Glābējs turpināja kalpot Galilejā, kur Viņš pravietoja par Savu nāvi un Augšāmcelšanos. Pēc Galilejas Jēzus devās uz Jeruzālemi, lai pabeigtu Savu mirstīgās dzīves misiju. Samarijā Jēkabs ar Jāni vēlējās piesaukt no debesīm uguni, lai tas nodedzinātu samariešu ciemu, kura ļaudis bija atraidījuši Jēzu, taču Viņš mācīja Saviem mācekļiem, ka ir nācis cilvēkus glābt, ne iznīcināt. Jēzus arī mācīja par patieso māceklību.
Jēzus paveic brīnumus, māca, izmantojot līdzības, un dodas uz Jeruzālemi
Uzrakstiet uz tāfeles vai atsevišķām papīra lapiņām trīs šādas situācijas: Palūdziet trim studentiem tās nolasīt:
Pieklājīgi palūdzot savam brālim palīdzēt uzkopt nekārtību, viņš rupji atcērt, lai dari to pats/pati.
Plānojot kādu skolas pasākumu, daži klasesbiedri kritizē un pasmejas par tavām idejām.
Daloties evaņģēlijā ar kādu draudzeni, viņa pasaka, ka tava ticība ir dīvaina.
Kā jūs justos katrā no šīm situācijām? Kā jūs reaģētu?
Studējot Lūkas 8.–9. nod., aiciniet studentus meklēt patiesās mācības, kas var sniegt vadību, kad citu rīcība vai vārdi viņus aizvaino.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 8.–9. nodaļas kopsavilkumus. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot notikumus, kas ir pierakstīti šajās nodaļās. Paskaidrojiet: tā kā šos notikumus viņi dziļāk pētīja stundās par Mateja un Marka ev., šajā stundā lielāka uzmanība tiks pievērsta Lūkas 9:51–62.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 9:51 un palūdziet pārējiem sameklēt, uz kādu vietu Glābējs nolēma doties. Paskaidrojiet, ka frāze „tapt paaugstinātam” attiecas uz Glābēja drīzu uzkāpšanu debesīs.
Uz kurieni Glābējs nolēma doties?
Frāze „grieza savu vaigu” norāda uz to, ka Glābējs devās nelokāms un apņēmības pilns. Glābējs iepriekš bija pravietojis Saviem mācekļiem, ka Jeruzālemē Viņu nodos, šaustīs un sitīs krustā (skat. Mateja 20:17–19; Lūkas 9:44).
Ko Glābēja apņemšanās — doties uz Jeruzālemi par spīti šīm grūtībām — atklāj mums par Viņa personību?
Norādiet, ka pa ceļam uz Jeruzālemi Jēzus ar Saviem mācekļiem tuvojās kādam samariešu ciemam. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Lūkas 9:52–54 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kāda bija samariešu reakcija, uzzinot, ka Jēzus ar Saviem mācekļiem vēlējās ienākt viņu ciemā.
Kāda bija samariešu reakcija, uzzinot, ka Jēzus ar Saviem mācekļiem vēlējās ienākt viņu ciemā?
Kā uz samariešu izrādīto neviesmīlību Glābējam un Viņa atraidīšanu reaģēja Jēkabs un Jānis?
Kādā ziņā cilvēki mūsdienās dažreiz pārāk asi reaģē uz citu cilvēku paustajiem apvainojumiem vai aizvainojumiem? (Atsaucieties uz situācijām, ko izklāstījāt stundas sākumā, un palūdziet studentiem padomāt, kā cilvēki varētu reaģēt pārāk asi šajās situācijās.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 9:55–56. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs atbildēja Jēkabam un Jānim. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Paskaidrojiet, kad Glābējs sacīja: „Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat?” (55. pantā), šādi Viņš norādīja uz to, ka Jēkaba un Jāņa piedāvājums nebija saskaņā ar Dieva garu, bet gan vairāk ar Sātana garu, kurš uzkūda cilvēku sirdis ar dusmām (skat. 3. Nefija 11:29–30).
Ar ko atšķīrās Glābēja reakcija uz samariešu atraidīšanu no Jēkaba un Jāņa reakcijas?
Kādu patiesu mācību, kas var sniegt vadību, saskaroties ar apvainojumiem, mēs varam apgūt no Glābēja piemēra? (Izmantojot studentu atbildes, uzrakstiet uz tāfeles patiesu mācību, kas līdzinās šai: Mēs sekojam Glābēja paraugam, kad izvēlamies atbildēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību.)
Aiciniet studentus atsaukt atmiņā stundas sākumā izklāstītās situācijas.
Ar kādām briesmām mēs varētu saskarties, ja izvēlamies izjust aizvainojumu katrā no šīm situācijām?
