Apustulis Jānis redzēja, kā slavas pilnas būtnes pielūdz Debesu Tēvu, kurš sēdēja Savā tronī. Jānis arī redzēja grāmatu, kas bija aizzīmogota ar septiņiem zīmogiem, un redzēja Jēru jeb Jēzu Kristu, kurš ir cienīgs atvērt šo grāmatu.
Jānis redz, kā slavas pilnas būtnes pielūdz Debesu Tēvu
Apsveriet iespēju, kā ievada garīgo dziesmu nodziedāt „Gods Dievam augstībā!” (Garīgās dziesmas, nr. 32), vai nodziediet citu garīgo dziesmu, kas slavina un pagodina Dievu.
Lūdziet studentus iztēloties sevi celestiālajā valstībā. Aiciniet vairākus studentus aprakstīt, kā, viņuprāt, celestiālajā valstībā varētu izskatīties.
Paskaidrojiet: kā tas ir pierakstīts Jāņa atkl. 4.–5. nodaļā, apustulis Jānis redzēja vīziju par daļu no celestiālās valstības. Aiciniet kādu brīvprātīgo, kas varētu zīmēt uz tāfeles. Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Jāņa atkl. 4:1–8 un lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jānis redzēja. Kamēr šie panti tiek lasīti, uzdodiet brīvprātīgajam zīmēt uz tāfeles to, ko Jānis redzēja. Tiem, kas lasa, varētu būt nepieciešams periodiski apstāties, lai ļautu studentam, kurš zīmē, pabeigt katru zīmējuma daļu. (Lūdziet, lai brīvprātīgais zīmētājs attēlā neietver „to, [kas] sēdēja goda krēslā” [2. pants] jeb Debesu Tēvu, lai izrādītu Viņam cieņu. Papildus dalībai, jūs varat aicināt zīmēšanas aktivitātē vairākus studentus.)
Paskaidrojiet, ka būt „garā” (2. pants) nozīmē — būt Gara apņemtam, atklāsmes vai vīzijas stāvoklī, un paskaidrojiet, ka dārgakmens „jaspīds” 3. pantā varēja būt krāsains dārgakmens vai dimants, bet „sardijs” (3. pants) ir dārgakmens, kas parasti ir sarkans vai sarkanīgi oranžs.
Paskaidrojiet, ka mūsdienu atklāsmes palīdz mums labāk saprast Jāņa redzēto. Piemēram, Tas Kungs deva atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 77. nodaļā pēc tam, kad pravietis Džozefs Smits lūdza Viņam izskaidrot vairākus simbolus un notikumus, par kuriem ir rakstīts Jāņa atklāsmes grāmatas 1.–11. nodaļā.
Sadaliet studentus grupās pa divi vai trīs un iedodiet katrai grupai šādu izdales materiālu. Aiciniet studentus no katras grupas kopā izlasīt norādes uz citām rakstvietām un pierakstīt tabulā papildus informāciju par to, ko Jānis redzēja.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus pastāstīt, kādu papildus informāciju viņi ir atraduši. Pēc vajadzības izmantojiet šādas atbildes, lai izskaidrotu vai padziļinātu studentu izpratni: Dievs sēž tronī celestiālajā valstībā; 24 vecaji ar vainagiem galvā ir uzticīgi vecaji, kas piederēja septiņām draudzēm; norādīts ir uz septiņiem Dieva kalpiem, nevis septiņiem gariem; stikla jūra ir zeme tās svētītajā celestiālās godības stāvoklī; četras dzīvās būtnes ir reālas būtnes, kas attēlo slavas pilnīgo būtņu šķiras (jeb sugas); būtņu acis ir gaismas un zināšanu simbols un būtņu spārni ir spēka simbols kustībai un darbībai.
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Jāņa atkl. 4:8–11. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko teica tie, kas bija sapulcējušies ap Debesu Tēvu.
Ko par Debesu Tēvu teica tie, kas bija ap Viņu sapulcējušies? Ko viņi darīja?
Ko varēja nozīmēt vecaju vainagu nomešana Debesu Tēva priekšā? (Iespējamās atbildes ietver: Debesu Tēva diženuma atzīšanu viņu paaugstināšanā, viņu godbijību, dievināšanu un padevīgu ziedošanos Viņam.)
Kādu principu mēs varam mācīties no šī pieraksta par to, kā Debesu Tēva diženuma atzīšana var mūs ietekmēt? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Atzīstot Debesu Tēva diženumu, mūsos rodas vēlme — Viņu pielūgt un slavēt.)
Kas mums var palīdzēt saskatīt Debesu Tēva diženumu?
Jānis redz grāmatu, kas ir aizzīmogota ar septiņiem zīmogiem, un Jēru, kurš ir cienīgs to atvērt
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Jāņa atkl. 5:1–4. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jānis ieraudzīja Debesu Tēva rokā.
Ko Jānis ieraudzīja Debesu Tēva rokā? (Grāmata vai vēzda ar septiņiem zīmogiem.)
