Jēzus aicināja, mācīja un izsūtīja kalpot Septiņdesmitos. Viņi sludināja evaņģēliju, dziedināja slimos, izdzina ļaunos garus un atgriezās, lai pastāstītu par saviem darbiem. Jēzus mācīja kādam rakstu mācītājam līdzību par labo samarieti.
Tas Kungs aicina, pilnvaro un apmāca Septiņdesmitos
Atnesiet uz klasi trauku — pilnu ar dažādiem priekšmetiem (piemēram, dažādu izmēru bumbām). Aiciniet kādu studentu iznākt klases priekšā. Lūdziet šim studentam turēt priekšmetus, ko jūs viņam iedosiet, nenometot vai nenoliekot zemē nevienu no tiem. Dodiet studentam priekšmetus, līdz viņš tos nevar noturēt, un daži sāk krist ārā no rokām. Tad pavaicājiet šim studentam:
Ko jūs varat darīt, lai priekšmeti nekristu zemē?
Ja nepieciešams, ierosiniet, lai students lūgtu citu audzēkņu palīdzību. Turpiniet dot priekšmetus šim studentam un ļaujiet, lai viņš dažus no tiem padotu citiem studentiem. Tad lūdziet studentus apsēsties savās vietās.
Kā jūs salīdzinātu šo aktivitāti ar to, kā Baznīcas vadītāji tiek galā ar saviem pienākumiem?
Atgādiniet studentiem, ka Glābējs aicināja Divpadsmit apustuļus un sūtīja viņus, lai viņi palīdzētu Viņa darbā. Tomēr apustuļiem bija nepieciešama citu palīdzība mācīšanā un kalpošanā, lai evaņģēlija svētības tiktu nestas visiem cilvēkiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:1–2. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kurus Tas Kungs nozīmēja palīdzēt apustuļiem paveikt Viņa darbu.
Kurus Tas Kungs nozīmēja palīdzēt Viņam Viņa darbā? Kāda bija viņu loma?
Paskaidrojiet, ka vārds SeptiņdesmitaisLūkas 10:1 attiecas uz amatu Melhisedeka priesterībā. Šis amats ir arī atjaunotajā Baznīcā mūsdienās. (Ja iespējams, parādiet lappuses ar nosaukumu „Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Augstākie pilnvarotie un augstākās amatpersonas” žurnāla Ensign vai Liahona jaunākajā konferences izdevumā.) Tagad ir vairāki Septiņdesmito kvorumi, lai arī tikai pirmo divu kvorumu locekļi tiek saukti par Augstākajiem pilnvarotajiem. Katrā kvorumā var būt līdz 70 tā locekļiem. Viņu darbu evaņģēlija sludināšanā un Baznīcas pārvaldīšanā vada Divpadsmit apustuļu kvorums un Septiņdesmito prezidijs (skat. M&D 107:25–26, 34; Svēto Rakstu ceļvedis, „Septiņdesmitais”, scriptures.lds.org).
Saskaņā ar 2. pantu, kā trūka, pēc Tā Kunga teiktā, dvēseļu ražas novākšanai?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem par Tā Kunga darbu? (Studentiem būtu jānosaka līdzīgs patiesais princips: Tas Kungs, papildus apustuļiem, aicina strādniekus, lai viņi pārstāvētu Viņu un palīdzētu Viņam Viņa darbā.)
Papildus apustuļiem un Septiņdesmitajiem, kam vēl ir pienākums palīdzēt Tam Kungam Viņa darbā mūsdienās? (Visiem Baznīcas locekļiem.)
Paskaidrojiet, ka, tāpat kā Glābējs pauda nepieciešamību pēc vairāk strādniekiem, lai paveiktu dvēseļu glābšanas darbu, tā arī pēdējo dienu pravieši pastāvīgi ir pauduši nepieciešamību pēc vairāk misionāriem. Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto prezidenta Tomasa S. Monsona apgalvojumu:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Es atkārtoju to, ko pravieši ilgu laiku ir mācījuši, — katram cienīgam, spējīgam jaunam vīrietim nepieciešams sagatavoties kalpošanai misijā. Misionāru kalpošana ir priesterības pienākums — saistības, ko Tas Kungs sagaida no mums, kam ir tik ļoti daudz dots. Jaunie vīrieši, es mudinu jūs gatavoties kalpošanai misijā. …
Padoms jums, jaunās māsas: lai arī jums nav tādas priesterības atbildības kā jaunajiem vīriešiem — kalpot pilnlaika misijā, arī jūs sniedzat vērtīgu ieguldījumu kā misionāres, un mēs ar prieku pieņemam jūsu kalpošanu” („Mums atkal kopīgi tiekoties” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 5.–6. lpp.).
