Matejs pierakstīja Jēzus Kristus ciltsrakstus un eņģelis Jāzepam paziņoja, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Austrumu gudrie devās ceļā, lai atrastu un pielūgtu mazo Jēzus bērniņu. Jāzepam sapnī tika pavēlēts aizvest savu ģimeni uz Ēģipti, jo Hērods bija licis nogalināt visus bērnus, kas atrodas Bētlemē.
Parādiet studentiem savu vecāku fotogrāfiju un pavaicājiet, vai viņi var saredzēt kādas fiziskas iezīmes, ko esat no viņiem mantojis. Jūs arī studentiem varat palūgt atnest uz nodarbību vecāku fotogrāfijas un likt pārējiem studentiem uzminēt, kura studenta vecāki tie ir. Aiciniet studentus savā starpā pārrunāt, kādas fiziskas iezīmes viņi ir mantojuši no saviem vecākiem (tādas kā, acu krāsu, matu krāsu vai auguma garumu).
Kad studenti pēta Mateja 1.–2. nodaļu, aiciniet viņus pievērst uzmanību patiesībai par Glābēja vecākiem un īpašībām, kādas Viņš no viņiem mantoja. Šis uzdevums studentiem palīdzēs saprast patiesību, ka Jēzus Kristus ir dievišķs Debesu Tēva un Marijas Dēls un ka Viņš ir Tēva Vienpiedzimušais Dēls miesā.
Paskaidrojiet, ka Mateja 1:1–17 ir uzskaitīti Glābēja priekšteči. Uzsveriet, ka 1. pantā ir minēts, ka Jēzus Kristus ir Dāvida un Ābrahāma pēctecis.
Paskaidrojiet, ka Vecajā Derībā tika pravietots, ka Mesija būs Dāvida pēctecis (skat. 2. Samuēla 7:12–13; Jesajas 9:6–7; Jeremijas 23:5–6) un ka Ābrahāma pēcnācējos tiks svētītas „visas zemes tautas” (1. Mozus 22:18; skat. arī Ābrahāma 2:11). Matejs vēlējās, lai lasītāji zinātu, ka Jēzus piepildīja Vecās Derības pravietojumus attiecībā uz Mesiju (skat. Mateja 1:22–23; 2:5, 15, 23; 26:55–56). Ciltsraksti, kas pierakstīti Mateja 1:1–17, parāda, ka Jēzus bija apsolītais Mesija un likumīgais Dāvida troņa mantinieks.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 1:16. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi un pievērst uzmanību vārdam, kas tika dots Jēzum, un pēc tam pateikt, kāds tas ir.
Paskaidrojiet, ka vārds Kristus ir grieķu valodas vārda forma aramiešu vārdam Mesija, kas nozīmē „iesvaidītais”.
Kādam mērķim pirmslaicīgajā esamībā Jēzus Kristus tika iesvaidīts jeb izvēlēts? (Viņš tika Debesu Tēva iesvaidīts, lai būtu mūsu „pravietis, priesteris, ķēniņš un Atbrīvotājs” [skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Mesija”, scriptures.lds.org;].)
Uzsveriet, ka Mateja 1:16 ir pieminēts arī tas, ka Marija bija Jāzepa sieva. Saskaņā ar Mateja 1:18, Jāzeps un Marija bija saderināti. Tas nozīmē, ka viņi bija saderinājušies un likumīgi saistīti viens ar otru, bet vēl nedzīvoja kopā kā vīrs un sieva. Tomēr pirms laulībām Jāzeps uzzināja, ka Marija ir stāvoklī. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 1:19. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi un pievērst uzmanību tam, ko Jāzeps grasījās darīt.
Ko Jāzeps vēlējās darīt, uzzinot, ka Marija ir stāvoklī? (Paskaidrojiet, ka „slepeni atstāt” nozīmē, ka Jāzeps vēlējās klusībā atcelt saderināšanos, palīdzot Marijai izvairīties no publiska pazemojuma un iespējamā soda — nomētāšanas ar akmeņiem.)
Ko šis pants mums māca par Jāzepa raksturu?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 1:20. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas notika, kamēr Jāzeps apdomāja pārtraukt saderināšanos ar Mariju.
Kāpēc eņģelis Jāzepam teica, lai tas nebīstas ņemt Mariju par sievu?