Paskaidrojiet, ka sendienās svarīgi dokumenti tika aizzīmogoti ar māla vai vaska zīmogiem. Noņemt zīmogus un izlasīt tekstu drīkstēja tikai dokumenta autors un tie, kam šis dokumenta autors to bija atļāvis.
Saskaņā ar 2. pantu, kādai vajadzēja būt personai, lai tā varētu atvērt šo grāmatu?
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 77:6–7, meklējot grāmatas un zīmogu nozīmi.
Ko šī grāmata satur?
Paskaidrojiet, ka 7000 gadi attiecas uz laiku kopš Ādama un Ievas Krišanas. Tas neattiecas uz patieso Zemes vecumu, ieskaitot radīšanas posmus.
Saskaņā ar Mācības un Derību 77:7, ko šie septiņi zīmogi attēloja? (Zemes laicīgā stāvokļa septiņu tūkstošu gadu periodu, kas ietver periodu no Ādama krišanas līdz Tūkstošgades beigām.)
Norādiet: pārdomājot grāmatas un zīmogu nozīmi, varēja likties, ka neviens nav cienīgs to atvērt, un Jānis varēja padomāt, ka Dieva griba un darbi netiks atklāti un īstenoti.
Kas notiktu ar Debesu Tēva bērniem, ja Viņa glābšanas iecere nevarētu tikt īstenota?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa atkl. 5:5–7. Lūdziet šo studentu arī nolasīt Džozefa Smita veikto 6. panta tulkojumu. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāpēc Jānim tika teikts neraudāt. Jūs varat paskaidrot, ka Svētajos Rakstos ragi bieži simbolizē spēku vai pilnvaras; acis var simbolizēt gaismu un zināšanas; un skaitlis divpadsmit var simbolizēt debesu organizāciju un pārvaldību, vai priesterību.
Kāpēc Jānim tika teikts neraudāt?
Ko par Jēzu Kristu atklāj viņa tituls, kas ir pierakstīts Jāņa atkl. 5:6? (Viņš bija ziedojuma upuris, kas tika sniegts, lai izpirktu Dieva bērnus [skat. arī Jesajas 53:7; 1. korintiešiem 5:7; 1. Pētera 1:18–19]. Jums vajadzētu paskaidrot, ka frāze — „Jēru, kā nokautu” [Jāņa atkl. 5:6] — attiecas uz Jēru ar rētām, kas norāda, ka tas ir bijis nokauts. Norādiet, ka Jānis Kristītājs atsaucās uz Glābēju kā uz „Dieva Jēru” [Jāņa 1:29 ,36].)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa atkl. 5:8–10. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā būtnes, kas bija ieskāvušas Debesu Tēva troni, slavēja Jēru. Jūs varat paskaidrot, ka „kausi, pilni kvēpināmām zālēm” (8. pants), attiecas uz platiem kausiem vai traukiem, pilniem ar vīraku.
Kā šīs būtnes slavēja Jēru jeb Jēzu Kristu?
Pamatojoties uz to, ko Jānis redzēja un dzirdēja attiecībā uz Jēru, kādu patiesību mēs varam mācīties par Jēzu Kristu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Jēzus Kristus ir vienīgais, kurš ir cienīgs un spējīgs mūs atpestīt.)
Kāpēc Jēzus Kristus ir vienīgais, kurš ir cienīgs un spējīgs mūs atpestīt?
Saskaņā ar 10. pantu, par ko kļūs tie, kas ir Jēzus Kristus atpestīti? (Ķēniņi un priesteri, kas ietver arī sievietes — kā ķēniņienes un priesterienes [skat. Brūss R. Makonkijs, Mormon Doctrine, 2. izd. (1966. g.), 613. lpp.].)
Lūdziet studentus pārdomāt, ko personīgi viņiem nozīmē Debesu Tēva glābšanas plāns un Glābēja loma šajā plānā. Aiciniet studentus pierakstīt savas domas un sajūtas savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā. Pasakiet studentiem, ka tālāk stundā viņiem tiks lūgts dalīties tajā, ko viņi būs pierakstījuši.
Aiciniet dažus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Jāņa atkl. 5:11–14. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā citi pievienojās Jēzus Kristus un Debesu Tēva pielūgšanā.
Kāpēc dzīvās būtnes un visa radība, kad Jērs paņēma grāmatu no Debesu Tēva rokas, Viņus pielūdza un slavēja? (Būtnes apzinājās Debesu Tēva un Jēzus Kristus labestību un izjuta pateicību par Jēra lomu Debesu Tēva plānā.)
Kādu patiesību mēs varam mācīties par to, kas var mums palīdzēt pielūgt un slavēt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu tā, kā to darīja šīs būtnes un visa radība, kā to redzēja Jānis? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Apzinoties un sajūtot pateicību par visu, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir paveikuši mūsu labā, mūsos rodas vēlme — Viņus pielūgt un slavēt.)