Bez kalpošanas pilna laika misijā, kā vēl mēs varam palīdzēt Tam Kungam Viņa darbā?
Kādas pieredzes jūs vai kāds, ko pazīstat, ir baudījuši, palīdzot Tam Kungam Viņa darbā?
Rezumējiet Lūkas 10:3–24, paskaidrojot, ka Tas Kungs deva Septiņdesmitajiem norādījumus par to, kā izpildīt savus pienākumus. Viņš arī norāja dažādu pilsētu iedzīvotājus par Viņa darbu noraidīšanu. Septiņdesmitie vēlāk pastāstīja Jēzum par saviem darbiem, un Viņš deva viņiem papildus norādījumus un priecājās kopā ar viņiem.
Lūdziet kādu studentu nolasīt tālāk doto apgalvojumu, ko teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Apkārtējie cilvēki nav pilnīgi. Cilvēki mēdz darīt to, kas kaitina, liek vilties un sadusmo. Šajā mirstīgajā dzīvē tā vienmēr būs” („Žēlastības pilnie saņems žēlastību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 77. lpp.).
Aiciniet audzēkņus apdomāt, vai viņi pazīst kādu, kas dara to, kas viņus kaitina, liek vilties vai sadusmo.
Kāpēc var būt grūti mīlēt kādu, kas šādi rīkojas?
Aiciniet audzēkņus, studējot Lūkas 10:25–37, meklēt patiesus principus, kas var vadīt viņus, kad viņi saskaras ar cilvēkiem, kurus var būt grūti mīlēt.
Lūdziet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:25. Aiciniet audzēkņus sekot līdzi, meklējot jautājumu, ko rakstu mācītājs uzdeva Glābējam.
Ko rakstu mācītājs jautāja Glābējam?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:26–28. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot Glābēja atbildi. Pēc tam aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Kādu principu attiecībā uz to, kas mums ir jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mēs mācāmies no šiem pantiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž līdzīgs princips: Lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mums ir jāmīl Dievs un jāmīl savs tuvākais kā sevi pašu. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko tas nozīmē — mīlēt Dievu no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, spēku un prātu?
Uzsveriet uz tāfeles uzrakstīto frāzi — „mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”. Lai palīdzētu studentiem saprast, ko varētu nozīmēt —mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, lūdziet viņus uz tāfeles uzrakstīt to, ko viņi dara ikdienā. (Sarakstā varētu iekļaut gatavošanos, ēšanu, gulēšanu, mājasdarbu pildīšanu utt.)
Pēc saraksta izveidošanas uz tāfeles aiciniet studentus apdomāt, cik daudz no viņu aktivitātēm ir vērstas uz viņiem pašiem.
Ko mēs varam mācīties no šī vingrinājuma?
Kā mēs varam biežāk koncentrēties uz citu cilvēku labklājību un censties viņus mīlēt tik pat daudz, kā mīlam sevi?
Kā mēs varam šādi rīkoties pat tad, kad kaut ko darām savā labā? (Kā piemēru var minēt pusdienošanu ar tiem, kas izskatās vientuļi, vai atzinības izteikšanu citiem skolas aktivitāšu laikā.)
Kā, jūsuprāt, tas, ka mīlam Dievu un savu tuvāko tikpat lielā mērā, kā mīlam sevi, var mums palīdzēt virzīties uz mūžīgo dzīvi?
Lūdziet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:29. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot otro jautājumu, ko rakstu mācītājs uzdeva Jēzum.
Kāds bija rakstu mācītāja otrais jautājums?
Sagatavojiet vairākus studentus izspēlēt līdzību par labo samarieti Lūkas 10:30–35. Aiciniet vienu studentu būt par teicēju un citus tēlot ievainotā jūdu vīra, divu zagļu, priestera, levīta un samarieša lomas. (Ja jūsu klasē ir tikai daži studenti, viņi varētu tēlot vairākas lomas.) Jūs varat sagatavot dažus rekvizītus, piemēram, vārda nozīmītes, papildus apģērbu, ko novilkt no jūdu vīra, divus traukus, kas simbolizētu eļļu un vīnu, krēslu uz riteņiem, kas simbolizētu lopu, un divas monētas, kas simbolizētu divus denārijus. (Piezīme! Jūs varat izvēlēties dalībniekus un dot viņiem konkrētus norādījumus pirms stundas sākuma, lai nodrošinātu, ka lomu spēle ir jēgpilna, piemērota un droša.)
Aiciniet teicēju nolasīt Lūkas 10:30–35 un lūdziet dalībniekus izspēlēt līdzību. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot Glābēja mācīto par to, kas ir mūsu tuvākais. Pēc lomu spēles aiciniet studentus atgriezties savās vietās.
