Bibliotēka
57. stunda: Lūkas 22. nodaļa


57. stunda

Lūkas 22. nodaļa

Ievads

Savas mirstīgās kalpošanas beigās Jēzus iedibināja Svēto Vakarēdienu, mācīja Saviem mācekļiem kalpot citiem un pavēlēja Pēterim stiprināt savus brāļus. Glābēja Izpirkšanas upuris aizsākās Ģetzemanes dārzā. Viņš tika apcietināts un tiesāts Kajafas priekšā. Kamēr Glābējs tika tiesāts, Pēteris noliedza, ka Viņu pazīst.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 22:1–38

Glābējs iedibina Svēto Vakarēdienu un apmāca Savus apustuļus

Lūdziet katru studentu iedomāties (vai arī varat aicināt divus studentus izspēlēt šo aktivitāti), ka viņš vai viņa un kāds ģimenes loceklis sēž uz grīdas. Ģimenes loceklis vēlas piecelties un lūdz palīdzību.

  • Cik labi jūs varat palīdzēt, ja turpināt sēdēt uz grīdas?

  • Ko tas dotu, ja jūs pirmais pieceltos?

Paskaidrojiet, ka šī analoģija var palīdzēt mums saprast, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu pacilāt citus garīgi.

Aiciniet studentus, studējot Lūkas 22. nodaļu, meklēt patiesus principus, kas viņiem palīdzēs zināt, kā palīdzēt pacilāt citus garīgi.

Rezumējiet Lūkas 22:1–30, atgādinot studentiem, ka Savas mirstīgās kalpošanas noslēgumā Glābējs tikās ar Saviem apustuļiem, lai svinētu Pashā. Šī notikuma laikā Glābējs paziņoja, ka viens no Viņa mācekļiem Viņu nodos, iedibināja Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, pavēlēja to turpināt pildīt Viņa piemiņai un mācīja Saviem apustuļiem, ka tie, kas kalpo citiem, ir lielākie no visiem. Glābējs arī uzslavēja Savus apustuļus par to, ka viņi turpināja būt ar Viņu, un apsolīja Viņiem, ka kādu dienu viņi sēdēs troņos un tiesās divpadsmit Israēla ciltis.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 22:31–32. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs teica Sīmanim Pēterim. Paskaidrojiet klases audzēkņiem, ka Džozefa Smita tulkojuma 31. pantā ir teikts: „Un Tas Kungs teica: Sīmani, Sīmani, redzi, Sātanam ļoti iegribējies tevi un valstības bērnus sijāt kā kviešus.”

  • Ko, saskaņā ar Glābēja teikto, vēlējās Sātans? (Sātans vēlējās Pēteri un svētos sijāt kā kviešus.)

Paskaidrojiet, ka kvieši tiek sijāti, atdalot graudus no pārējām auga daļām.

  • Ko jūs esat uzzinājuši par Pēteri, kas parāda, ka viņam jau bija liecība? (Ja nepieciešams, atgādiniet studentiem, ka Pēteris bija paziņojis savu liecību, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls [skat. Mateja 16:13–17].)

  • Saskaņā ar 32. pantu, kas Pēterim vēl bija jāpiedzīvo, lai viņš varētu stiprināt savus brāļus?

  • Ar ko liecība par evaņģēliju atšķiras no pievēršanās evaņģēlijam? (Liecības saņemšana par evaņģēliju nozīmē to, ka caur Svēto Garu esam saņēmuši garīgu liecību par patiesību [skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Liecība”, scriptures.lds.org]. Pievērsties evaņģēlijam nozīmē „mainīt [savus] uzskatus, sirdi un dzīvi, lai pieņemtu Dieva gribu un pakļautos tai (Apustuļu darbu 3:19)” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Pievēršana, Pievērst”, scriptures.lds.org].)