Kā mēs varētu sekot Glābēja piemēram katrā no šīm situācijām?
Kādas svētības mēs varētu saņemt, ja izvēlamies reaģēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību?
Palūdziet studentiem padomāt par gadījumu, kad kāda cilvēka vārdi vai rīcība bija viņus aizvainojusi. Mudiniet viņus sekot Glābēja paraugam, izvēloties atbildēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību.
Aiciniet kādu studentu iznākt klases priekšā, parādiet viņam 20 līdz 30 mazus priekšmetus (piemēram, krellītes). Palūdziet studentam klusībā tos saskaitīt. Kamēr students skaita, aiciniet pārējos audzēkņus mēģināt nojaukt viņa skaitīšanu, novēršot viņa uzmanību. Pievērsiet īpašu uzmanību tam, lai studenti nekļūtu nevaldāmi, mēģinot novērst šī studenta uzmanību. Norādiet, ka viņiem ir jāpaliek savās vietās un viņi nedrīkst neko mest virsū vai aizskart studentu, kurš skaita.
Kādā ziņā priekšmetu skaitīšana, kamēr tiek novērsta uzmanība, ir pielīdzināma centieniem sekot Jēzum Kristum?
Pateicaties studentam, kurš skaitīja priekšmetus, un aiciniet viņu apsēsties. Studentiem turpinot studēt Lūkas 9. nod., aiciniet viņus apdomāt, kā mēs varam nepadoties ietekmēm, kas novērš mūsu uzmanību vai neļauj sekot Glābējam.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 9:57. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko cilvēks sacīja Jēzum, kad Viņš kopā ar Saviem mācekļiem devās uz Jeruzālemi.
Saskaņā ar šī vīra teikto Glābējam, ko viņš vēlējās darīt?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu teikuma sākuma daļu: Lai būtu par patiesu Jēzus Kristus mācekli, …
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 9:58 un palūdziet pārējiem sameklēt, ko Glābējs atbildēja vīram, kurš vēlējās Viņam sekot. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Ko izteikums — „Cilvēka Dēlam nav kur nolikt Savu galvu” — stāsta par Glābēja dzīvesveidu? (Jēzus un Viņa mācekļi nemitīgi ceļoja. Viņu kalpošana nebija ne ērta, ne viegla.)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Lūkas 9:59–60, meklējot, ko uz Glābēja aicinājumu — Viņam sekot — atbildēja otrais vīrs.
Ko šis vīrs vēlējās darīt — pirms sekot Glābējam?
Uz ko varētu norādīt vārds papriekš (59. pantā) attiecībā uz šo vīrieti?
Paskaidrojiet, ka Jēzus Kristus nemācīja to, ka ir nepareizi sērot par mīļotā cilvēka nāvi vai atvadīties bērēs (skat. M&D 42:45), bet gan Viņš šim vīram deva svarīgu mācību par māceklību.
Ko mēs varam mācīties no 60. pantā pierakstītās Glābēja atbildes par patiesa mācekļa prioritātēm?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 9:61–62. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko vēlējās darīt trešais vīrs — pirms sekot Glābējam.
Ko šis vīrs vēlējās darīt — pirms sekot Glābējam?
Ko Glābējs atbildēja šim vīram?
Lai palīdzētu studentiem izprast, ko nozīmē līdzība par roku likšanu pie arkla un neatskatīšanos atpakaļ, aiciniet kādu no viņiem izlasīt šo prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu:
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
„Lai izdzītu taisnu vagu, arājam ir jāskatās tālu priekšā — uz konkrētu punktu. Tas palīdz viņam ieturēt pareizo virzienu. Taču, ja viņam sanāk atskatīties, lai redzētu, kur viņš ir bijis, viņa iespējas noklīst no ceļa palielinās. Tā rezultātā vagas ir līkas un nelīdzenas. … Ja mēs savu enerģiju koncentrēsim nevis uz to, kas ir aiz mums, bet uz to, kas ir priekšā — mūsu mūžīgo dzīvi un glābšanas prieku — mēs noteikti to iegūsim” („Am I a ‘Living’ Member?” Ensign, 1987. g. maijs., 17. lpp.).
Kā Jēzus Kristus māceklību var salīdzināt ar roku likšanu pie arkla un neatskatīšanos atpakaļ?
Kādā ziņā Glābējs ir paraugs tam, ko Viņš mācīja 62. pantā? („Viņš grieza savu vaigu, lai ietu uz Jeruzālemi” (Lūkas 9:51), lai pabeigtu Savu misiju, ko Debesu Tēvs bija Viņam uzticējis, un Viņš neatskatījās atpakaļ.)
Pievērsiet studentu uzmanību uz tāfeles pierakstītam, nepabeigtam izteikumam.