Kas no samarieša paveiktā iespaido jūs visvairāk?
Lai palīdzētu audzēkņiem labāk saprast, kas tika sagaidīts no priestera, levīta un samarieša, aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto skaidrojumu:
Priesteriem un levītiem bija Ārona priesterība, un viņiem bija uzdots kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem — gan templī, gan kā Dieva likuma skolotājiem un paraugiem. Šie priesterības nesēji skaidri apzinājās bausli „savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu” (3. Mozus 19:18) un rūpēties par svešiniekiem un ceļiniekiem (skat. 3. Mozus 19:34; 25:35). Turpretī „samarieši daļēji bija israēlieši un daļēji citticībnieki. Viņu reliģija bija jūdu un pagānu ticības un paražu sajaukums. … Jūdiem bija izveidojies naids pret samariešiem, tāpēc ka samarieši bija atkrituši no israēliešu reliģijas” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Samarieši”, scriptures.lds.org). Gan jūdi, gan samarieši parasti nogriezās no sava ceļa, lai izvairītos cits no cita.
Kāpēc priestera, levīta un samarieša rīcība šajā līdzībā varētu būt pārsteidzoša?
Kādi iemesli varēja būt samarietim, lai nepalīdzētu ievainotajam jūdam?
Saskaņā ar 33. pantu, kas pamudināja samarieti uz rīcību, kad viņš ieraudzīja ievainoto vīrieti?
Paskaidrojiet, ka iežēloties nozīmē — ievērot cita cilvēka vajadzības vai grūtības un sajust vēlmi darīt visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu šim cilvēkam.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:36–37. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs mācīja rakstu mācītājam tālāk.
Kā šī līdzība atbild uz jautājumu 29. pantā: „Kurš tad ir mans tuvākais?”
Palīdziet studentiem saprast, ka Glābējs lietoja samarieti šajā līdzībā tāpēc, ka mūsu tuvākais nav tikai kāds, kas dzīvo mums blakus, bet gan jebkurš Debesu Tēva bērns — tostarp tie, kurus mīlēt mums ir visgrūtāk.
Lūdziet kādu studentu nolasīt tālāk doto prezidenta Hovarda V. Hantera apgalvojumu:
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
„Mums ir jāatceras: lai arī mēs iegūstam draugus, Dievs it visur ir radījis mūsu tuvākos. Mīlestībai nevajadzētu būt robežu. … Kristus teica: „Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?” (Mateja 5:46)” („The Lord’s Touchstone”, Ensign, 1986. g. nov., 35. lpp.).
Saskaņā ar 37. pantu, ko Glābējs norādīja rakstu mācītājam darīt?
Aiciniet studentus vēlreiz padomāt par cilvēkiem, par kuriem viņi domāja iepriekš un kurus viņiem varētu būt grūti mīlēt.
Ko mēs varam darīt, lai mīlētu un iežēlotos par tiem, kurus mums ir grūti mīlēt?
Padomājiet par gadījumu, kad jūs vai kāds, ko pazīstat, sekoja Glābēja padomam — „mīlēt … savu tuvāko kā sevi pašu” (Lūkas 10:27). Kāds bija iznākums?
Lieciniet par patiesajiem principiem, kas tika mācīti šajā stundā. Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu apgalvojumu un aiciniet studentus to pabeigt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā: Es sekošu labā samarieša paraugam, darot …
Prezidents Tomass S. Monsons ieteica mums ņemt vērā Glābēja aicinājumu — būt tādiem, kā labais samarietis:
„Katrs no mums, ceļodams pa mirstīgo dzīvi, ies pa savu Jērikas ceļu. Kāda būs jūsu pieredze? Kāda būs manējā? Vai man izdosies ievērot to, kas ir kritis laupītāju rokās un kam ir vajadzīga mana palīdzība? Un jums? Vai es būšu tas, kurš redzēs ievainoto un, dzirdot viņa lūgumu pēc palīdzības, tomēr pāries ceļa otrā pusē? Un jūs? Vai arī es būšu tas, kurš redzēs, dzirdēs, apstāsies un palīdzēs? Un jūs?
Jēzus mums deva moto: „Ej un dari tu arī tāpat.” Kad mēs paklausām šim uzsaukumam, mūsu skatam paveras prieka perspektīva, kurai reti kas var līdzināties un ko nekad nevar pārspēt. …
… Kad mēs sekojam labā samarieša pēdās, mēs ejam pa taku, kas ved uz pilnību” („Your Jericho Road”, Ensign, 1989. g. febr., 2., 4. lpp.).