  • Pamatojoties uz Tā Kunga teikto Pēterim, ko mēs varam darīt, kad esam pievērsti evaņģēlijam? (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu principu: Kad mēs esam pievērsti Jēzus Kristus evaņģēlijam, mēs varam stiprināt citus. Varat aicināt studentus atzīmēt frāzes 32. pantā, kas māca šo patieso principu.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 22:33–34. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, kā Pēteris atbildēja uz Glābēja pamācību — pievērsties un stiprināt savus brāļus.

  • Kā Pēteris atbildēja uz Glābēja pamācību?

  • Ko Glābējs pravietoja par to, kā Pēteris rīkosies?

Paskaidrojiet, ka šis stāsts detalizētāk ir pierakstīts Mateja 26. nodaļā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mateja 26:35. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris teica Glābējam, kad bija dzirdējis šo pravietojumu.

  • Kā Pēteris atbildēja, kad bija dzirdējis šo pravietojumu?

  • Ko Pētera atbilde var mums mācīt par to, ko viņš domāja par savas liecības stiprumu?

Lūkas 22:39–53

Glābējs cieš Ģetzemanē, lielas asins lāses kā sviedri pil uz zemes, un Jūda Viņu nodod

Paskaidrojiet, ka pēc Pashā Glābējs un Viņa apustuļi devās uz Ģetzemanes dārzu. Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Lūkas 22:39–43. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs izdarīja, kad atnāca uz Ģetzemanes dārzu. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

  • Saskaņā ar 43. pantu, kurš stiprināja Glābēju, lai Viņš darītu Debesu Tēva gribu?

  • Kādu patiesu principu no šī stāsta mēs varam mācīties par Debesu Tēva veikumu, ja centīsimies darīt Viņa gribu? (Studenti var atpazīt dažādus patiesos principus, taču pārliecinieties, ka ir saprotams šāds princips: Ja mēs esam gatavi paklausīt Debesu Tēvam, Viņš dos mums spēku, lai mēs spētu darīt Viņa gribu.)

  • Kā Debesu Tēvs var mūs stiprināt?

Paskaidrojiet, ka visbiežāk palīdzība, ko saņemam no Debesu Tēva, nenāks, parādoties eņģeļiem, taču Viņš palīdzēs mums Sev zināmā veidā, kas būs vislabākais mums. Aiciniet studentus padomāt par gadījumu, kad viņi sajuta Debesu Tēva stiprinājumu, cenšoties darīt Viņa gribu.

Paskaidrojiet, ka Lūkas pierakstā par Glābēja ciešanām Ģetzemanes dārzā ir iekļauta nozīmīga nianse, kas nav atrodama Mateja un Marka pierakstā. Lūdziet kādu studentu nolasīt Lūkas 22:44. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, kā Lūka raksturoja Glābēja ciešanas Ģetzemanē.

  • Kā Lūka raksturoja Glābēja ciešanas Ģetzemanē? (Varat aicināt studentus atzīmēt vārdus 44. pantā, kas māca šādu patieso principu: Jēzus Kristus asinis kā lielas sviedru lāses pilēja uz zemes, kad Viņš cieta Ģetzemanes dārzā. Jūs varat norādīt, ka par šo Glābēja ciešanu aspektu tika pravietots vairāk nekā gadsimtu iepriekš [skat. Mosijas 3:7].)

Lai palīdzētu studentiem vēl labāk saprast, ko Glābējs pieredzēja, paskaidrojiet, ka Glābējs raksturoja Savas ciešanas atklāsmē, kas tika dota caur pravieti Džozefu Smitu un kas ir pierakstīta Mācības un Derību 19. nodaļā. Varat aicināt studentus savos Svētajos Rakstos ar savstarpējām norādēm savienot Mācības un Derību 19:18 un Lūkas 22:44. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 19:18. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, kā Glābējs raksturoja Savas ciešanas.

