lai sagatavotos debesu valstības nodibināšanai starp cilvēkiem.
Parādiet attēlu Zvejnieku aicināšana (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 37; skat. arī LDS.org). Norādiet, ka divi vīri laivas priekšgalā ir Pēteris un viņa brālis Andrejs.
Ko viņi dara ar tīklu?
Paskaidrojiet: lai gan citi cilvēki Pēteri un Andreju, visticamāk, uzskatīja par vienkāršiem zvejniekiem, Jēzus Kristus saskatīja viņu lielo potenciālu un zināja, par ko viņi var kļūt.
Kā mēs līdzināmies Pēterim un Andrejam?
Kad studenti turpina pētīt Mateja 4. nod., aiciniet viņus meklēt, kas mums ir jādara, lai mēs kļūtu tādi, kādus mūs vēlas redzēt Tas Kungs.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Mateja 4:18–22. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot sarunu starp Glābēju un dažiem zvejniekiem.
Ko Glābējs aicināja darīt Pēterim, Andrejam, Jēkabam un Jānim? Kas ir „cilvēku [zvejnieks]”? (19. pants.)
Kas būtu jāupurē šiem vīriem, lai sekotu Glābējam un palīdzētu Viņam Viņa darbā? Kāpēc tas viņiem varētu būt grūti?
Aiciniet studentus padomāt, kā viņi būtu atbildējuši, ja būtu viens no šiem vīriem.
Kas bija ievērības cienīgs šo vīru atbildē? Ko viņu tūlītējā atbilde Glābējam liecina par viņu raksturu?
Vai šie cilvēki savās dzīvēs paveiktu vairāk laba, ja viņi būtu zvejnieki vai „cilvēku zvejnieki”? Kāpēc?
Saskaņā ar šo pierakstu, kas var notikt, ja mēs nekavējoties atbildam Glābēja aicinājumam — sekot Viņam? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ja mēs nekavējoties atbildam Glābēja aicinājumam — sekot Viņam, Viņš mūsu dzīvē var paveikt vairāk, nekā mēs to varam izdarīt paši.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu. Aiciniet klases audzēkņus saklausīt, kā Tas Kungs var paveikt mūsu dzīvē vairāk, ja mēs Viņam sekojam.
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
„Tie vīrieši un sievietes, kas nodos savu dzīvi Dieva rokās, atklās, ka Viņš var paveikt viņu labā vairāk, nekā viņi spētu paši saviem spēkiem. Viņš padziļinās viņu prieku, paplašinās viņu sapratni, atdzīvinās viņu prātu, stiprinās viņu muskuļus, pacilās viņu garu, vairos viņu svētības un iespējas, mierinās viņu dvēseli, palīdzēs iegūt draugus un piepildīs ar mieru. Ikviens, kurš zaudēs savu dzīvību kalpošanā Dievam, atradīs mūžīgo dzīvi” („Jesus Christ — Gifts and Expectations”,Ensign, 1988. g. dec., 4. lpp.).
Kad jūs vai kāds, kuru jūs pazīstat, ir piedzīvojis līdzīgas svētības, pateicoties tam, ka ir atteikušies no pasaulīgām raizēm, lai sekotu Glābējam?
Kad jūs pārdomājat svētības, kuras saņemam no sekošanas Glābējam, kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi nekavējoties atbildēt Glābēja aicinājumam — sekot Viņam?
Aiciniet studentus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās atbildi uz šādu jautājumu:
Kā jūs labāk varat atbildēt Glābēja aicinājumam — sekot Viņam?
Iedrošiniet studentus pielietot to, ko viņi pierakstījuši.
Jēzus staigā pa Galileju mācot, sludinot un dziedinot
Lūdziet studentus klusi izlasīt Mateja 4:23–25, meklējot Glābēja rīcības. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē atrasto. Paskaidrojiet, ka visos evaņģēlijos tiks studēti konkrēti gadījumi, kad Glābējs mācīja, sludināja un dziedināja.