Balstoties uz to, ko mēs apguvām no Lūkas 9:57–62, kā jūs rezumētu Glābēja patieso mācību par to, ko Viņš prasa no Saviem mācekļiem? (Studenti var atklāt dažādus principus. Kad viņi būs snieguši savas atbildes, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu, formulējot šādu principu: Lai būtu par patiesu Jēzus Kristus mācekli, mēs nedrīkstam pieļaut, ka jebkas cits kļūst svarīgāks par sekošanu Viņam.)
Kāpēc dažreiz mēs izvirzām citas prioritātes pāri saviem, Kristus mācekļu, pienākumiem?
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Ričarda G. Skota, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Ričards G. Skots
„Sātanam ir spēcīgs ierocis, ko izmantot pret labiem cilvēkiem. Tā ir uzmanības novēršana. Viņš ļauj labiem cilvēkiem piepildīt savu dzīvi ar „labām lietām”, neatstājot vietu tam, kas ir svarīgs” („First Things First”, Ensign, 2001. g. maijs, 7. lpp.).
Lai palīdzētu studentiem apdomāt, kas varētu viņiem traucēt sekot Jēzum Kristum, uzzīmējiet uz tāfeles šādu tabulu un palūdziet viņiem to pārzīmēt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.
Jēzus Kristus mācekļa pienākumi
Citas prioritātes
Sadaliet studentus pa pāriem. Palūdziet viņiem kopā ar savu pārinieku uzskaitīt tabulā patiesa Jēzus Kristus mācekļa pienākumus (kā piemēram, būt godīgam, kalpot citiem, dalīties evaņģēlijā, pildīt ģimenes vēstures un tempļa darbu; veidot ģimeni). Blakus katram pienākumam, ko viņi tabulā ieraksta, palūdziet studentiem uzskaitīt citas prioritātes, ko cilvēks varētu izvirzīt priekšplānā.
Aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko viņi ir pierakstījuši.
Mudiniet studentus dalīties pozitīvos piemēros par māceklību, jautājot:
Kad jūs esat novērojuši, kā cilvēks izvēlas atteikties no citiem mērķiem un prioritātēm, lai sekotu Glābējam?
Palūdziet studentiem apdomāt, kādas prioritātes viņiem varētu būt svarīgākas par sekošanu Jēzum Kristum un Viņa mācībām. Aiciniet viņus pierakstīt savās studiju dienasgrāmatās mērķi — ko viņi darīs, lai padarītu Glābēju un Viņa evaņģēliju par augstāko prioritāti.
Stundas noslēgumā jūs varētu aicināt studentus dziedāt garīgo dziesmu „Kungs, Tev es sekošu!” (Garīgās dziesmas, nr. 137) vai kādu citu garīgo dziesmu par to, kā sekot Jēzum Kristum un Viņa mācībām.
Komentāri un skaidrojumi
Lūkas 8:1–3. Uzticīga sieviete palīdzēja un kalpoja Glābējam
Lūka pierakstīja, ka Glābējam, ceļojot ar Saviem apustuļiem pa Galileju un mācot šī apgabala pilsētās un ciemos (Lūkas 8:1), līdzi ceļoja arī daudzas sievietes. Dažas šīs sievietes tika izdziedinātas no dažādām kaitēm, citas, iespējams, bija apustuļu sievas. Daudzas no šīm sievietēm turpināja sekot Jēzum līdz pat Viņa nāves stundai un augšāmcelšanās brīdim (skat. Lūkas 23:27, 49; 24:10; Jāņa 20:11–18).
Lūkas pieraksts par sievietēm, kuras ceļoja ar Jēzu, uzsvēra Glābēja rūpes par visiem cilvēkiem, sievietēm tai skaitā, kas jūdu sabiedrībā pirmajā gadsimtā bieži tika atstumtas. Ar visu to, kas viņām bija, šīs sievietes atbalstīja Jēzu un Viņa izredzētos kalpus.