Lai palīdzētu studentiem izprast frāzi „ir no Svētā Gara” (Mateja 1:18, 20), palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Tāpat kā Jēzus ir Marijas Dēls, tāpat Viņš burtiskā ziņā ir arī Dieva, Debesu Tēva, pēcnācējs. … Mateja izteikumu „viņa kļuva grūta no Svētā Gara” būtu jātulko šādi: „Viņa kļuva grūta ar Svētā Gara spēku.” (Mateja 1:18.) … Alma nevainojami apraksta mūsu Kunga ieņemšanu un dzimšanu, pravietojot: „Un lūk, Viņš piedzims Marijai, … viņa, būdama jaunava, dārgs un izraudzīts trauks, kas tiks apēnota un kļūs grūta ar Svētā Gara spēku, un dzemdēs dēlu, jā, patiesi Dieva Dēlu.” (Almas 7:10.)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965.–1973. g.), 1:82).
Ko mēs no šīm mācībām uzzinām par Jēzus vecākiem? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāspēj atpazīt šāda mācība: Jēzus Kristus ir dievišķs Debesu Tēva un Marijas Dēls. Jūs varat ieteikt studentiem pierakstīt šo frāzi savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Mateja 1:18–25.)
Vēlreiz parādiet savu vecāku fotogrāfiju un nosauciet dažas iezīmes, ko esat no viņiem mantojis. Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Džeimsa E. Talmidža, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet studentus ieklausīties, kāpēc ir svarīgi saprast, ka Jēzus ir dievišķs Debesu Tēva un Marijas Dēls.
Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs
„Bērns, kurš piedzima Marijai, bija Elohima, Debesu Tēva, dzemdināts. … Viņa raksturā tika apvienots Dieva spēks ar laicīgajai dzīvei nepieciešamajām dotībām un iespējām. … Jēzum bija jāiemanto fiziskās, mentālās un garīgās īpašības, iezīmes un spēki, kas piemita Viņa vecākiem — nemirstīgam un godības pilnam Dievam un mirstīgai sievietei” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 81. lpp.).
Kādas īpašības Jēzus mantoja no sava Tēva? Kādas īpašības Viņš mantoja no savas mātes?
Paskaidrojiet: tā kā Jēzus bija nemirstīga Tēva un mirstīgas mātes Dēls, Viņam bija iespēja dzīvot mūžīgi, ja Viņš to vēlētos, kā arī nomirt. Pateicoties šai dievišķajai dabai, vienīgi Viņš spēja izciest sodu par mūsu grēkiem, mirt pie krusta un tikt augšāmcelts.
Parādiet studentiem trīs iesaiņotas dāvanas vai uzzīmējiet attēlu ar trīs dāvanām uz tāfeles.
Kurš šīs dāvanas atnesa Glābējam tad, kad Viņš piedzima?
Paskaidrojiet, ka Mateja evaņģēlijs ir vienīgais evaņģēlijs, kurā ir ietverts apraksts par gudrajiem vīriem. Iedodiet tālāk sniegtos jautājumus izdales materiāla veidā vai uzrakstiet tos uz tāfeles. Dodiet studentiem dažas minūtes laika, lai izlasītu jautājumus un uzrakstītu uz tiem atbildes.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus izlasīt Mateja 2:1–12, pievēršot uzmanību atbildēm uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem.
Palūdziet dažiem studentiem pastāstīt, ko jaunu viņi uzzināja par gudrajiem vīriem. Detalizēts apraksts, kas atrodams 11. un 16. pantā atklāj, ka līdz brīdim, kad gudrie vīri nonāca līdz svētajai ģimenei, kopš Jēzus dzimšanas bija pagājuši apmēram divi gadi (gudrie vīri atrada Jēzu namā, nevis silītē un Viņš bija „bērns”, nevis zīdainis). Uzsveriet, ka Hērods vēlējās, lai gudrie vīri paziņotu viņam Mesijas atrašanās vietu tāpēc, lai viņš varētu Viņu nogalināt (skat. Mateja 2:13).
Kā gudrie vīri zināja, kur meklēt Mesiju?
Ko mēs varam mācīties no gudrajiem vīriem, kuri meklēja Glābēju? (Studentu atbildes var atšķirties, taču viņiem vajadzētu saprast šādu principu: Ja mēs patiesi un uzcītīgi meklējam Glābēju, mēs tiksim aizvesti pie Viņa.)