Noslēgumā lieciniet par patiesajām mācībām, kuras studenti atrada šajā stundā.
Daži cilvēki uzskata, ka notikums Jūdejas tuksnesī bija pirmā un vienīgā reize, kad Sātans kārdināja Jēzu, un ka Glābējs to veiksmīgi izturēja. Taču Lūkas 4:13 mēs mācāmies, ka pēc šiem kārdinājumiem Sātans „tikai uz laiku” atstāja Jēzu. Sātans turpināja stāties pretī un kārdināt Glābēju, dažkārt izmantodams bezdievīgus cilvēkus, piemēram, tos, kas vajāja Jēzu (piemēru skat. Mateja 27:41–43).
Runājot par tiem kārdinājumiem, kurus Glābējs piedzīvoja tuksnesī, prezidents Deivids O. Makejs teica:
„Sagrupējiet tos, un jūs atklāsiet, ka gandrīz katrs kārdinājums, kas notraipa jūs un mani, lai cik mazs tas arī būtu, nāk pār mums vienā no šīm trim kategorijām: (1) apetītes kārdinājumi; (2) padošanās to cilvēku lepnībai, modei un iedomībai, kas ir atsvešinājušies no Dieva lietām; vai (3) kaisles apmierināšana, vēlme iegūt pasaules bagātības vai varu starp cilvēkiem” (no Conference Report, 1911. g. okt., 59. lpp.).
Mateja 4:4, 7, 10. Atsaukt atmiņā Svētos Rakstus un kārdinājuma brīžos pielietot to patiesās mācības
Svēto Rakstu studēšana ir būtiska, lai kārdinājumu brīžos mēs spētu atsaukt atmiņā rakstvietas. Svēto Rakstu studēšana var ietvert centienus iegaumēt pantus vai rakstvietas. Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par grēku nožēlošanas būtiskajiem elementiem:
„Svēto Rakstu iegaumēšana var sniegt lielu spēku. Iegaumēt Svēto Rakstu pantu nozīmē — izveidot jaunas, draudzīgas attiecības. Tas ir tāpat kā iepazīties ar jaunu cilvēku, kurš var palīdzēt grūtā brīdī, sniegt iedvesmu un mierinājumu un būt par motivācijas avotu nepieciešamo izmaiņu veikšanai” („Svēto Rakstu spēks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 6. lpp.).
Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mudināja iegaumēt Svētos Rakstus, sakot:
„Esiet prātīgi, izmantojot tehnoloģijas. Atzīmējiet savās ierīcēs svarīgākās Rakstu vietas un bieži tās pārlasiet. Ja jūs, jaunieši, atkārtotu Svēto Rakstu pantus tikpat bieži, cik daži no jums sūta īsziņas, jūs drīz vien iegaumētu simtiem Svēto Rakstu pantu. Šīs Rakstu vietas kļūs par iespaidīgu iedvesmas avotu un nepieciešamības brīdī sniegs Svētā Gara vadību” („Lai mājās valdītu miers” (vispārējās konferences runa) Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 30. lpp.).
Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, par Glābēja piemēru — stāties pretī kārdinājumam — teica šādi:
„Atdarinot Skolotāju, kurš izturēja kārdinājumus, taču „nepievērsa tiem uzmanību”, arī mēs varam dzīvot pasaulē, kurā valda kārdinājumi, kas „ir cilvēcīgi pārbaudījumi” (1. korintiešiem 10:13). Protams, Jēzus pamanīja šos lielos kārdinājumus, kas stājās Viņa priekšā, taču Viņš par tiem nedomāja un tos neanalizēja. Gluži pretēji, Viņš tos tūlīt pat atraidīja. Ja mēs kavējam laiku kārdinājumos, drīz vien kārdinājumi kavē laiku mums!” („Overcome … Even As I Also Overcome”, Ensign, 1987. g. maijs, 71. lpp.)