Uzsveriet, ka dzīvās būtnes un visa radība pielūdza Debesu Tēvu un Jēzu Kristu dziesmā. Līdzīgi arī mēs dziedam dziesmas, lai Viņus pielūgtu un slavētu. Aiciniet audzēkņus nodziedāt „Lai visa Dieva radība” (Garīgās dziesmas, nr. 30) vai kādu citu dziesmu, kurā tiek slavēts vai pagodināts Dievs, un lūdziet viņus padomāt, kā šī garīgā dziesma attiecas uz Jāņa atkl. 5:9–14.
Papildus Debesu Tēva un Jēzus Kristus pielūgšanai caur mūziku, kā vēl mēs varam Viņus pielūgt?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet pārējos audzēkņus ieklausīties, ko viņš mācīja par pielūgšanu:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Patiesa un pilnīga pielūgšana ir saistīta ar sekošanu Dieva Dēla paraugam; tā ir saistīta ar baušļu ievērošanu un paklausību Tēva gribai tādā mērā, lai mēs augtu no labvēlības uz labvēlību, līdz tiksim pagodināti Kristū, kā Viņš ir pagodināts Tēvā. Tas ir kas daudz vairāk par lūgšanu, sprediķi un dziesmu. Tas ir saistīts ar dzīvošanu, darīšanu un paklausīšanu. Tā ir lieliskā Piemēra dzīves atdarināšana” („How to Worship”, Ensign, 1971. g. dec., 130. lpp.).
Kā eldera Makonkija mācības vairo jūsu sapratni par to, kā mēs varam pielūgt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?
Kā Debesu Tēva un Jēzus Kristus pielūgšana mūs svētī?
Kāpēc jūs vēlaties pielūgt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu? (Aiciniet, lai studenti padalās ar iepriekš pierakstītajām domām un sajūtām.)
Jūs varētu dalīties arī savās sajūtās par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, kā arī tajā, kāpēc jūs Viņus ar prieku pielūdzat.
Aiciniet studentus apdomāt un atbildēt uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās:
Ko vēl jūs varat darīt, lai pielūgtu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?
Kad studenti būs tam veltījuši pietiekami daudz laika, mudiniet viņus pielietot to, ko viņi ir pierakstījuši.
Komentārus par četrām dzīvām būtnēm (Jāņa atkl. 4:6–9), nosaukumiem „lauva no Jūdas cilts” un „Dāvida sakne” (Jāņa atkl. 5:5) un par Glābēja kā Dieva Jēra lomu (Jāņa atkl. 5:6–14) varat skatīt New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.) 541. lpp.
Jāņa atkl. 4:3. „Tas, kas sēdēja [tronī], pēc skata līdzīgs dārgakmeņiem jaspīdam un sardijam”
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kāpēc Jānis minēja dārgakmeņus jaspīdu un sardiju (skat. Jāņa atkl. 4:3):
„Cenšoties aprakstīt laicīgajam prātam saprotami Visvarenākā no Varenākajiem cēlumu, godību un daili, Jānis pielīdzināja Viņa izskatu dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Pētnieki uzskata, ka minētais dārgakmens jaspīds ir dimants …
… Kā mirstīgie pravieši var atrast vārdus, lai citiem mirstīgajiem atklātu mūžīgās celestiālās valstības pārpasaulīgo skaistumu? Viņi runā par varavīksnēm un dārgakmeņiem, par lokveida uguns liesmām, par kvēlojošām oglēm, no kurām izšaujas zibeņi; viņi stāsta par pērkoniem un balsīm, par lielu ūdeņu krākšanu un majestātiskiem spēka un skaistuma attēlojumiem — tas viss ir mēģinājums ietērpt mirstīgās dzīves vārdos lietas, kas ir saskatāmas un saprotamas tikai ar Svētā Gara spēku. (Ecehiēla 1. nodaļa un 10. nodaļa; Jesajas 6. nodaļa.) Bet lai slava Tam Kungam par to, ka viņi ir centušies, lai arī tie, kas nav redzējuši un dzirdējuši, varētu iegūt kaut kripatiņu zināšanas par lietām, kas slēpjas aiz debesu logiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965.–1973. g.], 3:464–466).
Pravietis Džozefs Smits par „stikla jūru” izteicās šādi (Jāņa atkl. 4:6):
„Pie vakariņu galda es savai ģimenei un klātesošajiem draugiem pateicu, ka tad, kad Zeme tiks iesvētīta un kļūs par stikla jūru, tā būs milzīgs urīms un tumīms, un svētie, ielūkojoties tajā, ieraudzīs, kā paši tiek skatīti” (History of the Church, 5:279).
Prezidents Brigams Jangs izteicās šādi:
„Šī Zeme kļūs par celestiālu ķermeni — tā būs kā stikla jūra jeb kā urīms un tumīms; un, vēloties kaut ko uzzināt, jūs varēsiet ielūkoties tajā un redzēt visas Dieva mūžības” (Journal of Discourses, 8:200; skat. arī Mācības un Derību 88:17–20, 25–26; 130:6–9).