Kā mēs varam uzcītīgi meklēt Glābēju?
Ko gudrie vīri darīja, tiklīdz atrada Glābēju? Kāpēc? (Viens no nolūkiem, kāpēc viņi pasniedza Glābējam dāvanas, bija — pielūgt Viņu.)
Ko mēs varam mācīties no gudrajiem vīriem, kuri dāvāja Glābējam dāvanas? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāspēj atpazīt šāda patiesība: Mēs varam pielūgt To Kungu, dāvājot Viņam vērtīgas dāvanas.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā mēs varam Glābējam dāvāt vērtīgas dāvanas, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Senatnē, kad cilvēki vēlējās pielūgt To Kungu un vēlējās Viņa svētības, viņi bieži atnesa kādu dāvanu. …
Vai jūsos vai jūsu dzīvē ir kas tāds, kas ir nešķīsts vai necienīgs? Kad jūs no tā atbrīvojaties, tā ir dāvana Glābējam. Vai ir kāds labs paradums vai rakstura īpašība, kas pietrūkst jūsu dzīvē? Kad jūs to pieņemat un padarāt par sava rakstura sastāvdaļu, jūs sniedzat dāvanu Tam Kungam. Dažkārt to ir grūti paveikt, bet vai grēku nožēlošanas un paklausības dāvanas būtu vērtīgas, ja to pasniegšana jums nesagādātu nekādu piepūli?” („When Thou Art Converted”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 12. lpp.).
Kādas vērtīgas dāvanas mēs varam pasniegt Glābējam?
Aiciniet studentus apdomāt eldera Kristofersona izteikumu un izdomāt, kādas dāvanas, viņuprāt, tie varētu dāvāt Glābējam. Izdaliet studentiem papīra lapiņas, lai viņi uz tām varētu uzrakstīt savas idejas. Aiciniet viņus izdomāt, kā viņi pasniegs šīs dāvanas Jēzum Kristum.
Paskaidrojiet, ka saskaņā ar Mateja 2:13–23, Hērods kļuva dusmīgs, kad gudrie vīri „aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi” (Mateja 2:12), nepasakot, kur atrodas Mesija. Cerot nogalināt Mesiju, viņš pavēlēja nogalināt visus bērnus, kuri ir 2 gadus veci vai jaunāki un atrodas Bētlemē un tās apkārtnē.
Nolasiet Mateja 2:13–14. Aiciniet studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Jāzeps zināja, ko darīt, lai pasargātu savu ģimeni. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi atklāja.
Uz kurieni Jāzeps aizveda Mariju un Jēzu?
Apkopojiet Mateja 2:15–23, paskaidrojot, ka Jāzeps, Marija un Jēzus palika Ēģiptē līdz Hēroda nāvei. Dievs Jāzepam sapnī norādīja, ka viņam jāved sava ģimene atpakaļ uz Izraēlu un viņi apmetās Nācaretes pilsētā.
Kā Jāzepa spēja — paklausīt garīgiem pamudinājumiem un rīkoties saskaņā ar tiem — svētīja citu cilvēku dzīves?
Kādu principu mēs varam mācīties no Jāzepa? (Studenti var izteikties dažādi, bet viņiem būtu jāspēj atpazīt šāds princips: Ja mēs paklausām Gara pamudinājumiem, mēs saņemam atklāsmes un vadību.)
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai vēl vairāk paklausītu Gara pamudinājumiem. Mudiniet viņus izvirzīt mērķi — rīkoties saskaņā ar jebkuriem garīgiem pamudinājumiem, ko viņi saņem.
„Jēzus nebija Jāzepa dēls, bet Jāzepa ciltsraksti būtībā ir arī Marijas ciltsraksti, jo viņi bija radinieki — brālēns un māsīca; Jēzus no savas mātes, Marijas, mantoja Dāvida asinis, tādējādi mantojot tiesības uz Dāvida troni. Jēzus bija ķēniņa pēctecis un elders Džeimss E. Talmidžs paskaidroja: „Ja jūdi būtu brīva un neatkarīga tauta, ko vada taisnīgi valdnieki, Jāzeps, kurš strādāja par galdnieku, būtu ticis kronēts par viņu ķēniņu; un viņa likumīgais troņa pēctecis būtu bijis Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš” [Jesus the Christ, 3. izd. (1916. g.), 87. lpp.; skat. arī Jesus the Christ, 83.–86. lpp., 89.–90. lpp.; Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965.–1973. lpp.), 1:94–95]” (The Life and Teachings of Jesus and His Apostles, 2. izd. [Church Educational System manual, 1979. g.], 22. lpp.).