  • Kādas papildus detaļas mēs uzzinām par Glābēja ciešanām no tā, kā Viņš pats tās raksturoja 18. pantā? (Jēzus Kristus ciešanas lika Viņam „trīcēt aiz sāpēm, … asiņot katrā porā un ciest gan miesā, gan garā”.)

  • Kādas ir jūsu domas par to, ka Jēzus Kristus tik daudz cieta par jums?

Rezumējiet Lūkas 22:45–48, paskaidrojot, ka pēc Glābēja ciešanām Ģetzemanē Jūda Iskariots viņu nodeva.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 22:49–51. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris izdarīja, kad augstie priesteri un citi atnāca, lai apcietinātu Jēzu (skat. Jāņa 18:10, kas ir vienīgais pieraksts, kurā norādīts, ka Pēteris bija tas apustulis, kas nocirta augstā priestera kalpam ausi).

  • Ko Pēteris izdarīja augstā priestera kalpam?

  • Ko ievērības cienīgu Glābējs izdarīja šim kalpam?

Rezumējiet Lūkas 22:52–53, paskaidrojot, ka Glābējs vaicāja, kāpēc augstie priesteri un citi apcietināja Viņu nakts laikā, nevis dienā, kad Viņš bija templī.

Lūkas 22:54–71

Jēzus tiek tiesāts sinedrija priekšā, un Pēteris noliedz, ka pazīst Viņu

Rezumējiet Lūkas 22:54, paskaidrojot, ka tad, kad Glābējs tika aizvests augstā priestera namā, Pēteris sekoja.

Sadaliet studentus pa pāriem. Iedodiet katram pārim tālāk dotās tabulas eksemplāru (vai uzzīmējiet to uz tāfeles). Aiciniet studentus izlasīt tabulā uzrakstītās Svēto Rakstu norādes un ar savu partneri aizpildīt tabulu.

Attēls
izdales materiāls, Lūkas 22:54–60

Lūkas 22:54–60

Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 57. stunda

Kas ar Pēteri notika?

Ko Pēteris teica?

Lūkas 22:55–57

Lūkas 22:58

Lūkas 22:59–60

  • Kāpēc, jūsuprāt, Pēteris, iespējams, tika kārdināts, lai katram no šiem cilvēkiem noliegtu, ka pazīst Jēzu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 22:61–62. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika pēc tam, kad Pēteris bija liedzies, ka pazīst Glābēju.

  • Kas notika pēc tam, kad Pēteris bija liedzies, ka pazīst Glābēju?

Ja iespējams, parādiet Karla Heinriha Bloha attēlu Peter’s Denial (Pētera noliegums). Šis attēls ir pieejams vietnē LDS.org.

Attēls
Pētera noliegums

Pētera noliegums, Karls Heinrihs Blohs Ar laipnu atļauju no Nacionālā vēstures muzeja Frederiksborgas pilī, Hillerodā, Dānijā. Pavairot aizliegts.

  • Ja jūs būtu Pētera vietā, kādas domas vai sajūtas, jūsuprāt, jūs pārņemtu, kad Glābējs būtu paskatījies uz jums? Kāpēc?

  • Kā Pētera pieredze ilustrē atšķirību starp liecību par evaņģēliju un pievēršanos evaņģēlijam?

Paskaidrojiet: lai arī Pēterim bija liecība par evaņģēliju, viņš vēl nebija tam pilnībā pievērsts. Tomēr viņš atzina savu vājību, pilnībā pievērsās evaņģēlijam un veltīja savu dzīvi kalpošanai Dievam un evaņģēlija sludināšanai.

  • Kādas mācības mēs varam gūt no Pētera pieredzes?

Rezumējiet Lūkas 22:63–71, paskaidrojot, ka augstie priesteri izsmēja Glābēju un sita Viņam.

Noslēdziet stundu, aicinot studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās vairākas lietas, ko viņi var darīt, lai tas palīdzētu patiesi pievērsties Jēzus Kristus evaņģēlijam. Mudiniet viņus šonedēļ paveikt vienu no uzrakstītajām lietām.