Prezidents Hovards V. Hanters apstiprināja, ka Glābējam rūp visas sievietes, un viņš lūdza mūsdienu Baznīcas sievietēm būt vienotām ar brāļiem, turpinot veikt Tā Kunga darbu:
„Mīļās šīs Baznīcas māsas, jūs droši vien saņemat mierinājumu, kad atceraties, ka šis pats Jēzus, mūsu Glābējs, caur īstenoto Izpirkšanu izrādīja Savu mīlestību un rūpes Savas dzīves laika sievietēm. Viņam patika uzturēties sieviešu kompānijā, un Viņš to vidū bija ieguvis tuvus draugus. …
Vai ir kāds iemesls domāt, ka Viņam mazāk rūp sievietes mūsdienās? …
Kā mūsu Kungam un Glābējam bija nepieciešamas tā laika sievietes, kas sniedza mierinošu roku, dzirdīgu ausi, ticīgu sirdi, laipnu skatu, uzmundrinošu vārdu, uzticību — pat Viņa pazemošanas, agonijas un nāves stundā —, gluži tāpat mums, viņa kalpiem visā Baznīcā, esat nepieciešamas jūs, Baznīcas sievietes, lai stāvētu mums līdzās un atbalstītu mūs, pretojoties ļaunuma straumei, kas grasās mūs aprīt. Kopā mums ir jābūt uzticīgiem un stingriem ticībā pret lielāku skaitu citādi domājošu cilvēku. Man šķiet, ka pastāv liela nepieciešamība visām Baznīcas sievietēm apvienoties, lai stāvētu līdzās un atbalstītu brāļus, pretojoties apkārt esošai ļaunuma straumei un virzot uz priekšu mūsu Glābēja darbu” („To the Women of the Church”, Ensign, 1992. g. nov., 95.–96. lpp.).
Lūkas 9:54. Uguns no debesīm, lai sadedzinātu samariešus
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, izskaidroja iespējamos iemeslus, kāpēc Jēkabs un Jānis vaicāja pēc spēka, ar kuru piesaukt uguni no debesīm, lai sadedzinātu samariešus:
„[Jēkabs un Jānis] zināja, ka Israēla Dievs — tas pats Jēzus, kā klātbūtnē viņi toreiz stāvēja, — bija sūtījis uguni no debesīm saskaņā ar Elijas vārdu, lai aprītu šī senā pravieša ienaidniekus. (2. Ķēniņu 1. nod.) Viņi arī zināja, ka šis pats žēlsirdīgais Dievs ar uguni iznīcinās ļaunos Otrās atnākšanas laikā. (Mal. 4:1.) Viņiem vēl bija tikai jāuzzina, ka viņu laika atklāšanā, apstākļos, kādi toreiz pastāvēja, … evaņģēlija vēstījumam bija jādodas uz priekšu ar žēlsirdību, pacietību, iecietību un izturību. …
… Lai gan viņi nezināja, no kurienes šī ietekme nāca, Jēkabu un Jāni šo piedāvājumu mudināja izteikt gars no „apakšas”, ne Gars no augšienes” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965–1973), 1:440).
Lūkas 9:54–56. Izvēloties atbildēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību
Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, ka mēs varam izvēlēties neizjust aizvainojumu par citu cilvēku vārdiem un rīcību:
„Ticēt tam, ka kāds vai kaut kas var likt mums justies aizvainotiem, dusmīgiem, sāpinātiem vai sarūgtinātiem, ierobežo mūsu morālo izvēles brīvību un pārvērš mūs par lietām, uz kurām iedarboties. Taču jums un man, kā darītājiem, ir iespēja izvēlēties, kā mēs reaģēsim agresīvā vai aizvainojošā situācijā. …
Glābējs ir sniedzis vislabāko piemēru tam, kā mums būtu jāreaģē uz gadījumiem vai situācijām, kad mūs aizvaino” („Un nekas tos neaizvainos” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 90. lpp.).
Lūkas 9:60. „Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus”
Lai labāk izprastu Glābēja atbildi vīram, kurš vēlējās papriekš apglabāt savu tēvu un tad sekot Kristum, apskatiet komentārus Lūkas 9:59–60New Testament Student Manual ((Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmatā, 2014. g.), 158. lpp.).
Lūkas 9:62. Sekot Glābēja paraugam un neatskatīties
Prezidents Dīters F. Uhdorfs mācīja, ka māceklība ir pilnīga sekošana Glābēja pēdās:
„Tie, kas iekāpuši kristību ūdeņos un saņēmuši Svētā Gara dāvanu, ir spēruši kāju uz māceklības takas, un no viņiem tiek prasīts, lai viņi neatlaidīgi un uzticīgi turpinātu iet mūsu Glābēja pēdās” („Saints for All Seasons”, Ensign vai Liahona, 2013. g. sept., 5. lpp.).
Elders Edvards Dube no Septiņdesmitajiem mācīja, ka Jēzus sniedza mums paraugu tam, ko nozīmē likt savas rokas pie arkla un neatskatīties atpakaļ:
„Mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, kurš redz visu no sākuma līdz galam, lieliski apzinoties ceļu, kuru Viņam nāksies mērot līdz Ģetzemanei un Golgātai, paziņoja: „Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai” (Lūkas 9:62). Tam Kungam nav tik svarīgi, ko mēs esam paveikuši vai kur bijuši; daudz būtiskāk ir tas, kurp mēs vēlamies doties” („Raugies uz priekšu un tici” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 17. lpp.).