Senajā Izraēlā laulību starp jaunu vīrieti un jaunu sievieti nokārtoja un par to vienojās jauniešu vecāki — parasti tēvi. Kad līgavaiņa tēvs jeb ģimenes galva izvēlējās potenciālo sievu, tika sāktas sarunas par laulībām. Šajās sarunās galvenokārt, bet ne tikai, tika runāts par „līgavas cenu” un pūra lielumu, ko līgavaiņa tēvam vai ģimenei vajadzēja samaksāt līgavas ģimenei. Kad vienošanās par laulībām tika noslēgta, laulības sastāvēja no divām daļām — saderināšanās (skat. Mateja 1:18) un laulību ceremonijas.
Saderināšanās likumīgā un reliģiozā ziņā bija daudz nozīmīgāka, nekā tai sekojošā laulību ceremonija, pēc kuras pāris sāka dzīvot kopā. Saderināšanās tika uzskatīta par pēdējo svinīgās vienošanās daļu. Uz to skatījās kā uz derību, kas jāgodā abām godbijīgajām pusēm (skat. 1. Mozus 2:24; Ecēhiēla 16:8; Efeziešiem 5:21–33). Tika uzskatīts, ka saderinātie pāri ir likumīgi vīri un sievas (skat. 5. Mozus grāmatā 22:23–24), un laikā no saderināšanās brīža līdz laulību ceremonijai tika noteikts stingrs šķīstības likums (skat. Mateja 1:18, 25).
„Kad Marija kļuva grūta, Jāzepam, apzinoties, ka viņš nav bērna tēvs, bija vairākas iespējas. Pirmkārt, viņš varēja no Marijas publiski izšķirties vai pat panākt, ka viņu soda ar nāvi, jo cilvēki pieņemtu, ka Marija ir pārkāpusi laulību — likumu, par kura pārkāpšanu, saskaņā ar Mozus likumu, sodīja ar nāvi (skat. 3. Mozus 20:10; Jāņa 8:5). Otrkārt, Jāzeps varēja anulēt saderināšanos ar Mariju divu liecinieku klātbūtnē. Trešā iespēja bija apprecēties ar Mariju. Jāzeps vēlējās Marijai izrādīt žēlsirdību un klusībā anulēt vienošanos par saderināšanos (skat. Mateja 1:19). Tomēr, kad eņģelis apliecināja, ka Marijas bērns ir Dieva Dēls, Jāzeps nolēma viņu apprecēt, lai gan, to darot, viņu sagaidīja publisks negods un izsmiekls (skat. Mateja 1:20–25; Lūkas 3:23; Jāņa 8:41).
Džeralds N. Lands, kurš pēcāk kļuva par Septiņdesmito, runāja par Jāzepa vīzijām un paklausību garīgiem pamudinājumiem: „Matejs mums atklāj, ka [Jāzeps] bija ķēniņa Dāvida pēctecis, ka viņš bija taisnīgs un apdomīgs vīrs, ka sapnī eņģelis viņam pateica, kas būs Jēzus, ka viņš bija paklausīgs un ka viņš Jēzum deva vārdu, kas nozīmē glābējs. (Skat. Mateja 1. nod.) Mēs zinām, ka viņš Mariju aizveda uz Bētlemi, kur piedzima Jēzus. (Skat. Lūkas 2:4–6.) Pēc mazāk nekā diviem gadiem Jāzeps sapnī saņēma brīdinājumu un aizveda savu ģimeni uz Ēģipti, lai aizbēgtu no Hēroda. Ēģiptē viņam atkal sapnī tika pateikts, kad viņiem būtu jāatgriežas atpakaļ un kādā citā sapnī viņš saņēma norādījumus doties uz Galileju. (Skat. Mateja 2:13–15, 19–22.) Četri Dieva doti sapņi! Jāzeps noteikti bija īpaši gaišredzīgs un garīgs vīrs” (Jesus Christ, Key to the Plan of Salvation [1991. g.], 51.–52. lpp.)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 13.–14. lpp.).