Komentāri un skaidrojumi

Lūkas 22:32. Pētera pievēršanās evaņģēlijam

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par Pēteri:

„Pēteris ir klasisks piemērs tam, kā pievēršanas spēks iedarbojas uz jūtīgām dvēselēm. Mūsu Kunga mirstīgās kalpošanas laikā Pēterim bija liecība no Gara par Kristus dievišķumu un par diženo glābšanas ieceri, kas bija Kristū. „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls,” viņš teica, Svētā Gara iedvesmots. (Mat. 16:13–19.) Kad citi atkrita, Pēteris, apustuļa pārliecībā, drosmīgi apliecināja: „Mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.” (Jāņa 6:69.) Pēteris zināja, un viņa zināšanas nāca caur atklāsmi.

Taču Pēteris nebija pievērsts, tāpēc ka viņš nebija kļuvis par jaunu būtni Svētajā Garā. Pēteris jau labu laiku iepriekš bija ieguvis liecību, kad Jēzus, tiekot apcietināts, viņam teica: „Kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!” (Lūkas 22:32.) Uzreiz pēc tam, neskatoties uz savu liecību, Pēteris noliedza, ka pazina Kristu. (Lūkas 22:54–62.) Pēc Glābēja krustā sišanas Pēteris devās zvejot, līdz augšāmcēlies Kungs atkal aicināja viņu kalpošanai. (Jāņa 21:1–17.) Beidzot, Vasarsvētku dienā, tika saņemts apsolītais garīgais dāvinājums; Pēteris un visi uzticīgie mācekļi kļuva par jaunām radībām Svētajā Garā; viņi bija patiesi pievērsti un viņu turpmākie sasniegumi liecināja par viņu pievēršanas nelokāmību. (Apustuļu darbu 3.4. nod.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 162.–163. lpp.).

Lūkas 22:32. „Kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!”

Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma apliecināja pievēršanas nozīmību:

„Lai varētu stiprināt savus brāļus — lai barotu un vadītu Dieva ganāmpulku —, šim vīram, kurš bija sekojis Jēzum trīs gadus, kuram bija dotas apustuļa svētās pilnvaras, kurš bija drosmīgi mācījis un liecinājis par kristīgo evaņģēliju un kura liecība lika Skolotājam nosaukt viņu par svētītu, joprojām bija jātop pievērstam.

Jēzus dotais izaicinājums parāda, ka pievēršana, ko Viņš prasīja no tiem, kas ieietu debesu valstībā (skat. Mat. 18:3), bija kas daudz vairāk par tādu pievēršanu, kas liecinātu tikai par evaņģēlija patiesumu. Liecināt nozīmē zināt un paziņot. Evaņģēlijā mums tiek dots izaicinājums — tapt pievērstiem, kas prasa no mums rīcību un kļūšanu par kaut ko. Ja kāds no mums paļaujas tikai uz savām zināšanām un liecību par evaņģēliju, mēs esam tādā pašā stāvoklī, kā svētītie, taču vēl nepilnīgie apustuļi, kuriem Jēzus deva izaicinājumu — tapt pievērstiem. Mēs visi pazīstam kādu, kam ir stipra liecība, taču kas nerīkojas saskaņā ar to, lai taptu pievērsts. …

Tagad ir laiks, lai katrs no mums strādātu par labu savai pievēršanai un tam, lai kļūtu tādi, kādus mūs vēlas redzēt mūsu Debesu Tēvs” („The Challenge to Become”, Ensign, 2000. g. nov., 33. lpp.).

Prezidents Herolds B. Lī raksturoja, kā pievēršana evaņģēlijam var palīdzēt mums stiprināt citus:

„Nav iespējams pacilāt kādu dvēseli, ja vien jūs nestāvat augstāk par šo cilvēku. Jums ir jābūt pārliecībai: lai izglābtu šo cilvēku, jūs pats rādāt piemēru tam, ko sagaidāt no šī cilvēka” („Stand Ye in Holy Places”, Ensign, 2008. g. okt., 47. lpp.).

Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja sakarību starp liecību un pievēršanu, kā arī to atšķirības savā vispārējās konferences runā „Pievērsti Tam Kungam” (Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 106.–109. lpp.).

Lūkas 22:44. „Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi”

Elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, ka Glābēja mokas bija fiziskas, mentālas un garīgas:

„Tās nebija tikai fiziskas sāpes vai mentālas mokas, kas lika Viņam tā ciest, ka asinis spiedās laukā no katras poras; tā bija dvēseles garīgā agonija, ko tikai Dievs spēja pārdzīvot. Neviens cits cilvēks, lai arī cik liela būtu viņa fiziskā vai garīgā izturība, nebūtu varējis to izciest; viņa mirstīgais ķermenis būtu padevies, … zaudējot samaņu un labprātīgi ieslīgstot nebūtībā. Tajā mokpilnajā stundā Kristus saskārās ar visām Sātana, „šīs pasaules valdnieka”, radītajām šausmām un pārvarēja tās” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 613. lpp.).

Lūkas 22:62. „Un, ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt”

Prezidents Gordons B. Hinklijs atzīmēja, ka mēs varam pieļaut kļūdas, līdzīgi Pēterim, taču caur grēku nožēlošanu mēs varam saņemt piedošanu par šīm kļūdām:

„Pēteris, apliecinot savu uzticību, noteiktību un apņēmību, teica, ka nekad nenoliegs. Taču bailes no cilvēka un miesas vājums pārņēma viņu, un aiz bailēm tikt apsūdzētam viņš sabruka savā apņēmībā. …

Kad lasu šo stāstu, mana sirds vai lūst Pētera dēļ. Tik daudzi no mums ir tik līdzīgi viņam. Mēs solāmies būt uzticīgi, mēs apņemamies būt drosmīgi, mēs paziņojam, dažreiz pat publiski, ka, lai kas arī notiktu, darīsim pareizo, ka atbalstīsim pareizu rīcību, ka būsim patiesi pret sevi un citiem.

Tad mēs sākam izjust spiedienu. Dažreiz tas ir sociāls spiediens. Dažreiz tā ir kāda personīga kāre. Dažreiz tās ir nepareizas ambīcijas. Mūsu griba pavājinās. Mūsu disciplinētība pavājinās. Mēs padodamies. Un tad ir sirdsapziņas pārmetumi, pašpārmetumi un rūgtas nožēlas asaras. …

… Atzīstot savu kļūdu, nožēlojot savu vājību, [Pēteris] mainījās un kļuva par augšāmcēlušā Kunga varenu liecinieku. Viņš, pēc amata vecākais apustulis, veltīja savu atlikušo mūžu, liecinot par Jēzus Kristus, dzīvā Dieva dzīvo Dēlu, Viņa misiju, nāvi un augšāmcelšanos. …

… Šos varenos darbus un daudzus citus, kas nav minēti, paveica Pēteris, kurš reiz noliedza un bēdājās, un tad pacēlās pāri šai nožēlai, lai virzītu uz priekšu Glābēja darbu. …

Ja ir kāds, … kas ar saviem vārdiem vai rīcību ir noliedzis ticību, es lūdzu, lai jūs smeltos mierinājumu un apņēmību no Pētera piemēra, kurš, lai arī katru dienu staigāja kopā ar Jēzu, grūtā stundā noliedza gan To Kungu, gan liecību, kas mita viņa sirdī. Taču viņš pacēlās tam pāri un kļuva par varenu un spēcīgu aizstāvi. Tādēļ arī jūs varat atrast veidu, kā mainīties un pievienot savu spēku un ticību citu spēkam un ticībai, ceļot Dieva valstību” („And Peter Went Out and Wept Bitterly”, Ensign, 1979. g. maijs, 65.–67. lpp.).